Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu.

Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pēdējo punktu divus Saeimas lēmuma projektus: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas analīze par Latvijas Republikas un "Tilts Communication" līguma izpildi un SIA "Lattelekom" tarifu politiku, kā arī par Telekomunikācijas tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām — izstrādātais lēmuma projekts un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais Saeimas lēmuma projekts. Vai ir iebildumi? Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Par procedūru. Cienījamo priekšsēdētāj! Arī Juridiskā komisija izstrādāja savu alternatīvo lēmuma projektu, un šiem diviem lēmuma projektiem jāpievieno arī trešais — Juridiskās komisijas izstrādātais lēmuma projekts. Neviena komisija nevar noņemt nedz citas komisijas lēmuma projektu, nedz arī, protams, izmeklēšanas komisijas lēmuma projektu, tādēļ es lūdzu iekļaut darba kārtībā visus trīs lēmuma projektus.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija bija saņēmusi Juridiskās komisijas izstrādātu alternatīvu lēmuma projektu, rūpīgi izstudēja Kārtības rulli un arī šo pašu priekšlikumu. Lielākā daļa priekšlikumu ir iestrādāta Tautsaimniecības komisijas variantā, bet Kārtības rullis neprasa pievienot iesniegtos citus alternatīvos priekšlikumus, kurus iesniedz citas komisijas, nevis atbildīgā komisija. Tāpēc arī nav pievienots. Desmit dienu laikā Kārtības ruļļa 118.pants nosaka, ka iesniedzējiem ir tiesības iesniegt Saeimas Prezidijā ar desmit deputātu parakstiem.

Sēdes vadītājs.

Tādā gadījumā šobrīd mums ir jābalso par šo divu lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā. (No zāles deputāte Seile: "Bet neviens neiebilda.") Muciņa kungs iebilda. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu — iekļaut darba kārtībā kā pēdējos darba kārtības jautājumus divus Saeimas lēmuma projektus. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 9, atturas — 11. Lēmuma projekti ir iekļauti darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Sakarā ar to, ka frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Roberts Jurdžs šā gada 3.novembrī bija ievēlēts par balsu skaitītāju, bet nolicis mandātu uz laiku, kamēr pilda ministra pienākumus, ierosinām iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāta Dzintara Kuduma ievēlēšanu darbam par balsu skaitītāju" pirms darba kārtības 7.punkta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Piekrītam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Požarnova, Tabūna, Rasnača un Kuduma iesniegto likumprojektu "Par zemes īpašumu tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 22. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieku statusu" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu 6.maijā personīgu iemeslu dēļ Saeimas deputātam Mārim Vītolam" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Ievēlēt Dzintaru Kudumu par balsu skaitītāju" . Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora Olafa Brūvera atlaišanu" . Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo

(LSDA). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es informēšu deputātus par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīcību, gatavojot konkrēto lēmuma projektu. Komisija saņēma izskatīšanai Saeimas Prezidija un Frakciju padomes nosūtīto desmit deputātu parakstīto priekšlikumu, ko sagatavojusi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija par Valsts cilvēktiesību biroja direktora atsaukšanu. Komisija izskatīja jautājumu pēc būtības, uzklausot Ārlietu ministrijas pārstāvja negatīvo viedokli par Valsts cilvēktiesību biroja direktora darbību, un izskatīja Ārlietu ministrijas iesniegto atziņu. Komisija uzklausīja arī Sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdētāja viedokli. Komisijai bija pieejami arī Valsts cilvēktiesību biroja sagatavotie materiāli par tā darbību. Tā kā biroja pārstāvji piedalās gandrīz katrā komisijas sēdē ar priekšlikumiem likumu izstrādē, komisijai bija pietiekams pārskats par Valsts cilvēktiesību biroja darbību. Cita vidū ir jāpiemin, ka pirms šī jautājuma izskatīšanas notika arī komisijas izbraukuma sēde Valsts cilvēktiesību birojā. Tika uzklausīta arī Saeimas Juridiskā biroja konsultācija šajā jautājuma lemšanas procedūras aspektā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta pirmo daļu komisija sagatavoja jūsu priekšā esošo lēmuma projektu, lai tieši Saeima kopumā, nevis komisija izlemtu šo jautājumu. Komisija atgādina, ka biroja direktoru no amata atlaiž saskaņā ar likuma "Par Valsts cilvēktiesību biroju" 3.panta ceturto daļu.

Cienījamo priekšsēdētāj! Mēs visi esam ieinteresēti, lai Valsts cilvēktiesību birojam nebūtu jāstrādā nepietiekama budžeta ierobežotu iespēju un spriedzes apstākļos. Biroja produktīvs darbs it īpaši nepieciešams pašreizējos smagajos sociāli ekonomiskajos apstākļos, kad mūsu valsts iedzīvotājiem ir nepieciešama palīdzība, cīnoties ar birokrātiju, neiejūtību un viņu tiesību ignorēšanu. Īpaši šī palīdzība ir nepieciešama mazaizsargātajām sabiedrības grupām, kurām nav naudas, nav cita padoma, kur meklēt atbalstu. Es pateicos jums, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Runājot Panteļējeva vārdiem, šis nav koalīcijas jautājums. Tā kā deputāti varēs balsot pēc savas sirdsapziņas. Kad bija balsojums par Olafa Brūvera apstiprināšanu par Valsts cilvēktiesību biroja vadītāju, es balsoju pret un man bija sava motivācija, un es domāju, ka tā man līdz šim nav zudusi. Bet man nav pieņemami veidi, kādā veidā top izvesta izrēķināšanās ar atsevišķiem cilvēkiem. Es rūpīgi iepazinos ar Valsts kontroles slēdzienu, kad tā pārbaudīja Valsts cilvēktiesību biroju, un ar izbrīnu atradu, ka pārkāpumi Olafa Brūvera laikā netika atrasti. Visi pārkāpumi tika atrasti tanī laikā, kad Valsts cilvēktiesību biroju vadīja Aija Gertnere. Un tādēļ man radās liels izbrīns, kad atsevišķas valsts augstākās amatpersonas paziņoja, ka Valsts cilvēktiesību birojam, lai norēķinātos ar parādiem, nedos nevienu santīmu, kamēr šo biroju vadīs Olafs Brūvers, kā sacīt jāsaka, tāda īsti valstiska pieeja.

Es sāku analizēt, kādēļ vispār šī jezga ap šo amatu ir radusies. Un tad atklājās interesantas lietas. 1997.gadā Olafs Brūvers UNDP pieprasīja atskaiti, kādā veidā top izmantoti līdzekļi, kas no Apvienoto Nāciju Organizācijas tiek piešķirti šī biroja izveidei. Un izrādījās: kad par konsultantu no UNDP šeit strādā tāds Vilis Šepners, un, kad apskatījās, kādā veidā top šī nauda izlietota, tad izrādījās, ka šī persona divu gadu laikā — no 1995.gada jūnija līdz 1997.gada augustam — ir saņēmusi 200 tūkstošu dolāru. Un kā izrādījās, ka cēlonis šim troksnim ir tieši tas, tad tapa pieprasīta atskaite par līdzekļu izmantošanu. Kamēr par šo lietu neviens neinteresējās, viss bija ļoti labi. Un ziniet, cienījamie kolēģi, cilvēks, kas mēģina ievest kārtību, top no šī amata atsaukts, lai šī kārtība netiktu ievesta. Un tādēļ es nevaru balsot par Brūvera atsaukšanu un aicinu man pievienoties arī visus pārējos deputātus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Atlaist Olafu Brūveru no Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata"? Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 26, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 20.aprīļa sēdē, pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes lēmumu, uzklausīja Satversmes aizsardzības biroja priekšsēdētāju un aizklātās vēlēšanās ar balsu vairākumu 5:4 pieņēma lēmumu atbalstīt šīs kandidatūras izvirzīšanu Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā.

Pirms mēs pārejam pie balsojuma, es gribu informēt kolēģus par to, kādus jautājumus uzdeva Satversmes aizsardzības biroja vadītājam un kādas atbildes mēs saņēmām. Šeit laikam būtu jāatgriežas pirmkārt pie iepriekšējās vēstures. Nacionālās drošības padomē balsis sadalījās 4:4. Četri Nacionālās drošības padomes locekļi balsoja pret, četri balsoja par. Kamaldiņa atkārtotu ievēlēšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā faktiski balsis sadalījās ļoti līdzīgi. Pirms uzklausīt Kamaldiņa kungu mūsu komisijā, kā komisijas vadītājs es lūdzu viņu iesniegt atskaiti par paveikto darbu šajos četros gados, kopš viņš pilda Satversmes aizsardzības biroja direktora pienākumus. Diemžēl nekādu atskaiti komisijas locekļi nesaņēma. Pamatojums no Kamaldiņa puses bija tāds, ka visa informācija, ar ko nodarbojas Satversmes aizsardzības birojs, ir ļoti slepena, tāpēc arī nevar sniegt šādu atskaiti.

Mūsu komisija ir uzklausījusi pietiekami daudz cilvēku, bet tādu nekaunīgu attieksmi, kāda bija Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Kamaldiņa kungam, mūsu komisijā, godīgi sakot, es nekad nebiju pieredzējis, tāpēc ka pēc būtības netika sniegtas atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem. Atbildes bija izaicinošas un ļoti izvairīgas. Komisijas vārdā es aicinu paust savu attieksmi, balsojot par šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Ir. Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Sākšu ar nelielu atkāpi. Es ar lielu gandarījumu savās rokās turu balsojumu pagājušo reizi par maniem priekšlikumiem, kas skāra Krievijas militāristu ierašanos Latvijā. Tātad deputāts Cilevičs, kurš ļoti karsti uzstājās pret, ir nobalsojis par. Tātad par ko tas liecina? Tas liecina, ja mēs būsim šeit aktīvāki, tad tādi mūsu rūdīti pretinieki, par kādu es uzskatu Cileviču, arī reizēm nodrebēs un viņu pirksti nospiedīs nepareizo pogu.

Tagad jautājumā par SAB direktoru. Redziet, es varu pateikt uzreiz, ka diemžēl neizklausās, ka te kāda īpaša rūpe būtu par valsts interesēm, bet ir rūpe par tirgošanos, kurš šo amatu kuram ietirgos un par kādu cenu. Diemžēl tagad ir bezjēdzīgi runāt, kurš balsos par un kurš balsos pret. It īpaši tāpēc, ka balsojums ir aizklāts.

Bet es gribu pateikt dažus vārdus par šī drošības dienesta kā tāda atrašanos šodien Latvijā. Šķiet, ka to ir pārāk daudz. Diemžēl. Lūk, par to gan vajadzētu runāt. Par iespējamajām izmaiņām un sakārtošanu drošības sistēmā, jo funkcijas šo drošības dienestu starpā dublējas, un tas ir nepārprotami, un te nu parādās jautājums par līdzekļu piešķiršanu. Kam ir vajadzīgi vairāki drošības dienesti, kas visi tērē valsts līdzekļus un faktiski dara vienu un to pašu, kārtīgi savu rīcību nekoordinājot? Tas nu gan ir fakts.

Un vēl viena lieta. Tad, kad es uzstādīju jautājumu par to, cik ir ierosinātas krimināllietas šī SAB darbības laikā par pretvalstisku darbību Latvijā, man atbildēja, ka neviena. Tātad varbūt ir ļoti jauki — Latvijā nav nevienas pretvalstiskas organizācijas un nav absolūti nekādas pretvalstiskas darbības? Tas mani tiešām satrauc, ka ir šāda, lūk, darbība. Tad, kad mēs 6.Saeimā pieņēmām labojumus Kriminālkodeksā, īpaši Ģenerālprokuratūra lūdza šo pantu ielikt kodeksā, kas skar pretvalstisku darbību, ar kriminālatbildības ieviešanu.

Tālāk arī, strādājot pie jaunā Krimināllikuma, sēdēja kopā pie viena galda pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, no Aizsardzības ministrijas, no Ģenerālprokuratūras, no Augstākās tiesas. Vienojāmies par tekstu. Skaidru tekstu, kā klasificēt šo pretvalstisko darbību un kāds sods par to ir saņemams. Kādi ir rezultāti? Šodien man pasaka, ka nevar ierosināt nevienu krimināllietu tāpēc, ka, pirmkārt, ar to nenodarbosies Ģenerālprokuratūra, jo neesot skaidrs, kā jārīkojas.

Otrkārt, ka neviena tiesa neko nepiespriedīšot. Nu tad uz priekšu! Uzskatīsim, ka Latvijā ir ideāls stāvoklis, ka šeit nekas tāds nenotiek. Lūk, tas gan ir jautājums, kas mani satrauc. Kāda būs turpmākā SAB darbība, to jau mēs redzēsim tālāk. Žēl, ka šinī brīdī mēs negribam apzināties, ka tāda struktūra kā SAB ir viena no nozīmīgākajām mūsu valstī, un arī SAB vadība, tās izturēšanās, izteicieni, rīcība ir mūsu Latvijas vizītkarte. Tad balsojums, protams, būs tāds, kāds tas būs, un pie jebkura rezultāta mums būs jāstrādā tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu sākt ar nelielu atkāpi. Kādreiz kādā karaļvalstī cilvēki nonāca pie secinājuma, ka tajā valstī ir tik daudz izlūkdienestu, ka vajadzētu iecelt vienu galveno izlūku, kurš nodarbotos ar visu pārējo izlūkdienestu koordināciju. Vairākas reizes šo jautājumu apsprieda attiecīgajās ciltīs, bet nekādi nevarēja viņu ievēlēt šajā amatā. Pēc tam tapa viens interesants dokuments, kura saturs bija apmēram līdzīgs tam, ko es tagad teikšu: "Ja mani ievēlēs šajā galvenā izlūka amatā, tad es zvēru uzticību šīs valsts karalim, šīs valsts likumiem un šīs zīmītes uzrādītājam." Lieki būtu teikt, ka šīs zīmītes uzrādītājs bija viena pazīstama finansista viens liels jurists.

Tālāk šī situācija attīstījās ļoti interesanti. Tā vietā, lai cīnītos ar nelikumībām, atsevišķi šā kantora darbinieki slēdza interesantus darījumus ar tiem cilvēkiem, pret kuriem viņiem būtu jādarbojas, un arī attiecīgi saņemt kaut kādu atlīdzību par šo jumta funkciju veikšanu.

Pat vēl tālāk. Iedomājieties, ka tādi cilvēki var aiziet pie tiem, kuriem jācīnās ar likumu pārkāpējiem, un tiek izvirzīta šāda prasība: "Ja jūs neliksiet mierā vienu vai otru bandītu, kurš strādā zem mūsu jumta, tādā gadījumā mēs jums neizsniegsim pieeju pie slepenajiem dokumentiem." Tālāk vēl trakāk. Ja šīs pašas amatpersonas var iet pie augstākajiem likuma uzraugiem un pateikt: "Klausieties, mums ir interesants veids, kā mūsu karaļvalstī nopelnīt naudiņu. Tur nekas daudz nebūtu jādara, vienkārši mēs uztaisīsim narkotiku tranzītu caur mūsu valsti un par to saņemsim 10% atlīdzību." Bet tas, kā jau es teicu, ir atkāpe no tās tēmas, par kuru es gribu runāt.

Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Laini Kamaldiņu iecēla šajā amatā 5.Saeima. Arī toreiz bija vairāki balsojumi, un tikai ar lielu piepūli izdevās viņu iecelt šajā amatā. Iepriekšējās Saeimas laikā Nacionālā drošības padome, kuras sastāvā, starp citu, es nebiju, vairākas reizes izskatīja jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja darbību. Tika izveidotas divas komisijas. Abas komisijas, kuras pārbaudīja Satversmes aizsardzības biroja darbību, atzina šo darbību par neapmierinošu.

Vēl vairāk. Arī Nacionālās drošības padomes vadītājs Valsts prezidents Guntis Ulmanis ne tikai Nacionālās drošības padomes sēdē, bet arī publiski ir paudis neapmierinātību ar šī Satversmes aizsardzības biroja darbību. Pagājušā gada decembrī, tātad jau šīs Saeimas pilnvaru laikā, tika izveidota darba grupa pie Nacionālās drošības padomes, kura šodien jau atkal ir sagatavojusi lēmumu—slēdzienu, ar kuru atzīst, ka Satversmes aizsardzības biroja darbība ir neefektīva. No Satversmes aizsardzības biroja visu laiku tika pieprasīti adekvāti dokumenti tā darbības uzlabošanai. Satversmes Aizsardzības birojs konsekventi ignorē Nacionālās drošības padomes lēmumus un tos nepilda.

Interesanti jau ir lasīt presē, es nezinu, kā citi kolēģi to uztvers, bet interesanta bija publikācija "Lauku Avīzē", ka Satversmes aizsardzības biroja vadītājs var publiski paziņot: "Redziet, Saeimā ir arī ietekmes aģenti!" Uz manu elementāro jautājumu: "Kuri tad ir šajā parlamentā citu valstu specdienestu ietekmes aģenti?" — atbild: "Redziet, tā informācija ir tik slepena, ka to nevar izpaust". Jautājums, par kādu valsti tad mēs vispār runājam? Ja nevar pierādīt, ka viens vai otrs ir kāda specdienesta aģents, tad nav ko arī publiski par tādu lietu vispār diskutēt. Tālāk kas notiek? Ir interesanta situācija, ka parlamentam ir jāizšķiras par šo SAB direktora kandidatūru. Tiek pielietotas vislabākās čekas metodes — gan dezinformācija, gan arī šantāža. Vienai frakcijai, kurai ir zināmas antipātijas pret "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, tātad politisko organizāciju apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijai, tiek piespēlēta informācija, ka Aldis Lieljuksis ir vistīrākais "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs, ka gandrīz jau parakstījis līgumu par iestāšanos šajā partijā...

Sēdes vadītājs.

Ādamsona kungs, jūsu debatēm paredzētais laiks ir beidzies.

J.Ādamsons.

Es lūdzu divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu, 2 minūtes.

J.Ādamsons.

Tiek piespēlēta informācija par to, ka, redziet, viņš ir "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs, un "Tēvzemei un Brīvībai" jau tik tālu ir aizdomājusies, ka tūlīt gāzīs valdību, tūlīt būs arī viņu premjerministrs un tūlīt, tūlīt būs Valsts prezidenta vēlēšanas, kur noteikti un viennozīnmīgi uzvarēs "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvis. Mūsu kolēģiem — Tautas partijai — tiek piespēlēta informācija, ka Aldis Lieljuksis, redziet, gandrīz jau ir iestājies sociāldemokrātos un tieši tāpēc viņu nekādā gadījumā nevar izvirzīt. Sociāldemokrātiem un man personīgi tiek visu laiku piespēlēta informācija par to, ka Aldis Lieljuksis jau gandrīz ir iestājies Tautas partijā. Kolēģi, cik ilgi mēs samierināsimies ar tik neapmierinošu vienu no galvenajiem specdienestu veidiem, un cik ilgi pieļausim, ka šeit tik tiešām notiek kaut kāds politisks tirgus, un mēs visi kopā nez kāpēc negribam domāt par valsti, par valsts prestižu, par valsts attīstību.

Es esmu gatavs balsot par jebkuru profesionālu cilvēku neatkarīgi no tā, kāda frakcija viņu izvirza. Bet nekādā gadījumā es neuzskatu par iespējamu atbalstīt absolūti nekompetentu cilvēku, kurš četru gadu laikā nav pierādījis vispār šī Satversmes aizsardzības biroja lietderību un arī vajadzību. Visa informācija, kura tiek pasniegta kā ļoti slepena, labākajā gadījumā tā ir divu nedēļu vecu avīžu analīze. Atvainojiet, avīzes līdz šim es pats vēl māku lasīt. Un es aicinu neatbalstīt šo kandidatūru, meklēt citus kandidātus. Es neuzskatu, ka Latvija ir tik maza valsts, ka mums nebūtu cienīgu kandidātu, kuri varētu vadīt šo ļoti nozīmīgo specdienestu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jautājums par Laiņa Kamaldiņa ievēlēšanu vai neievēlēšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, protams, ir valstij un Latvijas valsts drošībai ļoti svarīgs. Lēmums jāpieņem parlamentāriešiem, un tā ir viena no pazīmēm, ka mēs kaut kur varbūt kādās valstiskās, bet tomēr zemākās struktūrās, kur lēmums tiek pieņemts mazāk publiski vai šaurā personu lokā, mēs lemjam tik svarīgu valsts un valsts drošībai raksturīgu jautājumu. Tas, ka mēs to lemjam parlamentā, tas, ka mums ir Valsts drošības iestāžu likums, tas, ka mums ar likumu ir izveidots un ar likumu un parlamentārām metodēm, labāk vai sliktāk par tām piezīmēm, ko izteica šeit deputāti, tiek kontrolēti šie speciālie dienesti, tajā skaitā Satversmes aizsardzības biroja darbība, ir viena no svarīgākajām mūsu valsts kā demokrātiski veidotas valsts iezīmēm. Kamaldiņa kunga darbība Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, es uzskatu, ir svarīga, tā ir novērtējama. Es ceru, ka Saeimas specializētās komisijas to ir veikušas un attiecīgi ir šeit sniegušas mums savu balsojumu rezultātus. Tāpat es ceru, ka rūpīgi šis jautājums ir vērtēts frakcijās. Tāpēc kā "Latvijas ceļa" pārstāvis, kā Latvijas parlamentārietis es aicinu balsot par Laini Kamaldiņu un atbalstīt komisijas lēmumu, kas mums šeit tiek piedāvāts lemšanai.

Taču visādā ziņā es vēlētos iebilst šeit izskanējušiem dažiem, kā man liekas, visai apšaubāmiem un nepamatotiem paziņojumiem par Latvijas valsti, tās drošības dienestiem, to sistēmu, valsts Prezidentu, kontroli kopumā. Es domāju, ka šie paziņojumi, tie parādās, protams, valstij tādos ļoti svarīgos mirkļos un liecina par zināmām tendencēm mūsu valstī. Un par šiem jautājumiem ir jāaizdomājas gan godātā deputāta Dobeļa runā, gan godātā deputāta Ādamsona runā. Drošības dienestu mums ir par daudz — skan viena tēze. Tātad samazināsim drošības dienestus. Jāsakārto drošības dienesti, jārunā par to finansējumu. Protams, ir jāsakārto, protams, ir jārunā par to finansējumiem, bet padomāsim, kam šādi aicinājumi, kas šodien tik vienveidīgi no abām parlamenta pusēm šeit skan, ir interesanti, uz kādām dzirnavām tiek liets šis ūdens, es gribētu jautāt? Kam ir svarīgi, lai šo drošības dienestu darbība atkal uz laiku tiktu apturēta, atkal mēs viņus pārpurinām, jo šobrīd ir tāda situācija — mums ir likums. Ja ir nepieciešams, noteiktā kārtībā likums ir jāgroza. Par to var diskutēt, par to var strīdēties, bet šodien mums likums ir šāds, un mēs darbojamies, kā īsteni parlamentārieši, kā īsteni savas valsts, demokrātiskas valsts pilsoņi un parlamentārieši, darbojamies, pamatojoties uz valsts likumiem.

Šeit tika izteikta piezīme par krimināllietām. Es vēlreiz gribētu uzsvērt to pozīciju, ko vairākkārt es esmu vairāku gadu laikā — jau no 90.gadu sākuma — paudis, — specdienesti nav tā vieta, kur nodarbojas un vajadzētu nodarboties ar represīvu krimināllietu ierosināšanu, izmeklēšanu un tālāk nodošanu prokuratūrai un tiesu sistēmai. Tas nav specdienestu uzdevums. Un jo ātrāk mēs šīs te funkcijas izslēgsim no specdienestu likuma un uzdevuma, jo mazāk mums būs problēmas. Jā, līdz ar to gan specdienesti nevarēs parādīt it kā savu milzīgo varonību. Kur tad ir šīs notiesātās personas, kur tad ir šie rezultāti? Bet specdienesta darba rezultāts, jūs varat parunāt ar speciālistiem, nav notiesātās personas, un nav sodītās personas un nav ierosinātās krimināllietas. Specdienestu darbības rezultāti tiek mērīti, godātais Ādamsona kungs, pavisam ar citām metodēm un citās dimensijās, par ko jums ļoti labi vajadzētu zināt.

Šeit bija piezīme par specdienestu ietekmes aģentiem. Diemžēl man jākonstatē, ka jūs nepārzināt šo problēmu. Ietekmes aģents nav tas aģents, par ko jūs šeit mums stāstījāt. Ietekmes aģents ir pavisam kaut kas cits nekā vienkāršs aģents.

Kā cilvēks, kurš tomēr piedalījās daudzu šo likumu izstrādāšanā, es esmu spiests aizrādīt, ka šie apvainojumi, kas šeit izskanēja no šīs tribīnes pirms manis, nav pamatoti nedz faktoloģiski, nedz tiesiski un nav pieņemami demokrātiskā valstī.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es uzstādīšu deputātam Muciņam dažus jautājumus. Kam ir svarīgi, lai divi šie VDK darbinieki turpinātu strādāt drošības struktūrās? Kam tas ir svarīgi? Kam ir svarīgi, lai neviena persona mūsu valstī netiktu saukta pie kriminālatbildības par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību? Acīmredzot kādam tas tiešām ir svarīgi, un tāpēc nav interesanti ieskatīties drošības sistēmā. Kam ir svarīgi, lai neanalizētu Drošības policijas darbību, kuras darbinieki piedzērušies braukā riņķī pa Latviju, kuras darbinieki ierodas kafejnīcā un slepkavo cilvēkus ar pistoli? Kam tas tiešām, Muciņa kungs, svarīgi? Acīmredzot jums tas ir svarīgi. Ne jau velti jūs nākat šeit tribīnē un uztraucaties par to, ka ir šī kritika par drošības sistēmu. Acīmredzot jums arī ir bail no šīs kritikas.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons.

Cienījamie kolēģi! Daļēji, atbildot Muciņa kungam, es gribētu visus jūs informēt, ka 11.maijā mūsu komisijā vēlreiz tiks skatīts Nacionālās drošības likums, un es aicinu visus kolēģus, kuriem ir interese, piedalīties šī vitāli svarīgā likumprojekta apspriešanā. Lai mēs beidzot varētu sakārtot visu valsts drošības iestāžu sistēmu kā tādu.

Vēl es gribētu informēt cienījamos kolēģus, ka arī komisijas sēdē mēs apspriedām jautājumus par to, kādā veidā tiek dotas atļaujas vienam vai otram Latvijas pilsonim vai vienai vai otrai valsts amatpersonai. Tas tik tiešām ir unikāli. Tā, piemēram, Nacionālās drošības padomes sekretārs Guntars Zaļkalns, tā kā viņš vadīja vienu no komisijām, kura pārbaudīja SAB darbību, jau gadu nekādi nevar saņemt pieeju pie slepeniem dokumentiem. Tikko kā mūsu bijušais kolēģis Paulis Kļaviņš uzstājas ar publisku kritiku par SAB darbību, nākošajā dienā pie viņa ierodas SAB pārstāvji un pieprasa atdot pielaidi pie slepenajiem dokumentiem. Tikko kā pavīd informācija, ka Dainis Turlais varētu būt viens no kandidātiem uz SAB direktora amatu, tā publiski tiek pausta informācija, ka viņam, redziet, nekad nebūs dota pielaide, tāpēc es...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Ādamsona kungs, jūs runājat komisijas vārdā.

J.Ādamsons.

Es arī runāju komisijas vārdā, un es informēju kolēģus par apspriedes gaitu. Un es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tas ir ļoti atbildīgs lēmums, par ko mēs tagad izšķirsimies. Un komisijas vārdā es aicinu izteikt savu attieksmi balsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Balsošana par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu būs slēgta — ar vēlēšanu zīmēm. Vai balsu skaitīšanas komisija var ziņot? Lūdzu, Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc ļoti īsa laika sprīža Balsu skaitīšanas komisija darbam praktiski jau ir sagatavojusies. Jūs tiksiet uzaicināti parastā kārtībā uz balsošanas procedūru ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsu skaitītājus ieņemt darba vietas!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr. 22 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

"1999. gada 29. aprīlī. Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzīta 91 vēlēšanu zīme.

Par kandidātu Laini Kamaldiņu nodotas 68 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31. pantu par Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlēts Lainis Kamaldiņš.

Piezīme. Vēlēšanu kastē atrasta viena biļetenam neatbilstoša vēlēšanu zīme ar uzrakstu "Lūdzu vārdu".

Balsu skaitītāji."

Sēdes vadītājs.

Paldies! Apsveicam Kamaldiņu kungu un vēlam sekmes darbā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu" izskatīšanai otrajā lasījumā tiek virzīts kā steidzams un tiek izskatīts otrajā un galīgajā lasījumā. Reģistra numurs 186, dokumenta numurs 541.

Komisija izskatīja un ņēma vērā sekojošus priekšlikumus. 1. — deputāta Muciņa priekšlikums. Grozīt nosaukumu, to latviskojot no svešvārda "statuss" uz "tiesisko stāvokli un pensijām", tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

2. — Deputāta Lujāna priekšlikums — izslēgt nosaukumā vārdu "statuss" —, pēc būtības nav atbalstīts, bet no literārā viedokļa faktiski ir izdarīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neceļ iebildumus. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

3. — deputāta Lujāna priekšlikums — izslēgt 1. pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 3. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 52, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

4. — deputāta Muciņa priekšlikums — izteikt 1. pantu precizētā redakcijā, ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu, pasvītrots šeit "bijušajiem", nedaudz precizējot ievadu, un tas ir atbalstīts. Bet šeit ir maza, neliela tehniska kļūda — trešajā rindā vārdiņam "par" ir jābūt pēdiņās. Lūdzu to ņemt vērā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

5. — Juridiskā biroja priekšlikums, kā jau es teicu, pēc būtības ir iekļauts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta? Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

6. — deputāta Muciņa priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 2. pantu jaunā redakcijā — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

L.Muciņš.

Tiek turpmāk mainīta nākošo pantu numerācija. 7. — deputāta Muciņa priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 3. pantu — tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

Deputāta Muciņa priekšlikums — papildināt ar jaunu ceturto pantu — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Makarova kungs vēlas debatēt? Lūdzu, atklājam debates. Vladimirs Makarovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt par 9. priekšlikumu tīri no morāles un ētikas loģikas viedokļa. (Starpsauciens: "Mēs vēl netikām līdz 9 priekšlikumam.")

Sēdes vadītājs.

Mēs pašlaik vēl par astoto. Vai par astoto iebildumu nav? Lūdzu, apspriežam devīto!

L.Muciņš

(LC) . Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekta iesniedzēju piedāvātais, tātad 2., pants tiek uzskatīts par 5. pantu un tiek piedāvāts izteikt jaunā redakcijā, ko piedāvājis kā 9. priekšlikumu deputāts Muciņš, tādā veidā, kā viņš jums ir šeit izklāstīts. Sevišķi uzsverot Labklājības ministrijas viedokli, ka šī pensija izmaksājama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, nevis no sociālās nodrošināšanas speciālā budžeta. Tādā veidā mēs ņēmām vērā Labklājības ministrijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es runāšu par jautājumu, kas tomēr ir arī nākotnes jautājums. Ja mēs perspektīvā plānojam pāriet uz vienādām darba devēja un strādājošā sociālās apdrošināšanas iemaksām, tad faktiski strādājošais uz rokas saņems ne vairāk kā 60%. Tajā pašā laikā šajā piedāvātajā variantā, kad bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kas balsojuši "par", tiek noteikti 80%, faktiski rodas situācija, ka pensija ir krietni lielāka par deputātu reālajiem ienākumiem. Es nezinu, vai tas ir pareizi. Un es nezinu, vai šāda politika valstī ir jāturpina. Man teiks, ka šāda norma ir ierakstīta likumos, kas skar Aizsardzības spēku pensionārus un Iekšlietu ministrijas sistēmas pensionārus, bet tomēr, ja vienreiz ir pieņemts nepareizs lēmums, vai tas ir jāturpina? Es vēlreiz atkārtoju, es runāju tiešām no loģikas viedokļa par 9. priekšlikumu un nediskutēju par 10., kuru es atbalstu, jo tiešām ir jāprecizē, kas tad īsti finansēs šo te pensiju izmaksu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC) . Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sniegšu komisijas un sociālās jomas speciālistu komentāru, kāds tika izmantots, veidojot šā panta redakciju. 80% apmērs — šādā procentu apmērā ir visas Latvijas Republikā noteiktās speciālās pensijas. Jā, to nav daudz. Jā, būtu vēlams veidot šo sistēmu caur sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, taču gan pasaulē, gan pie mums ir šī speciālā kārtība, prokuroriem ir 80%, tiesnešiem — 80%, iekšlietu darbiniekiem — 80%, aizsardzības spēku darbiniekiem — 80%. Tas atbilst šo speciālo pensiju noteiktajai likmei. Pie tam šī summa netiek ņemta no kaut kādām summētām algām, bet no deputātu, Saeimas deputātu, pamatalgas. Tādēļ es aicinātu jūs atbalstīt tieši šo redakciju, kur mēs uzskatām, ka tā atbilst gan pastāvošajai likumdošanas praksei, gan tai sistēmai, kurā darbojas citas speciālās pensijas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 9. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 13, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

10. — deputāta Lujāna priekšlikums — aizstāt vārdus "šai likumā minētiem" ar "bijušajiem Augstākās padomes". Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 10. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 51, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

11. priekšlikums — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums. Tika atbalstīts, iekļaujot to komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 11. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 15, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts komisijas atbalstītajā variantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

L.Muciņš.

13. — deputāta Muciņa priekšlikums — izteikt 3. pantu, uzskatot to par 6. pantu ar attiecīgajiem ierobežojumiem, ka šīs pensijas nevar saņemt paralēli ar vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijām, ieņemot attiecīgus amatus, kas ir pieņemts, iekļaujot arī Juridiskā biroja priekšlikumus šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14. priekšlikumu.

L.Muciņš.

15. — deputāta Muciņa priekšlikums par to, kādā kārtībā darbojas šajā likumā noteiktās 2., 3. un 4. pantā minētās tiesības un kādā veidā tās finansētas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

16. priekšlikums — deputāta Muciņa priekšlikums — papildināt likumu ar pārejas noteikumiem, kuri nosaka finansējumu un stenogrammu izdošanu, oficiālā teksta izdošanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

17. — Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Visam tekstam — pēc izsludināšanas, bet 5. un 6. pantam — 1. jūlijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es iebilstu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu. Kāpēc? Apspriežot šo jautājumu, kad likumam vajadzētu stāties spēkā par Augstākās padomes deputātu īpašo statusu, šo deputātu kluba valde ierosināja, lai šis datums būtu vēsturisks — 4. maijs. Jā, es saprotu, ka te var būt iebildumi, ka, sākot ar 4. maiju, nespēs pieņemt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā izmaksājamas pensijas, bet ir jau zināma pieredze, ka, ja arī mēs ar jūliju izgatavotu Ministru kabineta noteikumus, tad pensiju varētu aprēķināt, sākot ar 4. maiju, par nepilniem diviem mēnešiem atpakaļ, un tā būtu tikai dāvana šajos svētkos. Šāda kārtība ir iedibināta arī jau, piešķirot pensiju no jauna tām personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim. Tātad te nebūtu nekāds izņēmums.

Otrkārt, būtu ļoti svarīgi, lai tieši šis īpašais statuss Augstākās padomes bijušajiem deputātiem stātos spēkā tieši 4. maijā. Tāpēc es aicinu balsot un atstāt spēkā veco redakciju, ka likums stājas spēkā 1999. gada 4. maijā, un šeit nekādu citu juridisku šķēršļu nav, un noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC) . Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojektā bija noteikta likuma spēkā stāšanās no 4. maija, komisija šeit mēģināja ņemt vērā valdības pārstāvju iebildumus, ka nevar izstrādāt pietiekamā ātrumā Ministru kabineta noteikumus. Tas ir tīri tehnisks jautājums, ko mūsu valdība spēj, un ne tikai to vien viņa spēj.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 17. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 38, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

Līdz ar to aicinātu balsot par likumprojektu otrā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu" pieņemšana otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 16, attutas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Pavisam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, ir izvērtējusi 15 priekšlikumus. 1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 2.panta otro daļu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 4.panta otro daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 5.panta pirmo teikumu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Romualds Ražuks, frakcija "Latvijas ceļš".

R.Ražuks

(LC). Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas formulējumu, kas paredz valdes sastāvā strādāt Saeimas priekšsēdētājam un Saeimas priekšsēdētāja aicinātiem četriem valdes locekļiem, jo paskatieties, kas šeit sanāk. Šī nav elitāra apbalvojuma zīme, šī ir tautas piemiņas zīme. Jābūt šeit ņemtām vērā visas tautas, kas plaši piedalījās 1991.gada barikāžu notikumos, intereses un pārstāvji. Pašreizējā redakcijā, pašvaldības un valsts komisijas dotajā redakcijā, visi valdes pārstāvji šeit ir reglamentēti: Augstākās padomes bijušie deputāti, aizsardzības ministrs, Saeimas priekšsēdētājs, tātad principā, ja ņemsim tādu piemēru, kaut vai mani pašu, kurš ir pietiekami cieši saistīts ar tā laika notikumiem, es pat, naktī sapņojot, vairs nevaru cerēt iekļūt šādas valdes sastāvā, pretendēt.

Jo viss ir reglamentēts, viss noteikts ar likumu, tāpēc es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir demokrātisks, visnotaļ atbilst tai reālai situācijai ar plašu tautas piedalīšanos, kas bija toreiz.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja Juridiskās komisijas viedokli tādēļ, ka mēs uzskatījām, ka tas ir tieši pretēji, kā Ražuka kungs to teica, nedemokrātiski, jo, mūsuprāt, tas, kāds būs šis valdes sastāvs, jāizšķir mums, tautas vēlētiem priekšstāvjiem, šobrīd balsojot par konkrēto normu, nosakot konkrēti, kādas personas ir šajā valdē, nevis jādod šīs tiesības vienai personai, kurai arī mēs neapšaubāmi uzticamies, tas ir Saeimas priekšsēdētājs, un nevis, lai izlemtu šaurā lokā viena persona, bet gan mēs, koleģiāli šeit balsojot par šo normu. Turklāt Valsts pārvaldes un Pašvaldības komisijas piedāvātā redakcijā pirmajā lasījumā un otrajā akceptētajā redakcijā šajā sastāvā ir divi Augstākās padomes deputāti, neapšaubāmi tiks saskaņots šis lēmums ar attiecīgo sabiedrisko organizāciju, kuru veido Augstākās padomes deputāti, kā arī ar Barikāžu fonda priekšsēdētāju, kas ir daudz darījis, lai šī piemiņas zīme tiktu nodibināta un izveidota. Es aicinātu noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 24. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 5.pantā vārdus "Saeimas iecelti" ar vārdiem "Saeimas ievēlēti" un izteikt otro teikumu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

5.priekšlikums ir saistāms kontekstā ar 6.un 7.priekšlikumu, jo visi šie priekšlikumi attiecas uz 6.panta redakciju. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma deputāta Burvja un Romualda Ražuka priekšlikumus un izveidoja savu alternatīvo 6.panta redakciju. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas precizēto redakciju 6.pantam!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6.un 7.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

8.priekšlikums. Deputāts Ražuks ierosina izteikt 7.pantu piedāvātā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka izsmeļoši valdes darba procedūras jautājumi reglamentējami īpašā nolikumā, kuru apstiprina pati valde, ka Saeima nevar detalizēti, vispusīgi un sīki reglamentēt šos jautājumus, un deputāta Ražuka priekšlikums tikai atsevišķas detaļas, kas attiecas uz procedūru šajā 7.pantā, paredz regalmentēt, tāpēc mēs šo priekšlikumu noraidījām kā nepilnīgu un nepieņemamu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Demokrātijas nekad nav par daudz. Tas, kas ir vērots sabiedrībā šīs plašās diskusijas sakarā ar Triju Zvaigžņu ordeņa domi un visu to problemātiku, kas parādījās un tika plaši diskutēta sabiedrībā, izraisīja daudzus pretrunīgus viedokļus, parādīja, ka jebkuras organizācijas, jebkuras iestādes demokrātiskas darbības pamatprincipiem jābūt iestrādātiem likumā, tas neieslēdz iespēju tālāk visu reglamentēt attiecīgā nolikumā, bet, es domāju, ka tas tikai ieviesīs lielāku skaidrību sabiedrībā un arī pašiem turpmāk strādājošiem valdes locekļiem.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi! Es aicinātu jūs pāršķirt lappusi un izlasīt nākamo 9.priekšlikumu. Atbildīgā komisija ierosina nevis pavirši un tikai atsevišķus jautājumus reglamentēt šajā likumā, kā strādā valde. Bija gan pilnībā demokrātiski uzticēties valdei tāpat kā Triju Zvaigžņu ordeņu domei, kura pati noteikusi to, kā viņi balso, kā viņi sasauc sēdes, kā tiek sēdes organizētas, nevis tā, kā Ražuka kungs ierosina — divos teikumos to reglamentēt. Mēs ierosinām noteikt, ka valdes darbību reglamentē valdes apstiprināts nolikums. Tas ir 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Es aicinātu 8. — Romualda Ražuka priekšlikumu — noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputāta Ražuka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 3, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 7.pantu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Atbildīgās komisijas 9.priekšlikums paredz ar piemiņas zīmi saistīto lietvedību kārtot valdē. Šeit mans uzskats ir, ka Latvijas Republikas Saeimai nav jāapaug ar cēlo, bet tai neraksturīgo funkciju veikšanu. Un tā, kā ir vairākus gadus bijis līdz šim, šo lietvedību varētu turpināt kārtot 1991.gada barikāžu dalībnieku fonds, šis darbs tur ir sakārtots, ir cilvēki, kas ir pieredzējuši, apmācīti un veic šo darbu. Tas arī atbilst mūsu laika garam, ANO un pārējo starptautisko organizāciju paredzētam mērķim — deleģēt tās funkcijas, kuras var veikt nevalstiskās organizācijas, no valsts un pašvaldību struktūrām. Tāpēc es aicinātu balsot pret atbildīgās komisijas 9.priekšlikuma otro apakšpunktu!

Sēdes vadītājs.

Ir priekšlikums balsot pa daļām atbildīgās komisijas priekšlikumu. Vispirms mums jāizšķir jautājums par to, vai mēs balsosim šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es vispirms piedāvāju nobalsot atbildīgās komisijas priekšlikumu, un pēc tam, ja mēs to kaut kādā veidā saglabājam, tad mēs varam sākt pa daļām balsot.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jāizšķir jautājums par to, vai izskatīt šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai izskatīt 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 32, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš

(TP) . Jā, godātie kolēģi, es gribētu izteikt komisijas viedokli, kādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka ar šo valsts apbalvojumu saistīto lietvedību nevar kārtot sabiedriska organizācija. Saskaņā ar spēkā esošo likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" jebkurā brīdī jebkura sabiedriska organizācija var pieņemt lēmumu likvidēties, un arī šis fonds, kas ir dibināts kā privāto tiesību subjekts, ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, jebkurā brīdī var tikt likvidēts, un sakiet, lūdzu, kura institūcija tad nodarbosies ar šiem tehniskajiem jautājumiem? Kura būs tā institūcija? Mēs likumā būsim ierakstījuši, ka ar to nodarbojas konkrēta sabiedriska organizācija ar konkrētu nosaukumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Godātie kolēģi! Mēs šodien runājam par valsts apbalvojumu. Un ar valsts apbalvojumu saistītās lietas ir jākārto valstij. Tātad mums pašiem ir jākārto, Saeimai ir jākārto, proti, šīs piemiņas zīmes valdei.

Un treškārt. Es nesaprotu Ražuka kunga priekšlikumu? Balsojot pret atbildīgās komisijas ierosinājumu, ka valdē ieiet šī sabiedriskā fonda vadītājs, viņš nostājas it kā pret šo valdi. Bet tagad ierosinot, ka valde kārto lietvedību, iestājas par šo valdi. Kāda tad ir jūsu pozīcija, Ražuka kungs? Es aicinātu atbildīgās komisijas vārdā atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par 9. priekšlikumu? Ir nepieciešams balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9.atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 4, atturas — 31. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Linards Muciņš, Māris Vītols, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Romāns Mežeckis, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu "Par 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi", trešais lasījums. Komisijas vārdā, deputāts Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija. 10.priekšlikums.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! 10.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus "svinīgos apstākļos". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus "valdes locekļi" ar vārdiem "vai kāds no valdes locekļiem", redakcionāli precizējot otro daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

12.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt 10.pantu precizētā redakcijā. Priekšlikums noraidīts. Kad mēs balsojām, mēs šo jautājumu izlēmām, balsojot par 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti uzstāj par balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. priekšlikumu — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 31, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Līdz ar to mēs esam noraidījuši arī nākamo — deputāta Romualda Ražuka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks vēlas debatēt par savu priekšlikumu? Noņem. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

14.priekšlikums. Deputāts Imants Burvis ierosina izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā: "Valde mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā apstiprina valdes nolikumu." Godātie kolēģi, atbildīgā komisija uzskatīja, ka nebūtu jānosaka, kādā termiņā šis nolikums izstrādājams, par to lemtu pati valde atkarībā no vajadzības. Tādēļ deputāta Imanta Burvja priekšlikums ir noraidīts, bet pieņemts deputāta Romualda Ražuka priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 9, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 571. Tas ir "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums". Likumprojekts trešajam lasījumam. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu nr.1 — papildināt 4.pantā pēc vārdiem "šo organizāciju" ar vārdiem "un to apvienības".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

Ir šā likuma 6.pants, kur mēs ļoti ilgi debatējām, un šeit 2. un 3.priekšlikums ir jāskata kopā. Juridiskais birojs ierosināja šo pantu izslēgt. Atbildīgā komisija nonāca pie secinājuma, ka jāizslēdz būtu šā panta pirmā daļa, otro un trešo daļu uzskatīt par pirmo, otro, trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

J.Stalidzāne.

Tāda pati situācija ir ar 7.pantu. Tāpat bija priekšlikums no Juridiskā biroja — izslēgt. Atbildīgā komisija, izskatot šo priekšlikumu, nonāca pie secinājuma, ka būtu jāapmaina otrā un trešā daļa ar vietām un pants jāatstāj.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

J.Stalidzāne.

Atbildīgā komisija izstrādāja 6.priekšlikumā redakcionālus labojumus — vārdu "nozares" aizstāt ar vārdu "nozaru".

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

Arī 7.priekšlikumā ir redakcionāls labojums — "organizācijām un apvienībām" aizstāt ar vārdiem "organizācijas, apvienības".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

Ir priekšlikums — pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš. Atvainojiet, deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece

(TP). Labdien, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 516. Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". To iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts satur grozījumus divos pantos, katrā 2 punktos. Tie ir redakcionāli precizējumi, kuru nepieciešamību ir noteicis jaunais Krimināllikums, kas jau ir stājies spēkā ar šā gada 1.aprīli. Šie grozījumi ir nepieciešami likuma saskaņošanai. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu, un es aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

V.Muižniece.

Komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.maiju.

Sēdes vadītājs.

13.maijs. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par zemesgabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Likumprojekta reģistra nr. 205. Dokumenta nr. 519. Likumprojekts "Par zemesgabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai". Likumprojektu izskatīšanai iesniedzis Ministru kabinets likumdošanas iniciatīvas kārtībā. Likumprojekts pēc savas būtības ir ļoti vienkāršs, taču politiski un starptautiski ļoti nozīmīgs. Likumprojekts piedāvā bez atlīdzības nodot Zviedrijas Karalistei īpašumā zemes gabalu Rīgā, Alunāna ielā 7. Kā jūs, godātie deputāti, zināt, šajā adresē uz šā zemes gabala atrodas Zviedrijas Karalistes iegādāta ēka, kurā atrodas Zviedrijas Karalistes vēstniecība, un šī ēka ir attiecīgi iegādāta, bet zeme, kura atrodas zem šīs ēkas, šobrīd atrodas valsts īpašumā. Latvijas valsts ar Ministru kabineta lēmumu un attiecīgi piedāvājot, jums, godātie deputāti, šo likumprojektu, sniedz šo žestu, kāds ir pieņemts draudzīgu valstu starptautiskajās attiecībās, nododot bez atlīdzības šo īpašumu Zviedrijas Karalistei. Tas pēc būtības arī ir viss šā likumprojekta teksts. Tur, protams, pie otrā lasījuma mums nepieciešami daži precizējumi, norādot uz nodošanas mehānismu un subjektu, tieši kurš saņems šo zemi savā īpašumā. Es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ņemot vērā to milzīgo ieguldījumu, ko Zviedrijas Karalistes valdība, tās diplomātiskais dienests ir veicis Latvijas valsts, tās pilsoņu labā, kā arī Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanas, atgūšanas laikā, un turpina atbalstīt Latviju, tās institūcijas, pilsoņus un nevalstiskas organizācijas. Aicinu balsot par!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Vienkārši gribu pateikt cienījamajiem kolēģiem, informēt cienījamos kolēģus par to, ka Ārlietu komisija arī izskatīja šo jautājumu, un praktiski vienbalsīgi mēs atbalstījām Ārlietu komisijā šā jautājuma izskatīšanu. Tā ka ir arī Ārlietu komisijas atbalsts, balsojot par.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, to mēs darām visi labi, bet interesanti, kā mūsu Ārlietu ministrija un tās resori rīkojas tādā lietā. Ja jau mēs kādam dāvinām, tad mums arī lai dāvina. Kas attiecas uz Vācijas un citām tautām, ko tad mēs iegūstam? Ar Zviedrijas starpniecību tad vajadzēja palīdzēt, ka arī mēs par mazāku summu varētu iegādāties to zemi un tās ēkas. Dots pret dotu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš.

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Esmu pilnīgā pārliecībā, ka valdība, attiecīgi mūsu Ārlietu ministrija un citas institūcijas ir izvērtējušas šā likumprojekta un šā praktiskā žesta iekšpolitisko, kā arī ārpolitisko nozīmi, un uzskatu, ka tas ir atbalstāms, un aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, balsojot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par zemesgabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

L.Muciņš.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 13.maijam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 13.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par pašvaldības aptauju" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bukšs.

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr. 564. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi virkni priekšlikumu, sagatavojusi savus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījuma "Par pašvaldības aptauju".

1.priekšlikums, kuru iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkopa kungs. Pēc diskusijām komisijā tas konceptuāli tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. priekšlikumu — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 35, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs.

Deputāta Vidiņa priekšlikums arī tika noraidīts, jo principā tas arī saistās ar 1.priekšlikuma balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Debatēt vēlaties? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu — deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 39, atturas — 31. Priekšlikums noraidīts.

J.Bunkšs.

3.priekšlikumu par pantu iesniedzis deputāts Juris Dobelis. Arī šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi, jo šajā priekšlikumā parādās nianses, kas ir tālākas no tās redakcijas, ko piedāvā komisija, un tas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Šā pirmā lasījuma redakcija vairāk atbilst pašreizējā likuma "Par pašvaldībām" definīcijai.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu jūs uzmanīgi sekot šā dokumenta apspriešanai. Mēs tagad izbalsojām Kuduma priekšlikumu, noraidījām. Tāpat mēs tagad gribam noraidīt Dobeļa kunga priekšlikumu. Lietas būtība ir tāda, ka mēs dodam iespējas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Mēs būtu ar mieru balsot tad par iedzīvotāju neizslēgšanu, ja būtu formulēts, kas ir iedzīvotājs. Tātad iedzīvotājs atbrauc, nodzīvo vienu dienu un skaitās, ka ir iedzīvotājs. Viņiem absolūti nekādas sajēgas nav, kas tur pašvaldībās darās. Turpmākie visi šie Dobeļa un Kuduma priekšlikumi balstās tieši uz to jēdzienu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

J.Bunkšs

(LC) . Komisijas vārdā es varu piebilst, ka tas ir 26.pantā, kurā ir precizēts, kas šajā likumā domāts ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kādas ir šīs prasības. Tātad tās ir personas, kurām ir nepieciešama pase vai ārvalstu pase.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. priekšlikumu — deputāta Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs.

4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

5. priekšlikumu ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Arī šis priekšlikums ir noraidīts. Tas arī atbilst 1.priekšlikuma balsojumam un būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs.

6.priekšlikums, deputāta Jura Dobeļa priekšlikums. Arī saistīts ar jau nobalsoto 1.priekšlikumu un būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu! Atvainojiet! Atklājam debates pie šā priekšlikuma. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvīobai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es vienmēr lūdzu Saeimu pievērst uzmanību šim absurdajam salikumam "lemjošu aptauju". Ja aptauja, tad aptauja, tas ir informatīvs process, kura rezultātā iegūst kaut kādu informāciju par iedzīvotāju vēlmēm. Bet, ja gadījumā tā ir lemjoša, tādā gadījumā tas jau ir kaut kas cits. Tas nozīmē, ka tās ir vai nu pašvaldību vēlēšanas, vai kaut kāda cita veida akts.

Un tāpēc es aicinātu atbalstīt deputāta Dobeļa priekšlikumu un svītrot no šī likumprojekta vārdus "lemjošā".

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs

(LC) . Principā mēs šo jautājumu jau esam izlēmuši, balsojot par 1.priekšlikumu. Manā skatījumā šis priekšlikums nebūtu pat balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti uzstāj uz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 27, atturas 16. Nav pieņemts priekšlikums.

J.Bunkšs.

Tālāk nākamais ir 7.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Dzintars Kudums. Arī šis priekšlikums ir noraidīts, jo tas ir pretrunā ar komisijas koncepciju, ka ir divu veidu aptaujas — gan lemjošas, gan konsultatīvas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 28, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs.

Tālāk 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Par 8. priekšlikumu mēs tikko balsojām.

J.Bunkšs.

8.priekšlikums ir identisks Kuduma priekšlikumam. Manuprāt, tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Tālāk 9.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Dobelis, arī nebūtu balsojams, jo tas ir jau izlemts pie 1.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

J.Bunkšs.

Līdzīgi ir ar 10.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Dzintars Kudums, un arī tas nonāk pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav par atbildīgās komisijas viedokli.

J.Bunkšs.

11. — atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

12.priekšlikumu ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jo uzskata, ka vēlēšanu komisijas locekļiem šajās pašvaldību aptaujās nav tiesību aģitēt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs.

13. ir atbildīgas komisijas redakcionāls precizējums, ar kuru pirmā lasījuma nodaļa tiek sadalīta divās daļās. Viena daļa, tātad pirmā nodaļa, ir veltīta lemjošām aptaujām, otra nodaļa, kura būs pēc tam trešā nodaļa, konsultatīvām aptaujām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 13.priekšlikumu.

J.Bunkšs.

14.priekšlikums nebūtu balsojams, jo tas ir saistīts ar pirmā priekšlikuma balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

15.priekšlikums — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas 5.panta pirmajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Tieši tā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 38, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs.

Tātad paliek atbildīgās komisijas redakcija, kura ir kā jau es iepriekš šeit minēju, papildināta daļēji ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, un ir papildināta, salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju, ar trešo daļu, kas paredz arī lemjošo aptauju rīkot kā lēmuma ierosināšanu. Lūdzu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 21, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

J.Bunkšs.

17.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

18. priekšlikums ir redakcionāls atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

19. priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

20. priekšlikums ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs.

21. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums, izdalot kā atsevišķu nodaļu konsultatīvās aptaujas sarīkošanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

22.priekšlikums nebūtu balsojams, jo izslēdz konsultatīvo aptauju, un tas būtu pretrunā ar pirmo balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Tas pats attiecībā pret 23. — deputāta Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Un uz 24. priekšlikumu.

J.Bunkšs.

Un arī 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

25.priekšlikums.

J.Bunkšs.

25.priekšlikumā atbildīgā komisija precizē panta redakciju un saskaņo to ar 5.panta uzbūvi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Bunkšs.

26.priekšlikums izslēdz un nonāk pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu. Tāpat tas ir ar deputāta Kuduma 27. un 28.priekšlikumu, ko iesniedza parlamentārais sekretārs.

Sēdes vadītājs.

29.priekšlikums.

J.Bunkšs.

29.priekšlikumā atbildīgā komisijas ir redakcionāli precizējusi redakciju un saskaņojusi to ar 6.panta uzbūvi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

30.priekšlikums, 31.priekšlikums — izslēgt pantu, izslēdz konsultatīvās aptaujas un nonāk pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija 32.priekšlikumā ir apvienojusi pirmā balsojuma 10. un 11.pantu un izsaka to jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo redakciju.

J.Bunkšs.

33. un 34.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dobelis — vienu un otru — deputāts Kudums, ir noraidīti, jo tie ir iekļauti 10.panta pašreizējā redakcijā, šobrīd nebūtu balsojami.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Bunkšs.

35., 36.priekšlikums arī nebūtu balsojami, jo ir pretrunā 1.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

37.priekšlikums. To izsaka atbildīgā komisija. Šī panta būtība, saturs ir iekļauts 18.panta otrajā daļā, un nebūtu vēlams, lai dublētos vienas un tās pašas normas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

Tālāk 38. priekšlikums ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Bunkšs.

Tālāk 39. priekšlikums nebūtu balsojams, tāpat arī 40. priekšlikums, jo ir pretrunā 1.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Tas pats attiecībā arī uz 41.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

42.priekšlikums.

J.Bunkšs.

42.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur līdzšinējie 14. un 15.pants ir apvienoti vienā pantā, un ir precizēta redakcija, kā arī komisija konceptuāli ir mainījusi šo pirmā lasījuma ideju un izslēdz no konsultatīvās aptaujas ierosinātājiem iedzīvotājus. Respektīvi, atstājot tiesības ierosināt gan lemjošās, gan konsultatīvās aptaujas tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēl pašvaldības domi vai padomi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

Ņemot vērā 42.priekšlikumu, 43. — deputāta Jura Dobeļa priekšlikums, 44. — deputāta Kuduma priekšlikums un 45. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums ir pieņemti.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

46.priekšlikums, ko iesniedz Juris Dobelis, 47. priekšlikums — deputāta Kuduma, nav pieņemti komisijā un nebūtu balsojami.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

48. priekšlikums — redakcionāls precizējums, ko izsaka atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

49.priekšlikums nebūtu balsojams, jo ir pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

50.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur atbildīgā komisija precizē redakciju un ņem vērā 5.panta trešās daļas jauno redakciju.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Bunkšs.

51., 52. un 53.priekšlikums nebūtu balsojami, jo ir pretrunā ar pirmā balsojuma rezultātiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Bunkšs.

54.priekšlikumā atbildīgā komisija izsaka redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

55.priekšlikums ir pretrunā ar 1.priekšlikuma balsojuma rezultātu un nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Bunkšs.

56. — deputāta Kuduma priekšlikums — ir pieņemts daļēji un iekļauts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs.

57. un 58.priekšlikums nebūtu balsojami, jo neatbilst...

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Tālāk 59.priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Dobelis, ir pieņemts, ņemot vērā komisijas ieteikumus un arī ar Saeimas balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Līdzīgi ir pieņemts daļēji 60.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Kudums attiecībā uz pašvaldības iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs.

Ir pieņemti analoģiski priekšlikumi, ko iesniedz deputāts Dobelis un deputāts Kudums — 61. un 62. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

63.priekšlikums nebūtu balsojams, jo ir pretrunā agrāk balsotajam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Tāpat 64.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

65.priekšlikums.

J.Bunkšs.

65.priekšlikums ir izteikts precizētā redakcijā, ņemot vērā arī to grozījumu, kas bija izteikts pie 12.panta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo redakciju.

J.Bunkšs.

Ir noraidīts 66.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Dobelis, jo tas ir pretrunā ar pirmā priekšlikuma balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

Līdzīgs priekšlikums iepriekš minētu iemeslu dēļ arī ir noraidīts, ko iesniedz deputāts Kudums.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

68.priekšlikums, ko izteikusi atbildīgā komisija, ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs.

Komisija ir atbalstījusi 69.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dobelis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Bunkšs.

Komisija ir noraidījusi 70.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dobelis, kā arī 71.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 70., 71. un 72.priekšlikumu.

J.Bunkšs.

72. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir — atbalstīts.

73.priekšlikums un 74.priekšlikums, kuru iesniedz deputi Dobelis un Kudums, ir pieņemti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

75. un 76.priekšlikums, ko iesniedz atkal deputāti Dobelis un Kudums, arī komisijā ir pieņemti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija precizētā redakcijā izteikusi 77.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Ir noraidīts 78., 79. un 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

Tāpat līdzīgu iemeslu dēļ ir noraidīts 81. un 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs.

Noraidīts ir 83. un 84.priekšlikums, ko iesniedz deputāti.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija redakcionāli precizē 85.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Bunkšs.

Atbildīgā komisija precizē arī 86. priekšlikumu, saskaņojot to ar 5.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs.

Ir noraidīti 87. un 89. deputātu priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs.

Tāpat ir noraidīti arī 89., 90., 91., 92., 93. un 94.priekšlikums, jo ir pretrunā ar 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 89. līdz 94.priekšlikumam.

J.Bunkšs.

Lūdzu nobalsot par otrā lasījuma galīgo variantu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par pašvaldības aptauju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 3, atturas — 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam.

J.Bunkšs.

Es aicinu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījuma līdz 5.maijam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un izteica gandarījumu par to, ka valdība savlaicīgi precizē šo svarīgo mūsu valsts likumu. Komisija ierosina konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā šā likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Ierosinām noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13. maiju.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 13. maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", likumprojekta numurs reģistrā 190, dokumenta numurs nr. 490. Iesniedzējs — valdība likumdošanas iniciatīvas kārtībā.

Ir sagatavots un iesniegts jūsu izvērtēšanai pirmajam lasījumam likumprojekts, kurā paredzēts izdarīt trīs veida grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurš, varētu teikt, ir tik bagāts ar grozījumiem kā neviens cits likums, un tajā pašā laikā diez vai Latvijā ir daudz juristu, kuriem ir pilns un pareizs šī likuma teksts. Taču, protams, turpinām grozīt, līdz kamēr varbūt izdosies mums šajā Saeimā izstrādāt jaunu Administratīvo pārkāpumu likumu vai arī piedāvāt kādu savādāku koncepciju, kā šo jautājumu risināt.

Tiek piedāvāts izdarīt grozījumus 210. un 213. pantā par Pašvaldību administratīvās komisijas piekritību un rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu piekritību, kas būtu tīri tehnisks labojums, taču arī tiek piedāvāts procesuālajā daļā papildināt likumu — Administratīvo pārkāpumu kodeksu — ar 236.9. pantu, ka arī Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt administratīvos sodus tādā pašā veidā par tiem pašiem pārkāpumiem, kurus uzliek šobrīd Valsts ieņēmumu dienests, kas ir saistīts par finansu statistiku, valsts maksājumu bilances statistiku un šo kārtības neievērošanu, statistikas pārskatu un informācijas savlaicīgu un nepilnīgu neiesniegšanu, jo mēs zinām, ka uzņēmēju lielākā daļa un tagad, pēc jaunās koncepcijas, komersanti savas atskaites iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un statistikas institūcijām, taču bankas un tātad šīs institūcijas, kuru uzraudzību veic Latvijas Banka, to dara tieši Latvijas Bankai. Taču Latvijas Bankas rokās nav attiecīga instrumenta, ar ko varētu vērsties pret šādu termiņu vai kārtības neievērotājiem, nepielietojot Latvijas Bankas rīcībā esošos smagākos, teiksim, sodus, kā licences apturēšana vai licences atņemšana, kas, protams, var smagi satricināt mūsu tautsaimniecību un valsti kopumā. Tajā pašā laikā, protams, ir jābūt iedarbīgam mehānismam, kā sodīt dažus aizmāršīgus baņķierus vai atbildīgus banku darbiniekus. Aicinu pieņemt šo labojumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš.

Aicinām iesniegt un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13. maiju.

Sēdes vadītājs.

13. maijs. Iebildumu nav. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Likumprojekts — dokuments nr. 568, likumprojekta reģistra numurs nr. 131 — "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību".

Kā jūs atceraties, likumdošanas iniciatīvas kārtībā šo likumprojektu mums iesniedza Valsts prezidents un pirmajā lasījumā mēs to pieņēmām, uzskatot, ka būtu nepieciešams sakārtot daudzus jautājumus, kuri varbūt prasa gan precizējumu, gan varbūt šādu, pat varētu teikt, nelielu kodifikāciju, savelkot kopā šajā likumā, jo, protams, kad norit tādas svarīgas amatpersonas kā valsts galvas, Valsts prezidenta ievēlēšana, būtu nepieciešama skaidrība un precīzi noteikta kārtība, un tajā pašā laikā būtu jāreglamentē tie jautājumi, kuri šobrīd varbūt balstās uz, protams, ļoti labi izstrādāto Satversmi un Kārtības rulli, bet prasa speciālu papildinājumu vai speciālu reglamentāciju, vai arī izcelšanu no šī vispārīgā procesa, ņemot vērā šīs amatpersonas nozīmīgumu un statusu mūsu valstī.

1. priekšlikums — par likuma nosaukumu, Juridiskās komisijas priekšlikums, un ir atbalstīts, un nosaukums ir precizēts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par pirmo priekšlikumu? Iebildumu nav.

L.Muciņš.

2. — deputāta Dobeļa priekšlikums — ir pēc būtības ņemts vērā, pārveidojot to pēc valodnieku rekomendācijām.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

3. priekšlikums — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums — arī pēc būtības ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

4. — Juridiskās komisijas priekšlikums — faktiski jāskata šeit kontekstā mums ar Juridiskā biroja priekšlikumu, ir tātad precizēts ne tikai viens gadījums, kas bija pirmajā lasījumā par to, kādos gadījumos ievēl, bet otrajā daļā pateikti arī pārējie vēl trīs gadījumi, kādos gadījumos ievēl Valsts prezidentu, un ir noteikta atšķirība starp kārtējām un ārkārtas vēlēšanām, un ir atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5. priekšlikumu.

L.Muciņš.

6. — deputāta Grīnblata priekšlikums — faktiski sasaucas ar jau pieņemto priekšlikumu, un tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2., bet attiecīgi daļa ir 6. pantā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāja kungs, godātie kolēģi! Šis ir gadījums, kad Satversmes 65. panta kārtībā, tātad realizējot Valsts prezidenta likumdošanas ierosināšanas tiesības, kalns ir dzemdinājis peli. Acīmredzot mūsu un Juridiskās komisijas uzdevums ir no šās peles iztaisīt vismaz žurku, ar ko mēs sekmīgi tiekam galā. Mēs tagad uzrakstām, kas ir kārtējās vēlēšanas, kas ir ārkārtas vēlēšanas. Nu neviens to līdz šim nav sapratis. Latvijā septiņreiz vēlēts prezidents, un vienreiz ir pašu iecelts prezidents, neviens ar šiem uzdevumiem nav ticis galā. Beidzot ir 7. Saeima, un pēc prezidenta aicinājuma viņa mēģinās tikt galā, pie tam ierakstot tādus arhaiskus pantus kā šī brīža esošais 2. pants, ka Valsts prezidents nodod lietas. Bet šobrīd es gribu runāt par 6., 7. un 8.priekšlikumu reizē, jo, kā jau Muciņa kungs norādīja, tie ir pēc būtības līdzīgi, atšķiras tikai ar termiņiem. Ja tiek rīkotas Valsts prezidenta kārtējās vēlēšanas, kandidatūras Valsts prezidenta amatam deputāti iesniedz Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā 40 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Kāpēc? Jā, kāpēc iesniedz 40 dienas iepriekš? Patiesībā visam šim likumam, tā kā tas attiecas tikai un vienīgi uz Saeimas deputātiem, kas var ierosināt Valsts prezidenta kandidātos, jo citi jau šajā zemē to nevar izdarīt, tātad visas šīs normas būtu jāieraksta Kārtības rullī, jo tās visas ir Kārtības ruļļa normas, un tas, kādā veidā viens Kancelejas vadītājs nodod lietas nākamajam Kancelejas vadītājam, mums patiesībā nav jāapspriež.

Kāpēc 40 dienas? Nu modelēsim situāciju. Latvijas Republikas parlamentā šobrīd ir 6 partijas, un viena partija divus kandidātus neiesniedz. Un viena no partijām iesniedz labum labo Valsts prezidenta kandidātu. Nu liekas, ka ies cauri. Bet 3 dienas pēc iesniegšanas, tātad 37 dienas pirms noteiktajām vēlēšanām, šis kandidāts pēkšņi atrod kādus motīvus un saka: nē, es vairāk negribu. Es nemaz nerunāju, ka viņš var nomirt. Nevar nomirt mūsu prezidenta kandidāts. Un tagad šīs partijas pārstāvniecība ir aizliegta, jo tagad ir jāiziet pirmā tūre un tad mēs iesniegsim par jaunu. Tad nāk nākamais gadījums. Parlaments, protams, ir tāda likuma institūcija, un viņa, protams, tik lēti vis katru neatbalstīs.

Tātad tagad partijai ir savs kandidāts, tad pirmā tūre tiek izieta cauri. Mēs izejam pirmo tūri, un uz otro tūri Valsts prezidenta kandidātam ir jau atviegloti noteikumi, jāiesniedz 24 stundas vai 72 stundas pirms, tad kāpēc ir šāds segregāts starp vienu kandidātu un otru kandidātu? Kāpēc vienu kandidātu var iztirzāt 40 dienas, otrs kandidāts ir iztirzājams tikai 24 stundas, es te vispār neredzu konsekvenci, es neredzu jēgas šim likumprojektam kopumā, jo tur ir mēģināts izstāstīt, kas ir pilntiesīgs un kas ir nepilntiesīgs Latvijas Republikas pilsonis. Es domāju, ka juristiem un tiesai tas būtu jāsaprot. Tā ir vēršanās acīmredzot pret Lujāna kunga pagājušā Saeimā izdarīto mēģinājumu kā kandidātu nosaukt Rubika kungu. (No zāles deputāts Lujāns: "Viņš tika nosaukts.") Viņš tika nosaukts un netika ievēlēts un nekad nevarētu tikt ievēlēts, tad ļausim Lujāna kungam uzstāties ar savām iniciatīvām un mierīgi, godīgi un atklāti pateiksim savu viedokli, vienam patīk un deviņdesmit deviņiem ne, un visa problēma. Kāpēc mums par to ir jāraksta likums? Jā, tā kā es aicinu noraidīt 4., 5.un 6.priekšlikumu par 2.pantu, lai 2.pants paliek esošajā redakcijā, kas mēģina pārstāstīt, kā viņi vienojās par lietas nodošanas kārtību, absolūti nerunājot ne par vienu striktu punktu, kādā vietā šīs lietas ir jānodod, kas tur ir klāt, uz kuru arhīvu jānes un tamlīdzīgi, nekas nav. Tikai viņi vienojās, un viņi ir vienojušies līdz šim. Tā ka es aicinu noraidīt 5., 6., 7.priekšlikumu un galarezultātā noraidīt visu šo absolūti bezjēdzīgo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav, es atgādinu, ka 4.un 5.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši. Pašlaik apspriežam 6.priekšlikumu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski ja mēs runājam par 6.priekšlikumu, tas ir atbalstīts un iestrādāts, tāpēc par to nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 50, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

7.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saskan ar Juridiskā biroja 8.priekšlikumu, tātad ir norādīts šis termiņš par pirmo tūri, šīs 40 dienas, ko attiecīgi Leiškalna kungs šeit kritizēja. Juridiskā komisija apsprieda arī šādu aspektu, taču uzskatīja, ka šāda reglamentācija ir nepieciešama. Kādi ir argumenti gan Juridiskajai komisijai, gan arī Juridiskajam birojam? Tātad pirmām kārtām tas sakārto to jautājumu, kas ļauj mums apspriest šīs kandidatūras pietiekami daudz un pietiekami skaidri. To es uzskatu kā vienu ļoti svarīgu varbūt tādu mūsu valstī īpatnību. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ļāva apskatīt, par ko iestājās Latvijas Zemnieku savienība, tā sacīt, savā laikā, par visas tautas vēlētu prezidentu, un es ļoti labi atceros no šīm pašām tuvu sēdošām mutēm skanošos aicinājumus mainīt Satversmi, ievēlēt prezidentu visas tautas vēlēšanās, tādā veidā viņš tiktu rūpīgi apspriests un tā tālāk. Šeit mēs cenšamies šo momentu ņemt vērā, šos kritiskos un labos priekšlikumus iestrādāt šajos priekšlikumos tādā veidā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 37, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

Līdz ar to 8.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

9.priekšlikums ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 3.pantā, par ko mēs runāsim tālāk.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 17, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš.

10.priekšlikums — Deputāta Grīnblata priekšlikums — izteikt 2.pantu jaunā redakcijā, un tas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 9.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

11.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar 3.pantu jaunā redakcijā, kurā ir norādīti dati par Valsts prezidentu un prasības viņam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš.

12.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts tikai daļēji un iekļauts šajā 3.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

13.priekšlikums ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kurš ir iestrādāts 4.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

14.priekšlikums ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts 4.pantā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

15.priekšlikums ir deputāta Muciņa priekšlikums — papildināt likumu ar 4.pantu sekojošā tekstā, kurš ir atbalstīts, un visi apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumi un deputāta Dobeļa priekšlikumi ir iestrādāti šajā priekšlikumā, nedaudz variējot šeit atsevišķus apakšpunktus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 15, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš.

16.priekšlikums. Deputāta Dobeļa priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts un iestrādāts nākamajā — 5.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

17.priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts un iestrādāts 5.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

18.priekšlikums. Deputāta Muciņa priekšlikums ir papildināt likumu ar 5.pantu sekojošā redakcijā, kurā ir iestrādāts tātad deputāta Dobeļa priekšlikums, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, un tas ir attiecīgi papildināts ar zināmu mehānismu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

19.priekšlikums. Deputāta Dobeļa priekšlikums, kurš nav atbalstīts pēc šī 5.panta atbalstīšanas, ir paredzēta šī kārtība, kādā mēs to kontrolējam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

20.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, un norādīts, kāda ir šī kārtība, kā sasauc.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

21.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ir tāds pats un nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

22.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir par vēlēšanas kārtību un norādi uz vēlēšanas zīmēm, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

23.ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, un 8.pantu veido par balsošanas kārtību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

24.ir Juridiskā biroja priekšlikums, nav balsojams, jo tas ir analogs.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

25. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts un runā par to kārtību, kā notiek, ja netiek ievēlēts pirmajā tūrē.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

L.Muciņš.

26. ir Juridiskās biroja priekšlikums — ir analogs, nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

27. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka jāpapildina likums ar 10.pantu, ja tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, tad visu kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 27.un 28.priekšlikumu.

L.Muciņš.

29.ir Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar 11.pantu par lietu nodošanas kārtību, un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Atvainojiet, atklājam debates. Kārlis Leiškalns — par 29.priekšlikumu.

K.Leiškalns

(LC). Tas ir mūsu jurisprudencē vēl nedzirdēti labs pants. Es vienīgi gribētu dabūt no Muciņa kunga kā atbildīgā ziņotāja vismaz paskaidrojumu, un, lai mēģinātu uztaustīt, kas ar to domāts, es to tomēr nolasīšu, laiks man atļauj. Esošais Valsts prezidents un persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, pirms Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanas vienojās par Valsts prezidenta lietu nodošanas kārtību, ievērojot, ka persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, stājas amatā uzreiz pēc svinīgā solījuma došanas.

Muciņa kungs, tur taču ir ierakstīts, ka nepieskaitāmas personas par Valsts prezidentu nevar ievēlēt, nu kāpēc tad likumā rakstīt šādu absolūti bezjēdzīgu vārdu savārstījumu, tāpēc, ja mēs vēl pasūtītu Līgatnes papīru, pirktu papīru no Līgatnes fabrikas, tad es saprastu, ka mēs rakstām šos vārdus, lai atbalstītu nacionālo rūpniecību, bet tā kā papīrs nāk no Vācijas, es tā ceru, jo citur tās mašīnas neņem mūsējo pretī, tad nu es nezinu, kam šis ir. Es aicinu balsot pret šādām bezjēdzībām likumos un galarezultātā nobalsot pret bezjēdzīgu likumu kā tādu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC) . Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamo deputāt Leiškaln! Šeit es nekādi nevaru redzēt savu uzvārdu šajā priekšlikumā, lai kā es skatītos. Komisija ir kolektīva institūcija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 44, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

31.priekšlikums nosaka spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš.

Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā, un mēs varētu strādāt tālāk pie tā pilnveidošanas, ņemot vērā deputātu balsojumus šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 1, atturas — 35. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

L.Muciņš.

Aicinātu iesniegt priekšlikumus, rūpīgi pārdomājot un arī klausoties, un smalkāk referējot likumprojektu pirmajā lasījumā līdz 13.maijam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.maijs. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.572 "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā". 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

2.priekšlikums ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

3. ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi tāpēc, ka mēs uzskatām, ka ar šīm problēmām ir jānodarbojas Nacionālās drošības komisijai.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu, Muciņa kungs, turpināsim savu diskusiju, kas mums pirmīt bija, vai ne? Nu, tagad paskatīsimies, kurš velk tos ārvalstnieku specdienestus te iekšā, kurš grib viņus iesaistīt mūsu drošības sistēmā un kurš ne. Un tieši tāpēc, lūk, ka es konceptuāli neatbalstu šādas lietas, arī es komisijā balsoju pret. Nāciet šeit un pamatojiet, kāpēc jums ir mīļi šie ārvalstu dienesti un kāpēc jums ir vēlēšanās par šādu atļauju došanu. Es katrā ziņā aicinu nepieņemt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis Juridiskās komisijas, kura izskatīja šo likumprojektu kā otrā komisija, priekšlikums nav saistīts ne ar kādu manu tādu ļaunu nodomu (no zāles deputāts Dobelis: "Ir saistīts!"), kā šeit mēģina daži meklēt. Tas ir saistīts ar to kārtību, kādu mēs piedāvājam noteikt šajā likumā, tikai papildinot un nosakot konkrētas amatpersonas funkcijas. Es šeit varu atsaukties gan uz drošības iestāžu darbinieku, gan ministrijas, gan Ģenerālprokuratūras vēstulēm, kuras attiecīgi aicināja formulēt šos pantus. Taču es šeit nevēlos runāt ne no lietderības viedokļa, kuram ir labāk vai kuram ir sliktāk, kontrolēt to mēs varam, vai nu balsojot, taču jautājums šeit ir par valstiskās sakārtotības jautājumu. Vai mēs varam, Dobeļa kungs, turpināt to praksi, ka mēs dažādām, atsevišķām Saeimas komisijām — kā Ārlietu komisijai, tā Nacionālās drošības komisijai — atsevišķi sākam uzdot pieņemt lēmumus tādu atsevišķu personu jautājumos. Lai šī prakse būtu pareiza, ja mēs, Saeima, gribam kaut ko lemt, tas mums ir jālemj ar Saeimas lēmumiem. Vai arī attiecīgi šie lēmumi var tikt nolaisti līdz Saeimas komisijai. Es kā jurists uzskatu, ka šāda prakse nebūtu pareiza. Diemžēl jautājumā par Ārlietu komisijas jomu ir iestrādāta šī norma. Nu labi, risināsim tad šo darbību vai nu saskaņoti, vai kaut kā citādākos veidos izteiksim šo attieksmi pret šīm izskatāmām personām, ko tālāk attiecīgi ieceļ amatā kā amatpersonas, bet visādā ziņā es uzskatu, ka šo lietu nevar lemt atsevišķas komisijas. Tāpēc arī attiecīgi Juridiskajā komisijā parādījās šis priekšlikums, kurš tikai sakārtoja likumdošanu saistībā ar citiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Nacionālā drošība — nu taču pats vārds runā — "nacionālā". Ko tad mēs ielaižam iekšā? Tad jau izrādās, ka mums nav speciālistu, mēs neesam spējīgi neko darīt. (No zāles deputāts Dobelis: "Pareizi!") No vienas puses, nāk stratēģiskie investori, zaudē arī materiālos un finansiālos līdzekļus, no otras puses, mēs atdodam savu nacionālo suverenitāti. Ko nozīmē ārvalstnieks? Viņš vienmēr strādās savas valsts un savu speciālo dienestu labā. Nu tas taču visiem ir saprotams. Ja mēs pieņemam tādu labojumu, tad tas nozīmē, ka mēs savā guļamistabā laižam iekšā svešu cilvēku. Atdodam visu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA) . Cienījamie kolēģi! Jā, mums šeit Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai ar Juridisko komisiju ir principiālas diskusijas un rodas strīdi. Mūsu komisija uzskata, ka ir jāpalielina Nacionālās drošības komisijas vieta, atbildība un loma notiekošajos procesos. Ka izņēmuma kārtā kādu lēmumu varētu pieņemt Nacionālās drošības komisija. Tāpēc es aicinu balsot pret Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 64, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

4.priekšlikums ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons.

5.priekšlikums — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — aizstāt likuma 15.panta trešajā daļā vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "iekšlietu ministrs". Komisijas vārdā aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 64, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

Nākamais 6.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons.

7.priekšlikums — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons.

8.priekšlikums — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons.

9.priekšlikums — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons.

10.priekšlikums — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

11.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kur iestrādāts iepriekšminētais 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

12.priekšlikums — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

14.priekšlikums — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons.

15. priekšlikums — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

16.priekšlikums — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu par 16.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. priekšlikumu — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 41, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

17.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17.priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 23, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

J.Ādamsons.

Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.Ādamsons.

Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 21.maijam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 21.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1990.gada 26. jūnija Stambulas konvenciju par pagaidu ievešanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi šo iesniegto likumprojektu un ierosina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvenciju par pagaidu ievesanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts.

Priekšlikumus iesniegt līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 10.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija rūpīgi izvērtēja šo likumprojektu un ierosina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts.

Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam es ierosinu iesniegšanas termiņu 10.maiju.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.maijs. Paldies!

Pirms izskatām pēdējo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām izdarīt grozījumus šā gada 29.aprīļa Saeimas sēdē un iekļaut darba kārtības attiecīgajā punktā Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu "Par SIA "Lattelekom" pārbaudes rezultātiem" . Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — iekļaut alternatīvo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 60, atturas — 5. Priekšlikums noraidīts.

Izskatām divus lēmuma projektus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Parlamentārā izmeklēšanas komisija "Lattelekom" jautājumā bija sagatavojusi un iesniegusi Saeimā lēmuma projektu, kurš atzīmēts ar nr. 508b. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izvērtējot šo lēmuma projektu, principiāli atbalstīja to, bet sagatavoja šo alternatīvo lēmuma projektu, papildinot šo Izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu ar vairākiem būtiskiem Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumiem. Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā balsot visus par par alternatīvo lēmuma projektu, kuru sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājumā par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas alternatīvo lēmuma projektu es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, nekādā veidā neapšaubot attieksmi, kas izteikta šajā projektā, tomēr šā projekta pieņemšana pamatā izraisījusi nevis konstruktīvas darbības, nevis, teiksim, tādu rīcību, kas uzlabo stāvokli, bet drīzāk izraisījusi zināmu haosu, kas apgrūtinātu problēmas atrisināt. Šīs problēmas atrisinājuma apgrūtinājums izrādījies tādā veidā, ka pretēji tam, ka valdība būtībā ir sagatavojusi secīgu darbības kārtību, kurā būtu vispirms izstrādājami priekšlikumi likumam "Par telekomunikācijām", būtu izstrādājami priekšlikumi par grozījumiem "jumta" līgumā, šeit ir apgriezta darbības kārtība. Vispirms tiek mainīta komisija, pēc tam tiek iesniegti vairāki priekšlikumi, kuri īsti neatbilst likumam un var radīt problēmas.

Kā piemēru es pievērsīšu uzmanību kaut vai tikai 7.punktam šajā lēmuma projektā. Tur ir uzdots Satiksmes ministrijai līdz 20.maijam izstrādāt grozījumus, kas paredzētu piedzīt soda naudas. Šāda soda naudu piedzīšana nav paredzēta likumā, līdz ar to šāda soda naudu piedzīšana jebkurā variantā varētu tikt apstrīdēta, un tā vietā, lai lietas virzītos uz priekšu, varēs sākt strīdēties tiesā, vai to varēja darīt, nevarēja darīt, kā darīt.

Bez tam šis priekšlikums, kas paredz kontroles funkcijas nekavējoši nodot Telekomunikāciju tarifu padomei, visdrīzāk izveidos vēl kaut kādu uzpūstu aparāta birokratizāciju un nekādā veidā nerisinās šos te jautājumus. Tādēļ vajadzētu to ņemt vērā un tomēr atgriezties pie varbūt daudz līdzsvarotākā priekšlikuma, ko sagatavojusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es negribētu piekrist iepriekšējam runātājam. Es visus gribētu aicināt atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo projektu, jo šis projekts, es gribētu teikt, ir Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projekts, kas papildināts un precizēts, precīzāk izsakot tos lēmumus, par kuriem mēs spriedām Parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Papildus tam es gribu pateikt, ka vakar es tiku uzaicināta uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kur visi tās dalībnieki uzmanīgi iepazinās ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, saprata, ka mūsu darbība līdz starpziņojuma sagatavošanai bija galvenokārt vērsta uz to, lai mēs secinātu, vai tarifi tika apstiprināti atbilstoši likumam, pretēji tam Juridiskā komisija nevēlējās un arī neaicināja nevienu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībniekiem piedalīties šajā sēdē, un tādēļ lielākais vairums no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzskata, ka tas lēmuma projekts, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija, pašreizējā brīdī neatbilst veiktajam darbam, ko mēs esam veikuši līdz starpziņojuma sagatavošanai. Papildus tam 3.punkts nosaka, ka SIA "Lattelekom" Parlamentārās izmeklēšanas komisijai starpziņojums jānodod Ģenerālprokuratūrai. To jau mēs sen esam izdarījuši, un būtu labi, ja jebkura komisija, izdarot savus secinājumus par citas komisijas veiktajiem darbiem, vispirms iepazītos ar šo starpziņojumu un pēc tam arī varbūt uzaicinātu cilvēkus, kas spētu profesionāli un kvalitatīvi paskaidrot, kāds darbs tad ir veikts. Tādēļ es visus deputātus aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izvirzīto alternatīvo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Man gribētos, lai viens no autoriem noņem savu priekšlikumu viena vienkārša iemesla pēc, abiem priekšlikumiem tas būtu viens — termiņi. Lasām alternatīvo: "Uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt..." Termiņš — kad pūcei aste ziedēs. Otrais: "Ministru kabinetam veikt grozījumus..." Termiņš — kad beigs ziedēt. Un trešais: "SIA "Lattelekom" Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumu nodot Ģenerālprokuratūrai pārbaudei." Uz cik gadsimtiem šis darbs? Manā skatījumā, ja mēs gribam kaut ko atstāt tā, kā ir, tad pieņemam alternatīvo. Bet, ja gribam kaut ko mainīt, tad ir jāpiekrīt komisijai.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, ir saņemts 10 deputātu iesniegums: "Ierosinām turpināt šīsdienas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanas pabeigšanai." Ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo 10 deputātu iesniegumu — turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Nākošais debatēs — Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Nav saprotams, kāpēc savā valstī negribam būt par saimniekiem, būt par īstiem savas valsts un mantas apsaimniekotājiem. Turpretī, kā redzam, mēs meklējam citās valstīs, kas apsaimnieko mūsu īpašumus, mūsu mantu. Kas ir starptautiskie investori? Starptautiskais investors ir cilvēks vai organizācija, kura īsā laikā mēģina labi nopelnīt. Tas ir "Lattelekom" piemērs. Mūsu ārējais parāds pārsniedz pusmiljardu. Vai daļu no tās summas nevarēja novadīt uz "Lattelekom"? Un mums nebūtu parādu, mums nebūtu tādu strīdu, mums nebūtu konfliktu ar iedzīvotājiem. Un mums, starp citu, nebūtu arī konfliktu ar ārvalstniekiem, jo katra valsts savus investorus aizstāvēs. Un tagad, ja mēs paskatīsimies tālākā darbībā, tad, protams, ka, nonākot konfliktā ar šo ārzemju organizāciju, viņu aizstāvēs kā angļi, tā somi. Un tad mums būs jādomā, kādā veidā mēs ieiesim iekšā Eiropā. Vai mums nebūs pārāk daudz to akmeņu, kuri būs salikti uz tā ceļa, pa kuru mēs gribam iet?

Ja mēs paskatāmies tālāk, vai ir Latvija saņēmusi finansiālo atskaiti par "Tilts Communication" darbību Latvijā? Mums pieder 51%. 1994.gadā, parakstot līgumu, diemžēl "Tilts Communication" bija tikai nulle, un tajā pašā laikā mēs atdevām visu vadību šai ārzemju organizācijai. Un kas notiek tālāk? Tālāk notiek tas, ka 1995.gadā tie 38 darbinieki un katrs no ārvalstu darbiniekiem saņēma 158 tūkstoši latu algu gadā. Man liekas, ka mums kā deputātiem tas nav pat miegā parādījies.

Tālāk. Vienīgi pateicoties Šķēles kungam, tika sākts pārskatīt šā līguma attiecības un kas notiek ar "Lattelekom" darbību Latvijā, un pie kā tas ir novedis? Daži nelieli piemēri. Jūs iemetat 10 vai 20 santīmus automātā. Vai jūs saņemat, ja norunājat 5 minūtes, atpakaļ kādu atlikumu? Viņš mierīgi nozog, tas automāts.

Kas attiecas uz telekartēm. Kā skaita laiku un atmaksu telekartes, un kā skaita to, ko mēs norunājam pa telefonu? Tā izmeklēšana, kuru mēs tagad veicam, un tagad priekšlikumi, kuri tiek iesniegti, arī sāk viens otru izslēgt. Tātad mums ir jāpadomā par to, kādu lēmumu mēs pieņemam un kas ir jādara tālāk, lai šī monstra darbība būtu apturēta.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es domāju, ka ļoti simptomātisks bija šis balsojums ar 60 balsīm, ar ko jūs noraidījāt, lai vismaz dotu iespēju šeit diskutēt un izskatīt Juridiskās komisijas alternatīvo lēmuma projektu. Šādi emocionāli balsojumi attālina mūs no tiesiskas valsts, jo jebkurš lēmums, ne tikai šajā namā, bet citur jāpieņem likumā un tiesiskā kārtībā noteiktā sistēmā un noteiktā procedūrā. Ja mēs runājam par to lēmuma projektu, ko ir izstrādājusi Izmeklēšanas komisija, tad, kā jūs ievērojāt, Juridiskā komisija neapsprieda tās faktoloģiskos secinājumus. Mēs, tieši otrādi, visur pieliekam klāt — ņemot vērā Saeimas Izmeklēšanas komisijas izdarītos secinājumus. 2.punktā arī mēs pievienojam, liekot klāt Saeimas Izmeklēšanas komisijas izdarītos secinājumus. Mēs Juridiskajā komisijā šo jautājumu neapspriedām pēc būtības, jo mēs nevaram un negribam aizvietot Izmeklēšanas komisiju un arī, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Diemžēl neiedziļinoties Parlamentārās Izmeklēšanas komisijas faktiskajos darba rezultātos un neizsakoties no faktoloģiskās puses par Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba rezultātiem, es uzskatu, ka katram lēmumam, ja mēs par tādu balsojam šeit, Saeimā, ir jāatbilst gan Satversmei, gan likumiem, gan arī juridiskajai doktrīnai un valsts pārvaldes sistēmai, un kārtībai, kura faktiski ir izteikta Satversmes 1.pantā, ka Latvija ir demokrātiska valsts.

Tādēļ 1.punkts... Par prokuratūru es jums gribu atbildēt. Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija var sūtīt savus materiālus uz prokuratūru, cik viņa grib, bet tikai Saeimas balsojums, ar ko tiek nosūtīti šie materiāli, piedod šiem dokumentiem tādu izmeklēšanas līmeni un tādu izskatīšanas līmeni, kādu to paredz Prokuratūras likums. Tas ir par juridisko pusi. Es šeit vairāk negribētu šim jautājumam pieskarties, jo es uzskatu, ka jautājums šeit ir konstitucionāls. Jautājums ir konstitucionāls — ko un kā mēs varam kam norādīt. Un kādai ir jābūt šai kārtībai, kādā veidā mēs to norādām. Vai mēs varam pāri Kabineta galvai norādīt kaut ko satiksmes ministram? Es domāju, mazākā mērā tas ir nepareizi, bet es domāju, ka tas ir arī nekonstitucionāli. Latvija ir demokrātiska valsts. Demokrātiskā valstī ir varas dalīšanas princips, un nekur nav teikts, ka Kabinets ir kaut kas pakļauts Saeimai. Tā ir tikpat pilnvērtīga vara kā tiesu vara, par ko es šeit piecas reizes biežāk iestājos. Tāpat Kabinets ir tāda pati viena no šīm trijām varām. Tātad respektēsim šo varu, nevis uzskatīsim kā mums pakļautu komisiju, kurai mēs dodam norādījumus, ko pieņemt, kā pieņemt, kā izdarīt. Mēs regulējam šo izpildvaru ar pieņemto likumu palīdzību. Lūdzu, kur ir jūsu vienas vai otras komisijas pieņemtie likumprojekti? Kur tie šeit ir iesniegti? Pieci, seši, septiņi. Kur ir grozījums 9.pantā likumā "Par telekomunikācijām"? Nav. Ir kādi, tā sacīt, varbūt no sliktākā darba stila, tādas valdības laikā, kad bija varbūt iespēja kaut ko regulēt, paņemtās metodes. Es iebilstu pret šādām metodēm kā jurists. Tās nav konstitucionālas. Tās nav demokrātiskas, tās neatbilst nedz likumiem, nedz tiesību doktrīnām. Līdz ar to šie norādījumi par kaut kā atcelšanu, iecelšanu vai ņemšanu vērā, vai neņemšanu vērā nav tiesiski pamatoti, un mēs varam šeit ar tikpat jaukām 60 balsīm nobalsot: a) — kur ir darbs Satversmes tiesai, b) — Ministru kabinets viņus nevar ņemt un neņems vērā, es gan nerunāju Kabineta vietā, bet no juridiskā viedokļa viņš pat nedrīkst tādus norādījumus, kas ir Saeimas lēmuma līmenī, izpildīt. Lūdzu, dodiet grozījumus šeit likumprojektos, un tad runāsim. Par atcelšanu 9.pants runā tieši, ka šai padomei jābūt neatkarīgai institūcijai, un tieši tādā veidā ar šiem termiņiem tas tiek nodrošināts.

Cienījamie deputāti! Jūs esat ļoti ātri aizmirsuši visus piedzīvojumus, kas bija saistīti ar neprecizitātēm jautājumā par ģenerālprokurora atcelšanu un Augstākās tiesas priekšsēdētāja stabilitāti, un šo te sistēmu politisko vētru okeānā. Šeit ir tas pats jautājums. Ir zināma sistēma, un tā ir jāievēro un jānosaka ar likumiem vai arī jāgroza ar likumiem. Tā ir mana kā jurista svēta pārliecība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu pateikt sekojošo, ka šinī gadījumā, kad mēs izvērtējam šo Juridiskās komisijas sagatavoto dokumentu, es jūtu, ka mēs tomēr sajaucam cēloni ar sekām. Un tas ir ļoti būtiski. Mums norāda uz sekām un saka: "Jā, šīs sekas varbūt kaut kur līdz galam ir tādas, kas mūs neapmierina", bet par cēloni netiek runāts neviens vārds. Un galvenais, kas šeit būtu, tā, manuprāt, ir pašas Telekomunikāciju tarifu padomes rīcība, kura nevar būt neatkarīga no likuma. Un par šo jautājumu šajā lēmuma projektā, ko sagatavojusi ir tieši Juridiskā komisija, netiek teikts ne vārda. Un arī par šīs Telekomunikāciju tarifu padomes nomaiņu netiek sagatavots neviens likumprojekts no Saeimas Juridiskās komisijas. Kāpēc tā? Ja mēs to visu izprotam, tad mēs visu saprotam tā, ka ir nevēlēšanās šo Telekomunikācijas tarifu padomi vispār aizskart kaut kādās viņas tiesībās, bet tiek piedāvāti pilnīgi abstrakti priekšlikumi par Telekomunikāciju likuma projektu, nesakot, kādā virzienā, nesakot, kas ir vispār tur jāmaina. Vai jāmaina tā, lai vispār patērētāju intereses nevarētu aizstāvēt ne Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija, ne kāds cits? Un šeit es gribētu uzsvērt pavisam skaidri un viennozīmīgi, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra pilnīgi pamatoti un pēc arodbiedrību priekšlikuma un ierosinājuma un uzstājības ir aizvien vēl tiesas gaitā un protestē pret iepriekšējiem apstiprinātajiem tarifiem. Tātad iepriekšējie, pašreiz spēkā esošie tarifi, arīdzan no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras viedokļa ir nelikumīgi pieņemti.

Un tiesvedība nav beigusies. Šis aspekts būtu jāņem vērā arī Saeimas deputātiem tad, kad mēs runājam par to, kā tad mums rīkoties. Jau tur bija šī nelikumība. Tagad mēs redzējām Saeimas Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, ka ir pārkāpta vesela virkne Telekomunikāciju likuma normas un arī nolikumi, Telekomunikāciju tarifu padomes normas, par to Saeimas Juridiskā komisija nepasaka ne vārda. Tātad arī šeit ir zināmas problēmas. Es gribētu uzsvērt to, ka arī šobrīd piedāvātais jaunais tarifu grozs, kas ir apstiprināts, ja nemaldos, 14. aprīlī, ir nonācis pretrunā ar jau spēkā esošo, ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma veselu virkni pantiem — 15.1.2., 17.1., 14. — gan 1. gan 2. apakšpunkts, gan 13. pants. — Un jautājums ir pavisam vienkāršs: vai Saeimai vispār ir attieksme pret šo nelikumības piekopšanas politiku, ko zināmā mērā akceptē un virza arī Telekomunikāciju tarifu padome, un es domāju, ka Saeimai ir pienācis laiks izteikt savu attieksmi. Cita lieta, ka varbūt ir arī Juridiskajai komisijai taisnība, un es gandrīz vai būtu ar mieru viņai arī piekrist, ka arī mums, parlamentāriešiem, vajadzēs dot grozījumus likumos, tajā skaitā likumā "Par telekomunikācijām". Tā ir cita lieta, šeit varētu piekrist, bet es gribētu atgādināt, ka bez šīs Telekomunikāciju tarifu padomes nomaiņas vispār nekas nemainīsies šajā tarifu politikā ne no likumības viedokļa, ne no patērētāju interešu aizsardzības viedokļa. Jo nepārtraukti visos nopietnos balsojumos Telekomunikāciju tarifu padomē četras balsis ir bijušas par tiem lēmumiem, kas ir izdevīgi tieši SIA "Lattelekom" un "Tilts Communication".

Un tad rodas jautājums, kā vispār situāciju var mainīt? Situāciju nav iespējams mainīt, ja mēs nemainām šo Telekomunikāciju tarifu padomi. Un tāpēc es domāju, ka Ministru kabinetam un arī, protams, Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai vai frakcijām, vai citām komisijām ir jāsagatavo šie priekšlikumi likumā "Par telekomunikācijām" un jādod iespēja pilnīgi likumīgā veidā atcelt šo Telekomunikāciju tarifu padomi, jo tādā gadījumā mēs varam sākt pieprasīt likuma ievērošanu un sākt pieprasīt arī to, lai patērētāju tiesības tiktu aizstāvētas.

Es tikai mazliet gribētu jums vēlreiz atgādināt šo diezgan nopietno situāciju. Situācija ir sekojoša: vairāk nekā 50% Latvijas Republikas iedzīvotāju, ja 1. jūnijā šie tarifi būs apstiprināti par telefonu sakariem, būs vairāk nekā 7% no mājsaimniecības ienākumiem jāziedo "Lattelekom" vajadzībām gan augstajām algām, gan modernizācijas vajadzībām, gan privātajam pensiju fondam, gan daudzām citām lietām. Es gribētu pateikt to, ka tas ir ne tikai šī likuma pārkāpums, kas prasa, lai šie tarifi atbilstu ekonomiskajai situācijai un cilvēku maksātspējai, bet tas ir neapšaubāmi pat līguma pārkāpums. Atgādināšu, ka jau pašreiz spēkā esošie un Ģenerālprokuratūras apstrīdētie tarifi paredz to, un pagājušogad tika reāli arī tā risināts un saņemts, ka 19,2% no visiem kopējiem ieņēmumiem dod abonentmaksa — 19,2% jeb 22,6 miljoni latu. Un tagad mums piedāvā vēl šo abonentmaksu paaugstināt, laukiem pilnīgi atņemot jebkuras atlaides, kādas ir bijušas, un tas nozīmē to, ka laukos šī abonentmaksa pieaugs vairāk nekā par 50%. Vietējām sarunām, ja mēs arī šajā jautājumā pakļausimies, maksa pieaugs vairāk par 63%. Un rodas ļoti loģisks jautājums: vietējās sarunas pašreiz no kopējiem ieņēmumiem sastādīs 16,34 miljonus, es atvainojos, 16,34% jeb 18,96 miljonus. Ļoti nopietna summa. Un, ja mēs paskatāmies, mēs redzam: lai izlīdzsvarotu šo tarifu grozu starp mobilajām sarunām, nemaz nav nepieciešams pieaudzēt šo abonentmaksu, vietējo sarunu maksu, jo tās ir aptuveni līdzvērtīgas. Un nav pieļaujams nepārtraukti uz maksāt mazākspējīgās iedzīvotāju daļas rēķina risināt "Lattelekom", teiksim, problēmas gan atalgojuma ziņā, gan modernizācijā, jo mēs esam pārliecinājušies arī par vienu tendenci, ka modernizācijā nepārtraukti samazinās naudas līdzekļi no kopējiem ieņēmumiem, kas tiek ieguldīti. Un tad ir jautājums: kur paliek šī nauda, ja arī samazinās darbinieku skaits, bet peļņa nepārtraukti pieaug. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lieta ir visai nopietna. Un man ir aizdomas, ka daudzi no deputātiem, kad mēs nonāksim pie balsošanas, tā arī nebūs sapratuši, par ko īsti ir jābalso, jo par to liecina Muciņa kunga sacītais. Jo Juridiskā komisija, izrādās, bija spriedusi, un pēc tam te Muciņa kunga pirmā paraksts ir zem šī alternatīvā lēmuma projekta, bet šis alternatīvais lēmuma projekts ir sastādīts, absolūti neiepazīstoties ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumu. Jo nekas no tā faktiski, kas ir uzrakstīts šeit šajā lēmuma projektā, Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā vēl nemaz nav spriests. Tātad nav nekādu šādu secinājumu.

Lūk, par šo pirmo. Te saka, ka uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā jauna Telekomunikāciju likuma projektu, ņemot vērā komisijas secinājumus. Komisija, es atkārtoju, par to vēl nav spriedusi. Par to ir tikai runāts. Spriests un lemts vēl tiks vēlāk.

Nākamais. Par jaunu "jumta" līgumu, par šī "jumta" līguma grozījumiem. Tikko tagad izmeklēšanas komisija sāks spriest un ir noklausījusies tikai vienu cilvēku — bijušo satiksmes ministru Gūtmaņa kungu. Tātad nav nekādu secinājumu, bet šeit raksta, ka vajag darīt to un to, izejot no starpziņojuma. Žēl, ka te es Muciņa kungu neredzu... Interesanti, ko tad viņi tur ir sprieduši, un tagad Muciņa kungs atsaucoties uz to, ka deputāti neesot nobalsojuši, tādā veidā apspiežot pat šeit demokrātiju un dažādas citas lietas. Lūk, bet svarīgākais ir, cienījamie kolēģi, patiešām es ar pilnu atbildības sajūtu jums saku, un to jau esmu teicis, ka Telekomunikāciju tarifu padome pašlaik it īpaši un visu šo laiku ir bijusi kā piedēklis "Lattelekom", nevis kā patstāvīga institūcija. Tā ir butaforiska, it īpaši šobrīd, es atkārtoju, kad faktiski darbojas tikai četri šīs padomes locekļi. Jo trīs ir apturējuši savu darbību un vēl tādā humoristiskā, dīvainā kārtā... Kad nu ievajagās šai Telekomunikāciju tarifu padomei, tad pēkšņi ierodas viens no šiem locekļiem, kurš ir apturējis savu darbību Tarifu padomē, un balso. Un šāds lēmums, izrādās, paliek spēkā. Ir absolūti pēdējais laiks šo Tarifu padomi noņemt un izveidot jaunu, jo Tarifu padome ir pierādījusi, ka viņa neveic likumā paredzētos uzdevumus un pienākumus. Piemēram, patērētāju aizsardzību. Bet patērētāju aizsardzībā ietilpst tas, lai Tarifu padome izvērtētu, vai sniegtie pakalpojumi atbilst tam, ko prasa samaksāt par tiem. Neatbilst. Tas pats analogais tīkls. Analogā tīkla sniegtie pakalpojumi ir ļoti zemā līmenī. Tur nekādi ieguldījumi nav veikti faktiski no "Lattelekom" puses, bet prasīt lielāku samaksu par to prasa. Un šai Telekomunikāciju Tarifu padomei bija par to jāinteresējas un attiecīgi jālemj, bet diemžēl tas nav darīts.

Un tādēļ, lai ilgāk nerunātu, es teikšu vienu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums ir pamatots, tur nosaukts gan tas, kad, kam un kas ir attiecīgi jāveic. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo lēmumu un ieklausīties it īpaši šajos cilvēkos, ja iespējams, arī manī, jo es esmu šajā Izmeklēšanas komisijā un zinu, ko mēs tur lemjam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

R.Labanovskis

(LSDA). Godājamie deputāti! Linards Muciņš runāja par to, ka šāda lēmuma pieņemšana, ko piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, mūs attālinās no tiesiskas valsts, ka tas nav savienojams ar konstitucionālu un demokrātisku iekārtu... Sakiet, lūdzu, bet vai konstitucionāli un demokrātiski ir sešu gadu laikā neizstrādāt nekādu formulu, kas piešķirtu atlaides vai kompensācijas par nekvalitatīviem sakariem? Sakiet, vai konstitucionāli un demokrātiski ir pieļaut tādu kārtību, ka līgums ir augstāks par likumu "Par telekomunikācijām", vairākos punktos mēs esam to konstatējuši. Vai ir demokrātiski un konstitucionāli neizmantot tiesības rēķināties ar ekonomisko situāciju valstī un dažādu iedzīvotāju slāņu maksātspēju? Lietuvā ir atlaides, bet Latvijā, kur ir viszemākās algas un visdārgākais benzīns, šādu atlaižu nav. "Lattelekom", kurā 51% ir valsts kapitāla daļa, ir nostādījis sevi pret Latvijas iedzīvotājiem. Vai tādai pozīcijai būtu jābūt arī parlamentam un valdībai? Pietiekami daudz mēs saņemam vēstules, kurās cilvēki gan ar izdomu, gan bez izdomas raksta, ka viņi ir tā kā izplūkātas vistas, kurām rauj ārā pēdējās spalvas, un līdzīgi. Kas parakstīja šo iesniegumu par Juridiskās komisijas priekšlikumiem? Visi "Latvijas ceļa" cilvēki. Es negribu saasināt, liekas diskusijas izraisīt un savu mīlestību vai nemīlestību apliecināt, bet galvenie trīs varoņi vai nevaroņi, kuri stāvēja pie šā līguma noslēgšanas, ir zināmi. Redziet, kompensācijas par zaudējumiem, ko nesīs šī līguma pārtraukšana vai pienākumu nepildīšana no Latvijas puses, ir tālredzīgi ierakstīts šajā līgumā, bet tālredzīgi ierakstītas no ārzemju puses, nevis no Latvijas valdības puses, un mēs visi maksāsim par to. Tad, kad mēs noklausāmies cilvēkus, kas ir līdzatbildīgi vai tuvu stāvējuši šā līguma parakstīšanai, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, dzirdam dažādus argumentus.

Viens ticēja šoka terapijai un tāpēc to darīja, citam ne sapņos nav rādījies tas, ka Eiropas kopienā var tikt pieprasīts pārtraukt monopolstāvokli telekomunikāciju jomā, naivi bijuši, bet neviens kritiski negrib atzīt to, ka šis līgums pašā būtībā nav mums izdevīgs. Mēs, redzat, nāvessodu atceļam ar vakardienu, bet šo monopolstāvokli mēs muļļāsim līdz 2003.gadam, kamēr atcelsim, kur ir konsekvence? Rodas iespaids, dažreiz klausoties mūsu cilvēkus, atbildīgus cilvēkus, ka mēs Eiropas Savienībā neesam vairāku Eiropas birokrātu vai birokrātisku likumu dēļ, bet vai galvenais nosacījums, lai mēs būtu pienācīgi sagatavoti šai Eiropas kopienai, Eiropas Savienībai, nebūtu tas, ka mūsu cilvēki savās mājās, savā zemē jūtas brīvi, droši un aizsargāti? Līdzšinējais mehānisms "Lattelkom" jomā cilvēkus nepadara aizsargātus, jābalso ir par Tautsaimniecības komisijas piedāvāto lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: "Nu jau pietiks!")

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Nu kolēģis Muciņš mums labi mācīja, kā vajag izskatīt juridiskos jautājumus nu, tas tā interesanti, bet nevienu vārdu viņš nepateica, kas tad notika 1994.gada 11.janvārī, kad tika likvidētas Latvijas tiesības un Latvijas tautas tiesība uz viņai piederošo īpašumu. Viņš nevienu vārdu arī nepateica par to izmeklēšanu un dokumentu, kas tika parakstīts 1996.gada 11.martā, un profesors Beķeris tur pierakstīja tādu piezīmi: manuprāt, jātiek skaidrībā, kāpēc parakstīts līgums bez apspriešanas ar speciālistiem? Kas tas bija? Dienesta nekompetence, korupcija vai nolaidība? Es jums varu pateikt, ka tas viss bija kopā. Tas bija 1994., 1995.gadā, tas arī ir uz šodienu. Un vēl jau viena lieta. Cilvēki uzdod jautājumu, kur paliek starpnieciskā nauda 10 vai 5%, ko ārzemnieki samaksā līguma parakstītājiem? Un, ja 160 miljoni tika noziedoti no Latvijas, tad 10% sastāda 16 miljonus un 5% — 8 miljonus. Varbūt to vajag ieskaitīt valsts kasē, vismaz mēs budžetu kaut kādā veidā stiprināsim.

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre — otro reizi.

I.Ūdre

(JP). Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribu cerēt, ka mēs dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī, kurā ņem vērā sabiedrības lielākās daļas intereses, it sevišķi to cilvēku intereses, kas ir skarti ar šo "Lattelekom", tie ir pensionāri, tie ir vientuļi cilvēki, tie ir lauku iedzīvotāji. Ar šo lēmuma projektu Saeimas deputāti prasa sakārtotu Telekomunikāciju tarifu padomes darbību, palielināt Telekomunikāciju tarifu padomes darbības locekļu atbildību par to, ko viņi dara, un sakārtot tarifus atbilstoši likumā noteiktajam. Es domāju, ka Ministru kabinets tomēr ņems vērā to, ko deputātu vairākums šodien nobalsos, jo mēs taču izteicām uzticību Ministru kabinetam un atbalstām viņu pieņemtos lēmumus. Es lūdzu vēlreiz deputātus balsot par Tautsaimniecības komisijas lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt, ka mums apspriešanā un balsošanā šodien ir tikai divi lēmuma projekti, par Juridiskās komisijas iesniegto lēmuma projektu mēs nenobalsojām, tas nav apspriežams. Tātad mūsu izšķiršanās šajā balsojumā ir tikai par to, vai ņemsim par pamatu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto lēmuma projektu vai Tautsaimniecības komisijas. Tautsaimniecības komisijas sēdē piedalījās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un atbalstīja Tautsaimniecības komisijas lēmuma projektu, kurš papildina nedaudz, bet par pamatu ņem izmeklēšanas komisijas iesniegto materiālu. Tāpēc, protams, vislabāk būtu, ja mēs uzreiz nobalsotu par Tautsaimniecības komisijas lēmuma projekta ņemšanu par pamatu. Un tagad nedaudz par debatēs izskanējušām domām.

Vispirms es gribu atbildēt Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram, kurš teica, ka mēs neesam pietiekami ievērojuši demokrātiskas normas un esam uzdevuši Satiksmes ministrijai tieši ar parlamenta lēmumu pildīt dažādus uzdevumus. Bet šie uzdevumi ir noteikti likumā "Par telekomunikācijām", un gan 2.pantā ir atsauksme par telekomunikācijām, 9.pantā, kā arī 7.pantā. Satiksmes ministrijai tikai tāpēc ir uzdots grozīt Tarifu padomes nolikumu, ka viņai paredzēta šī nolikuma apstiprināšana. Tātad no juridiskā viedokļa šeit viss ir kārtībā.

1.un 2.punkts, kas ir Tautsaimniecības komisijas lēmumā, faktiski pilnībā atkārto Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ierosinājumu — atcelt pašreizējo Telekomunikāciju tarifu padomi, un, ja te bija iebildums, ka nav laiks noteikts, ir laiks noteikts — mēneša laikā izveidot jaunu Telekomunikāciju tarifu padomi un, šajā padomē izvirzot locekļus, nepieļaut pat netiešu interešu konfliktu. Tātad es aicinu izdarīt šo balsojumu, pieņemt par pamatu vienu no lēmuma projektiem, un tad, ja gribam, varam turpināt debates par to, kuru mēs atbalstīsim, bet, manuprāt, tad vairs debates nebūs vajadzīgas, jo deputāti visi grib iet pusdienās, un jau tik gari debatēja šajā posmā par lēmuma projekta pieņemšanu — par pamatu, kuru pieņemsim. Tātad aicinu atbalstīt mūsu komisijas sagatavoto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs ķeramies pie jautājuma izlemšanas balsojot, jautājums ir Ūdres kundzei, vai var uzskatīt jūsu uzstāšanos debatēs kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projekta atsaukšanu? (No zāles deputāte I.Ūdre: "Jā!") Paldies! Tādā gadījumā mums ir jābalso par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas alternatīvo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 12, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Pirms mēs slēdzam sēdi, ir saņemti Saeimas Prezidijā divi deputātu jautājumi. Deputātu jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Vilim Krištopanam, ko parakstījuši 11 deputāti. Finansu ministra Godmaņa atbildē, kas datēta ar 23.martu šajā gadā, uz 7.Saeimas deputāta Rastopirkina jautājumu ir atzīts, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus ar Augstākās padomes 1993.gada 12.februāra lēmumu nr.76 apstiprinātajos iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumos un Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos nr.68 — noteikumi par valsts nodevu par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā, daļā par to, ka par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā, kuru veic sakarā ar nepilsoņu pasu saņemšanu, tiek ņemta valsts nodeva. Šie grozījumi ir nepieciešami, jo ir izveidojusies situācija, ka valsts nodevu neiekasē gadījumos, kad iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā veic sakarā ar Latvijas Republikas pilsoņu pasu saņemšanu, un iekasē, kad šo reģistrāciju veic sakarā ar nepilsoņa pases saņemšanu. Mūsuprāt, šī situācija diskriminē nepilsoņu tiesības. Sakarā ar iepriekš minēto lūdzam paskaidrot, kādus pasākumus veic Ministru kabinets, lai novērstu izveidojušos situāciju, un kad var cerēt, Ministru kabinets izdarīs finansu ministra atbalstītos grozījumus. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Vilim Krištopanam.

Otrs jautājums, ko iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti kā steidzamu. Deputātu jautājums ekonomikas ministram Aināram Šleseram par Valmieras teātra celtniecības pabeigšanu. Lūdzam sniegt informāciju par VIP investīcijām Valmieras teātra celtniecības darbu pabeigšanai, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: "Kādu iemeslu dēļ netiek atbalstīts Valmieras teātra celtniecības darbu finansēšanas jautājums VIP ietvaros, pieteikums celtniecības darbu pabeigšanai iesniegts Ekonomikas ministrijā pēdējo divu gadu laikā, kādā veidā jautājums tiek risināts attiecībā uz VIP 2000.gadā saistībā ar Latvijas Republikas kultūrpolitikas stratēģiju attiecībā uz kultūras procesu Latvijas Republikā, lūdzam sniegt rakstisku atbildi, pamatojoties uz 7.Saeimas Pieprasījumu komisijā izskatītajiem jautājumiem šā gada 27.aprīlī." Jautājumu nododam ekonomikas ministram Aināram Šleseram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim, Tautas partijas frakcijas deputātam.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā", 16.priekšlikumā Dzintars Rasnačs un Vidiņš ir balsojuši pret, es lūdzu to atzīmēt, un 17.priekšlikumā pret ir balsojuši Kristovskis, Rasnačs un Vidiņš, nevis par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidija vārdā paziņoju, ka 4.maijā pulksten 12.00 notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas dienai veltītā svinīgā Saeimas sēde.

Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt izdrukas rezultātu.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Boriss Cilevičs, Boriss Rastopirkins, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Kristiāna Lībane, Silva Golde, Māris Vītols, Atis Slakteris, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Juris Sinka, Māris Grīnblats.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.