Ekonomikas ministrs

Par eirozonas stabilitātes nozīmi Latvijai

Latvijas ekonomikas turpmākajam atkopšanās procesam un izaugsmei izšķiroši svarīga ir stabilitāte eirozonā, pirms šonedēļ Briselē gaidāmās Eiropadomes sanāksmes uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Eiropas Savienība un arī Latvija nevar atļauties tālāku krīzes eskalāciju eirozonā, kas apdraudētu tās pastāvēšanu nākotnē. Atsevišķi politiķu paziņojumi vairs nespēj nodrošināt investoru uzticību eirozonai ilgtermiņā, tāpēc, lai Eiropa pārvarētu parādu krīzi, nepieciešama skaidra un izlēmīga rīcība. Eiropas līderiem ir jāpiedāvā ilgtspējīgi risinājumi, kas atjaunotu uzticību un nodrošinātu turpmāku stabilitāti. Vienlaikus ir jārod balanss starp stingrāku fiskālo politiku un nepieciešamību nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Ticu, ka, kopīgi strādājot, Eiropai ir visas iespējas no krīzes iziet daudz spēcīgākai, ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai, nekā tā bijusi līdz šim. Pasaule strauji mainās, un arī Eiropas Savienībai ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Šī ir laba iespēja to izdarīt. Protams, 27 valstīm nav viegli vienoties par turpmāko ceļu, bet tieši krīzes situācija var būt iespēja izveidot jaunu ilgtspējīgāku darbības modeli," uzskata D.Pavļuts.

Viņš atzīst, ka patlaban eirozona saskaras ar nozīmīgiem politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, kuru veiksmīgs un iespējami ātrāks risinājums nenoliedzami ir arī Latvijas interesēs. Patlaban Latvija uz ES valstīm eksportē vairāk nekā 72% no kopējā eksporta apjoma, tostarp uz eirozonas valstīm aptuveni 35%. Tāpēc nevar nenovērtēt to ietekmi, ko nestabilā situācija un ekonomikas bremzēšanās eirozonā varētu atstāt uz Latvijas eksporta apjomu, kura pieaugums šogad nodrošinājis arī mērenu iekšējā tirgus aktivizēšanos.

Vienlaikus D.Pavļuts uzskata, ka Latvija nevar gaidīt tikai uz lēmumiem ES, bet ir jāturpina apņēmīgi pildīt arī savi mājasdarbi, lai radītu priekšnoteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, stabilitātei un prognozējamībai, kas veicinātu kopējo ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā nozīmīgi būs arī valdības turpmākie lēmumi nodokļu politikā, lai jau no 2013.gada varētu īstenot valdības deklarācijā paredzēto darbaspēka nodokļu samazināšanu atbilstoši iepriekš izstrādātam un ar sadarbības partneriem saskaņotam plānam.

Par lobēšanas likuma nozīmi tiesiskuma stiprināšanā

Lobēšanas likuma kvalitatīva un ātra izstrāde, kā arī pieņemšana Saeimā būs nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Lēmums par lobēšanas likuma izstrādi ticis atlikts jau ilgu laiku, tāpēc valdība, šodien uzdodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izstrādāt lobēšanas likuma projektu jau līdz 2012.gada jūlijam, ir apliecinājusi, ka tiesiskuma koalīcija ir gatava pieņemt izšķirošus lēmumus, lai mazinātu šauru interešu nesamērīgu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu. Lobēšanas likums ir arī veids, kā nodrošināt skaidru līdzdalības mehānismu valdības sadarbības partneriem, radot vienlīdzīgus spēles noteikumus visām likumdošanas tapšanā iesaistītajām pusēm. Savukārt atklāts dialogs un vienlīdzīgi spēles noteikumi ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem, lai īstenotu modernu industriālo politiku ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei," 6.decembrī norādīja D.Pavļuts.

Viņaprāt, lobēšanas likums, kurā skaidri tiktu definēta lobēšana un noteikti pamatprincipi un ietvars šīm aktivitātēm, ir svarīgs, lai jomu sakārtotu, nodrošinot procesu caurskatāmību un informācijas pieejamību.

Turklāt šāda likuma pieņemšana nodrošinātu arī vienotu praksi, kā valsts un pašvaldību institūcijas darbojas ar lobistiem, lai šajā procesā maksimāli samazinātu negodprātīgas rīcības iespējas un vairotu sabiedrības uzticēšanos likumdošanas tapšanas procesam.

Ekonomikas ministrija (EM) savas kompetences jautājumos ikdienā sadarbojas ar dažādām organizācijām un institūcijām, iesaistot to pārstāvjus konsultatīvo padomju darbā.

Nozīmīgākie ikdienas sadarbības partneri ir minēti EM mājaslapā sadaļā "Sadarbības partneri". EM patlaban tiek analizēti risinājumi, kā pilnveidot un uzlabot informācijas pieejamību par lobētajiem un to īstenotajām aktivitātēm.

Daiga Grūbe, ministra preses sekretāre