Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 1.decembrī

AM: Par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu

1.decembrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu"".

Aizsargjoslas tiek atceltas lidlaukam "Grīva" Kalkūnes pagastā, Daugavpils novadā, un objektam Dārza ielā 4/8, Liepājā, jo šie objekti ir nodoti pašvaldību īpašumā, līdz ar to zaudējuši valsts aizsardzības īpašuma objekta statusu. Tāpat 25 metru aizsargjosla vairs nebūs jāievēro objektam Čiekurkalna 7.šķērslīnijā 9, Rīgā, jo tas ir nodots Finanšu ministrijas valdījumā, kā arī objektam Miera ielā 15, Siguldā, kas ir pārdots izsolē. Arī šie abi vairs nav valsts aizsardzības objekti.

Savukārt 100 metru aizsargjosla tiks noteikta valsts aizsardzības objektam "Lāčusils" Alsviķu pagastā, Alūksnes novadā. Īpašumā tiek uzglabāti sprādzienbīstami priekšmeti un bīstami materiāli tehniskie līdzekļi, līdz ar to aizsargjosla nepieciešama, lai garantētu iedzīvotāju drošību.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

SM: Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Kabeļtelevīziju operatoriem savā programmu piedāvājumā būs jāietver attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītais saturs, ja tie būs izteikuši šādu vēlmi.

Šādu prasību paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas 1.decembrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Lai sagatavotie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā un Saeimā.

Rosinājumu vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu ietvert kabeļoperatoru programmu piedāvājumā paredzēja Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par zemes ciparu apraides ieviešanā gūto pieredzi un priekšlikumiem situācijas tūlītējai uzlabošanai, kas 4.oktobrī tika izskatīts valdībā.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" dati liecina, ka Latvijas lielākajās pilsētās kabeļtelevīzija ir pieejama vidēji 83% mājsaimniecību, mazākajās apdzīvotajās vietās – vidēji 57,3%, bet lauku apvidos – 27,7%.

Šobrīd vietējo televīziju veidotie sižeti un raidījumi tiek raidīti LTV7 programmā īpaši šim mērķim paredzētos laikos.

2010.gada 1.jūnijā Latvijā tika pilnībā pabeigta pāreja uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram pārtraucot visu televīzijas programmu raidīšanu analogajā sistēmā. Ciparu apraides ieviešana ir ne tikai veicinājusi jauno tehnoloģiju pieejamības un to lietotprasmes izplatību, bet arī kopumā radījusi pozitīvu dinamiku televīzijas pakalpojumu jomā, izvēles iespēju paplašināšanos, kā arī pakalpojumu un servisa kvalitātes uzlabošanos.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par lielākas atbildības noteikšanu bīstamo suņu turētājiem

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai", ko 1.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību un kritērijus, kādā Pārtikas un veterinārais dienests atzīst vai neatzīst suni par bīstamu sabiedrībai un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar suni, nosaka bīstama suņa reģistrācijas kārtību valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs", kā arī nosaka prasības bīstama suņa turēšanai.

Šobrīd spēkā ir MK 2006.gada 2.jūlija noteikumi Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai", taču, lai optimizētu suņu uzvedības izvērtēšanas procesu un lēmumu pieņemšanu suņu uzbrukumu gadījumos, ir jānosaka stingrākas prasības un termiņi iesniegumu par suņu uzbrukumiem izvērtēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai, kā arī jānosaka kritēriji, pēc kādiem veicama suņa izvērtēšana, un jāprecizē prasības bīstamu suņu turēšanai. Tāpat Zemkopības ministrija šobrīd izvērtē nepieciešamību noteikt bargākus sodus par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpumiem, īpaši par bīstamo suņu turēšanas prasību pārkāpumiem.

Zemkopības ministrija jauno noteikumu projektu sagatavojusi, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, tostarp Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi, Latvijas Veterinārārstu biedrību, Latvijas Kinoloģisko federāciju un Latvijas Kinoloģisko apvienību.

Paredzams, ka situācija suņu uzbrukumu gadījumu izvērtēšanā un vainīgo personu saukšanā pie atbildības uzlabosies, kad pilnībā stāsies spēkā 2011.gada 21.jūnija MK noteikumi Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Noteikumi nosaka, ka suņa īpašnieks nodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts datubāzē līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai. Šo noteikumu ieviešanai ir noteikts pārejas periods, un sešu mēnešu vecumu sasniegušajiem suņiem jāimplantē mikroshēma, un tie jāreģistrē datubāzē līdz 2016.gada 1.jūlijam. Izņēmums ir suņi, kuri piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts teritorijas, tos jāreģistrē līdz 2012.gada 1.jūlijam. Nolasot mikroshēmas datus, būs iespējams operatīvi noteikt suņa īpašnieku un īpašniekam nebūs iespējams izvairīties no normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Jaunais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2006.gada 2.jūlija noteikumus Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai" un stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par meža apsaimniekošanas prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē", ko 1.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Jauno noteikumu mērķis ir iežogotajās meža platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē saglabāt meža ekosistēmu, nosakot atšķirīgas meža apsaimniekošanas prasības, un nodrošināt meža apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā līdzšinējo mežsaimniecisko praksi, to iespējams panākt, nosakot atšķirīgus mežaudžu kopšanas nosacījumus, kas mazinātu dzīvnieku bojājumus un to ietekmi uz mežaudžu turpmāko attīstības gaitu, atšķirīgu kārtību un prasības meža atjaunošanai, kā arī atšķirīgus koku ciršanas nosacījumus galvenajā cirtē.

Noteikumu projekts paredz, ka koku ciršana iežogotajās meža platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē galvenajā cirtē būs atļauta, ja šo cirti izpilda vairākos paņēmienos izlases cirtē. Tas dos iespēju meža apsaimniekotājam atkarībā no meža tipa un valdošās koku sugas izvēlēties izlases cirtes paņēmienu, kas radītu apstākļus, lai notiktu mežaudzes dabiskās atjaunošanās.

Tāpat noteikumu projektā ietverti nosacījumi un paredzēta meža apsaimniekošanas kārtība, kas jāievēro pēc tam, kad dzīvnieku turēšana iežogotā platībā pārtraukta. Ja dzīvnieku turēšana iežogotā meža platībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tiek pārtraukta, dzīvnieku īpašniekam būs pienākums mēneša laikā elektroniski vai papīra formā iesniegt Valsts meža dienestā (VMD) informāciju par dzīvnieku turēšanas iežogotā meža platībā pārtraukšanu, norādot savu vārdu un uzvārdu, novietnes nosaukumu un atrašanās vietas adresi.

Ņemot vērā, ka pēc dzīvnieku turēšanas iežogotā meža platībā būtiski mainās nogabala raksturojošie rādītāji, dzīvnieku īpašnieka pienākums būs ne vēlāk kā gada laikā nodrošināt atkārtotas meža inventarizācijas veikšanu šajā platībā un tās datus iesniegt VMD atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Iežogotā meža platībā, kurā dzīvnieku turēšana pārtraukta, turpmāk mežs būs jāapsaimnieko atbilstoši Meža likuma prasībām, pamatojoties uz meža inventarizācijas rezultātiem.

Noteikumu projektā paredzētais regulējums būs attiecināms uz tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas savvaļas sugas dzīvnieki, kas tiek turēti iežogotās meža platībās, lai no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus vai veiktu sugas selekcijas darbu. Latvijā šobrīd ir reģistrēti 68 šādu dzīvnieku īpašnieki.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmo vienību daudzumu linu pārstrādātājiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.635 "Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem", ko 1.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas noteikumos nosaka 2011./2012.tirdzniecības gada garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru.

2011./2012.tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 2540 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras un kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzums ir 5993 kilogrami par vienu linu un kaņepju sējumu hektāru. Linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmās vienības ir linu un kaņepju maksimālais šķiedru daudzums kilogramos no hektāra, par kuru šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem ir iespējams saņemt atbalstu.

Atbalstu garās linšķiedras stiebru apstrādei un šķiedrai audzēto īso linšķiedras un kaņepju stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem līdz 2011./2012.tirdzniecības gadam, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stiebriem, par kuriem ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkuma līgums.

Zemkopības ministrija katru gadu pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtajiem datiem nosaka garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru un izdara atbilstošu grozījumu MK noteikumos.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa