Latvijas Republikas Augstākas tiesas plēnuma lēmums Nr.5

1994.gada 31.oktobrī

Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikuma atzīšanu kā neatbilstošu likumam daļā par Latvijas Republikas Augstākās tiesas pārraudzību

Noklausījies tiesneses Z.Raupas ziņojumu un to apspriedis, Augstākās tiesas plēnums konstatē:

Ar Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumu nr.118 apstiprināts Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikums.

Nolikuma vispārīgo noteikumu 1.punktā norādīts, ka Tieslietu ministrija ir valsts centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē Satversmē un likumos noteiktās funkciju un uzdevumus.

Ceturtajā punktā deklarēts, ka ministrija savā darbā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus, nolikumu un citus tiesību aklus.

Starp ministrijas uzdevumiem minēts ari uzdevums pārraudzīt Augstāko tiesu.

Ar 1994.gada 11.oktobra Ministru kabineta lēmumu "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumā nr.118 "Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu" papildināts nolikuma 17.punkts.

Ministru kabinets nav izslēdzis Augstāko tiesu no pārraudzībā esošo institūciju uzskaitījuma, bet šo 17.punktu papildinājis ar vārdiem - "likumā noteiktajos gadījumos".

Saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumiem nr.5 "Par ministriju iekārtu", kas izdoti Satversmes 8l.pantā noteiktajā kārtībā, un Tieslietu ministrijas nolikumu pārraudzības jēdziens izpaužas šādi:

Tieslietu ministrs ir tiesīgs izdot pārraudzībā esošās institūcijas vai iestādes darbiniekam saistošas instrukcijas un ieteikumus par ministrijas kompetences jautājumiem, dot tiešu rīkojumu ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas vadītājam likumā noteiktajos gadījumos, apstiprināt ministrijas pārraudzībā esošo institūciju nolikumus vai statūtus, ja likumā nav noteikts citādi. Ministrs, valsti ministrs vai ministra pilnvarota amatpersona sniedz Saeimai vai Ministra kabinetam ieteikumu par pārraudzībā esošās iestādes vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu, finansu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta attiecīgajai iestādei, kas ir pārraudzībā.

Lai gan Tieslietu ministrijas nolikumā apgalvots, ka tā savā darbībā ievēro likumus, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums atzīst, ka nolikums daļā par Augstākās tiesas iekļaušanu Tieslietu ministrijas pārraudzībā ir klajā pretrunā ar Satversmi, Vispārējās cilvēku tiesību deklarācijas 10.punktu un ANO Ģenerālās Asamblejas 1985.gada 13. decembra rezolūciju nr.40/146 par tiesu varas neatkarības pamatprincipiem, kuriem pievienojusies Latvijas Republika, 1992.gada 15.decembra Latvijas Republikas likumu "Par tiesu varu". Augstākās tiesas 1991.gada 11 .marta plēnuma lēmumu nr.1 "Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību".

Minēto dokumentu galvenā tēze ir tā, ka katras demokrātiskas un tiesiskas valsts pamata līdzās likumdošanas varai un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, un prasība pēc neatkarīgas tiesas nav tiesnešu iegriba, bet gan katra cilvēka tiesības. Tiesu varas neatkarību garantē valsts, un visu valdību un citu institūciju pienākums ir respektēt un ievērot tiesu varas neatkarību.

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija - centrālā izpildvaras iestāde, ņemot pārraudzībā Augstāko tiesu, ignorējusi varas dalīšanas principu, tiesu neatkarības principu un ar izpildvaras iestādes nolikumu uzurpējusi tiesības pārraudzīt augstāko tiesu varu Latvijā - Augstāko tiesu.

Nolikuma nelikumību šajā daļā nav novērsis ari minētais 1994.gada 11.oktobra Ministra kabineta lēmums, ar kura papildināts nolikuma 17.punkts.

Likuma "Par tiesu varu" 17.nodaļa nosaka Tieslietu ministrijai funkcijas apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu organizatoriskajā vadībā likumos noteiktajos ietvaros, bet pamatoti ne šajā likumā, ne ari kādā citā nav un nevar būt noteikta jebkāda augstākās tiesu varas - Augstākās tiesas - atkarība no izpildvaras institūcijas.

Ievērojot minēto, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums nolemj:

1. Atzīt ar Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumu nr.118 apstiprināto Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu daļā par Latvijas Republikas Augstākās tiesas pārraudzību kā neatbilstošu likumam un Latvijas Republikai Augstākajai tiesai nesaistošu.

2. Plēnuma lēmumu darīt zināmu Latvijas Republikas Saeimai un Ministra kabinetam.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnese Z.Raupa