Tieslietu ministrijas vēstule

1994. gada 3. novembrī

Jautājumā par Augstākās tiesas pārraudzību

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu apstiprinājis Ministru kabinets 1994. gada 23. augustā. Saskaņā ar šī nolikuma 6.10. punktu viens no daudzajiem Tieslietu ministrijas uzdevumiem ir "rīkoties ar finansu līdzekļiem, lai nodrošinātu tiesu darbību un apgādātu tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem". Šī funkcija izriet no likuma "Par tiesu varu", kurš Tieslietu ministrijai un tieslietu ministram nosaka vēl arī virkni citu uzdevumu tiesu organizatoriskās vadības jautājumos. Jāuzsver, ka neviena no šīm ar likumu noteiktajām funkcijām nav vērsta uz tiesas spriešanas vai, vēl jo vairāk — tiesu patstāvības un neatkarības ietekmēšanu. Likums skaidri un gaiši nosaka, ka nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana vai ietekmēšana, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts.

Jau minētā Tieslietu ministrijas nolikuma 17. punkts noteica, ka Tieslietu ministrijas pārraudzībā ir. Augstākā tiesa, apgabaltiesas, rajonu un pilsētu tiesas, Patentu valde, Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un Valsts zemes dienests. Minētais noteikums balstījās uz to teorētisko un spēkā esošo normatīvo bāzi, saskaņā ar kura visas valsts institūcijas un ārpus ministrijām esošās iestādes, izņemot Saeimas Kanceleju un Valsts prezidenta Kanceleju, atrodas Ministra kabineta pakļautībā vai pārraudzībā, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt Ministra kabinets šo pakļautību vai pārraudzību īsteno ar attiecīgās ministrijas starpniecību.

Lai novērstu iespējamos pārpratumus un neizpratni par Tieslietu ministrijas nolikumā minēto pārraudzības funkciju, īpaši attiecībā uz Augstāko tiesu, Tieslietu ministrija sagatavoja priekšlikumus valdībai, lai izslēgtu no ministrijas nolikuma paredzēto pārraudzību pār Augstāko tiesu. Pēc šo priekšlikumu izvērtēšanas valdība šā gada 11. oktobrī nolikumu papildināja ar normu, kas jebkuru pārraudzības funkciju ierobežo ar likumā noteiktajiem ietvariem. Tādējādi tikai likums nosaka robežas, kuru ietvaros Tieslietu ministrija īsteno pārraudzības funkciju.

Protams, jautājums par to, vai tiesas varētu vai nevarētu pilnīgi patstāvīgi veikt visas ar savu darbību saistītās administratīvās un organizatoriskās funkcijas, ir diskutējams gan no tiesību teorijas viedokļa, gan ari lietderības apsvērumiem. Kādreiz Saeimā, pārskatot likumu par tiesu varu. varētu apspriest arī šo jautājumu.

Taču, diskutējot par šo problēmu, vienmēr jāatceras, ka mūsu valsts būvēta saskaņā ar noteiktiem pamatprincipiem: Latvijas Republikā līdzās likumdevējvarai un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Satversmes 83. pants nosaka, ka tiesnesi ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Nedz valdība, nedz Tieslietu ministrija negrasās pārkāpt šos likumus.

Ar cieņu,—

Valsts sekretārs Aivars Maldups