Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2011.gada 5.decembrī

FM: Par 2012.gada valsts budžeta projekta apstiprināšanu

Ministru kabinets 5.decembrī ārkārtas sēdē apstiprināja 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad Latvijā valsts budžetā 4,52 miljardus latu lielus ieņēmumus, 4,64 miljardus latu lielus izdevumus, savukārt valsts budžeta deficītu pēc Eiropas Komisijas ESA 95 metodoloģijas, kas papildus ietver arī pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu, kā arī ESA 95 korekcijas, – zem 2,5% no IKP. Salīdzinājumā ar 2011.gada plānu (ar grozījumiem) likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 255,1 miljona latu apmērā jeb 6% un izdevumu samazinājums 113,5 miljonu latu apmērā jeb 2,4%.

"Budžeta likumprojekts nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Šis ir pēdējais budžeta likumprojekts, kas tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā, jo ar šo likumprojektu ir plānots šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma Latvijai programmu, tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Tāpat finanšu ministrs uzsver, ka pirmo reizi kopš 2004.gada tiek panākta valsts pamatbudžeta sabalansēšana, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti līdzekļi pensiju un pabalstu izmaksai.

Tiek plānots, ka turpmāk Latvijā tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Gatavojot šo likumprojektu, valdība veica konsultācijas ar Latvijas Pašvaldības savienību par tās svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, kā arī katru Latvijas iedzīvotāju. Tika nolemts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsti un pašvaldību budžetiem 2012.gadā ir plānots 80/20. 2011.gada budžetā ieņēmumi no IIN bija plānoti 590,4 miljonu latu apmērā, bet 2012.gadā, veicot izmaiņas sadalījuma proporcijā, – jau 649,7 miljonu latu apmērā.

Tāpat valdība ir apņēmusies nākt palīgā pašvaldībām, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā tiks līdzfinansēts no valsts budžeta visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts līdz 1.maijam. Būtisks būs arī valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto un līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2012.gadā ir paredzēts 993,9 miljonu latu finansējums jeb 30,6% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem. ES fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tai skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.–2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012.gadā ir prognozēti 3,26 miljardu latu apmērā, bet izdevumi plānoti 3,25 miljardu latu apmērā, tādējādi valsts pamatbudžetā plānots 8,9 miljonu latu pārpalikums. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2011.gada plānu, ir 93,2 miljoni latu jeb 2,8%.

Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,26 miljardu latu un 1,4 miljardu latu apmērā, bet deficīts 133,8 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011.gada plānu (ar grozījumiem) ir 20,5 miljoni latu jeb 1,4%.

Lai ievērotu fiskālos mērķus, valdība, gatavojot 2012.gada budžeta projektu, akceptēja fiskālās konsolidācijas pasākumus 127 miljonu latu apmērā un vēl pēc laika papildu konsolidācijas pasākumus 29,1 miljona latu apmērā, tādējādi iespējamo kopējo 2012.gada budžeta konsolidācijas apjomu plānojot 156,1 miljona latu apmērā. Tomēr jāatzīmē, ka kopējais fiskālās konsolidācijas apjoms tiks precizēts pēc vienošanās panākšanas ar starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem.

Tāpat Ministru kabinets akceptēja arī Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014.gadam, kas 2011.gadam paredz 4,5% izaugsmi. Savukārt 2012.gada prognoze ir veidota uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un IKP izaugsme šim gadam tiek prognozēta 2,5% apmērā. Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempa samazināšanos 2012.gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējā izaugsmes tempa. Tā rezultātā negatīvā ietekme uz Latvijas izaugsmes tempu būs īslaicīga, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes temps atgriezīsies pie tā potenciālā līmeņa 4% apmērā.

Izvērtējot patēriņa cenu stabilitāti, FM secina, ka iekšējā tirgus mehānisms nerada izteiktu inflācijas spiedienu un, atkāpjoties cenu pieaugumam pasaulē, kā arī uzturot nemainīgu nodokļu politiku, kopējais inflācijas līmenis nākamajā gadā būtiski mazināsies. FM prognozētā gada vidējā inflācija 2011.gadam ir 4,4 procenti un 2012.gadā – 2,4%.

Tomēr jāatzīmē, ka tautsaimniecības attīstību 2012.gadā var ietekmēt vairāki riski. Lai gan pēdējo nedēļu notikumi ar Latvijas Krājbankas maksātnespēju negatīvi ietekmēs ekonomiku, tomēr svarīgi uzsvērt, ka šī nav sistēmiski svarīga banka un, visticamāk, izaugsmi būtiski neietekmēs. Lielākie riski joprojām ir saistāmi ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempa samazinājums. Lai nodrošinātu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ir sagatavots konservatīvs makroekonomiskās attīstības scenārijs, kurā jau ir ievērtēti ārējās vides riski.

Jau 6.decembrī 2012.gada budžeta projektu ar pavadošo likumprojektu paketi, kurā kopā ir 31 likumprojekts, ir plānots iesniegt Saeimā, savukārt 8.decembrī budžeta projektu izskatīs Saeimas Budžeta komisijas sēdē, bet 8.decembrī 2012.gada budžeta projektu plānots skatīt Saeimā 1.lasījumā. 12.decembrī MK plānots izskatīt priekšlikumus 2.lasījumam Saeimā, bet 13. un 14.decembrī – Saeimas Budžeta komisijas sēdē, lai 15. vai 16.decembrī to 2.lasījumā varētu skatīt Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par vecuma pensiju minimālajiem apmēriem 2012.gadā

Valdība 5.decembrī vienojās arī nākamajos gados saglabāt pašreiz noteiktos vecuma pensiju minimālos apmērus.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka arī turpmāk vecuma pensiju minimālie apmēri nevar būt mazāki par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2011.gadā – vispārīgā gadījumā 45 lati), kuram piemērots šāds koeficients:

• cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 10 gadiem līdz 20 gadiem, – 1,1;

• cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 1,3;

• cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5;

• cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, – 1,7.

Vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas dienā, kā arī mainoties valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram. Minimālo vecuma pensiju aprēķina, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu reizinot ar noteikto koeficientu.

To paredz valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Vecuma pensiju minimālie apmēri".

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem statistikas datiem, 2010.gadā vecuma pensijas piešķirtas 36 450 cilvēkiem. No tiem 11,4% ir garantētās minimālās pensijas. 2010.gadā vecuma pensija minimālā apmērā noteikta:

• ar apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem – 1130 cilvēkiem,

• ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem – 2712 cilvēkiem,

• ar apdrošināšanas stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 282 cilvēkiem,

• ar apdrošināšanas stāžu no 41 gada un vairāk – 34 cilvēkiem.

Atgādinām, ka likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumos noteiktie vecuma pensiju minimālie apmēri ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim. Ar 2012.gada 1.janvāri vecuma pensiju minimālos apmērus noteiks minētie Ministru kabineta noteikumi.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa