ES Ministru padome: Par rūpniecības konkurētspēju un vienoto tirgu

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce 5.decembrī piedalījās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā, lai paustu Latvijas viedokli diskusijās par aktuālajiem izaicinājumiem ES rūpniecības konkurētspējai un iekšējā tirgus jautājumiem.

Sanāksmē apstiprināti padomes secinājumi par rūpniecības politikas pamatiniciatīvu – rūpniecības politikas īstenošanas pastiprināšanu visā ES. Secinājumos padome aicina uzlabot rūpniecības nozaru inovācijas potenciālu, īstenojot ilgtspējīgu un efektīvu resursu izmantošanu. Vienlaikus padome aicina turpināt mērķtiecīgu reformu īstenošanu uzņēmējdarbības pilnveidošanai, piemēram, mazinot administratīvo slogu, kā arī paātrināt rīcības ES vienotā tirgus tālākai stiprināšanai un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas, īpaši starptautiskās konkurētspējas, palielināšanai. Tāpat secinājumos padome norāda uz nepieciešamību apkopot informāciju par pieejamajām atbalsta iespējām ES un trešajās valstīs, tādējādi identificējot gan pastāvošās nepilnības atbalsta pieejamībai, gan iespējamu pārklāšanos.

Latvija atbalsta padomes secinājumu apstiprināšanu, vienlaikus īpaši atzīmējot tos Latvijai būtiskos rīcības virzienus rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai, kuriem pievēršama pastiprināta uzmanība. Pirmkārt, tās ir inovācijas un inovatīvu risinājumu attīstīšana, lietošana un izplatīšana, kā arī atbalsts tādām iniciatīvām, kas veicina industriālo klasteru attīstību, t.sk. to pārrobežu sadarbību. Ne mazāk svarīga ir enerģētikas infrastruktūras attīstība, veidojot vienotu Baltijas enerģētikas tirgu un integrējot to Eiropas enerģētikas tirgū. Kā nozīmīgu jautājumu Latvijas rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai Latvija Briselē uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie ES un dalībvalstu regulējuma uzlabošanas, administratīvā sloga mazināšanas, kā arī tādu rīcību īstenošanas, kas nodrošinātu labāku finanšu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). MVU globālo iespēju izmantošanas sekmēšanai Latvijai šķiet svarīgi īstenot tādu politiku, kas nodrošinātu pieņemamus starptautiskās tirdzniecības nosacījumus ES preču un pakalpojumu eksporta tirgos, kā arī piekļuvi trešo valstu izejvielām un publisko iepirkumu tirgiem.

Tāpat sanāksmē apstiprināti padomes secinājumi par ietekmes novērtējumu veikšanu padomē. Likumdošanas procesā, pieņemot izvērtētus lēmumus, ir svarīgi ņemt vērā atbilstošu informāciju par padomes grozījumu potenciālo īstermiņa un ilgtermiņa sociālo, vides un ekonomikas ietekmi, ieskaitot ietekmi uz konkurētspēju, MVU un valsts budžetu. Ietekmes novērtējumi tiek gatavoti kā palīdzība vispusīgā informācijas analīzē balstītu un izvērtētu padomes lēmumu pieņemšanā. Dalībvalstis tiek mudinātas, balstoties uz nepieciešamību un pieejamību, prezentēt un apspriest informāciju par padomes grozījumu tiesību aktu priekšlikumos ietekmi uz ekonomikas, vides, sociālo un citām jomām dalībvalstīs.

Latvija atzinīgi vērtē padomes secinājumu projektu par ietekmes novērtējumiem padomē un uzskata, ka šie secinājumi ir solis uz priekšu, lai uzlabotu likumdošanas procesa kvalitāti, sekmējot kvalitatīvu un izsvērtu ES lēmumu pieņemšanu, kas veicinās izaugsmi un konkurētspēju. Tāpat Latvija augstu vērtē Komisijas izveidoto ietekmes novērtējumu sistēmu un tās lomu ES likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanā un uzskata, ka ir jāpilnveido ietekmes novērtējuma process. Vienlaikus Latvija uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā un visā ES padomei būtu atbilstoši jāizvērtē savu jauno likumdošanas iniciatīvu ietekme uz konkurētspēju, mazajiem un vidējiem komersantiem un dalībvalstu budžetiem.

Tāpat sanāksmē tika pieņemti arī secinājumi par Vienotā tirgus foruma rezultātiem, kas notika oktobrī Krakovā. Padomes secinājumos cita starpā tiek paustas politiskas apņemšanās no padomes puses, aicinājumi Komisijai strādāt pie Vienotā tirgus akta ieviešanas, kā arī turpmākajiem soļiem ES Vienotā tirgus stiprināšanā.

Komisijas vārdā iekšējā tirgus un konkurences komisārs Mišels Barnjē arī norādīja uz izaugsmi un darba vietām kā galveno vadmotīvu, kā arī informēja par aktuālo situāciju Vienotā tirgus akta realizēšanas kontekstā. Vienlaikus komisārs informēja, ka uz 2012.gada rudeni tiek gatavota nākamo 12 prioritāro pasākumu pakete, kas sekos pirmajai 12 priekšlikumu paketei 2011.gadā.

Latvija viedokļu apmaiņas laikā arī uzsvēra efektīvi funkcionējoša vienotā tirgus nozīmi ES un Latvijas ekonomikas izaugsmē un to, ka, strādājot pie šiem jautājumiem, vadmotīvam jābūt tieši izaugsmei un darba vietām. Latvija uzsvēra politiskās apņemšanās no dalībvalstu puses nepieciešamību, kā arī Komisijas lomu vienotā tirgus principu nodrošināšanā – Komisijas kā "ES Līgumu sargsuņa" lomu. Īpaši Latvija uzsvēra Vienotā tirgus aktā nosaukto prioritāro pasākumu savlaicīgas iesniegšanas un pieņemšanas līdz 2012.gada beigām svarīgumu, kā arī atzinīgi novērtēja M.Barnjē minēto "nākamo 12 priekšlikumu" gatavošanu iesniegšanai 2012.gada rudenī.

Latvija ir konsekventi atbalstījusi ES vienotā tirgus stiprināšanu un ar to saistītos pasākumus, jo efektīvi funkcionējošs vienotais tirgus ir Eiropas un tajā skaitā arī Latvijas ekonomikas konkurētspējas stūrakmens. Vienkāršāka, brīvāka pārrobežu tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana ir svarīga Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai ES kontekstā.

Secinājumu par Vienotā tirgus foruma rezultātiem pieņemšana ir svarīga diskusijas par vienotā tirgus stiprināšanu uzturēšanai, kā rezultātā tiks veicināta dažādu pasākumu realizēšana, nodrošinot tālāku ES tirgus integrāciju, radot labvēlīgus apstākļus ES, t.sk. Latvijas, ekonomikas izaugsmei.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa