Pēc Ministru kabineta 4. maija sēdes

Aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska, valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala atbildes, skaidrojumi, komentāri

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pastāstīja par Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumi:

— Saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu Aizsardzības ministrija sastādīja sarakstu, kurā tika iekļautas tās amatpersonas, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumi, jāaizpilda deklarācijas. Šodien šo sarakstu apstiprināja Ministru kabinets.

Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča komentēja Ministru kabineta sēdē akceptētos Noteikumus par tranzīta koridoriem un muitas punktiem, caur kuriem Latvijā atļauts ievest vai no Latvijas izvest alkoholu:

— Šie noteikumi tika izstrādāti saskaņā ar Alkohola aprites likuma 63.panta otro daļu, kur Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības šādus noteikumus izstrādāt. Noteikumu izstrādes gaitā tika ņemta vērā arī Krievijas Federācijas informācija, ka etilspirtu šai valstī var pārvietot tikai pa dzelzceļu.

Šajos noteikumos ir apkopota informācija, caur kuriem muitas punktiem Latvijā var ievest un izvest alkoholu, kā arī virzieni, pa kuriem šīs kravas drīkst kustēties, ievedot alkoholu no Latvijas Igaunijā, Lietuvā, Krievijā vai Baltkrievijā vai caur šīm valstīm trešajās valstīs. Konkrēti nosaukti ceļi atbilstoši to kodējumam, lai novērstu šo kravu "klaiņošanu" pa Latviju.

Mēs ceram, ka šie konkrēti noteiktie ceļi veicinās to, lai kravas pārvietotos ātri, tās būtu vieglāk kontrolēt un sistematizēt.

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals runāja par valdības sēdē akceptēto vēsturnieku komisijas nolikumu:

— Pagājušā gada 13. novembrī mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis kopā ar toreizējo Ministru prezidentu Guntaru Krastu izdeva rīkojumu par vēsturnieku komisijas izveidi. Par komisijas priekšsēdētāju tika izvirzīts Andris Caune, Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta direktors. Komisijas uzdevums būtu pētīt šī gadsimta totalitārisma vēsturi Latvijā. Šādas komisijas ir ļoti nozīmīgas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Tādas komisijas darbojas daudzās valstīs, palīdzot izprast starptautiskus noziegumus pret cilvēci. Latvijas komisija varētu starptautiski saprotami izskaidrot gan 1939. gada, gan 1940. gada vēsturiskos notikumus.

Komisijā ir pieaicināti arī vairāki ārvalstu konsultanti no ASV, Vācijas, Francijas, Zviedrijas un citām valstīm. Šodien valdības sēdē tika akceptēts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais vēsturnieku komisijas nolikums. Komisijas darbības uzsākšanai ir paredzēts finansējums no budžetā neparedzētiem izdevumiem. Šogad Rīgā jūnijā būs svarīgs starptautisks pasākums "Latvija Otrā pasaules kara laikā". Komisijas pirmo pasākumu organizēšanai paredzētais finansējums ir 40 000 latu. Ar nākamo gadu komisijas darbam būs budžeta dotācijas, kuras tiks piešķirtas caur Valsts prezidenta kanceleju.

Tad ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kristovska kungs, uz cik cilvēkiem varētu attiekties jaunie noteikumi?

Ģ.V.Kristovskis: — Tie būtu 30 cilvēki.

— Gaigala kungs, cik cilvēku būs vēsturnieku komisijā?

J.Gaigals: — Komisijā būs 19 cilvēki.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

"LV" redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā