Zinātņu akadēmijas prezidents

Jānis Stradiņš:

4.maiju var likt līdzās 18.novembrim

Ievadvārdi Latvijas Zinātņu akadēmijas 1999.gada 3.maija konferencē "4.maija Deklarācija: juridiskie un vēsturiski politiskie aspekti"

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā sirsnīgi sveicu šīs nozīmīgās konferences dalībniekus — gan zinātniekus, kas analizējuši 1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas juridiskos, vēsturiskos un politiskos aspektus, gan īpaši tos toreizējā Latvijas parlamenta deputātus, kas reāli piedalījušies šī dokumenta izstrādāšanā un pieņemšanā. Konferenci rīko Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, kas jau piecus gadus darbojas Latvijas Zinātņu akadēmijas ietvaros, tās iniciators ir LZA korespondētājloceklis Dr. Tālavs Jundzis, arī viens no vēsturisko notikumu aktīviem dalībniekiem. Nākamgad taču sagaidīsim 2000. gadu ne tikai kā iepriekšējās tūkstošgades rezumējumu un jaunās ievadījumu, bet arī kā atjaunotās Latvijas neatkarības pastāvēšanas desmitgadi. Tas nozīmē, ka būs jāapkopo iepriekšējo desmit gadu pieredze, tāpat kā tas jo plaši savā laikā Latvijā tika darīts 1928.gadā. Šodien sākam analizēt vēsturisko notikumu jau gadu pirms jubilejas, lai pagūtu sastādīt un izdot grāmatu ar šī konferences referātiem un citiem pētījumiem, kurus tā varētu rosināt.

Zinātņu akadēmija ir gandarīta, ka konference notiek tās mītnē, tautas mutē dēvētā par "Kolhoznieku namu". Atcerēsimies, ka tieši šajās telpās, šajā zālē, 1990. gada aprīlī vairākkārt pulcējās jaunievēlētās Augstākās padomes deputāti, pareizāk — Tautas frontes frakcija un tās atbalstītājdeputāti, lai te visai karstās diskusijās pārrunātu Neatkarības atjaunošanas deklarācijas saturu, būtībā te tapa šī deklarācija. Atgādināšu, ka jau 1990.g. 11.martā Lietuvas Augstākā padome bija pieņēmusi neatkarības deklarāciju, bet 30.martā Igaunijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu par Igaunijas valsts statusu, pasludinot, ka Igaunijas Republikas okupācija no PSRS puses nav pārtraukusi Republikas "de iure" pastāvēšanu, un nosakot pārejas laiku valsts konstitucionālo struktūru izveidošanai.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Indulis Bērziņš:

Latvija ir nopietnas izvēles priekšā

Runa Latvijas Zinātņu akadēmijas 1999.gada 3.maija konferencē "4.maija Deklarācija: juridiskie un vēsturiski politiskie aspekti"

Cienījamie kolēģi! Es pat gribētu teikt — mīļie kolēģi! Dāmas un kungi! Liekas, pagājis ļoti īss laika sprīdis, pirms mēs visi šeit, pieceļoties kājās, ar vārdu "jā" apstiprinājām to, ka mēs Augstākajā padomē balsosim par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Mēs izdarījām izvēli katrs individuāli, pasakot "jā" un arī balsojot Augstākajā padomē, ne tikai balsojot par šo dokumentu, bet arī aktīvi iesaistoties visā tajā procesā, ko tagad mēs dēvējam par Latvijas valsts atjaunošanu. Mēs izdarījām izvēli, tāpat kā izvēli izdarīja visi vēlētāji — pilsoņi un nepilsoņi, tai skaitā krievu armijas karavīri. Vienkārši atcerieties, kāda tad bija situācija mūsu valstī.

Mēs esam daudz ko aizmirsuši, dažreiz liekas, ka laiks, kā mēs dzīvojam šobrīd, ir jau mūžību ilgs. Šodien manam dēlam ir desmit gadu dzimšanas diena. Atceros, ka pirms deviņiem gadiem es ļoti, ļoti gribēju, lai par neatkarību nobalso 3.maijā, un mēs visi sākām 3.maijā diskutēt par šo jautājumu. Bet mēs runājām un debatējām diezgan ilgi. Un tā nu iznāca, ka balsojums notika 4.maijā. Un mans dēls visā nopietnībā vaicā, kā tas tā varēja būt, ka nebija un tad pēkšņi bija valsts. Vispirms tās nebija, un tad ir.

Un tas ir ļoti labi, ka šobrīd mēs esam sapulcējušies, lai sāktu diskutēt, labāk varbūt vēlāk nekā nekad. Un liekas, ka šobrīd vēl nevar teikt, ka tas ir pārāk vēlu, lai sāktu diskutēt par šiem jautājumiem, pirms tie ir apauguši ar leģendām un mītiem, pirms mēs visi vēl brīnišķīgi atceramies, kā tas bija. Ko mēs teicām un ko darījām. Un lai tiešām nākamajām paaudzēm paliktu šis materiāls, šī informācija. Tad varbūt uz šiem notikumiem no tālākas laika distances cilvēki skatīsies, kā es jau teicu, uz kaut ko tādu tā, kā šodien skatās uz astoņdesmito gadu.