Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"

• Mareks Reders. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" interpretācija

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka Rīgas pašvaldībai ir sarežģījumi ar nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. LPS ieskatā, nodokļa iekasēšanas problēmas risinājums ir likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Likums) paredzēt iespēju pašvaldībām savā teritorijā piemērot samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. 2011.gada 8.novembrī Ministru kabinets vienojās par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām 2012.gadā, ar kurām pašvaldību budžeta ieņēmumus plānots papildināt par aptuveni 500 000 latu. Ministru kabinetā panāktā vienošanās, piemēram, paredz, ka Likumā tiks noteiktas tiesības pašvaldībām aplikt ar nodokli inženierbūves, kas tiek izmantotas kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, un savā teritorijā piemērot samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Ņemot vērā minēto, rakstā ir vērtēts piemērs tam, kā Rīgas pašvaldība jau šobrīd iekasē nodokli par inženierbūvēm (ceļiem, publiskiem stāvlaukumiem, maksas stāvlaukumiem utt.) un kas, pašvaldības ieskatā, ir ar nodokļu iekasēšanu saistīta samērīga tiesību aktu interpretācija.

• Jānis Kārkliņš. Vienotu Eiropas līgumtiesību veidošanās un ietekme uz Latvijas tiesībām

Pēdējos gadu desmitus Eiropas Savienība virzās uz vienotu Eiropas līgumtiesību izstrādi, bet pēdējā dekādē aktīvu darbību šajā virzienā veikusi Eiropas Komisija. Lai arī pastāv vairāki Eiropas līgumtiesības apvienojošie dokumenti (Eiropas līgumtiesību principi, Eiropas līgumu kodekss, Kopējā modeļa projekts u.c.), tomēr joprojām vienots viedoklis par Eiropas līgumtiesību saturu ir tikai tapšanas stadijā. Līgumtiesību harmonizācijas laikmetā, kad salīdzinoši īsā laikā ir tapuši vairāki dokumenti, kas sistēmiski apvieno līgumtiesību principus (UNIDROIT principi, Eiropas līgumtiesību principi, Eiropas līgumu kodeksa projekts, Kopējā modeļa projekts u.c.), īpaši aktuāls ir jautājums par šo dokumentu ietekmi uz Latvijas līgumtiesību saturu, ievērojot vienotu Eiropas līgumtiesību izpratni un principus. Ņemot vērā Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un līdz ar to arī kopējā Eiropas tiesību izpratnes sistēmā, turpmāka Latvijas līgumtiesību attīstība nevar notikt, nerēķinoties ar kopējām Eiropas līgumtiesību pilnveidošanas aktivitātēm.

• Kaspars Rumba, Sandis Bērtaitis. Tiesiskā drošība kā nodokļu tiesību stūr­akmens

Jau kopš 2010.gada ieilgušais privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) strīds par nodokļu piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu ir nevis pietuvojies atrisinājumam, bet saasinājies. Par situācijas nopietnību liecina gan tas, ka no papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem vairāk nekā 65 miljoniem latu VID ir izdevies iekasēt tikai nepilnus 2 miljonus, gan arī tas, ka Latvijas Republikas tiesībsargs un VID ir aicinājuši izvērtēt iesaistīto personu rīcību krimināltiesiskajā procesā. Tomēr, koncentrējoties uz jautājuma pareizu izlemšanu iepriekš spēkā esošo tiesību normu kontekstā, neatbildēts ir palicis jautājums: kāds ir šis strīds ilgtspējīgas nodokļu politikas perspektīvā? Iepazīstoties ar šā gada 18.oktobra "Jurista Vārdā" publicētajām tiesībsarga, Finanšu ministrijas un VID vēstulēm, nevar secināt, ka izpildvara konsekventi censtos ievērot tiesisku nodokļu iekasēšanas praksi un būtu gatava īstenot lēmumu pēctecību ilgākā laika periodā. Var piekrist, ka ekonomiskās lejupslīdes situācijā visnepateicīgākā loma ir tikusi tieši Finanšu ministrijai un VID. Tomēr izpildvaras uzstādījums iekasēt pat likumā neparedzētus nodokļus tikai tādēļ, ka šobrīd viena vai otra nodokļa vēsturiska piemērošana šķistu taisnīgāka, iezīmē nopietnu pārbaudījumu tiesiskumam fiskālajā jomā.

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv