Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-218

Rīgā 2011.gada 29.septembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par gleznu "Ķēniņš Zālamans", "Ķēniņš Dāvids", "Gedeons", "Simsons", "Tobiass" un "Jefta", altārgleznu "Golgāta" un "Kristus pie krusta", trīs griestu lukturu, sienas svečtura, oblatu kārbas, svečturu (2), vīna kannas, vāžu (2) un kristāmtrauka (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2011.gada 19.jūlija sanāksmes protokola Nr.10/2011;

1.2. Informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. Informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Objektu īpašnieks ar 2011.gada 25.jūlija vēstuli Nr.04-10.2/1545 informēts par ierosinājumu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 8.1.punktu kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.gadsimtam ieskaitot). Saskaņā ar Noteikumu Nr.474 13.1. un 13.2.punktu kā vietējās nozīmes mākslas pieminekļus var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – reģionam raksturīgus mākslas paraugus un mākslinieciski mazāk nozīmīgus profesionālu autoru parakstītus darbus.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1., 13.1. un 13.2.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Gleznas "Ķēniņš Zālamans", "Ķēniņš Dāvids", "Gedeons", "Simsons", "Tobiass" un "Jefta" ir profesionāli, anonīma meistara darbi, kas labi raksturo baroka laika sakrālās glezniecības tradīcijas un gleznojumu iekļaušanos dievnama iekārtas ansamblī. Īpaši nozīmīgi kā ļoti reti saglabājušos gleznu ciklu paraugi, kuru unikalitāti pasvītro to saistība ar vietējo meistaru darbu. Objektu saglabājamās vērtības: koks, gleznojums, virsmas apdare, rāmis un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.2. Altārglezna "Golgāta" ir viena no augstvērtīgākajām baroka laika sakrālās tematikas gleznām, kas saglabājusies Latvijā un izceļas ar profesionālā izpildījuma kvalitāti. Objekta saglabājamā vērtība: koks, gleznojums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.3. Altārglezna „Kristus pie krusta" ir 19.gadsimta sakrālās glezniecības paraugs, kas raksturo lokālās mākslas tradīcijas un to profesionālo līmeni, kā arī akadēmiskā reālisma glezniecības stilistiku. Objekta saglabājamās vērtības: audekls, gleznojums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

4.4. Griestu lukturis ir nozīmīgs baroka laika lietišķās mākslas paraugs, kas labi raksturo sava laika metālmākslas tradīciju augsto profesionālo līmeni. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.5. Griestu lukturis ir raksturīgs baroka laika griestu lukturu paraugs, piemērs sava laika profesionālajām metāla apdares tradīcijām Latvijā, kuru līmeni īpaši izceļ kompozīcijā iekļautais figurālā motīva risinājums. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.6. Griestu lukturis ir raksturīgs griestu luktura piemērs, kas turpina baroka laika griestu lukturu veidošanas tradīcijas 19.gadsimtā. Paraugs kvalitatīvai Latvijas metāla apdares darbnīcu produkcijai. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

4.7. Sienas svečturis ir unikāls, retas formas lietišķās mākslas priekšmets, kas raksturo baroka laika tradīcijas un apliecina Latvijas sudrabkaļu augsto profesionālo līmeni. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.8. Oblatu kārba ir augstvērtīgs dārgmetāla izstrādājums, kas raksturo baroka laika lietišķās mākslas tradīcijas un sudrabkaļu profesionālo līmeni Latvijā, kā arī meistara personīgo stilu. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.9. Svečturi (2) ir profesionāli augstvērtīga sudrabkaļu darba paraugs, kas raksturo baroka laika lietišķās mākslas augsto līmeni Latvijā, materiāla ziņā rets priekšmets sava laika mākslas pieminekļu kontekstā. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.10. Vīna kanna ir dārgmetāla izstrādājums, kas raksturo historisma laika lietišķās mākslas tradīcijas un meistara personisko stilu. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.2.punktam.

4.11. Vāzes (2) ir labi saglabājies, augstvērtīgs baroka laika lietišķās mākslas paraugs, kas raksturo sudrabkaļu darba augsto līmeni Latvijā. Reti sastopams sudrabkalumu priekšmeta tips Latvijas kontekstā. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

4.12. Kristāmtrauks ir nozīmīgs kā raksturīgs un labi saglabājies 19.gadsimta Krievijas sudrabkaļu darbnīcu produkcijas paraugs. Funkcionāli askētiskajai formai papildus vērtību piešķir gravējums. Objekta saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Nepublicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1., 13.1. un 13.2.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

8. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Liepāja, Lielā iela 4, LV–3401).

Kultūras ministre S.Ēlerte