Par kohēzijas politikas un reģionālās attīstības politikas nākotni
2.decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, finanšu ministrs Andris Vilks un Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens preses konferencē sniedza savu redzējumu par kohēzijas politikas un reģionālās attīstības politikas nākotni Latvijā.
Finanšu ministrs A.Vilks uzsvēra, ka Latvijai ir skaidra pozīcija kohēzijas politikas jomā nākamajam plānošanas periodam. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvijai ir jāstrādā pie diviem svarīgiem jautājumiem šajā kontekstā. Viens no tiem ir tematiskā koncentrācija, t.i., pašlaik kohēzijas politika ir vērsta uz atbalstu vairāk nekā 10 nozarēm, savukārt nākotnē Latvijai ir jākoncentrējas uz mazāku nozaru skaitu, par kritēriju nosakot nozares ietekmi uz valsts kopējo ekonomisko attīstību.
Otrs nozīmīgais izaicinājums Latvijai nākamā plānošanas perioda un kohēzijas politikas kontekstā ir finanšu optimizācija, samazinot un optimizējot Eiropas Savienības fondu ieviešanas institūciju skaitu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Finanšu ministrija ir vienotas un kopīgi strādās pie konkurētspējīgu Latvijas reģionu attīstības veicināšanas. Tieši tāpēc ES fondi arī nākamajā plānošanas periodā (2014.–2020.gadam) būs viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstības instrumentiem.
E.Sprūdžs atzīmēja, ka līdzšinējā reģionālā politika Latvijā nav palīdzējusi pārvarēt negatīvās reģionālās attīstības tendences un ir būtiski jāmaina pieeja teritoriju attīstības veicināšanai. Nozīmīga loma nākotnē ir jāatvēl decentralizācijai un līdz ar to reģionu un pašvaldību rīcībspējas palielināšanai. Tāpēc kohēzijas politikas un reģionālās attīstības politikas izaicinājums nākotnē ir mainīt līdzšinējo pieeju investīciju plānošanai, lai dotu iespēju reģioniem un pašvaldībām īstenot savas attīstības stratēģijas.
Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks N.Popens atzinīgi novērtēja Latvijas rīcību, jau tagad sākot kvalitatīvas diskusijas par kohēzijas politikas nākotni. N.Popens uzsvēra, ka nākotnē tiks likts lielāks uzsvars, lai ES dalībvalstis pieejamo investīciju izlietojumu saistītu ar konkrētiem rezultātiem un to tiešu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību kopumā.
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas
nodaļa;
Finanšu ministrijas Komunikācijas
nodaļa