Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 29. aprīļa sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Īsumā varētu kārtējo reizi secināt, ka deputāti pārāk daudz neaizrāvās ar laika tērēšanu, lieku laika tērēšanu. Līdz ar to arī šoreiz sēde beidzās pirms paredzētā laika.

Ja runā par to, kas skar Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu, tad skaidrs jau iepriekš bija, ka vairums frakciju bija vienojušās savā starpā par atbalstu. Līdz ar to debašu nebija īpaši daudz, taču jāuzsver tomēr, ka novērtējot Satversmes aizsardzības biroja padarīto vai nepadarīto, tomēr ir jāpiezīmē, ka pārāk maz vērības piegriezts pretvalstiskai darbībai Latvijas teritorijā. Acīmredzot par to nopietni nākotnē vajadzētu Satversmes aizsardzības birojam padomāt.

Runājot par vēl vienu likumprojektu, ir jāpiemin likumprojekts "Par pašvaldības aptauju". Tur personīgi man priekšlikumu bija diezgan daudz, un tie galvenokārt skāra šīs iespējas piedalīties vairāk vai mazāk šajās aptaujās arī nepilsoņiem. Liekas, ka pieņemtais variants, tas pagaidām ir otrajā lasījumā, ne īsti atbilst maniem priekšstatiem, jo pārāk daudz tomēr ir dotas šīs iespējas nepilsoņiem, varētu tā godīgi teikt, ietekmēt pašvaldību darbu, respektīvi, sarīkot visādas aptaujas, un, uzdodot nozīmīgākus vai nenozīmīgākus jautājumus, šī lieta var kļūt par tādu kā regulējamu ieroci.

Trešais. Mani zināmā mērā, protams, interesē likumprojekts, kas skar grozījumus vēlēšanu likumos, it īpaši to, kas skar pilsētas domes un pagastu padomes vēlēšanu likumu, jo te parādās šīs tieksmes piešķirt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Tas nu ir galīgi aplam, jo šodien Latvijā vēl nodarboties ar īpašu tiesību došanu nepilsoņiem, liekas, ir ļoti absurda lieta. Ja jau galu galā ir šī vēlēšanās un ir šīs iespējas kļūt par pilsoņiem, tad nu galīgi nav jāsāk ņemties ar nepilsoņu jautājumu.

Un pēdējais. Diemžēl otrajā lasījumā ne sevišķi veiksmīgi pieņēma grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, paturot iespējas šajā likumā dot zināma veida piedalīšanos bijušajiem valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Līdz ar to uz trešo lasījumu acīmredzot, vismaz mūsu frakcija, sagatavos labojumus un mēģinās šo nepilnību novērst.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Šodien Saeimas deputāti pieņēma otrajā lasījumā likumprojektu "Par Augstākās padomes deputāta statusu un sociālo nodrošināšanu". Šis likums paredz, ka tie Augstākās padomes deputāti, kuri 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarācijas atjaunošanu, saņems īpašas pensijas 80 procentu apmērā no Saeimas deputātu algas. Mēs — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti — uzskatām, ka šis likums ir politisks un nedemokrātisks. Tautas vēlētos deputātus sadalīja pareizajos un nepareizajos, labajos un sliktajos. Ar to, mūsuprāt, Saeima turpina Latvijas sabiedrības šķelšanos, jo katrs parlamentā ievēlēts deputāts pārstāv noteiktu skaitu Latvijas iedzīvotāju, demokrātiski paužot šo cilvēku uzskatus un pārliecību, arī šaubas un neizlēmību. Diskriminējot demokrātiski ievēlētus deputātus par to, ka viņi atturējās vai nebalsoja, Saeima netieši diskriminē, mūsuprāt, arī daļu Latvijas iedzīvotāju, kuru uzskatus pauda šie Augstākās padomes deputāti. Šāda attieksme nav pieņemama demokrātiskā sabiedrībā un neatbilst ne Satversmes garam, ne burtam.

No deklarācijas "Par Latvijas neatkarību" pieņemšanas jau pagājuši deviņi gadi. Neskatoties uz visām nebūšanām, kas notika mūsu valstī, iznīcināta rūpniecība un lauksaimniecība, krīzes stāvoklī ir zinātne, izglītība, kultūra un veselības aizsardzība. Gandrīz 80 procenti Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības robežas, tūkstošiem bērnu klaiņo, ubago, neapmeklē skolu, tomēr es ļoti ceru, ka Latvijā praktiski vairs nav cilvēku, kas apstrīdētu tās valstisko neatkarību. Mums jāizbeidz kurināt fronti tēva pagalmā un jādomā par patiesi demokrātiskas vienkopienas valsts veidošanu, kur neviens nebūtu pazemots, kur katrs varētu demokrātiski izteikt savu domu.

R.Ražuks (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Šodienas Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki, manuprāt, ļoti svarīgi jautājumi.

Pirmais no tiem ir Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšana. Man tas bija ļoti svarīgi ne tikai tāpēc, ka es esmu balsu skaitītājs, ka izdevās uzreiz ievēlēt Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Galvenais, ar ievērojamu pārsvaru— 68 balsīm no 91 deputāta, kas piedalījās balsošanā. Tas, manuprāt, dod zināmu ievirzi tālākai darbībai, pārliecību un arī zināmu gandarījumu. Tas, manuprāt, nāks par labu mūsu drošības iestāžu tālākai attīstībai un arī stāvoklim valstī.

Man kā bijušajam Tautas frontes priekšsēdētājam arī šķiet ļoti nozīmīgi divi nākošie likumprojekti. Tātad — "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu sociālo nodrošināšanu". Tas tiešām ir ļoti savlaicīgi, laba dāvana, sagaidot 4.maija Deklarācijas svētkus, kurus mēs atzīmēsim nākamnedēļ. Tas tiešām ir tas, ko sen ir gaidījuši, ko viņi ir pelnījuši, un tas bija mūsu pienākums.

Nākošais likumprojekts, kā man šķiet, arī ir ļoti svarīgs — "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi", par tās valstiskošanu, par to, ka turpmāk to piešķirs Saeima. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo šī piemiņas zīme ir tautas piemiņas zīme, bet tiek un tiks piešķirta ļoti plašam cilvēku lokam, pateicoties viņu varonībai, viņu ieguldījumam 1991.gada neatkarības cīņās. Tie, manuprāt, būtu ļoti, ļoti svarīgi likumprojekti.

Ļoti svarīgs ir arī likumprojekts "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums". Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs trīspusējās sarunās, tālāk attīstot un nosakot darba devēja atbildību un šo attiecību attīstību. Sen šāds likums bija mums vajadzīgs. Tagad būs arī progresīvas izmaiņas šajā jomā.

No pārējiem es gribu atzīmēt "Grozījumi pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanās". Arī pašvaldību pārorganizēšana, man kā bijušajam pašvaldības — Rīgas domes — deputātam ļoti labi zināmas problēmas, kādas mums bija, organizējot aptaujas par degvielas uzpildes stacijām un pārējo.

Tātad es novērtēju šo darbadienu kā ļoti progresīvu, ražīgu, kur tika pieņemti daudzi valstij vajadzīgi likumprojekti.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Es gribu teikt, ka sociāldemokrāti šodien ir apmierināti kopumā ar sēdē paveikto. Varbūt sāksim ar to, kas mums izraisīja zināmas bažas un skepsi par to, kas ir paveikts. Sociāldemokrāti tāpat kā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK"" partijas deputāti uzskatīja par nepietiekami pamatotu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru vēlreiz iecelt tieši Laini Kamaldiņu. Kāpēc? Mēs neapstrīdam to, ka Lainis Kamaldiņš ir gan pietiekami zinošs un kompetents cilvēks, bet mēs uzskatām, ka viņa rīcība ne vienmēr ir atbilstoša tām prasībām, ko izvirza Satversmes aizsardzības biroja direktora amats un postenis un kāpēc tieši. Tāpēc, ka ir bijuši izteikumi, kas pārkāpj likuma prasības, un šinī gadījumā sociāldemokrāti ir ļoti stingri. Un var būt tā, ka pat speciāldienesta vadītājs tomēr izsakās par tādām lietām, par kurām viņam nav iespējas minēt nevienu faktu un runāt par izmeklēšanas versijām. Šinī gadījumā par sinagogas spridzināšanu.

Otrs jautājums, kas šodien bija, mūsuprāt, pats svarīgākais, bija tieši "Lattelekom" jautājums, un šeit Parlamentārās izmeklēšanas komisija zināmā mērā jau pēc sadarbības ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju nonāca pie kopīgiem secinājumiem, un mēs visi Parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki, izņemot varbūt pāris cilvēkus, atbalstījām šo likumprojektu, kas paredz tomēr atcelt Telekomunikāciju tarifu padomi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka nav iespējams mainīt Telekomunikāciju tarifu padomē nevienu jautājumu, ne arī risinājumu, ja nu maina šo personāla sastāvu, un tāpēc arī arodbiedrību pārstāvji ir pašreiz atsaukuši savus dalībniekus Telekomunikāciju tarifu padomē, jo visi balsojumi, kas skar patērētāju intereses, kas skar valsts iestāžu intereses, kas skar mūs visus, parasti beidzas 4 pret 3 "Lattelekom" labā, un pilnīgi skaidrs, ka tādā vai citādā veidā arī netiešs interešu konflikts. Vismaz daļai no šiem stabili balsojošiem četriniekiem. Esmu iepriecināts par to, ka tika noraidīts Juridiskās komisijas priekšlikums, kas principā neskāra šo Telekomunikāciju tarifu padomi.

Es gribētu vēlreiz atgādināt vienu, ka tarifu izmaiņas 1.jūnijā būs neizbēgamas, ja šī Telekomunikāciju tarifu padome paliks spēkā, jo, Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu stingri skatot, var atcelt vienīgi pati Telekomunikāciju tarifu padome vai Ģenerālprokuratūra, vai nelikumības gadījumā var būt arī Satiksmes ministrija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Sākumā es nedaudz pastāstīšu par notikumiem, kas šajā nedēļā ir bijuši saistībā ar koalīcijas partneriem un ar mūsu sadarbības partneriem, un partiju, kas atbalsta valdību veidojošās frakcijas — sociāldemokrātiem. Mums ir notikušas vairākas gan oficiālas, gan neoficiālas tikšanās ar mūsu partneriem un pamatā jautājumu loks, par ko mēs esam runājuši, faktiski saistās ar lielo uzņēmumu privatizāciju, tas ir "Latvenergo", tā ir "Latvijas Kuģniecība", kā arī atbildīgu amatu posteņu ieņemošas vietas, teiksim jaunu kandidātu izvirzīšanu. Ir bijuši daudzi pretrunīgi atzinumi par to, kā ir rīkojies mūsu ekonomikas ministrs, taču zināmā mērā es gribētu izteikt atbalstu mūsu ekonomikas ministram, jo, ja mēs tieši pieturamies pie likuma burta, tad visos gan lielos, gan mazos uzņēmumos, kurus pārvalda Latvijas Privatizācijas aģentūra, lēmumu par pilnvarnieka iecelšanu pieņēma valdes sēdē, un faktiski ministram kā Privatizācijas aģentūras pilnvarniekam ir diezgan nelielas iespējas ietekmēt šī lēmuma pieņemšanu. Mēs esam priecīgi par to, ka tomēr ministra kungs ir paudis arī mūsu partijas pieņemto modeli, kā vajadzētu privatizēt "Latvenergo", kas dotu iespēju cilvēkiem, kuri vēl ir saglabājuši privatizācijas sertifikātus, izlietot šos sertifikātus, iegādājoties "Latvenergo" akcijas. Es domāju, ja tādā veidā privatizēs "Latvenergo", lielākai sabiedrības daļai tomēr radīsies ticība privatizācijas sertifikātiem, un es domāju, ka viņi nebūtu ieguldījuši šos sertifikātus, lai iegūtu tādu peļņu nesošu uzņēmumu akcijas.

Ja runā par šodienas sēdi, es gribētu apsveikt atkal ievēlēto Satversmes aizsardzības biroja direktoru Laini Kamaldiņa kungu, un gribētos teikt cerīgi, ka tas, par ko runāja iepriekšējais runātājs Baldzēna kungs, par varbūt kļūdainām nepilnībām, kas ir bijušas viņa darbībā, tās tiks novērstas, un es gribētu ieteikt viņiem pieņemt kādu ļoti labu preses sekretāru, kas varētu palīdzēt organizēt tikšanos ar presi. Un zināmā mērā kontrolēt Kamaldiņa kunga izteikumus, ja tā to varētu teikt. Mēs atbalstījām arī likumprojektu otrajā lasījumā, ko izskatīja par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošinājumu. Šeit es negribētu nekādā gadījumā piekrist Plinera kungam un teikt, ka šī likumprojekta pieņemšana radītu kādus papildu saspīlējumus un nevienlīdzību mūsu sabiedrībā, jo mēs dodam godu tikai tiem cilvēkiem, kas uzņēmās pietiekoši lielu atbildību pirms daudziem gadiem, 4. maijā, pieņemot lēmumu par mūsu valsts neatkarību. Par to, kādi mēs esam šodien.

Un visbeidzot attiecībā uz "Lattelekom" parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumprojektu. Es vēlreiz gribētu apstiprināt, ka lēmumprojekts, ko šodien pieņēma Saeimā un ko iesniedza Tautsaimniecības komisija, faktiski ir Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumprojekts, kas nedaudz papildināts un precizēts. Un tieši tāpēc es gribētu teikt, ka mēs nekādā gadījumā nevaram piekrist Juridiskās komisijas sniegtajam priekšlikumam, ko mēs sēdē izskatījām, kas tādā veidā, kā tas ir uzrakstīts, būtu pieņemts, nodrošinātu to, ka process par telekomunikāciju tarifu pieņemšanu vispār apstātos, ka netiktu kontrolēts jautājums par Telekomunikāciju tarifu padomes locekļiem, par viņu interešu konfliktiem un par viņu Telekomunikāciju tarifu padomes darbības atbilstību likumam. Kā jau es minēju, es ceru, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī, kur gan Saeimas deputāti, gan Ministru kabinets ievēro vairākuma intereses, it sevišķi pensionāru, vientuļo cilvēku un cilvēku, kas dzīvo lauku rajonos, intereses.

Saeimas preses dienests