— Kādi ir Pasaules veselības organizācijas mērķi un uzdevumi?

— Pasaules veselības organizācija (PVO) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kurai ir vadošā un koordinējošā loma veselības aprūpē pasaulē. Tā ir dibināta 1948. gadā. Laika periodā līdz astoņdesmito gadu beigām un deviņdesmito gadu sākumam organizācijas darbība bija vairāk vērsta "uz iekšu", tā specializējās dažādu vadlīniju, normatīvo dokumentu, programmu un stratēģiju izstrādē. Tās potenciāls un priekšrocība bija ieguldījumi veselības aprūpes un medicīnas pētniecībā, kā arī milzīgā daudzu gadu laikā uzkrātā datu bāze par veselības aprūpes procesiem Eiropā.

Taču līdz ar lielajām pārmaiņām, kas sākās Eiropā astoņdesmito gadu beigās, kad radikāli izmainījās viss reģions, daudzviet notika kari un tradicionālās veselības aprūpes sistēmas tika izjauktas un tās vajadzēja atjaunot atbilstoši jaunā laika prasībām, Eiropas reģiona valstis aicināja PVO aktīvi iesaistīties procesos. Reģiona valstīm bija vajadzīga konkrēta palīdzība, lai izveidotu jaunu veselības aprūpes sistēmu, kas spētu nodrošināt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kas būtu vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām un būtu izmaksu efektīva.

PVO pieņēma šo jauno izaicinājumu un 90.gadu sākumā izveidoja tā saukto EUROHEALTH programmu. Tā ir tehniskās palīdzības programma Austrumeiropas valstīm, kuras mērķis ir palīdzēt uzlabot Austrumeiropas iedzīvotāju veselību un samazināt starpību veselības rādītājos Austrumeiropas un Rietumeiropas iedzīvotāju starpā.

Pasaules veselības organizācijas pamatmērķis ir visas planētas iedzīvotāju veselības iespējami augstāka līmeņa sasniegšana.

— Kā šī organizācija darbojas?

— Varētu teikt, ka PVO ar savu darbību mēģina būt par veselības sirdsapziņu. Dažādos augstos forumos runāt, spriest, iesaistīt valstis globālu dokumentu izstrādē, veicināt valdības stipri vairāk pievērst uzmanību savu iedzīvotāju veselības uzlabošanai, plaši izvērst starpsektoru sadarbību. Starpministriju, starpsektoru sadarbība ir jāstiprina, jautājumi saistībā ar iedzīvotāju veselību sniedzas tālu ārpus vienas ministrijas kompetences ietvariem.

Pasaules veselības organizācija piedāvā konsultantu palīdzību praktiski jebkurā veselības aprūpes un medicīnas jomā, protams, pamatojoties un saskaņojot ar valsts vajadzībām. PVO darbojas kā konsultants veselības politikas jomā: vai tā ir valsts politika sabiedrības veselības jomā vai politika kādā atsevišķā nozarē — piemēram, infekcijas slimību apkarošanā, zāļu politikas vai valsts politika imunizācijas programmai. PVO piedāvā uz pierādījumiem balstītas, valsts situācijai atbilstošas, objektīvas konsultācijas un ekspertīzi. Tas nebūt nenozīmē kādas īpašas receptes izsniegšanu, norādot, kā valstij būtu jāveido sava veselības politika. Tā drīzāk ir to zināšanu un pieredzes piedāvāšana, ko PVO eksperti uzkrājuši, analizējot reformu procesus Eiropā. Kāds ceļš ejams, tas, protams, ir katras valsts izvēle. Ir valstis, kurās PVO veselības politikas konsultants pēc valdības uzaicinājuma strādā diendienā kopā ar veselības ministru, tādējādi palīdzot analizēt situāciju un pieņemt optimālākos risinājumus. Arī Latvijā 1993. gadā strādāja veselības politikas konsultants, kas Labklājības ministrijai palīdzēja izstrādāt tam laikam ļoti progresīvu mērķu dokumentu, kas tika vērsts uz iedzīvotāju veselības uzlabošanu un vidējā mūža ilguma pagarināšanu. Par laimi, no šī perioda, kad ir vajadzīgs patstāvīgs ārvalstu konsultants, esam tikuši laukā, un tagad Latvija jau pati var piedāvāt savus ekspertus daudzās veselības aprūpes jomās

PVO datu bāzi, ekspertīzi un informāciju par notiekošo veselības jomā valstī labprāt izmanto dažādas donororganizācijas, kā arī ārvalstis, kas gribētu sniegt Latvijai palīdzību dažādu programmu veidā, taču tām trūkst šīs informācijas. Pasaules veselības organizācija spēj nodrošināt ar datiem, ar statistiku un zināšanām par valsts konkrētām prioritātēm.

PVO darbojas ar sadarbības partneru (kas ir Labklājības ministrijas autorizēti) palīdzību. Šādi sadarbības partneri, kas nodrošina šo aktīvo saikni starp Latviju un PVO ir gandrīz visās veselības aprūpes un medicīnas jomās. Tādā veidā notiek aktīva informācijas apmaiņa, un Latvijas speciālistiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties semināros un konferencēs ārzemēs.

— Kā darbojas Latvijas PVO pārstāvniecība?

— Latvija kā patstāvīga dalībvalsts PVO sastāvā iekļauta 1991. gadā, kad arī tika atvērta tās pārstāvniecība Rīgā. Tajā strādā divas darbinieces. No 1991. gada Latvijā darbojas arī PVO informācijas un dokumentācijas centrs, kas pašreiz atrodas Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēkā. Ikvienam interesentam centrā ir pieejama plaša specializētā literatūra par veselības norisēm pasaulē, kas nemitīgi tiek papildināta ar jaunāko informāciju. Šādi PVO informācijas un dokumentācijas centri ir divdesmit Eiropas valstīs. Valsts šo informāciju saņem par brīvu no dažādām PVO struktūrām un departamentiem. Centra darbinieki cenšas nogādāt informāciju tiem, kam tā ir vajadzīga, pēc iespējas palīdzēt visiem. Ir datora un interneta pieslēgums, ko visi studenti un ārsti var lietot bez maksas.

Vēl viens sadarbības veids ir PVO sadarbības centri kādā nozarē. Eiropā ir apmēram 300 PVO sadarbības centri dažādās veselības aprūpes nozarēs. Latvijā PVO sadarbības centrs ir Medicīnas akadēmijas Stomatoloģijas pēcdiploma apmācības institūts, kam ir tiesības izmantot arī PVO simboliku. Par sadarbības centru piedāvā kļūt tikai tām institūcijām, kam ir liela starptautiska pieredze, labas iestrādes, tehnoloģijas un zinoši speciālisti.

Latvijai pašreiz ir iespēja kļūt par PVO sadarbības centru vides veselības jomā. Šis centrs sadarbībā ar PVO varētu koordinēt un konsultēt Baltijas un arī Ziemeļvalstis vides veselības jomā.

PVO galvenais sadarbības partneris valstī ir Labklājības ministrija, kas ir veselības politikas īstenotāja valstī. Protams, PVO sadarbojas arī ar citām ministrijām, NVO un pašvaldībām. Pārstāvniecībā, kā jau sākumā teicu, strādājam divi cilvēki, un mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt abpusēju informācijas plūsmu — no Latvijas uz Pasaules veselības organizāciju un no turienes savukārt uz Latviju.

PVO nav uzskatāma par donororganizāciju, kā, piemēram Pasaules banka vai ANO Attīstības programma. PVO piedāvā savas programmas un stratēģijas, kas bieži vien tiek "apaudzētas" ar naudu no donororganizācijām. Piemēram, PVO misijas dotās rekomendācijas sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jomā guva atbalstu un pašreiz tiek īstenotas ar Pasaules bankas kredīta naudu.

— Kā veselības aprūpes ziņā izskatās Latvija uz citu valstu fona?

— Latvijā ir daudz smagu sabiedrības veselības problēmu. Salīdzinot kaut vai dažus veselību un labklājību raksturojošus rādītājus (iedzīvotāju vidējo mūža ilgumu, mirstību no sirds–asinsvadu slimībām, saslimstību ar tuberkulozi un seksuāli transmisīvajām slimībām, vidējo alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju, smēķētāju skaitu) protams, uz citu Eiropas valstu fona izskatāmies ļoti slikti. Ja līdzināmies ar valstīm, kuras ir tā dēvētajā pārejas periodā, tad situācija ir visai mazatšķirīga. Cēloņi tie paši: lielas iedzīvotāju daļas nabadzība, ekonomikas nesakārtotība, bezdarbs. Tie un vēl citi faktori ļoti ietekmē veselību.

Tik slikti iedzīvotāju veselības rādītāji kā pašreiz, Latvijā sākās 90.gadu sākumā. Un diemžēl praktiski joprojām nav vērojams nekāds ievērojams uzlabojums. Ja ir nestabilitāte un nabadzība, cilvēks nevar būt vesels. Mums joprojām augsta ir saslimstība ar infekcijas slimībām, piemēram, tuberkulozi un difteriju...

— ...kas jau bija aizmirstas slimības.

Jā. Saslimstība ar difteriju diemžēl joprojām aug. Tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kur PVO aicina īpaši aktīvi darboties. Mums ir praktiski viss nepieciešamais, ir vakcīnas, lai apturētu difterijas izplatību. Uztrauc straujais HIV/AIDS slimnieku skaits. Joprojām augstā līmenī ir saslimstība ar sifilisu. Ir daudz problēmu, kuras grūti risināt ar tik nelielu veselības finansējumu, kāds ir Latvijā.

Bet tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka noteikti ir redzamas arī pozitīvas izmaiņas.

Rādītāji, kas ataino iedzīvotāju veselību, mainās ilgākā laika periodā. Jāpaiet desmit divdesmit gadiem, lai patiešām varētu redzēt, kā mainās iedzīvotāju veselības stāvoklis. Manuprāt, Latvijā ir vērojama patiesa vēlme sakārtot un racionalizēt veselības aprūpes sistēmu, attīstīt un padarīt cilvēkiem pieejamu primāro veselības aprūpi, ieguldīt naudu veselības izglītībā un veselības veicināšanā. Domāju, ka Pasaules bankas kredīts Labklājības ministrijai ir devis ļoti pozitīvu impulsu.

Manuprāt, pozitīva kustība notiek arī pašvaldībās. PVO jau piecus gadus strādā ar vienu pašvaldību — Saldus rajona un pilsētas pašvaldību Veselību veicinošo pilsētu programmas ietvaros. Bija jāpaiet gandrīz pieciem gadiem, kad "pamodās" arī pārējās un tagad Veselīgo pašvaldību interesentu skaits ir jau apmēram divdesmit. Un, galvenais, patīkami, ka paši cilvēki, vietējā sabiedrība, sākusi aktīvāk līdzdarboties un domāt, ko var izdarīt arī ar mazāku naudu, kā racionālāk izmantot esošos līdzekļus.

Pasaules veselības organizācijas programmas ir domātas arī skolām. Eiropas veselību veicinošo skolu projekts ir populārs visā pasaulē. Skolas, kas iekļāvušās šajā tīklā, cita citu pazīst, īsteno dažādus ar veselību saistītus projektus. Šinīs skolās tiek radīta īpaša vide, veselības izglītībā tiek iesaistīti paši skolēni, vecāki, pašvaldības. Veselību veicinošajās skolās tiek veidota skolnieku sapratne par demokrātiju, līdzdalību. Skolēni labāk jūtas, pieaug viņu pašcieņa. Pašlaik skolu programmā iesaistījušās ap 40 Latvijas skolu no visiem novadiem.

— Kādas ir galvenās problēmas, kas jārisina PVO pasaulē un Latvijā?

— Pasaule dalās divās daļās. Jaunattīstības valstu problēmas ir milzīgas. Šīs valstis ir ārkārtīgi nabadzīgas. Āfrikā, piemēram, ienākumi uz vienu cilvēku ir viens dolārs dienā. Šai pasaules daļai jau gadiem ilgi nopietna problēma ir dažādas infekcijas, kas ir galvenais nāves cēlonis. Tās ir tādas slimības kā malārija, AIDS, tuberkuloze, arī slimības, ko izraisījis bads. Šajā pasaules daļā ļoti liela problēma ir mātes mirstība, grūtniecības sarežģījumi. Āfrikas valstīs katrai vienpadsmitajai sievietei ir risks nomirt dzemdībās, turpretī Eiropā šāds risks ir vienai sievietei no katriem četriem tūkstošiem. Jaunattīstības valstīs ļoti liela ir bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam no dažādām infekcijas slimībām. Toties otrā pasaules daļā, uz kuru tiecamies mēs, ir citas problēmas — hroniskās slimības. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības, kuru galvenie riska faktori ir smēķēšana, alkohols, mazkustīgs dzīvesveids, stress un paaugstināts asinsspiediens. Rietumvalstu veselības drauds ir arī vēzis. Augoša problēma ir garīgās slimības, tāpat traumas.

Katru gadu Ženēvā, ANO mītnē, notiek Pasaules veselības asambleja. Eiropas reģiona veselības ministru lielākais forums ir PVO Eiropas Reģionālās komitejas ikgadējās sesijas. Latvija aktīvi piedalās šajos forumos, kur ir iespēja dalīties pieredzē un piedalīties globālu dokumentu apspriešanā.

Pašlaik Latvija, kopā ar citām 190 valstīm, piedalās Globālās tabakas konvencijas izstrādē, ko paredzēts pieņemt 2002.gadā Pasaules veselības asamblejas laikā

Mūsu valsts līdzdalība Pasaules veselības organizācijā ir devusi iespēju sadarboties ar citām valstīm, iesaistīties globālā veselības politikas veidošanā. Un, protams, veidot veselības veicināšanas un aprūpes stratēģiju valstī.

Armīda Priedīte,

"LV" informācijas redaktore