Uzturoties darba vizītē Igaunijā

Lai pārrunātu ekonomisko situācijā Eiropā, Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, Kopējās lauksaimniecības politikas neatrisinātos jautājumus un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbību nākamajā gadā, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš 1. un 2.decembrī uzturējās darba vizītē Igaunijā, kur tikās ar kaimiņvalstu kolēģiem – Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski (attēlā). Tāpat prezidenti sarunās apsprieda situāciju banku sektorā Latvijā un Lietuvā, kā arī Baltijas valstu enerģētikas projektus: sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar ES elektrotīkliem, Visaginas atomelektrostacijas būvniecību un elektroenerģijas importu no trešajām valstīm Foto: Valsts prezidenta kanceleja

1.decembrī Igaunijā pirmajā Baltijas valstu prezidentu sarunu dienā tika pārrunāts jautājumu loks – neprognozējamā ekonomiskajā situācijā Eiropā un pasaulē –, kas šobrīd Baltijas valstīm ir vitāli svarīgi.

Pirmajā Baltijas valstu prezidentu sarunā tika viennozīmīgi uzsvērts, ka jāstiprina Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbība nākamajā gadā, kad to koordinēs Lietuva. Prezidenti bija vienisprātis, ka šis formāts kļūs arvien nozīmīgāks visos jautājumos: enerģētikas drošībā un aizsardzībā, ekonomikā un finansēs, kā arī vides aizsardzībā. Jau nākamā gada aprīlī Viļņā tiks rīkota NB8 augsta līmeņa tikšanās, kur piedalīties aicināti arī ASV augstākie vadītāji.

Otrs nozīmīgs jautājums pirmajā sarunu dienā skāra ES daudzgadu budžetu un kopīgās lauksaimniecības politikas neatrisinātos jautājumus. Pievienojoties Latvijas un Lietuvas iepriekš paustajai nostājai par godīgu, efektīvu un skaidru ES politiku lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumā, arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pauda uzskatu, ka līdzšinējais Eiropas Komisijas piedāvājums ir nostādījis Baltijas valstis īpaši sliktā starta pozīcijā. Prezidenti vienojās turpmāk cieši koordinēt Baltijas valstu pozīcijas visos ES daudzgadu budžeta problēmjautājumos, tai skaitā kohēzijas un Eiropas fondu apguves jautājumos. Pēc Eiropas Komisijas sniegtās informācijas, Latvija ierindojas trešajā vietā starp ES jaunajām dalībvalstīm no Eiropas Komisijas saņemto starpposma avansa maksājumu apjoma ziņā.

Nākamais jautājums sarunās bija situācija banku sektorā Latvijā un Lietuvā. Lietuvas prezidente informēja par to, ka "Snoras" bankas glābšana bija neiespējama un Lietuvas valdības rīcība ir bijusi pamatota. Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka tās tirgus daļa (10%) Lietuvā ir neliela un iespaidu uz banku sektoru tas neatstās. Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka situācija ar "Latvijas Krājbanku" ievērojami atšķiras, jo tai ir vēsturiski liela tai lojālo klientu grupa, kura šobrīd ir ievērojami cietusi. Tāpat viņš informēja, ka "Latvijas Krājbankā" klientu vidū ir vairākas pašvaldības un uzņēmumi, kuru finanšu operācijas ir iesaldētas. Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka patiesi zaudējumu apmēri "Latvijas Krājbankā" tās likvidēšanas procesa gaitā varētu būt daudz lielāki, nekā līdz šim izskanējis publiski.

Viens no daudzpusīgākajiem jautājumiem, kas ir prezidentu tikšanās darba kārtībā, skar Baltijas valstu enerģētikas projektus: sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) būvniecību, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar ES elektrotīkliem, Visaginas AES būvniecību, kā arī elektroenerģijas importu no trešajām valstīm. Valsts prezidents A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija enerģētikas jautājumus saredz kā kopīgi skatāmu jautājumu loku, kuri cits citu ietekmē un nav atraujami. Runājot par konkrētiem projektiem, A.Bērziņš atkārtoti apliecināja, ka Latvija atbalsta Visaginas AES projektu uz komerciāliem pamatiem. Attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību no Latvijas puses tika pausts viedoklis, ka Latvija atbalsta Eiropas Komisijas piedāvāto risinājumu par neatkarīga, reģionāla pētījuma veikšanu, kam jākalpo par pamatu vienošanās panākšanai par projektu. Attiecībā uz Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju un perimetra maksājumu nākotnē ES ietvaros Latvijas puse pauda konceptuālu atbalstu, vienlaikus uzsverot, ka ir jāveic ietekmes analīze un jāizpēta, kā tas ietekmētu elektroenerģijas tarifus un kādu iespaidu varētu atstāt uz Latvijas tautsaimniecību.

2.decembrī, noslēdzot vizīti Igaunijā un tikšanos ar Baltijas valstu prezidentiem un Polijas prezidentu, Valsts prezidents A.Bērziņš preses konferencē pauda gandarījumu, ka Baltijas valstu vidū ir vienota pozīcija attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku un tiešmaksājumiem, kas skar visu triju valstu lauksaimniekus.

Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka ir pārliecināts par Baltijas valstu gatavību iespējamajiem ekonomiskajiem satricinājumiem Eiropā, jo tās ir iepriekšējos krīzes gados veikušas vairākas nozīmīgas strukturālās reformas un izdevumu samazinājumus, pieņēmušas daudzus nopietnus lēmumus, kas sakārto valstu finanšu sektoru, kas ir papildu garantija tam, ka jebkādus jaunus finanšu satricinājumus Baltijas valstis varēs pārvarēt daudz vieglāk, nekā tas būtu sagaidāms pirms tam.

A.Bērziņš arī atzina, ka enerģētikas projekti Baltijas valstīs ir jāvērtē un jāskata kopumā, piebilstot: "Mūsu nākotne ir kopīgos projektos, kā minimums kopīgos projektos Baltijas valstu reģionā." 2.decembra tikšanās laikā ar Baltijas valstu prezidentiem un Polijas prezidentu tika pārrunāti jautājumi, kas skar drošības jautājumus reģionā, budžeta izdevumus aizsardzības jomai un gatavošanos nākamā gada maijā plānotajam NATO samitam Čikāgā, kā arī enerģētikas un Austrumu partnerības jautājumus. Tikšanās noslēgumā Eiropas Komisijas viceprezidents Sīms Kallass sniedza pārskatu par Eiropas Savienības nākamās finanšu perspektīvas transporta projektu plāniem, to finansēšanu un īpaši pieskaroties "Rail Baltic" projektam Baltijas valstīs un tā nozīmei.

Kā viens no būtiskākajiem drošības politikas jautājumiem tika minēta NATO patrulēšanas Baltijas gaisa telpā turpināšana, apspriežot iespēju patrulēšanu Baltijas gaisa telpā pārveidot par pastāvīgu misiju. Valsts prezidents informēja kolēģus par savu neseno vizīti Afganistānā, kur viņam bija tikšanās ar vairākiem augstākajiem virspavēlniekiem Ziemeļu reģionā. Viņš uzsvēra, ka guvis vispusīgu priekšstatu par situāciju tieši Ziemeļu reģionā, kur izvietoti arī Latvijas karavīri, un par to, ka pēc varas nodošanas afgāņu rokās 2014.gadā NATO nepametīs Afganistānu, bet turpinās apmācīt afgāņu spēkus.

Diskutējot par reģiona drošību, tika skarts arī jautājums par budžeta finansējumu aizsardzības jomai, rēķinot to no IKP. Ekonomiskās krīzes rezultātā Lietuvas un Latvijas finansējums ir samazinājies ievērojami, tas sastāda 1,1% no IKP Latvijā un 0,85% no IKP Lietuvā. Šai sakarā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess izteica aicinājumu nākamajos budžeta gados šo finansējumu palielināt. A.Bērziņš jau iepriekš ir uzsvēris, ka Latvija palielinās finansējumu aizsardzības jomai vienlaikus ar ekonomisko izaugsmi.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti darba vizītes laikā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2011.gada 1.decembrī Foto: Valsts prezidenta kanceleja