Ministru kabineta noteikumi Nr.930

Rīgā 2011.gada 6.decembrī (prot. Nr.72 21.§)

Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Garkalnes meži" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo putnu sugu, to dzīvotņu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību.

3. Dabas lieguma platība ir 1785 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs – šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. dabas parka zona;

5.4. neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 15.2., 17.10., 23.1., 23.2., 23.5., 31.1., 31.2. un 31.5.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

8.2. uzstādīt vēja elektrostacijas;

8.3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību (izņemot neitrālo zonu);

8.4. atjaunot (sējot vai stādot) un ieaudzēt mežu;

8.5. veikt augsnes apstrādi, lai veicinātu meža atjaunošanu;

8.6. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai.

9. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) aizliegta jaunu būvju būvniecība un esošo ceļu (arī sliežu ceļu) paplašināšana. Autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" un dzelzceļa "Rīga–Lugaži–valsts robeža" aizsargjoslās ceļu būvniecība veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu.

10. Visā dabas lieguma teritorijā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un attiecīgo zemes īpašnieku rakstisku atļauju var veikt pasākumus, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai.

11. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) no 1.aprīļa līdz 31.augustam aizliegts organizēt publiskus pasākumus dabā.

12. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) no 1.septembra līdz 31.martam bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku.

III. Regulējamā režīma zona

13. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamās putnu sugas – zaļo vārnu (Coracias garrulus), meža balodi (Columba oenas), melno dzilnu (Dryocopus martius), zaļo dzilnu (Picus viridis), pupuķi (Upupa epops) un citas –, kā arī to ligzdošanas vietas.

14. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

14.1. kājāmgājēju pārvietošanos;

14.2. pārvietošanos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, motocikliem un mopēdiem pa autoceļiem;

14.3. ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu veikšanu;

14.4. ogu un sēņu vākšanu;

14.5. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšanu;

14.6. bīstamo koku nociršanu (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus). Lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, nocirstos kokus un to celmus atstāj mežaudzē. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē;

14.7. meža inventarizāciju un meža monitoringu.

15. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.1. zinātnisko pētījumu veikšanu;

15.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

IV. Dabas lieguma zona

16. Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (veci vai dabiski boreālie meži un sausie virsāji) un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

17. Dabas lieguma zonā aizliegts:

17.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

17.2. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

17.3. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

17.4. no 1.aprīļa līdz 31.augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

17.5. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

17.6. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

17.7. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

17.8. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

17.9. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs;

17.10. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

17.11. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

17.12. pļaut pļavas virzienā no malām uz centru;

17.13. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

17.14. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

17.14.1. priežu audzēm – 70 gadu;

17.14.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm – 60 gadu;

17.15. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

17.16. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru, izņemot bīstamos kokus;

17.17. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību.

18. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai.

19. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

20. Sausos kokus, kritalas un nocirstos bīstamos kokus šo noteikumu 19.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē.

21. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

22. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

23. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu (arī sliežu ceļu) rekonstrukciju;

23.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

23.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

23.4. veikt zinātniskos pētījumus;

23.5. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

V. Dabas parka zona

24. Dabas parka zona ir izveidota, lai saskaņotu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.

25. Dabas parka zonā aizliegts:

25.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

25.2. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

25.3. no 1.aprīļa līdz 31.augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

25.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

25.5. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

25.6. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

25.7. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

25.8. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs;

25.9. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

25.10. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

25.11. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus, izņemot bīstamos kokus;

25.12. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

25.13. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību.

26. Veicot koku ciršanu galvenajā cirtē, aizliegts:

26.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4;

26.2. veidot mežaudzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus.

27. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

28. Sausos kokus, kritalas un nocirstos bīstamos kokus šo noteikumu 27.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē.

29. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

30. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas rezultātā mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

31. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

31.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju;

31.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

31.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

31.4. veikt zinātniskos pētījumus;

31.5. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

VI. Neitrālā zona

32. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu tajā iekļauto teritoriju ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

33. Zemesgabalu sadalīšana un jauna būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši detālplānojumam un stratēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam, ja saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).

34. Infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu.

VII. Dabas pieminekļi

35. Liegumā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

36. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

36.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

36.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

36.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;

36.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

36.5. iznīcināt dabisko zemsedzi;

36.6. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija.

37. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

38. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošajā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

39. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

VIII. Noslēguma jautājumi

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumus Nr.871 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 167.nr.).

41. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neitrālajā zonā ir atļauta līdz tādas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas termiņa beigām, kura izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra
noteikumiem Nr.930

Dabas lieguma "Garkalnes meži" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra
noteikumiem Nr.930

Dabas lieguma "Garkalnes meži" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Regulējamā režīma zona

1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

Nr.p.k.	Kadastra numurs	Meža kvartāls	Meža nogabals
Rīgas reģionālā virsmežniecība Ādažu mežniecība
1.1.	80600040642	272	2.
1.2.	80600040644	264	13.
1.3.	80600040870	180	6., 16., 19., 23., 28.
1.4.	80600040870	198	8.
1.5.	80600040886	181	2., 9., 16.
1.6.	80600040886	182	2., 5., 10., 11.
1.7.	80600040886	183	2., 7.
1.8.	80600040885	174	6., 7., 10., 14.
1.9.	80600040784	184	3., 5.
1.10.	80600040798	266	14.
1.11.	80600040798	267	5.
1.12.	80600040798	269	2., 4.
1.13.	80600040866	275	4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14.
1.14.	80600050078	7	1., 2., 4., 7.
1.15.	80600050078	10	5.
1.16.	80600050078	11	1., 4.
1.17.	80600050078	15	8., 13., 14.
1.18.	80600050079	26	1., 4., 6.
1.19.	80600050080	8	5., 12., 13., 14., 15., 16.
1.20.	80600050080	12	1., 5., 6., 11., 12., 16., 22., 23.
1.21.	80600050080	13	2., 10.
1.22.	80600050080	17	1., 3.
1.23.	80600050080	18	5., 7.
1.24.	80600050080	19	3., 4., 7., 10., 13., 18.
1.25.	80600050081	5	2., 4., 7., 9., 11., 13., 15.
1.26.	80600050082	27	2., 3., 9., 13.
1.27.	80600050083	25	5.
1.28.	80600050084	31	6.
1.29.	80600050084	38	4.
1.30.	80600050085	34	2., 5., 9., 11., 12., 15.
1.31.	80600050085	35	1.
1.32.	80600050085	40	5., 8., 9.
1.33.	80600050085	46	2.
1.34.	80600050085	47	7., 12.
1.35.	80600050086	50	6.
1.36.	80600050086	52	9.
1.37.	80600050086	53	3., 5., 6., 8., 9., 13.
1.38.	80600050086	56	4., 6., 9., 11.
1.39.	80600050086	57	1., 3., 8., 14., 17.
1.40.	80600050086	58	2., 3.
1.41.	80600050087	59	1., 3., 6.
1.42.	80600050088	42	6., 10., 11., 12.
1.43.	80600050089	43	11., 14.
1.44.	80600050089	48	6.
1.45.	80600050090	36	1., 6., 10., 17.
1.46.	80600050090	37	3., 5., 7., 10., 18.
1.47.	80600050091	28	1.
1.48.	80600050093	30	4.
1.49.	80170050502	20	2.
1.50.	80600100581	14	5., 14., 17., 18., 24.
1.51.	80600100582	15	6., 10., 15., 18., 20.

2. Regulējamā režīma zonā ietilpst arī zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050118) daļa šādās koordinātās:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
2.1.	52	326344	531676
2.2.	53	326341	531683
2.3.	54	326313	531700
2.4.	55	326286	531708
2.5.	56	326274	531706
2.6.	57	326263	531700
2.7.	58	326254	531692
2.8.	59	326245	531673
2.9.	60	326246	531647
2.10.	61	326252	531637
2.11.	62	326262	531629
2.12.	63	326276	531625
2.13.	64	326290	531624
2.14.	65	326305	531630
2.15.	66	326319	531638

II. Dabas lieguma zona

3. Dabas lieguma "Garkalnes meži" teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā, ir dabas lieguma zona.

4. Dabas lieguma zonā ietilpst arī zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050118) daļa šādās koordinātās:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
4.1.	67	326302	531606
4.2.	68	326287	531602
4.3.	69	326276	531603
4.4.	70	326263	531607
4.5.	71	326250	531614
4.6.	72	326245	531615
4.7.	73	326253	531526

III. Dabas parka zona

5. Dabas parka zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

Nr.p.k.	Kadastra numurs	Meža kvartāls	Meža nogabals
Rīgas reģionālā virsmežniecība Ādažu mežniecība
5.1.	80600040642	272	4.
5.2.	80600040870	180	5.
5.3.	80600040886	182	6., 21.
5.4.	80600040886	183	4., 5.
5.5.	80600040885	174	9.
5.6.	80600050080	17	5., 8., 9.
5.7.	80600050080	18	6.
5.8.	80600050082	27	6.
5.9.	80600050084	32	4., 9., 11.
5.10.	80600050084	38	6.
5.11.	80600050084	39	2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13.
5.12.	80600050085	33	2., 5., 6., 8., 9., 10., 12.
5.13.	80600050085	34	1., 7.
5.14.	80600050085	35	3., 4.
5.15.	80600050089	43	2., 5., 7., 8.
5.16.	80600050090	36	3., 4., 16., 18., 20., 23., 24., 25., 27.
5.17.	80600100581	14	8., 12., 16., 22.
5.18.	80600100582	15	13.

IV. Neitrālā zona

6. Neitrālajā zonā ietilpstošo nekustamo īpašumu zemes vienības:

Nr.p.k.	Kadastra apzīmējums
6.1.	80600050025
6.2.	80600050057
6.3.	80600050070
6.4.	80600050025
6.5.	80600050122
6.6.	80600050105
6.7.	80170050331 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.8.	80170050308 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.9.	80170050340 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.10.	80170050365 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.11.	80600050049 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.12.	80600050039 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.13.	80600050002
6.14.	80600050103
6.15.	80600050085 (zemes vienības daļas šā pielikuma 7. un 12.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.16.	80600050050
6.17.	80600050051
6.18.	80600050058
6.19.	80600050059 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.20.	80600040207 (zemes vienības daļa šā pielikuma 8.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.21.	80600040747
6.22.	80600040590
6.23.	80600040591
6.24.	80170050328 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.25.	80170050104 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.26.	80600040971 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.27.	80600040725 (zemes vienības daļa šā pielikuma 9.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.28.	80600050113
6.29.	80600050111
6.30.	80600050118 (zemes vienības daļa šā pielikuma 10.punktā norādītajās robežas koordinātās, izņemot zemes vienības daļu, kas ietilpst regulējamā režīma zonā un kuras koordinātas norādītas šā pielikuma 2.punktā, un zemes vienības daļu, kas ietilpst dabas lieguma zonā un kuras koordinātas norādītas šā pielikuma 4.punktā)
6.31.	80600050117 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.32.	80600040972 (zemes vienības daļa šā pielikuma 11.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.33.	80600040560
6.34.	80170050355 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.35.	80600050110 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.36.	80600040970 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)

7. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050085) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
7.1.	44	324529	530076
7.2.	45	324559	530167
7.3.	46	324515	530223
7.4.	47	324492	530157
7.5.	48	324516	530146
7.6.	49	324491	530093
7.7.	50	324489	530081
7.8.	51	324497	530078

8. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600040207) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
8.1.	1	323640	527227
8.2.	2	323707	527338
8.3.	3	323607	527398
8.4.	4	323553	527359
8.5.	5	323560	527353
8.6.	6	323574	527350
8.7.	7	323580	527344
8.8.	8	323576	527334
8.9.	9	323567	527320
8.10.	10	323561	527305
8.11.	11	323567	527291
8.12.	12	323587	527274
8.13.	13	323620	527256
8.14.	14	323632	527246

9. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600040725) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
9.1.	24	323546	527354
9.2.	25	323625	527410
9.3.	26	323716	527482
9.4.	27	323843	527583
9.5.	28	323941	527664
9.6.	29	324014	527736
9.7.	30	324114	527833
9.8.	31	324248	527969
9.9.	32	324233	528008
9.10.	33	324183	527950
9.11.	34	324120	527883
9.12.	35	324008	527770
9.13.	36	324108	527930
9.14.	37	324076	527944
9.15.	38	323993	527838
9.16.	39	323920	527753
9.17.	40	323855	527684
9.18.	41	323752	527594
9.19.	42	323699	527553
9.20.	43	323582	527471

10. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050118) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
10.1.	74	326380	531407
10.2.	75	326486	531597
10.3.	76	326466	531609
10.4.	77	326482	531635
10.5.	78	326389	531695
10.6.	79	326360	531707
10.7.	80	326314	531733
10.8.	81	326303	531737
10.9.	82	326288	531739
10.10.	83	326273	531738
10.11.	84	326259	531735
10.12.	85	326245	531727
10.13.	86	326222	531711
10.14.	87	326214	531679
10.15.	88	326214	531656
10.16.	89	326223	531591
10.17.	90	326226	531568
10.18.	91	326226	531547
10.19.	92	326225	531522
10.20.	93	326214	531465
10.21.	94	326239	531447
10.22.	95	326369	531662
10.23.	96	326461	531608
10.24.	97	326395	531506
10.25.	98	326358	531432

11. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600040972) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
11.1.	15	323553	527047
11.2.	16	323652	527191
11.3.	17	323743	527327
11.4.	18	323884	527561
11.5.	19	323960	527687
11.6.	20	323914	527642
11.7.	21	323773	527447
11.8.	22	323723	527365
11.9.	23	323533	527051

12. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050085) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	LKS-92 TM
		X koordināta	Y koordināta
12.1.	99	324817	530854
12.2.	100	324846	530901
12.3.	101	324820	530917
12.4.	102	324762	530955
12.5.	103	324749	530917
12.6.	104	324780	530898
12.7.	105	324774	530880

Piezīmes.

1. Meža kvartālu un nogabalu numerācija atbilst Meža valsts reģistra datiem uz 2011.gada 1.janvāri.

2. Par kartogrāfisko pamatu izmantota Valsts zemes dienesta kadastra informācija uz 2010.gadu un Meža valsts reģistra informācija uz 2011.gada 1.janvāri. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra
noteikumiem Nr.930

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra
noteikumiem Nr.930

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.	Nosaukums latviešu valodā	Nosaukums latīņu valodā	Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)	Augstums (metros)
I. Vietējās sugas
1.	Āra bērzs (kārpainais bērzs)	Betula pendula (Betula verrucosa)	3,0	33
2.	Baltalksnis	Alnus incana	1,6	25
3.	Blīgzna (pūpolvītols)	Salix caprea	1,9	22
4.	Eiropas segliņš	Euonymus europaeus	1,0	6
5.	Hibrīdais alksnis	Alnus x pubescens	1,5	32
6.	Melnalksnis	Alnus glutinosa	2,5	30
7.	Meža bumbiere	Pyrus pyraster	1,5	13
8.	Meža ābele	Malus sylvestris	1,5	14
9.	Parastā apse	Populus tremula	3,5	35
10.	Parastā egle	Picea abies	3,0	37
11.	Parastā goba	Ulmus glabra	4,0	28
12.	Parastā ieva	Padus avium	1,7	22
13.	Parastā (ogu) īve	Taxus baccata	0,6	8
14.	Parastā kļava	Acer platanoides	3,5	27
15.	Parastā liepa	Tilia cordata	3,5	33
16.	Parastais osis	Fraxinus excelsior	3,5	34
17.	Parastais ozols	Quercus robur	4,0	32
18.	Parastais pīlādzis	Sorbus aucuparia	1,5	21
19.	Parastā priede	Pinus sylvestris	2,5	38
20.	Parastais skābardis	Carpinus betulus	1,5	20
21.	Parastā vīksna	Ulmus laevis	4,0	30
22.	Purva bērzs (pūkainais bērzs)	Betula pubescens (Betula alba)	3,0	32
23.	Šķetra	Salix pentandra	1,6	22
24.	Trauslais vītols	Salix fragilis	4,0	–
25.	Parastais kadiķis	Juniperus communis	0,8	11
II. Citzemju sugas
26.	Baltais vītols	Salix alba	4,5	20
27.	Baltā robīnija	Robinia pseudoacacia	1,9	20
28.	Balzama baltegle	Abies balsamea	1,5	24
29.	Eiropas baltegle	Abies alba	2,7	32
30.	Eiropas ciedrupriede	Pinus cembra	1,6	22
31.	Eiropas lapegle	Larix decidua	3,2	39
32.	Holandes liepa	Tilia x europaea	2,8	26
33.	Kalnu kļava	Acer pseudoplatanus	2,2	20
34.	Lēdebūra lapegle	Larix ledebourii	3,0	34
35.	Krimas liepa	Tilia x euchlora	1,9	20
36.	Lauku kļava	Acer campestre	1,5	18
37.	Mandžūrijas riekstkoks	Juglans mandshurica	1,6	18
38.	Melnā priede	Pinus nigra	1,9	23
39.	Menzīsa duglāzija	Pseudotsuga menziesii	2,4	30
40.	Papele	Populus spp.	5,0	35
41.	Parastā zirgkastaņa	Aesculus hippocastanum	3,0	23
42.	Eiropas dižskābardis	Fagus sylvatica	3,8	30
43.	Pensilvānijas osis	Fraxinus pennsylvanica	2,0	23
44.	Platlapu liepa	Tilia platyphyllos	3,1	27
45.	Pelēkais riekstkoks	Juglans cinerea	2,8	20
46.	Rietumu tūja	Thuja occidentalis	1,5	16
47.	Saldais ķirsis	Cerasus avium	1,6	12
48.	Sarkanais ozols	Quercus rubra	1,9	27
49.	Sarkstošais vītols	Salix x rubens	3,1	25
50.	Sibīrijas baltegle	Abies sibirica	1,8	30
51.	Sibīrijas ciedrupriede	Pinus sibirica	1,9	22
52.	Sudraba kļava	Acer saccharinum	3,2	26
53.	Veimuta priede	Pinus strobus	2,7	36
54.	Vienkrāsas baltegle	Abies concolor	1,7	32

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs