Par Sabiedrības saliedētības komisiju un tās mērķiem

6.decembrī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas Rīgas pilī notika Pilsonības likuma izpildes komisijas, kuru paredzēts pārveidot par Sabiedrības saliedētības komisiju, pārstāvju saruna ar Valsts prezidentu.

"Sabiedrības saliedētība ir atslēga mūsu valsts nākotnei, un tā mums pašiem jāatrod tepat Latvijā," sākot sarunu un paužot stingru atbalstu šādas komisijas izveidošanai un tās izvirzīto mērķu sasniegšanai, teica A.Bērziņš.

Esošās un jaunveidojamās komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis sarunas sākumā izklāstīja komisijas mērķus un tajā strādājošo deputātu pozīciju jautājumos, kas skar sabiedrības saliedētības problemātiku. I.Latkovskis atzina, ka komisijas redzējums pilnībā saskan ar Valsts prezidenta pausto nostāju: "Ja nav saliedētības, tad nevar runāt par stabilitāti valstī, nemaz nerunājot par izaugsmi. Mums jāprot stāvēt pāri politiskās konjunktūras diktētām interesēm, vienlaikus saglabājot savu politisko pārliecību. Ir svarīgi uzsākt ļoti atklātu, konstruktīvu un mierīgu diskusiju, kurai seko konkrēta rīcība ar mērķi veidot vienotu Latviju zem Latvijas patriotisma karoga."

Sarunas gaitā visi tās dalībnieki izteica viedokļus un redzējumu par turpmāk darāmo sabiedrības saliedētības veicināšanā, kā arī analizēja cēloņus, kas šobrīd veicina sabiedrības polarizēšanos etnopolitikas jautājumos. Visi sarunas dalībnieki atzina, ka šobrīd konflikts tiek uzturēts politiskajā līmenī un sabiedrībā, ikdienas attiecībās tā nemaz nav. Turklāt iepriekš veikti sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka 84% latviešu, 79% krievu un 89% citu tautību pārstāvji Latvijā ir vienoti savā pārliecībā, ka ir jāpanāk, lai Latvijā būtu vienota, vienas kopienas sabiedrība, kurā dzīvo vairāku tautību pārstāvji. Sarunas gaitā izskanēja arī viedokļi, ka nozīmīgs saliedētību veicinošs faktors ir sabiedrības labklājība, kas ekonomiskās krīzes laikā atstāj iespaidu uz sabiedrības noskaņojumu. Vienlaikus atsevišķi deputāti uzsvēra, ka parakstu vākšanas rezultāts par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija protests un zināmas sabiedrības daļas vēlēšanās atgādināt par savu klātbūtni un esamību Latvijā.

Kā viens no problēmu veicinošiem faktoriem tika minēta divās valodās dalītā mediju telpa Latvijā, kas nevienai no pusēm nerada vispusīgu priekšstatu par sabiedrībā notiekošo, bet nereti veicina sabiedrības polarizēšanos.

Savukārt kā viens no vienotas nācijas veidošanas pamatiem sarunā tika minēta izglītības sistēma un skola kā sākums patriotiskai audzināšanai, kas pakāpeniski ieaudzinātu jaunākajā paaudzē patiesu lepnumu par savu valsti, tās vērtībām, vēsturi un simboliem.

A.Bērziņš uzsvēra, ka atbalstīs komisijas darbu un labprāt iesaistīsies tās izvirzīto mērķu sasniegšanā, lai iestātos par vienotas nācijas izveidošanu Latvijā, kā arī par nācijas vienotības stiprināšanu ar aizbraukušajiem tautiešiem: "Jau stājoties amatā, šo definēju par vienu no savas prezidentūras uzdevumiem, pie tā arī turēšos nākotnē."

Valsts prezidenta preses dienests