Finansu ministrijas saistošie norādījumi

1994.gada 26.oktobrī

Par ārvalstu valūtas kursu starpību uzskaites kārtību uzņēmumu grāmatvedībā

1. Finansu ministrija un Grāmatvedības metodiski padome iesaka uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām, uz kurām attiecas likums "Par grāmatvedību", kārtojot grāmatvedībā ārvalstu valūtas kursu starpību uzskaiti, ņemt par pamatu Starptautisko grāmatvedības standartu nr.21 "Ārvalstu valūtas kursu svārstību ietekme" (pielikumā, 1993.gada redakcijā). Tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka, ja konstatē pretrunas vai atšķirības starp noteikumiem, kas paredzēti šajā standartā un tiem, kas ir spēkā Latvijas Republikā, jāpiemēro mūsu valstī spēkā esošie normatīvie akti.

2. Latvijā ir spēkā šādi noteikumi attiecībā uz pārskatā lietoto valūtu un ārvalstu valūtas uzskaiti grāmatvedībā (skat. tālāk citētos izrakstus):

2.1. likums "Par grāmatvedību", 5.pants: "Grāmatvedībā pārvērtībās mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība".

2.2. likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", 2.pants : "Gada pārskatā par naudas vienību jālieto Latvijas Republikas naudas vienība".

Šī likuma 5.nodaļā ietvertajos gada pārskata posteņu novērtēšanas noteikumos paredzēts, ka:

"Novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances sastādīšanas dienai iegūtā peļņa;

b) jāņem vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumus, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, ari tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances sastādīšanas dienu un gada pārskata sastādīšanas dienu;

c) jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.

Jāņem vērā ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma.

Aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi (25.panta (1) daļas 3.-5.punkts)".

Paredzēts arī tas, ka: "Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šiem pārskata noteikumiem. Jebkura šāda atkāpšanās jāpaskaidro pielikumā, norādot, kā tā ietekmēs uzņēmuma līdzekļus un saistības, finansiālo stāvokli un finansu rezultātus (25.panta (2) daļa)". Gada pārskata posteņu novērtējuma pamatā jābūt iegādes vai izgatavošanas izmaksām un attiecīgi jāņem vērā vērtības samazināšanās, nolietojuma un zaudējuma summas. Turklāt apgrozāmo līdzekļu novērtēšanā jāpiemēro stingrais zemākā novērtējuma princips.

3. Inflācijas apstākļos Latvijā nav pieņemama perioda vidējo valūtas kursu izmantošana. Peļņa vai zaudējumi no valūtas kursu svārstībām jānosaka pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, kurš ir spēkā darījumu dienā un attiecīgi pārskata gada pēdējā dienā.

Darījuma diena ir rēķina izrakstīšanas, naudas saņemšanas vai maksāšanas diena u.tml. atbilstoši attiecīgiem norādījumiem. Ja nav šādā veidā norādīts, kas jāuzskata par darījuma dienu, tad tā ir diena, kad faktiski tiek pārņemti visi ar īpašumu saistītie riski un ieguvumi.

4. Saskaņā ar iepriekšminēto uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, organizācijām, uz kuriem attiecas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un kuriem ir darījumi ārvalstu valūtā, šie darījumi jāiegrāmato latos, pārrēķinot ārvalstu valūtas summu pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma dienā.

Gada pārskatā naudas līdzekļus un naudas norēķinus ar debitoriem un kreditoriem ārvalstu valūtās ieslēdz bilances posteņos, pārrēķinot tos latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā. Tomēr, veicot šos pārrēķinus, jāievēro šādi noteikumi:

a) ilgtermiņa debitoru parādus, kas izteikti ārvalstu valūtā, pārskata gada beigās var novērtēt pēc zemāka valūtas kursa nekā kurss darījuma dienā (vai pēdējais kurss, pēc kura tika izdarīts vērtējums). Var ari atstāt iepriekšējo novērtējumu vai šī punkta (e) apakšpunktā norādītajos izņēmuma gadījumos novērtēt pēc augstāka kursa;

b) īstermiņa debitoru parādi, kas izteikti ārvalstu valūtā, pārskata gada beigās jāpārrēķina tikai tad, ja valūtas kurss pārskata gada pēdējā dienā ir zemāks nekā kurss darījuma dienā (vai pēdējais kurss, pēc kura tika izdarīts vērtējums);

c) kreditoru parādi (ilgtermiņa un īstermiņa) kas izteikti ārvalstu valūtā, jāpārrēķina pēc kursa pārskata perioda pēdējā dienā, ja kurss augstāks nekā kurss darījuma dienā (vai pēdējais kurss, pēc kura tika izdarīts vērtējums);

d) ārvalstu valūtas naudas līdzekļi jāpārrēķina latos pēc valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā neatkarīgi no tā, vai kurss ir augstāks vai zemāks nekā kurss darījuma dienā (vai pēdējais kurss, pēc kura tika izdarīts vērtējums);

e) izņēmuma gadījumos ārvalstu valūtā izteiktos ilgtermiņa debitoru parādus pārskata gada beigās var novērtēt pēc augstāka valūtas kursa nekā kurss darījuma dienā (vai pēdējais kurss, pēc kura tika izdarīts vērtējums):

— ja iepriekšējos gados šie paši ilgtermiņa debitoru parādi tika novērtēti pēc zemāka valūtas kursa nekā kurss darījuma dienā;

— ja vienlaicīgi ar ilgtermiņa debitora parādiem pēc augstāka valūtas kursa nekā kurss darījuma dienā (vai pēdējais kurss, pēc kura tika izdarīts vērtējums) tiek pārrēķināti ari tajā pašā ārvalstu valūtā izteiktie ilgtermiņa kreditoru parādi (ilgtermiņa aizņēmumi, kas izdarīti ilgtermiņa aizdevumu finansēšanai).

Pārrēķinot ārvalstu valūtā ilgtermiņa debitoru parādus pēc augstāka valūtas kursa pārskata gada pēdēja dienā nekā kurss darījuma dienā (vai pēdējais kurss, pēc kura tika izdarīts vērtējums), aprēķinātie ieņēmumi nedrīkst pārsniegt iepriekšējos gados kursu svārstību dēļ aprēķinātos un izmaksās norakstītos šo pašu debitoru parādu vērtības samazinājumus vai izmaksas, kas radušās, vienlaicīgi pārrēķinot tajā pašā valūtā izteiktos ilgtermiņa kreditoru parādus (ilgtermiņa aizņēmumus, kas izdarīti ilgtermiņa aizdevumu finansēšanai).

5. Pēc kursa darījuma dienā vai kursa pārskata gada pēdējā dienā aprēķinātās valūtas kursu starpības var uzrādīt dažādās peļņas un zaudējumu aprēķina vietās atkarībā no darījuma rakstura. Piemēram, valūtas kursu starpības no aizdevumiem un aizņēmumiem jāuzrāda kā finansu ieņēmumi vai izmaksas un jāietver peļņas un zaudējumu aprēķina posteni "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus" vai "Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un vērtspapīru vērtības norakstīšana".

Citas valūtas kursu starpības var ietvert peļņas un zaudējumu aprēķinā "Pārējo uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu" sastāvā vai citos finansiāla rakstura ieņēmumu vai izmaksu posteņos.

Lai valūtas kursu starpības uzrādītu "Ārkārtas ieņēmumu" vai "Ārkārtas izmaksu" sastāvā, tad tam jābūt neparastam, izņēmuma gadījumam uzņēmuma darījumos ar ārvalstu valūtu, turklāt par lielām summām.

6. Ārvalstis veiktās darbības finansu pārskatu pārrēķināšanai un to iekļaušanai koncerna vai kopuzņēmuma finansu pārskatos tiks izstrādāti īpaši norādījumi.

Pielikumā: Starptautiskais grāmatvedības standarts nr.21 "Ārvalstu valūtas kursu svārstību ietekme" un terminu skaidrojums.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva