Labklājības ministrijas rīkojums Nr.230
1994.gada 6.decembrī
Par "Uzticības personu ievēlēšanas un divpusējas sadarbības institūciju darbības noteikumiem"
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas 1993.gada 4.maija likuma "Par darba aizsardzību" 20.pantā noteikto prasību izpildi,
apstiprināt pievienotos "Uzticības personu ievēlēšanas un divpusējas sadarbības institūciju darbības noteikumus".
Ministrs A.Bērziņš
Uzticības personu ievēlēšanas un divpusējas sadarbības institūciju darbības noteikumi
Apstiprināti ar Labklājības
ministrijas
1994.gada 6.decembrī rīkojumu nr.230
I.Vispārīgā daļa
1. Noteikumi izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas 1993.gada 4.maija likumu "Par darba aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20/21).
Šie noteikumi nosaka pamatprincipus darbinieku sadarbībai ar darba devēju darba aizsardzībā, regulē uzņēmuma (neatkarīgi no uzņēmējdarbības un īpašuma formas) un tā struktūrvienību darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības personu un uzņēmuma galveno uzticības personu ievēlēšanas, uzņēmuma uzticības personu komitejas un darba aizsardzības padomes izveidošanas kārtību un to darbību, kā arī nosaka uzticības personu un galveno uzticības personu tiesības.
II. Uzticības personas, galvenās uzticības personas vēlēšanas, tiesības un uzticības personu komitejas darbība
2. Uzticības personas vēlēšanas
2.1. Uzņēmumā vai tā struktūrvienībā, kurā nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki, viņi vai viņu arodu organizācijas, atkarībā no darbinieku un darba maiņu skaita, darbu kaitīguma un objektu, iekārtu un darbu bīstamības pakāpes ievēl vienu vai vairākas uzticības personas. Uzticības personai savu pienākumu pildīšanai jāpārvalda valsts valoda.
2.2. Uzticības persona ir darbinieku vai viņu arodu organizāciju ievēlēta persona, kura uzņēmumā vai tā struktūrvienībā pārstāv darbinieku intereses darba aizsardzībā, sadarbojas ar darba devēju vai struktūrvienības vadītāju un veic sabiedrisko kontroli šajā jomā.
2.3. Uzticības personas ievēl ar vienkāršu balsu vairākumu darbinieku vai viņu arodu organizācijas biedru sapulcē vai konferencē. Sapulce (konference) ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no darbinieku, arodu organizācijas biedru vai uz konferenci ievēlēto delegātu skaita.
2.4. Uzticības personas ievēl uz diviem gadiem. Jaunas vēlēšanas notiek arī gadījumos, kad radušies būtiski apstākļi (ilgstoša slimība, darba vietas maiņa u.c.), kas neļauj uzticības personai pildīt savus pienākumus vai, ja darbinieku vai arodu organizācijas biedru sapulce (konference) uzticības personu atsauc.
3. Uzticības personas tiesības
3.1. Uzticības persona, veicot uzticētos pienākumus viņas uzraudzībai pakļautajās darba vietās ir tiesīga:
- pieprasīt no darba devēja darba aizsardzības likumdošanas aktus un normatīvos materiālus, kā arī paskaidrojumus, ziņas un dokumentus, kas attiecas uz darba aizsardzības jautājumiem;
- piedalīties:
1) ražošanas objektu un iekārtu pieņemšanā ekspluatācijā;
2) darba vietu apsekošanā kopā ar Valsts darba inspekcijas amatpersonām;
3) darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā;
4) darba aizsardzības pasākumu plānošanā (darba koplīgums, darba aizsardzības nolīgums u.c.), kā arī kontrolēt šo pasākumu izpildi;
- ziņot darba devējam, Valsts darba inspekcijai, kā arī citām valsts uzraudzības institūcijām par konstatētajiem apstākļiem, kas var radīt kaitējumu darbinieku veselībai un dzīvībai vai izraisīt avāriju;
- griezties Valsts darba inspekcijā darba aizsardzības jautājumos nebrīdinot darba devēju.
3.2. Dokuments, kas apliecina uzticības personas pilnvarojumu ir darbinieku vai viņu arodu organizācijas biedru sapulces (konferences) protokola izraksts.
4. Galvenās uzticības personas vēlēšanas
4.1. Uzņēmumā, kurā ievēlētas vismaz trīs uzticības personas, vienu no viņām uzticības personu sapulcē ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl par galveno uzticības personu.
4.2. Galvenā uzticības persona pārstāv uzņēmuma uzticības personu intereses sadarbībā ar darba devēju vai viņa pilnvarotu personu darba aizsardzības jautājumos.
4.3. Galveno uzticības personu ievēl uz diviem gadiem. Jaunas vēlēšanas notiek arī gadījumos, kad ir radušies būtiski apstākļi (ilgstoša slimība, darba vietas maiņa u.c.), kas neļauj galvenajai uzticības personai pildīt savus pienākumus, kā arī, ja viņu atsauc kā galveno uzticības personu vai uzticības personu, vai arī izbeidzas viņas kā uzticības personas pilnvaru laiks.
5. Galvenās uzticības personas tiesības
5.1. Galvenā uzticības persona, pārstāvot uzņēmuma uzticības personu intereses un koordinējot to darbību, ir tiesīga:
- piedalīties darba devēja rīkotajās sēdēs un sanāksmēs darba aizsardzības jautājumos;
- ierosināt darba koplīguma vai darba aizsardzības nolīguma noslēgšanu;
- kontrolēt likumā "Par darba aizsardzību" uzticības personām noteikto garantiju realizēšanu;
- sadarboties ar Valsts darba inspekciju, citām valsts kontroles un uzraudzības, kā arī pašvaldību institūcijām darba aizsardzības jautājumos.
5.2. Galvenā uzticības persona vienlaikus realizē uzticības personas tiesības tās uzraudzībā pakļautajās darba vietās.
5.3. Dokuments, kas apliecina uzticības personas pilnvarojumu, ir uzticības personu sapulces protokola izraksts.
6. Uzticības personu komiteja
6.1. Uzņēmumā vai tā struktūrvienībā, kurā darbojas vairāk nekā desmit uzticības personas, tās uz diviem gadiem ievēl uzticības personu komiteju, kuras skaitliskais sastāvs netiek reglamentēts. Jaunas vēlēšanas notiek arī gadījumos, kad ir radušies būtiski apstākļi (ilgstoša slimība, darba vietas maiņa u.c.), kas neļauj uzticības personai piedalīties komitejas darbā, kā arī, ja viņu atsauc kā uzticības personu, vai arī izbeidzas viņas kā uzticības personas pilnvaru laiks.
6.2. Uzticības personu komiteja attiecīgi uzņēmumā vai tā struktūrvienībā koordinē uzticības personu darbību, sadarbojas darba aizsardzības jautājumos ar darba devēju vai viņa pilnvarotu personu, struktūrvienību vadītājiem, darba aizsardzības padomi un galveno uzticības personu. Uzņēmuma uzticības personu komiteja koordinē struktūrvienību uzticības personu komiteju darbību.
6.3. Uzticības personu komiteja ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no tajā ievēlētā sastāva.
6.4. Uzņēmuma uzticības personu komitejas lēmumi ir saistoši uzticības personām un struktūrvienību uzticības personu komitejām. Struktūrvienības uzticības personu komitejas lēmumi ir saistoši tikai attiecīgās struktūrvienības uzticības personām.
6.5. Uzticības personu komitejas darbu vada no tās sastāva ievēlēts priekšsēdētājs.
7. Vēlēšanu rezultātu noformēšana un protokolu glabāšana
7.1. Uzticības personu, galvenās uzticības personas, kā arī uzticības personu komiteju vēlēšanu rezultātus noformē ar protokolu valsts valodā.
7.2. Sapulču (konferenču) vadītāji darbinieku sapulces (konferences) protokola oriģinālu, darbinieku arodu organizācijas sapulces (konferences) protokola kopiju, uzticības personu sapulces protokola oriģinālu nodod darba devējam, bet izrakstus no protokoliem izsniedz uzticības personām, galvenajai uzticības personai, kā arī nosūta Valsts darba inspekcijai.
7.3. Uzticības personu vēlēšanu protokolu oriģināli glabājas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem un tiesību aktiem:
- pie darba devēja, ja uzticības personas tiek ievēlētas darbinieku sapulcē (konferencē), kā arī, ja galvenā uzticības persona, uzticības personu komiteja tiek ievēlēta uzticības personu sapulcē;
- darbinieku arodu organizācijā, ja uzticības personas tiek ievēlētas arodu organizācijas biedru sapulcē (konferencē).
III. Darba devēju un darbinieku sadarbība darba aizsardzībā
8. Sadarbības organizācija
8.1. Darba devēju un darbinieku sadarbības mērķis ir nodrošināt likuma "Par darba aizsardzību" un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī organizēt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.
8.2. Darba devējs vai viņa pilnvarota persona, struktūrvienību vadītāji tieši sadarbojas darba aizsardzības jautājumos ar darbiniekiem, darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības personām, galveno uzticības personu, uzticības personu komiteju.
8.3. Ja uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, darba devējs, vienojoties ar darbiniekiem vai viņu arodu organizācijām, sadarbības realizēšanai darba aizsardzības jautājumos izveido darba aizsardzības padomi.
9. Darba aizsardzības padome
9.1. Darba aizsardzības padome (tālāk tekstā - padome) tiek izveidota ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā, kurā vienādā skaitā ir darba devēja un darbinieku vai darbinieku arodu organizāciju pārstāvji.
9.2. Padomē darba devēju pārstāv viņa nozīmēti pārstāvji, bet darbiniekus - darbinieku vai viņu arodu organizāciju sapulcēs (konferencēs) izvirzīti pārstāvji.
Padomes izveidošanu darba devējs noformē ar pavēli vai rīkojumu un informē par to Valsts darba inspekciju.
9.3. Padomē obligāti iekļaujams darba devējs vai viņa pilnvarota persona, speciālists darba aizsardzības jautājumos, kā arī galvenā uzticības persona, ja tāda ir ievēlēta.
9.4. Uzņēmuma darba aizsardzības padome:
- plāno darba aizsardzības pasākumus, koordinē un kontrolē to izpildi;
- informē darbiniekus par padomes sastāvu, tās rīcības plānu un tā izpildi, kā arī par Valsts darba inspekcijas un citu valsts uzraudzības institūciju rīkojumiem, rekomendācijām un to ievērošanu;
- izskata darbā notikušos nelaimes gadījumus ar smagām sekām;
- analizē darbā notikušos nelaimes un arodslimību gadījumus;
- sadarbojas darba aizsardzības jomā ar Valsts darba inspekciju, citām valsts uzraudzības institūcijām, kā arī uzņēmuma darbinieku arodu organizācijām.
9.5. Padome no sava vidus ievēl priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.
9.6. Padomes sēdes vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks.
9.7. Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no darba devēja un ne mazāk kā puse no darbinieku pārstāvjiem.
9.8. Padome lēmumus pieņem pusēm vienojoties un šie lēmumi ir saistoši darba devējam un darbiniekiem.
9.9. Padomes dokumentācija tiek glabāta pie darba devēja saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošiem likumiem un tiesību aktiem.
IV. Domstarpību izšķiršana
10. Ja uzticības personai vai galvenajai uzticības personai ir radušās domstarpības darba aizsardzības jautājumos ar darba devēju vai viņa pilnvarotu personu un tās savstarpēju sarunu ceļā nav iespējams atrisināt, tad tās izšķir Valsts darba inspekcija.
Darba departamenta direktore M.Ķimele