Eiropas Komisija

Par rīcības plānu pret antibakteriālo līdzekļu rezistenci

Antibakteriālo līdzekļu rezistence ir augoša veselības problēma ES: gadā ES no infekcijām, kuras izraisa pret zālēm rezistentās baktērijas, mirst aptuveni 25 000 pacientu, un saistītās veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zaudējumi izmaksā vairāk nekā 1,5 miljardus eiro. 17.novembrī, dienu pirms Eiropas Antibiotiku dienas, Komisija publiskoja visaptverošu rīcības plānu pret antibakteriālo līdzekļu rezistenci, kurā paredzēti 12 konkrēti pasākumi, kas īstenojami ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli norādīja: "Mums jārīkojas ātri un mērķtiecīgi, ja nevēlamies zaudēt iespēju lietot antibakteriālos līdzekļus baktēriju infekciju ārstēšanai gan medicīnā, gan veterinārijā. Divpadsmit nākamajiem pieciem gadiem paredzētie konkrētie pasākumi, ar kuriem iepazīstinām šodien, palīdzēs ierobežot antibakteriālo līdzekļu rezistences izplatīšanos un izstrādāt jaunas ārstēšanas metodes ar antibakteriālajiem līdzekļiem. Panākumi ir atkarīgi no sadarbības starp ES, dalībvalstīm, veselības aprūpes speciālistiem, nozari, lauksaimniekiem un daudziem citiem."

Eiropas pētniecības un inovācijas komisāre Maire Gogegana-Kvinna piebilda: "Jaunās paaudzes antibiotiku izstrāde ir ārkārtīgi nozīmīga, ja gribam palikt soli priekšā baktērijām un citiem patogēniem organismiem, kas ir rezistenti pret zālēm. Ieguldot pētniecībā un inovācijā, pacientiem iespējams nodrošināt optimālu aprūpi, un Komisija strādā ar nozari un ES dalībvalstīm, lai šos ieguldījumus atzītu par prioritāti. Šo apņemšanos ietversim arī mūsu nākamajā pētniecības un inovāciju finansēšanas programmā "Apvārsnis 2020"."

Pieaugoša rezistence

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 17.novembrī publicēja ES datus par antibiotiku rezistenci. Saskaņā ar šiem datiem Eiropā pieaug rezistence pret antibiotikām, kuras lietojamas kā pēdējais līdzeklis. Piemēram, visā ES pieaug to patogēno organismu rezistence, kuri bieži izraisa pneimoniju un urīnceļu infekcijas slimnīcās; tas ir pierādīts vairākās valstīs.

Svarīgākie pasākumi

Rīcības plāns aptver septiņas jomas, kurās pasākumi ir nepieciešami visvairāk:

• antibakteriālo līdzekļu pienācīgas lietošanas nodrošināšana gan medicīnā, gan veterinārijā,

• bakteriālo infekciju un to izplatīšanās novēršana,

• jaunu iedarbīgu antibakteriālo līdzekļu vai alternatīvu ārstēšanas metožu izstrāde,

• sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, lai ierobežotu antibakteriālo līdzekļu rezistenci,

• zāļu monitoringa un uzraudzības uzlabošana medicīnā un veterinārijā,

• pētniecība un inovācijas,

• saziņa, izglītība un apmācība.

Priekšlikumā ir ietverti arī 12 konkrēti pasākumi, lai:

• padziļinātu izpratni par antibakteriālo līdzekļu pienācīgu lietošanu,

• stiprinātu ES tiesību aktus par veterinārajām zālēm un dzīvnieku ārstniecisko barību,

• ieviestu ieteikumus pienācīgai antibakteriālo līdzekļu lietošanai veterinārijā, ieskaitot pēcpārbaužu ziņojumus,

• stiprinātu infekciju profilaksi un kontroli slimnīcās, klīnikās utt.,

• ieviestu juridiskos instrumentus jaunajos ES dzīvnieku veselības tiesību aktos, lai novērstu un kontrolētu infekcijas dzīvnieku populācijās,

• sekmētu ciešu sadarbību, lai pacientiem piedāvātu jaunas antibiotikas,

• sekmētu analīzi, pētot vajadzību pēc jaunām antibiotikām veterinārijā,

• izstrādātu un/vai stiprinātu daudzpusējas un divpusējas saistības antibakteriālo līdzekļu rezistences novēršanai un kontrolei,

• stiprinātu antibakteriālo līdzekļu rezistences un patēriņa uzraudzības sistēmas medicīnā,

• stiprinātu antibakteriālo līdzekļu rezistences un patēriņa uzraudzības sistēmas veterinārijā,

• stiprinātu un koordinētu pētniecību,

• uzlabotu komunikāciju par antibakteriālo līdzekļu rezistenci sabiedrībā.

Par kultūras un radošo nozaru veicināšanas plānu

Tūkstošiem cilvēku, kas nodarbināti kinematogrāfijas, televīzijas, kultūras, mūzikas, izpildītājmākslas, kultūrmantojuma un saistītās jomās, varētu iegūt no lielāka ES atbalsta programmai "Radošā Eiropa", ar kuru 23.novembrī iepazīstināja Eiropas Komisija. Ar ierosināto budžetu 1,8 miljardu eiro apmērā 2014.–2020.gadam šī programma būtu tik ļoti nepieciešamais atbalsts kultūras un radošajām nozarēm, kuras ir būtisks darba vietu un izaugsmes avots Eiropā. Jaunā programma piešķirtu vairāk nekā 900 miljonus eiro kinematogrāfijas un audiovizuālās nozares atbalstam (joma, kas iekļauta pašreizējā programmā "Media") un teju 500 miljonus eiro kultūras atbalstam. Komisija rosina arī piešķirt vairāk nekā 210 miljonus eiro jaunam finanšu garantiju rīkam, kas ļautu nelieliem uzņēmumiem piekļūt banku aizdevumiem līdz pat 1 miljarda eiro apjomā, kā arī piešķirt apmēram 60 miljonus eiro politiskās sadarbības atbalstam un inovatīvu pieeju sekmēšanai auditoriju piesaistē un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.

"Šādas investīcijas palīdzēs desmitiem tūkstošu kultūras un audiovizuālās nozares profesionāļu maksimāli izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības un sasniegt jaunas auditorijas gan Eiropā, gan ārpus tās. Bez šāda atbalsta viņiem būtu grūti vai pat neiespējami ienākt jaunos tirgos. "Radošā Eiropa" veicina arī kultūras un valodu daudzveidību, kā arī sekmē stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu attiecībā uz jaunām darba vietām un ilgtspējīgu izaugsmi," sacīja izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

Komisijas priekšlikums programmai "Radošā Eiropa" dotu iespēju:

• 300 000 māksliniekiem un kultūras nozares profesionāļiem un viņu darbiem saņemt finansējumu, lai sasniegtu jaunas auditorijas ārpus savām valstīm;

• vairāk nekā 1000 Eiropas filmām saņemt izplatīšanas atbalstu, kas ļautu šīs filmas noskatīties auditorijām visā Eiropā un pasaulē;

• vismaz 2500 Eiropas kinoteātriem saņemt finansējumu, tādējādi ļaujot nodrošināt, ka vismaz 50% no to izrādītājām filmām ir Eiropas filmas;

• vairāk nekā 5500 grāmatām un citiem daiļliteratūras darbiem saņemt atbalstu to tulkošanai, sniedzot lasītājiem iespēju šos darbus lasīt savā dzimtajā valodā;

• tūkstošiem kultūras organizāciju un profesionāļu gūt labumu no apmācības, lai iegūtu jaunas prasmes un stiprinātu spēju darboties starptautiski;

• sasniegt vismaz 100 miljonus cilvēku ar programmas finansēto projektu starpniecību.

Pamatinformācija

Programma "Radošā Eiropa" balstīsies uz pašreizējo programmu "Kultūra" un "Media" panākumiem un gūtās pieredzes. Šīs programmas vairāk nekā 20 gadus sniegušas atbalstu kultūras un audiovizuālajām nozarēm.

Programmas "Radošā Eiropa" ierosinātais 1,8 miljardu eiro budžets atbilst 37% pieaugumam salīdzinājumā ar pašreizējo izdevumu līmeni. Laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam programma "Media" saņēma 755 miljonus eiro un papildus 15 miljonus eiro programmai "Media Mundus", kas atbalsta sadarbību audiovizuālajā nozarē, programmai "Kultūra" pašreizējā finanšu shēmā tika piešķirti 400 miljoni eiro.

Eiropas kultūras un radošās nozares veido apmēram 4,5% Eiropas IKP un nodarbina aptuveni 3,8% ES darbaspēka (8,5 miljonus cilvēku).

ES atbalsts ļaus pilnībā izmantot iespējas, ko radījusi globalizācija un digitalizācija. Tas ļaus arī pārvarēt problēmas, piemēram, tirgus sadrumstalotību un grūtības saistībā ar piekļuvi finansējumam, kā arī sekmēs labāku politikas veidošanu, atvieglojot prakses un pieredzes apmaiņu.

Patlaban priekšlikumu programmai "Radošā Eiropa" izskata Padome (27 dalībvalstis) un Eiropas Parlaments, kas pieņems galīgo lēmumu par finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020.gadam.

Par kodolspēkstaciju noturības testu veikšanu

Komisijas pirmajā paziņojumā par noturības testiem teikts, ka kodolspēkstaciju noturības testi notiek, kā paredzēts, un turpmāk tas palielinās kodoldrošību un kodoldrošumu ES. Pēc kodolnegadījuma Fukušimā ES nekavējoties reaģēja un vienojās veikt brīvprātīgus testus visās 143 kodolspēkstacijās tās teritorijā, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem. 14.novembrī publicētajā paziņojumā Komisija pirmām kārtām aplūko pirmos secinājumus pēc šo noturības testu veikšanas un vērš uzmanību uz dažām politikas jomām, kurās ar kopīgiem standartiem varētu pastiprināt ES jauno kodoldrošības sistēmu. Noturības testu rezultāti būs zināmi nākamajā gadā pēc tam, kad testi būs pabeigti.

Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzskata: "Noturības testi ir būtisks posms mūsu centienos palielināt Eiropas kodolspēkstaciju drošību un drošumu. Mums ir pieņemami tikai augstākie tehniskie standarti. Lai gan ikvienai dalībvalstij ir tiesības izlemt – ražot kodolenerģiju vai neražot, ir jābūt skaidrībai, ka iedzīvotāji nav apdraudēti un augstākie drošības standarti ne vien tiek prasīti, bet tiek arī ievēroti visā ES un aiz tās robežām."

Visas 14 ES dalībvalstis, kurās ir kodolspēkstacijas (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija), un Lietuva, kurā pašlaik slēdz pēdējo tās kodolspēkstacijā darbojošos kodolenerģijas ražošanas bloku, veic noturības testus. Tādas ES kaimiņvalstis kā Šveice un Ukraina arī aktīvi piedalās šajā pasākumā, savukārt citas kaimiņvalstis apstiprinājušas savu apņemšanos piedalīties.

Testi pašlaik tiek veikti saskaņā ar apstiprināto grafiku un termiņiem, par kuriem notikusi vienošanās. Kodoliekārtu operatoriem bija jānosūta pirmais ziņojums valstu regulatoriem līdz 15.augustam, un valstu regulatori nosūtīja savu valstu starpposma ziņojumus ES Komisijai līdz 15.septembrim.

Noturības testus veic uz brīvprātības pamatiem, un ES tie norisinās pirmo reizi. Pašlaik notiekošā vispusīgā un pārredzamā novērtēšana vēl vairāk uzlabos kodoldrošību un kodoldrošumu ES. Kodoldrošībai nav robežu. Tāpēc, rūpējoties par ES iedzīvotāju aizsardzību, ir svarīgi izveidot procesu, kura mērķis ir pēc iespējas augstāki kopējās drošības un drošuma standarti.

Attiecībā uz drošības apdraudējumiem, proti, tīšu nodarījumu novēršanu un reaģēšanu uz tiem, notiek paralēls novērtēšanas process ES Padomes vadībā. Padomes nesen izveidotās kodoldrošības darba grupas progresa ziņojumā, kas pievienots Komisijas starpposma ziņojumam, uzsvērts, ka dalībvalstis attiecībā uz kodoldrošību ir gatavas uzņemties arī lielākas saistības, pilnībā izmantojot un pastiprinot attiecīgās starptautiskās normas.

Eiropas Komisija jau tagad ir izdarījusi pirmos secinājumus pēc testiem, lai gan noturības testu galīgie rezultāti būs zināmi tikai nākamgad, kad testi būs pabeigti. Paziņojumā minētas vairākas politikas jomas, kurās nepieciešami turpmāki pasākumi, vai nu izveidojot labāku sadarbību starp dalībvalstīm, vai arī ierosinot jaunus ES tiesību aktus par kodoldrošību.

Jaunajos ES tiesību aktos vajadzētu definēt kopējus kritērijus kodolspēkstaciju atrašanās vietas izvēlei, projektēšanai, būvniecībai un darbībai. Ar tiesību normām būtu jāpalielina arī to valstu regulatoru neatkarība, kuri piešķir licences un veic pārbaudes uz vietas.

Dalībvalstīm vajadzētu formulēt pārrobežu kodoldrošības riska pārvaldības plānus, lai labāk sagatavotos iespējamām kodolavārijām un koordinētu reaģēšanas pasākumus.

Būtu jāpanāk arī Eiropas mēroga pieeja atbildības jomā. Kodolavārijās cietušajiem vajadzētu piešķirt vienādas kompensācijas neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts.

ES pētniecības programmām būtu īpaši jāpievēršas kodoldrošībai.

Pamatinformācija

Noturības testu mērķis ir no jauna izvērtēt, vai kodolspēkstacijām ir pietiekama noturība pret dabas katastrofu, cilvēka pieļauto kļūdu un ļaunprātīgas rīcības sekām.

Operatoriem jāiesniedz galīgais ziņojums līdz 2011.gada 31.oktobrim, bet valstu iestādēm – līdz 2011.gada 31.decembrim. Valstu galīgos ziņojumus salīdzinošā aspektā izskatīs citu dalībvalstu eksperti un ES Komisijas pārstāvis. Eiropas Komisija iesniegs galīgos rezultātus Eiropas Padomei sanāksmē, kas paredzēta 2012.gada jūnijā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa