Saeimas 2011.gada 1.decembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 1.decembra sēdi.

Pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāti Elksniņš, Jakimovs, Nikonovs, Rubiks, Meļņikovs, Klementjevs un citi deputāti ir iesnieguši lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šāds lēmuma projekts tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Agešina, Jakovļeva, Zariņa, Orlova, Ribakova un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Agešina, Jakovļeva, Elksniņa, Zariņa, Orlova un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs tāpat ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Elksniņa, Ādamsona, Meļņikova, Nikonova, Tutina, Rubika, Potapkina, Rodionova un Ribakova iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka darba kārtība tiek grozīta? Ir deputātiem iebildumi pret to. Deputātei Āboltiņai ir iebildumi pret to, ka darba kārtība tiek grozīta, un es lūdzu balsojumu par to, ka šis jautājums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāts Ivars Zariņš ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Labrīt, kolēģi!

Es gan neredzēju, ka kāds būtu iebildis, bet nu par mūsu priekšlikumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir sagatavots deputātu pieprasījums, kuru lūdzam iekļaut šīs sēdes darba kārtībā. Pieprasījuma būtība ir noskaidrot, kādēļ ir radusies tāda situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem...

Sēdes vadītāja. ...Bet jums ir jārunā par to, kāpēc tas ir iekļaujams šīsdienas sēdes darba kārtībā, jo tas nav pieprasīts kā steidzams, un tātad nav... Līdz ar to mums ir jālemj par izmaiņām. Un tātad tas jums šobrīd ir jāargumentē.

I.Zariņš. Jā... Tieši tāpēc es jums mēģinu paskaidrot, kāpēc to vajag, jo šā pieprasījuma būtība ir noskaidrot, kādēļ ir radusies tāda situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem aktiem, ir radījusi mehānismu, kā interpretēt likumdevēja gribu, lai nepildītu likumā noteikto un atliktu tā īstenošanu uz sev vien izdomātu laiku, nevis dara tā, kā to ir noteicis likumdevējs.

Kāpēc tas ir svarīgi – iekļaut to tieši šodien? Tāpēc, ka šodien mēs izskatīsim Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, un šajā likumā ir iespējama tieši tāda pati situācija: lai gan mēs likumu pieņemsim, izpildvara pēc tam pašas izvēlētā laika termiņā vai arī pārkāpjot to, ko mēs būsim šodien nolēmuši, termiņus vienkārši pagarinās gadiem un varēs nepildīt šo... nepieņemt piemērošanas kārtību, lai šo likumu varētu pildīt. Jo – kāda ir šī situācija, kas ir aprakstīta šinī pieprasījumā? Tātad, lai dotu deputātiem iespēju uzskatāmi iepazīties ar to, kā tiek realizēts šis prettiesiskais mehānisms, pieprasījums ir sagatavots, iztirzājot konkrētu piemēru no Ministru kabineta darbības vēstures, kura joprojām turpinās. Izpildvara jau vairākus gadus nepilda likumdevēja gribu, un tas ir rupjš tiesiskuma pārkāpums. Piekrītat, kolēģi?

Tāpēc, pat ja šodien mēs pieņemsim šo deklarēšanas likumu, lai demonstrētu savu, likumdevēja, gribu, ka beidzot tam ir jāsāk strādāt, tas būs tikai tukšs politisks šovs, jo šo likumu reāli nevarēs piemērot, kamēr izpildvara nebūs izstrādājusi savus noteikumus šā likuma piemērošanai. Un tas, kā mēs jau esam noskaidrojuši, var ieilgt uz vairākiem gadiem. Un, lai gan šo lūgumu ir parakstījuši opozīcijas deputāti, mēs esam pārliecināti, ka mūsu kolēģi no tiesiskuma koalīcijas atbalstīs šo mūsu lūgumu, ja tik tiešām viņu patiesais nolūks šodien ir pieņemt tādu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, kuru varēs īstenot noteiktajā, solītajā termiņā, nevis pēc tā pieņemšanas bezgalīgi atlikt tā īstenošanu līdz sev izdevīgam laikam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 52, atturas – 1. Lēmums nav pieņemts. Darba kārtība grozīta netiek.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā izskatāmais jautājums).

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Zaķa, Reira, Čigānes, Kalniņa un Ašeradena – iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 31.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” – un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5.decembra pulksten 16.00.

Runāt „par” pieteicies deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Latvija vēl nav pabeigusi starptautiskā aizdevuma programmu un mūsu starptautiskos partnerus ir nedaudz samulsinājusi šā likumprojekta straujā virzība, viņi ir lūguši laiku, lai detalizēti iepazītos ar šo likumprojektu. Tādēļ arī Labklājības ministrijas vārdā lūdzu izslēgt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” un skatīt to nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret piecu deputātu iesniegumu izslēgt (No zāles: „Nav! Ir!”) šo likumprojektu no šīsdienas sēdes darba kārtības? Ir divi priekšlikumi. Pirmais ir izslēgt no šīs sēdes darba kārtības, un otrais – pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vai mēs varam balsot par abiem šiem priekšlikumiem vienlaikus vai balsosim par katru no tiem atsevišķi? (No zāles: „Vienlaikus!”)

Labi, lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no darba kārtības 31.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” – un pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5.decembra pulksten 16.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – 5. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Grigules, Kazākas, Ozoliņa, Rībenas, Jurševskas, Kuduma, Siliņas, Dzintara un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Kazākas, Grigules, Rībenas, Jurševskas, Ozoliņa, Kuduma, Siliņas, Dzintara un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šo grozījumu Saeimas kārtības ruļļa 85.pantā sagatavojuši Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti.

Mēs zinām, ka šobrīd, sagatavojot katru likumprojektu, anotācijā ir paredzēts norādīt atbildes uz dažādiem jautājumiem, un tie ir: kādēļ likums ir vajadzīgs; kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību; kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem; kāda var būt ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un citi.

Mēs visi zinām, kāda... cik katastrofāla ir šābrīža demogrāfiskā situācija Latvijā. Dzimstības līmenis ir 1,2 bērni uz vienu sievieti; tas ir zemākais pašreiz iespējamais Eiropā un arī Latvijā vēl nebijis zems. Mēs zinām, ka cilvēki joprojām turpina aizplūst uz ārvalstīm, un, pēc profesora Mihaila Hazana aprēķiniem, pēdējos desmit gados no Latvijas ir aizplūduši apmēram 200 000 cilvēku, un tuvākajos gados, situācijai paliekot nemainīgai, pēc viņa aprēķiniem, vēl 40 000 cilvēku varētu aizbraukt no Latvijas.

Latvijas zaudējumi ir vairāki simti miljardu latu līdz ar šo cilvēku aizbraukšanu. Mums ir jāpanāk, lai šī situācija strauji mainītos, jo, pēc vairāku demogrāfu un statistiķu aprēķiniem, mums ir doti tikai tuvākie 5 gadi, lai mēs šo situāciju strauji mainītu. Un to var veikt tā paaudze, kas dzima 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, kad šis dzimstības koeficients sasniedza rādītāju 2,2 bērni uz vienu sievieti.

Mums ir jāpanāk, ka katrs, kas veido, raksta likumu, – ierēdņi, komisijas, jebkurš, kuram ir tiesības šo likumu iesniegt, – skata šo likumu arī caur šo demogrāfijas lietu prizmu. Un, ja šie likumi tiek skatīti, kāda var būt to ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, tad īpaši mums ir jāizceļ šī demogrāfiskā situācija. Tas ir ne tikai mūsu valsts ilgtspējas jautājums, bet tas ir arī ekonomiskais pamats. Ne velti tieši šajā Saeimā Demogrāfijas lietu apakškomisija ir nodibināta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas paspārnē, jo, kā jau es iepriekš minēju, tas, ka mums cilvēki aizbrauc, tas, ka mūsu paliek mazāk, vistiešākajā veidā ietekmē mūsu budžetu.

Un, lūk, tādēļ ir tapis šis priekšlikums, ka turpmāk likumprojektu anotācijās ir jānorāda to ietekme uz demogrāfisko situāciju valstī, lai mēs varētu kontrolēt un zināt, vai šī ietekme uz dzimstību, uz cilvēku aizbraukšanu, uz emigrāciju vai reemigrāciju, uz vecuma... uz dzīves līmeņa paaugstināšanos ir pozitīva, neitrāla vai negatīva. Nu, nekādā veidā nedrīkst pieļaut šādu negatīvu likumprojektu tālāku virzību, vai arī tad ir jābūt likumprojektiem, kas šo negatīvo tendenci kompensētu.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai un pieņemt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es neapšaubu komisijas labos nodomus šā likumprojekta sakarā. Taču Parādnieka kungs jau minēja, ka Kārtības rullis paredz: ja likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija, ne mazāk kā 5 deputāti, atbildīgā komisija, tad Prezidija noteiktajā kārtībā ir jāaizpilda likumprojekta anotācija, ietverot tajā atbildes uz šādiem jautājumiem. Un Parādnieka kungs jau minēja, ka viens no šiem galvenajiem jautājumiem ir 2.punkts: „Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.”

Manuprāt, šā likuma ietekme, par ko runāja Parādnieka kungs, kas varētu paredzēt novērtējumu, kā likumprojekts ietekmē demogrāfiju, ietilpst šajā punktā, un demogrāfija tad būtu apakšpunkts, jo pretējā gadījumā es varētu aicināt deputātus iesniegt priekšlikumu, kā viens vai otrs likumprojekts ietekmē vides aizsardzību, kas ir ārkārtīgi aktuāls jautājums gan mūsu valstī, gan pasaulē, gan arī reģionos. Es varētu iesniegt priekšlikumu, kā konkrētais likumprojekts ietekmē veselības aizsardzību, kā konkrētais likumprojekts ietekmē valodas aizsardzību.

Manuprāt, šis ir apakšjautājums un likumā... proti, šajā 2.punktā tas varētu tikt ietverts. Un, ja mēs tagad, kolēģi, paskatīsimies uz šo savu darba kārtību, kādā veidā mēs argumentētu vai dotu atbildi uz šo jautājumu? Nu, viens no iesniegtajiem likumprojektiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas ir šīsdienas sēdes darba kārtības 7.punkts. Kādu mēs dotu atzinumu? Iespējams, ka, ja tagad būs vairāk svētku dienu, tad varbūt tiešām būs... uz vienu sievieti dzims nevis 1,2 bērni, bet varbūt 1,21 bērns... Mēs aprēķināsim. (No zāles: „Pozitīva lieta!”) Tā ir pozitīva ietekme, jā.

Tagad paskatīsimies darba kārtības 14.punktu – likumprojektu „Parāda atgūšanas likums”! Tas ir tik stingrs, tik ļoti stingri regulējošs, ka, manuprāt, šeit būtu negatīva ietekme, jo šiem parādniekiem katrā ziņā, es domāju, šeit varētu būt ļoti liela stresa situācija, kas varētu atstāt ietekmi uz šo demogrāfisko situāciju. Kā mēs to aizpildītu?

Tagad paskatīsimies vēl vienu likumprojektu – likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”! Šis likumprojekts veselus trīs... apmēram trīs četrus mēnešus turēs, nenoliedzami, visu sabiedrību noteiktā stresā. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni.) Kā mēs dosim šeit kādu atzinumu – vai tas ietekmē demogrāfiju vai neietekmē demogrāfiju?

Tas – par šo saturu.

Es domāju, ka Parādnieka kungs, mācīdamies Juridiskajā fakultātē... viņam ir zināms, ka katram likumprojektam jābūt mērķim un jēgai. Es šeit nesaredzu ne īpašu mērķi, ne jēgu. Šeit vienkārši mēs vairojam birokrātiju, jo, manuprāt, lai varētu kaut ko tādu noteikt, ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem, kādā veidā mēs to aprēķinām.

Tālāk. Nākamais – par procesu. Godātie kolēģi! Jūs iesniedzat jaunu likumprojektu, neskatoties uz to, ka Saeimas kārtības rullis ir jau atvērts. Termiņš, līdz kuram var iesniegt par Saeimas kārtības rulli priekšlikumus, ir 3.decembris. Līdz tam laikam vēl var iesniegt, es domāju, šādus priekšlikumus kā iepriekšējo, ko arī... par kuru Saeima nobalsoja. Un arī šo, kas nav tieši konceptuāla rakstura, varētu no ekonomijas viedokļa iesniegt noteikti arī parastajā kārtībā, lai netiktu tērēts tik daudz laika un netiktu tērēts tik daudz... kaut vai arī papīra.

Un pēdējais, ko es gribu dažiem kolēģiem atgādināt. Šeit, šīs grāmatiņas pašās beigās, ir Saeimas deputātu ētikas kodekss. Un Saeimas deputātu ētikas kodeksa 19.punktā ir teikts, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

Paldies. Es neatbalstu šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Kazākas, Grigules, Rībenas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 32, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Nikonova, Dolgopolova, Ribakova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ziemassvētki ir vieni no galvenajiem svētkiem visās konfesijās. Saskaņā ar spēkā esošo likumu Ziemassvētki tiek svinēti 24., 25. un 26.decembrī, bet 7.janvāris nav svētku diena.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Jūsu sirsnīgie apsveikumi 6.janvārī šajā gadā: „Šis ir laiks, kas ienes labestību un prieku ikvienā ģimenē, liek uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un rūpes, lai būtu kopā ar saviem tuvākajiem.”

Kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 citu konfesiju locekļu, un Ziemassvētki arī viņiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, kurus viņi svin 7.janvārī. Un mūsu pienākums ir dot viņiem iespēju pienācīgi tos sagaidīt. Uzskatām, ka, ja tik lielam svinētāju skaitam tiek liegta iespēja oficiāli svinēt Ziemassvētkus 7.janvārī... Pēc mūsu domām, sabiedrībai ir jāciena ikviena reliģija, un, ja jau mūsu valstī vēsturiski ir tik daudz citu konfesiju locekļu, tad arī viņiem ir tiesības atzīmēt Ziemassvētkus savā tradicionālajā svētku dienā.

Lūdzu atbalstīt politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” iesniegto likumprojektu un novērst pašlaik esošo diskrimināciju attiecībā uz citu konfesiju pārstāvjiem.

Atbalstot šo likumprojektu, citu konfesiju locekļi būs jums pateicīgi.

Paldies. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi!

Šis ir mans devītais gads Saeimā un devītā reize, kad es runāju pret šo likumprojektu. Un es nepateikšu neko jaunu.

Atgādināšu Latvijas svētku, atceres un atzīmējamo dienu ideju. Tie ir visai valstij kopīgi svētki, kuros mēs stiprinām mūsu sabiedrības vienotību, atceramies vēsturi un godinām mūsu kritušos karavīrus.

Šeit nav runa ne par reliģijas brīvību, ne par ticības brīvību, ne par tiesībām atzīmēt jebkura veida svētkus, kad to vēlas gan privātpersonas, gan personu grupas. Šeit ir runa par valsts svētkiem, nevis par konfesionāliem svētkiem. Paskatīsimies savos kalendāros! Tur ir rakstīts „Ziemassvētki”, nevis luterāņu, katoļu, metodistu... un atcerēsimies šo garo uzskaitījumu, kuru vēl pagājušajā Saeimā mums piedāvāja Kārlis Šadurskis. Šeit nav runa par konfesiju! Un, ja mēs ņemtu vērā jūsu piedāvājumu, tad tādā gadījumā mums būtu jāizdara arī grozījums ierakstā, kas ir 24.decembris, un jāprecizē, kuru konfesiju pārstāvji tad šos svētkus svinētu.

Tālāk. Kā zināms, mūsu valstī baznīca ir šķirta no valsts un visas reliģijas mūsu valstī ir vienlīdz cienījamas. Tādā gadījumā kalendārs varētu tikt papildināts arī ar citu konfesiju svētkiem, bet līdz ar to pilnībā mainītos arī princips, pēc kura tad svētki tiek atzīmēti gan mūsu kalendārā, gan arī mūsu dzīvē.

Un visbeidzot. Nevienu norisi, nevienu priekšlikumu mēs nedrīkstam vērtēt atrauti no konteksta. Un pašreiz vairāk par visu mums ir svarīgi stiprināt mūsu sabiedrības vienotību – gan etnisko, gan lingvistisko, gan arī starpkonfesionālo. Un tieši tādēļ, ja mēs Latvijas sabiedrību sadalīsim arī pēc svētku svinēšanas principa, tad kurš teiks, ka tas nāks par labu mūsu sabiedrības integrācijai, ka tas stiprinās mūsu vienotību, ka tas neradīs papildu šķelšanos starp Latvijas cilvēkiem?

Tāpēc, ņemot vērā šos un vēl daudzus citus argumentus, izrādot cieņu visām reliģijām, visām konfesijām, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo pašreizējā situācijā pozitīvu seku šādu svētku iekļaušanai kalendārā nebūs. (No zāles: „Tas ir cienījami!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ivana Klementjeva, Nikonova, Dolgopolova, Ribakova, Andreja Klementjeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 45, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībiņas-Egneres, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Zaķa, Cilinska, Dzintara un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībiņas-Egneres, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Zaķa, Cilinska, Olšteina un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Auguļa, Brigmaņa, Seržanta, Vējoņa, Grigules un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Uldis Augulis.

Kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu zālē, jūs esat ļoti skaļi!

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir sagatavojusi grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, jo saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 1.panta 2.punktu garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Minētā likuma 17.panta 3.punktā ir noteikts, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, to skaitā no tranzītfondiem.

Akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” krahs ir pierādījis, ka minētās Noguldījumu garantiju likuma normas nepamatoti diskriminē institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem.

Pašvaldības kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas iedzīvotāju interesēs pilda valsts pārvaldes funkcijas. Daļu savu finanšu līdzekļu pašvaldības iegūst no valsts.

Šāda likumā noteiktā ierobežojuma dēļ pašvaldību finanšu līdzekļu atgūšana bankas maksātnespējas gadījumā ir neiespējama.

Praksē tas savukārt rada situāciju, ka pašvaldības nespēj pildīt tām noteiktās valsts pārvaldes funkcijas, bet valsts neatgriezeniski zaudē pašvaldībām piešķirtos finanšu līdzekļus.

Pašvaldības ir spiestas ņemt aizņēmumus finanšu institūcijās, par ko tām jāmaksā procentu maksājumi.

Analogā situācijā, protams, atrodas arī citas valsts institūcijas. Lai šo diskrimināciju novērstu ne tikai šobrīd, bet arī turpmāk, lūdzu atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skaidrs, ka problēma ir ļoti liela, problēma ir samilzusi. Krājbankas kraha dēļ Krājbankā ir iesaldēti gandrīz vai 15 miljoni pašvaldību līdzekļu.

Es domāju, šodien mēs izveidosim Parlamentārās izmeklēšanas komisiju sakarā ar Krājbankas situāciju, un frakcija VIENOTĪBA nolēma atbalstīt šo lēmumu un veikt arī izmaiņas šīs izmeklēšanas komisijas nosaukumā. Mēs ļoti lielu uzmanību pievērsīsim arī pašvaldību situācijai, jo no šiem 15 miljoniem liela daļa... lielākā daļa – 10 miljonu latu apjomā – ir Rīgas noguldījumi. Bet šo situāciju risināt piedāvātā likumprojekta izpratnē mēs nevaram.

Pirmkārt, mēs nevaram pieņemt normas ar atpakaļejošu datumu.

Otrkārt, šis likumprojekts ir saskaņā ar Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas direktīvām, divām direktīvām, – ar 2009.gada direktīvu, kas ir pēdējā, un ar 1994.gada direktīvu, kas attiecas uz noguldījumu garantiju sistēmu. Un šī direktīva paredz izmaksāt atlīdzības tikai tiem subjektiem, kuri maksā šajā Garantiju fondā, bet šī direktīva aizliedz maksāt Garantiju fondā par centrālo banku noguldījumiem, par finanšu iestāžu noguldījumiem, kā arī par tām iestādēm un institūcijām, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem.

Līdz ar to mums, apzinoties šo problēmu, ir jāmeklē citi varianti, kā to darīt. Bet piedāvātais likumprojekts neatbilst, pirmkārt, kā jau teicu, tas ir ar atpakaļejošu datumu... šī pieņemtā norma, un, otrkārt, tas būs pretrunā ar Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtajām direktīvām. (No zāles: „Nav pretrunā!”)

Lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Auguļa, Brigmaņa, Seržanta, Vējoņa, Grigules, Līdakas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 53, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāti Zaķis, Reirs, Ašeradens un Ojārs Kalniņš lūdz veikt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Iesniegumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” izmaiņām pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas darba kārtībā, jo, kā mums kolēģe Ilma Čepāne teica, ir ļoti svarīgi ievērot procedūru. Šobrīd ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz to, ka 5000 Latvijas pilsoņiem būs iespēja iesniegt viņus interesējošos jautājumus Saeimā un pacelt šos jautājumus Saeimas darba kārtībā.

Lai likumi būtu saskaņoti, ir vajadzīgs grozījums Iesniegumu likumā, kas nosaka, ka šādā veidā iesniegti iesniegumi vai priekšlikumi no sabiedrības puses netiek skatīti Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.

Paldies.

Es lūdzu šo atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka darba kārtība tiek grozīta? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Lūdzu noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo.

Sēdes vadītāja. Vai runa ir par iepriekšējo likumprojektu – „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”?

I.Mūrniece. Jā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Parāda atgūšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis jautājums, manuprāt, sabiedrības uzmanības lokā ir būtisks kopš tā mirkļa, kad mums ikvienam bija pieejami dažāda veida aizdevumi, dažāda veida kredīti, patēriņa kredīti, līzingi un tamlīdzīgas lietas. Nevienam nav noslēpums, ka parādu piedziņas joma saistībā ar šo kreditēšanas viļņa pieaugumu ir plaukusi un zēlusi. Nevienam nav noslēpums arī tas, ka šī joma līdz šim ir bijusi nesakārtota un ka mēs esam saskārušies ar agresīvu parāda ārpustiesas piedziņu. Dzīvē tas nozīmē to, ka... Ne viens vien cilvēks noteikti ir dzirdējis par gadījumiem, ka kādu mājās ir uzmeklējis kāds parāda piedzinējs ar visai interesantu uzstādījumu parāda atdošanai. Protams, es nevēlos aizstāvēt tos cilvēkus, kuri uzskata, ka parādi nav jāatdod. Es esmu, protams, par to, ka parādi ir jāatdod un ka tie ir jāatdod laikus. Tomēr tā pieredze, kas ir bijusi Latvijā, rāda, ka parādu atgūšanas bizness... ka šī „industrija” ir darbojusies pāri mēram, tāpēc noteikti vajadzētu runāt par to, ka ir nepieciešams šāda veida likums. Šā likuma projektā, kā mēs redzam, ir ietvertas arī tādas lietas kā komunikācijas kultūra saziņai starp aizņēmēju un parāda piedzinēju. Šī ir būtiska lieta, kas ir izpalikusi, manuprāt, un, vērojot Skandināvijas valstu un citu valstu pieredzi, mēs redzam, ka šos jautājumus ir iespējams noregulēt.

Tikpat būtisks jautājums ir kredītvēstures datubāzes izveidošana, lai kreditoriem jeb aizdevējiem būtu skaidri redzams tas, ko katrs cilvēks ir aizņēmies, un arī šādā veidā varētu izvērtēt tās iespējas, cik daudz var aizdot, lai nākotnē nerastos šādi apstākļi.

Tikpat būtiska lieta noteikti ir jautājums, kas saistīts ar patērētāju sūdzībām un ar pārkāpumiem tajā ziņā, ka bieži vien, kā mēs redzam, par 30 latu parādu tiek uzrēķināts 300 latu liels līgumsods jeb parādpakalpojumu summa. Manuprāt, tas nav pieļaujams pat tajos gadījumos, kad tiešām cilvēki nav norēķinājušies laikus.

Tādēļ es noteikti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Protams, redzam, ka tajā ir nepieciešami uzlabojumi, bet redzam arī to, ka šo likumprojektu atbalsta visa šī nozare – parādu atgūšanas nozare – un uzskata to par vajadzīgu, lai sakārtotu šo biznesa vidi.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Parādniekus – cietumā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Parāda atgūšanas likums” tiek nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Čigānes, Čaklā, Reira un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījums Iesniegumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 22.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, atbalstījusi lēmuma projektu „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 22.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, atbalstījuši lēmuma projektu „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 22.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” uz laiku līdz diviem gadiem.

Iepazinusies ar administratīvās rajona tiesas un administratīvās apgabaltiesas atsauksmēm par tiesnesi Agiju Kudrēviču, Juridiskā komisija konstatēja, ka tiesneses taisītajos nolēmumos bieži tiek konstatētas būtiskas kļūdas, kurām ir tendence atkārtoties. Komisijas sēdes laikā tiesnesei tika uzdoti vairāki jautājumi, tostarp jautājums par normatīvo aktu iztulkošanas metožu pielietojumu, uz kuru tiesnese nevarēja atbildēt.

Ņemot vērā minētos apstākļus, komisijas locekļi, aizklāti balsojot, neatbalstīja lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Vienlaikus vēlos informēt Saeimu par to, ka 24.novembrī Juridiskā komisija tika sagatavojusi vēstuli Tieslietu padomes priekšsēdētājam Bičkoviča kungam ar lūgumu apsvērt, vai nav nepieciešamas izmaiņas tiesneša piemērotības tiesneša amatam un profesionālās sagatavotības novērtēšanas kārtībā.

Vienlaikus Juridiskā komisija vērš uzmanību uz to, ka nepastāv vienota atsauksmju sniegšanas kārtība, jo tiek sniegtas gan ļoti izvērstas, gan īsas un lakoniskas atsauksmes par tiesneša darbu.

Komisija aicina Tieslietu padomi rast iespēju nodrošināt vienotu atsauksmju sniegšanas kārtību.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kārtējā Juridiskās komisijas sēdē turpinājām vērtēt tiesnešu kandidatūras un kārtējo reizi saskārāmies ar to, ka izvirzītais tiesnesis nav profesionāli sagatavots īstenot tiesu varu.

Kā jau tika minēts, iesniegtajās atsauksmēs tika norādīts uz vairākām kļūdām tiesneses Kudrēvičas darbā – uz nepareizu normatīvo aktu tulkošanu, tiesību normu piemērošanu, turklāt tiesneses trīs darbības gadu laikā var konstatēt šo kļūdu atkārtošanās tendenci.

Latvijas tiesu sistēma divdesmit gadu laikā tika pakļauta būtiskām reformām. Vecās tiesnešu paaudzes vietā ir atnākuši jauni speciālisti, kas tika iecelti par tiesnešiem pēc sarežģītas atlases sistēmas. Tajā pašā laikā sabiedrība joprojām nav apmierināta ar tiesu varu, laiku pa laikam rodas diskusijas par tiesu taisnīgumu, par procesu neattaisnojamu ilgumu un tamlīdzīgi.

Taču kāds ir cēlonis šādiem rādītājiem konkrētās tiesneses darbā un arī citu tiesnešu darbā? Cēlonis ir tiesu varas nekompetence. Iespējams, tā ir galvenā šodienas valsts pārvaldes sistēmas problēma, jo ar nekompetenci ir deformēti visi valsts varas atzari.

Atļaušos apgalvot, ka par iemeslu tam kalpo apstāklis, ka gan izpildu, gan tiesu vara mūsu valstī pārsvarā veidojas nevis pēc augstas profesionalitātes principa, bet pēc principa – „savējais”. Tā rezultātā (No zāles dep. R.Kārkliņas un dep. J.Reira starpsaucieni.), piemēram, izpildvarā čum un mudž tā sauktie „speciālisti”, nevis tā piepildās ar augsti kvalificētiem profesionāļiem visos līmeņos. Nonākot pie varas, nekompetentas personas ieceļ nekompetentus darbiniekus, bet tie savukārt rīkojas gluži tāpat. (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Franču zinātnieks, vēsturnieks Emīls Fagē vēl 20.gadsimta sākumā atzīmējis, ka nekompetentu cilvēku nonākšana pie varas ir nopietna bīstamība demokrātijai. Bez šaubām, demokrātiskās valstis ar laiku ieguva imunitāti pret šo bīstamību, bet tā sauktās pārejas sabiedrības, tādas kā mūsējā, ir nopietni bojātas ar šo ļaunumu.

Nekompetence ir ne tikai nenovēršams ļaunums, ar kuru mūsu sabiedrība jau ir gatava samierināties, jo nevar no tā atsvabināties; šis ļaunums ir kļuvis par atļauto, sistemātiski veidojamo un pat kultivējamo. Taču nav jāaizmirst, ka, veidojot tiesu varu un ieceļot tiesnešus, mēs atstājam vēstījumu mūsu pēcnācējiem. Tiesnesis, ko šodien apstiprinām, vairākus gadu desmitus būs mūsu tautas likteņa lēmējs. Vienbalsīgs Juridiskās komisijas lēmums attiecībā uz tiesneses Kudrēvičas apstiprināšanu ir spilgts piemērs tam, ka mēs tomēr varam atteikties no politiskās nevienprātības, kad runa ir par sabiedrības interesēm, tiesu varas veidošanos un mūsu tautas nākotni. Un katram no mums ir svarīgi apzināties un atcerēties, ka gan izpildu varas, gan tiesu varas atzariem jābūt kompetentiem un tiem jāveidojas pēc augstas kvalifikācijas un profesionālisma principiem. Pretējā gadījumā mēs nonāksim līdz nekompetences kulta izveidošanas situācijai visos varas atzaros, to skaitā arī tiesu varas atzarā.

Esmu pret šā kulta izveidošanos un uzskatu, ka tiesnese Kudrēviča nav atkārtoti ieceļama par tiesnesi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Es gribu sākt ar nelielu precizējumu, lai, teiksim, šo lēmumu nepadarītu par kaut ko tādu, kas nav...

Kolēģe Cvetkovas kundze minēja par mantojumu, kas tiek atstāts uz gadu desmitiem.

Godātie kolēģi! Mēs balsojam par lēmuma projektu, ar kuru tiesnesis tiktu atstāts amatā uz vēl diviem gadiem. Šādu lēmumu pieņēma Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, izskatot visu tiesneša kvalifikācijas procesu. Es, strādājot Juridiskajā komisijā, jau trešo reizi saskaros ar diskutablu gadījumu tiesnešu iecelšanā. Un diskutabls tas ir tāpēc, ka Juridiskā komisija lēma citādi, nekā bija lēmusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, – un lēma, balstoties tieši uz kvalifikācijas izvērtējumu. Tātad iznāk, ka Juridiskā komisija šinī gadījumā ir dublējusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju. Ja mēs paskatāmies abu šo institūciju sastāvu, tad, redzam, ka, protams, abas pilnībā ir nokomplektējuši juristi, bet Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā lielākā daļa locekļu ir apelācijas un kasācijas instances tiesneši, tātad tie ir augsti kvalificēti tiesneši, un, manuprāt, Juridiskajā komisijā nevajadzētu būt šaubām par viņu kvalifikāciju.

Ieceļot tiesnešus amatā, parlaments realizē parlamentārās uzraudzības funkciju pār tiesu varu, un ir svarīgi, lai tiesu varas neatkarība un parlamentārā uzraudzība pār tiesu varu būtu pietiekamā līdzsvarā. Diemžēl, vērtējot atkārtoti tiesnešu kvalifikāciju, manuprāt, šis līdzsvars tiek izjaukts, jo tiesnešu kvalifikācijas procesā notiek daudz plašāka informācijas apmaiņa un daudz plašāka analīze nekā tā, kas tiek veikta Juridiskajā komisijā, un Juridiskajā komisijā kandidāts nonāk ar pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu.

Lai risinātu šo situāciju, es aicinu kolēģus apsvērt iespēju... un, iespējams, uzsākt diskusiju par to, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnešus un zemesgrāmatu tiesas tiesnešus galīgi amatā ieceļ Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, bet apgabaltiesas tiesnešus un Augstākās tiesas tiesnešus turpina amatā iecelt Juridiskā komisija.

Es uzskatu, ka atbildība par tiesnešu korpusa zemākā līmeņa veidošanu ir jāuztic pašiem tiesnešiem, jo, kā jau es teicu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā lielākā daļa locekļu ir augstāko līmeņu tiesu tiesneši, un arī viņiem darbā būs jāuzņemas atbildība par zemākā līmeņa tiesas tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem, izskatot apelācijas un kasācijas sūdzības.

Līdz ar to es uzskatu, ka mums ir jābalso „par”, lai parādītu, ka mēs esam uz priekšu domājoši, un lai nākotnē pamatotu, ka šo rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu iecelšanai ir jānotiek Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

Es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Patiesībā visiem ir jāatgādina Juridiskās komisijas balsojums: neviens no Juridiskās komisijas locekļiem, tajā skaitā arī Eņģeļa kungs, kurš tagad visus aicināja balsot „par”, nav balsojis „par” minētās tiesneses apstiprināšanu.

Par ko ir runa? Tagad tiek grozīti viedokļi! Viens viedoklis cilvēkam acīmredzot ir bijis Juridiskajā komisijā. Vēl vairāk! Nekādas debates no minētā kunga puses attiecībā uz Juridiskās komisijas sēdē izteiktajiem apsvērumiem netika izteiktas. Bet tagad viņa pozīcija ir grozīta par 180 grādiem. Pirmais jautājums.

Otrais. Ja mēs runājam par šīs sistēmas kā tādas nepilnību attiecībā uz tiesnešu kvalifikāciju un attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, tad patiesībā mēs jau no paša sākuma uzstājām, ka tad likumdevējam būtu jāatsakās apstiprināt visus. Priekš kam tagad dalīt tos tiesnešus, kurus apstiprinās Juridiskā komisija, piemēram, un tos, kurus apstiprinās Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija?

Jūs redzējāt paši, cienījamie komisijas locekļi, kuri pārstāvat virkni no šeit esošajām frakcijām, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums kā tāds ir patiesībā divi vārdi: „Rekomendējam apstiprināt.” Bet tiem dokumentiem, kuri papildus tika pievienoti attiecīgā minētā tiesneša kvalifikācijas izvērtējumam, vispār nav nekādas loģiskas saistības ar to, ka minētā persona varētu šo amatu ieņemt.

Es vēlreiz atgādinu, ka no Juridiskās komisijas 10 locekļiem neviens par minēto kandidatūru nebalsoja pozitīvi. Līdz ar to es uzskatu, ka šajā gadījumā mums ir jābūt lielā mērā konsekventiem. Ir sagatavota vēstule Tieslietu padomei, kurā mēs atklājam Juridiskās komisijas sēdes gaitā konstatētās nepilnības, kuras izriet no tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas. Un šajā gadījumā te ir jābūt tādai situācijai, ka mums ir būtiski jāvērš tiesu varas uzmanība uz šo situāciju, uz šo novērtējumu, kas attiecīgi ir saistīts ar tiesnešiem.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 84, atturas – 4. Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts 10 deputātu – Agešina, Andreja Klementjeva, Rubika, Tutina, Sakovska un citu deputātu – iesniegums ar lūgumu pārbalsot lēmumu par likumprojekta izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Tātad runa ir par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Vārds iesnieguma pamatojumam deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Mana frakcija lūdz pārbalsot šo lēmumu, tāpēc ka tas nebija pieejams katram deputātam uz galda. Kā es saprotu, pēc reģistrācijas pulksten 9.02, tas parādījās mums šodien pēc reģistrēšanās. Tas nozīmē, ka deputātiem nebija iespējas uzzināt to pārstāvju motivāciju, kuri parakstīja šo likumprojektu. Mums frakcijas sēdes ir trešdienās, un pulksten 14.00 mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs atbalstīsim šo likumprojektu. Mēs gaidām to tāpēc, ka tas ir steidzamā kārtā pieņemams. Un ļoti daudzi ministrijas darbinieki arī gaida, lai attiecībā uz šo likumprojektu būtu skaidrība. Atliekot to, mēs atkal riskējam ar to, ka cilvēki nedabūs tos pasākumus (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Pagūsim! Pagūsim!”), kurus mēs plānojam, – priekšlaicīgu pensionēšanos un atvieglojumus cilvēkiem, kuri strādā smagos apstākļos. Tas nav... Tas ir necienīgi pret deputātiem: iznāk, ka viena frakcija – pieci deputāti – pieņem lēmumu, ka viņi izslēdz likumprojektu, kas nav viņu kompetencē. Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar šo likumprojektu pusgadu un sabalansēja visas intereses. Mēs saskaņojām ar visām instancēm, un deputāti, kuri specializējas sociālajos jautājumos, pieņēma lēmumu izskatīt šo likumprojektu šodien. Pieci deputāti savukārt... Tikai viens no viņiem pārstāv Sociālo un darba lietu komisiju, un viņš nepaskaidroja mums līdz galam, kāds ir tas iemesls, kāpēc komisijai vajag atteikties no sava plāna šo likumprojektu izskatīt šodien. Nav paskaidrots viss sabiedrībai! Kas notiek ar šo likumprojektu, kāpēc tas atlikts atkal? Es pateikšu, ka mēnesis – tas ir optimālais laiks, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sagatavotos šīm izmaiņām, šiem grozījumiem. Ja valdībai ir problēmas ar konsolidāciju, ja ir kaut kādi jauni apstākļi... airBaltic pilnīgi pieder valstij... vai, ja vajag vēl kaut kādas naudas investīcijas budžetā, tad paziņojiet mums, lai pensionāri un mēs – tie cilvēki, kas specializējas sociālajos jautājumos, – zinātu, kas būs ar šo likumu nākotnē.

Ļoti daudz atkal tumsas šajā lietā. Nenoņemt likumprojektu, kuru virza komisija vienbalsīgi! Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu. Mēs lūdzām izskatīt to steidzamības kārtībā – divos lasījumos. Uz balsošanas tablo bija visu laiku pārliecinošs vairākums, un šodien pēkšņi pieci deputāti, kuri pilnīgi nav saistīti ar šo komisiju, atsauc šo likumprojektu. Jābūt korektiem pret deputātiem! Lūdzu, atnāciet uz komisiju, un mēs pārskatīsim visus tos argumentus, kurus gatavojaties mums piedāvāt, un mēs paši, pati komisija, varbūt noņemsim to! Tas ir komisijas izstrādāts likumprojekts, un sakarā ar to frakcija „Saskaņas Centrs” lūdz pārbalsot šo balsojumu, lai šo lēmumu pieņemtu cilvēki, kuri specializējas šajā jautājumā, jeb komisija, – lai nenotiktu tā, ka valdošais vairākums izvirza piecus parakstītājus, lai noņemtu tādu svarīgu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Klementjeva kungs, es jums gribu atgādināt, ka, pirmkārt, bija pamatojums. Ašeradena kungs runāja par šo pamatojumu. Ja jūs nebijāt zālē, tad varbūt nevispāriniet, ka deputātiem netika sniegts paskaidrojums.

Un, otrkārt, tas ir saskaņā ar Kārtības rulli. Kārtības rullī nav norādīts, ka tieši konkrētie komisijas deputāti var iesniegt šādu ierosinājumu. Jebkuri pieci deputāti var iesniegt šādu ierosinājumu. Tā ka Kārtības ruļļa prasības ir bijušas ievērotas.

Bet, tā kā jums ir šāds lūgums, tad... Lūdzu zvanu! Balsosim par to... par pārbalsošanu. Tātad pirmais balsojums ir par to, vai mēs pārbalsojam, tātad par to, lai piekristu 10 deputātu iesniegumam pārbalsot lēmumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izslēgšanu no šīsdienas sēdes darba kārtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 48, atturas – 2. Tātad vairākums deputātu neatbalsta pārbalsošanu. Paldies.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 49, atturas – 1. Lēmums nav pieņemts. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Pa visiem 20 gadiem pirmo reizi!”) Tātad nākamais darba kārtības jautājums mums nav izskatāms, jo saskaņā ar Kārtības rulli deputāts nevar darboties vienlaikus trijās komisijās. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Deputātu pieprasījumi”.

Desmit deputāti – Vējonis, Augulis, Seržants, Eigims, Vucāns, Bērziņš un citi – ir iesnieguši deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu” un ir lūguši dot iespēju izteikties, lai pamatotu pieprasījuma motivāciju.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

Es lūdzu tomēr zālē klusumu, lai mēs varam dzirdēt pamatojumu deputātu pieprasījumam.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi!

Pieprasījuma būtība ir ļoti vienkārša. Šā gada 1.novembrī Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveides procesu par Attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Un valdība atbalstīja minēto stratēģiju, kas paredz Hipotēku un zemes bankas sadalīšanu un pārdošanu.

Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir atbalstījusi Attīstības bankas veidošanu, taču nav pieņemama lēmumu sasteigtība. Cepuri nost VIENOTĪBAS priekšā, kas „apspēlēja” vēl nepieredzējušos kolēģus valdībā, jau pirmajā valdības sēdē uzliekot tik būtisku jautājumu izlemšanai un panākot šo lēmumu, jo jaunajiem ministriem nebija iespējas reāli iepazīties ar šo stratēģiju, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu. Rezultātā mums ir aizdomas, ka šis lēmums ir pieņemts kāda labā. Pirmām kārtām droši vien... acīmredzami Zviedrijas banku lobiji kārtējo reizi ir nolobējuši valdībā... (Starpsaucieni. No zāles dep. I.Čaklais: „Lembergs! Lembergs – tīri!”)... jo konsultants ir saistīts ar zviedru bankām... SEB Enskilda konsultanti ir piedāvājuši tādu stratēģiju, kas paredz pārdot banku ar zaudējumiem, lai gan pašlaik banka pelna.

Otrām kārtām... Protams, Latvijai ir bijusi iespēja runāt ar Eiropas Komisiju par to nosacījumu izmaiņu, ko kādreiz valdība bija apsolījusi. Tomēr šo divu gadu laikā diemžēl nekādas īstas sarunas nav notikušas, jo rezultāts nav mainījies. Un, cik mēs zinām, arī Latvijas Banka ir bijusi pret šādu bankas sadalīšanu vairākās daļās un pārdošanu ar zaudējumiem.

Līdz ar to ZZS deputāti ir iesnieguši pieprasījumu, lai Ministru prezidents sniegtu atbildes uz to, kāds uzdevums tika dots konsultantiem un kāpēc tika atbalstīts tas variants, kas rada valstij zaudējumus.

Treškārt. Protams, tas ir naudas jautājums – no kā tiks segti šie zaudējumi, ja banka tiks pārdota ar zaudējumiem, un, protams, no kurienes tiks ņemta nauda, lai attīstītu Attīstības banku?

Un, protams, ir vēl vesela virkne jautājumu, kas saistīti ar to, cik aktīvi Finanšu ministrija ir aizstāvējusi Latvijas intereses un vai šajās sarunās ir piedalījusies arī Latvijas Banka, jo tai bija citādāks viedoklis nekā valdībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā deputāti nav lūguši pieprasījumu atzīt par steidzamu, tad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Ministru kabinets ir lūdzis turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta. Vai ir ziņotājs par šo ierosinājumu? Ziņotāja nav. Debatēs arī neviens nav pieteicies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu – turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā šo likumprojektu turpinās skatīt Ārlietu komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu... es tagad neredzu... deputātam Sergejam Mirskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Mirskis (SC).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.decembris. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 64.laidienā