Ar Ministru prezidenta Viļa Krištopana rīkojumu 1999.gada 10. februārī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt pasākumu plānu un tiesību aktu projektus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tai jānorit saskaņā ar Pasaules bankas Ārvalstu investīciju padomdevēja dienesta ( Foreign Investment Advisory Service ) pētījumā "Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā" izteiktajām rekomendācijām. Darba grupa strādāja divus mēnešus, ir sagatavots ziņojums un izstrādāts nepieciešamo pasākumu plāns.

Darba grupas vadītājs Juris Kanels, ekonomikas ministra vietnieks, preses konferencē uzsvēra, ka izstrādātie priekšlikumi netiek pieskaņoti tikai ārvalstu investoru interesēm un vajadzībām. Tieši pretēji, vairākums no tiem ir saistīti ar Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, tātad — skar ikvienu Latvijas uzņēmumu neatkarīgi no īpašnieka nacionalitātes vai pilsonības.

Uzsākot darba grupas darbību, viens no riska faktoriem bija bažas par ārvalstu uzņēmēju iespējamu nepietiekamu atsaucību, taču citu zemju tirdzniecības kameras izrādījās konstruktīvas un ieinteresētas dialoga partneres. Šādu konstatējumu izteica Latvijas Attīstības aģentūras Investīciju departamenta direktors Andris Liepiņš. Viņš arī atklāja, ka bieži vien ārvalstu uzņēmēji ir lielāki mūsu zemes patrioti nekā pašmāju darbinieki. Tika izveidots bezprecedenta dialogs Latvijas vēsturē, kad pie viena galda sēdēja un rast risinājumu centās vairāku pilnīgi pretēju nozaru eksperti.

Viens no darba grupas dalībniekiem, ASV tirdzniecības palātas Latvijā prezidents Džī Sī Kouls atzina, ka veiktais darbs ir patiesi liels solis Latvijas attīstībā. Turklāt tā ir reāla palīdzība Latvijai kļūt konkurētspējīgākai pasaules valstu sacensībā par tirgiem un patērētājiem. Tai ir jābūt nemitīgā attīstības procesā. Kā vienu no galvenajām problēmām Koula kungs minēja uzturēšanās un darba atļauju saņemšanas sarežģītību, norādot uz pārmērīgajām prasībām attiecībā uz dokumentāciju.

Pasākumu plānā ietverta virkne problēmu, kuras traucē labvēlīgai uzņēmējdarbībai mūsu valstī. Piemēram, investori uzskata, ka robežsardze un robežas kavē Latvijā ievedamo preču muitošanu. Pēc investoru domām, robežsargi veic liekas transporta līdzekļu pārbaudes, vēl vairāk palēninot robežas šķērsošanu. Ir vērojama muitas un robežsardzes kontroles funkciju dublēšanās.

Saistībā ar nekustamo īpašumu dažiem ārvalstu investoriem izvirzītā prasība, ka jāsaņem pašvaldības piekrišana zemes pirkšanai, ir lielā mērā nevajadzīga un efektīvi neaizstāv Latvijas valdības un pilsoņu intereses. Pašvaldību pirmpirkuma tiesības būtiski paildzina nekustamā īpašuma iegādes noformēšanai nepieciešamo laiku. Nav pietiekama pamatojuma pašvaldību pirmpirkuma tiesību saglabāšanai attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem, turklāt tās arvien biežāk tiek apietas. Darba grupa uzskata, ka jāatsakās no likumā fiksētajām pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamajiem īpašumiem, kuras praksē netiek izmantotas. Jāatceļ pienākums jebkura nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā obligāti saņemt pašvaldības atteikumu no pirmpirkuma tiesībām, tādējādi rastos iespēja vienkāršot darījumu slēgšanas kārtību un nekustamo īpašumu civiltiesisko apriti. Pašvaldību interešu aizsardzībai tiktu saglabāta arī pašlaik spēkā esošā norma, kura paredz pašvaldībām iespēju ierosināt nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedriskām vajadzībām, ja attiecīgais īpašums pašvaldībai nepieciešams savu funkciju veikšanai.

Viena no četrām darba grupas apakšgrupām — Par inspekcijām — min problēmu, ka nepastāv pietiekams pārsūdzības mehānisms attiecībā uz valsts institūciju darbību. Tipiskais mehānisms ir pārsūdzība iestādes vadībai, bet investoriem šis mehānisms šķiet nepievilcīgs. Alternatīva ir pārsūdzība tiesā, bet tas ir laikietilpīgi un dārgi. Tāpēc būtu jānodrošina pastāvīgs pārsūdzības mehānisms un jāinformē sabiedrība un uzņēmēji par šādu iespēju attiecībā uz valsts institūciju amatpersonu un ierēdņu šķietamo nekompetenci, patvaļību vai ļaunprātību. Būtu jāpapildina Valsts civildienesta likuma projekts, iekļaujot Valsts civildienesta pārvaldes pilnvarās sūdzību izskatīšanu par ierēdņa pienākumu nepildīšanu vai par to nepienācīgu pildīšanu. Kā viens no veicamajiem pasākumiem tiek minēta nepieciešamība radīt sūdzību par valsts amatpersonu rīcību efektīvāku izskatīšanu. Viena no alternatīvām varētu būt ombudsmena biroja izveide Latvijā.

Izstrādātajā pasākumu plānā ir priekšlikumi par grozījumiem tiesību aktos un administratīva rakstura pasākumiem.

Laura Dūša,

"LV" korespondente

Darba grupas ziņojums Ministru prezidentam

Ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr.40 1999. gada 10. februārī izveidotā darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt pasākumu plānu un tiesību aktu projektus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai saskaņā ar Pasaules bankas Ārvalstu investīciju padomdevēja dienesta (Foreign Investment Advisory Service ) pētījumā "Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā" izteiktajām rekomendācijām, iesniedz tās sagatavoto ziņojumu un izstrādāto pasākumu plānu.

Izstrādātais pasākumu plāns ietver priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos un administratīva rakstura pasākumus, un tā pielikumā informācijai ir pievienoti konkrētu tiesību aktu projekti. Ja šie priekšlikumi kopumā ir atbalstāmi, tad to tālāka oficiāla saskaņošana un apstiprināšana ir veicama Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Darba grupa uzskata par nepieciešamu arī tādu pasākumu veikšanu, kuri prasa tālāku izpēti, jo to īstenošanai ir nepieciešams konceptuāls lēmums par izvirzīto nostādņu atbalstīšanu (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana, apelācijas institūcijas izveidošana uzņēmēju sūdzību izskatīšanai, zemes likumdošana).

Darba grupas pasākumu plāns izstrādāts, vadoties no Valdības deklarācijas 15. panta, uzsverot efektīvu ārējo un iekšējo investīciju piesaistīšanu tirgus ekonomikai, integrējoties Eiropas un pasaules ekonomiskajā apritē, kā arī turpinot pilnveidot likumdošanu, kas saistīta ar investīciju politiku. Darba grupas izstrādātais pasākumu plāns atspoguļo Valdības deklarācijas prioritātes, kuras attiecas uz ar uzņēmējdarbību saistīto procedūru vienkāršošanu un netiešo izmaksu samazināšanu uzņēmējdarbībā, tādējādi paaugstinot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Savos centienos uzlabot publiskās pārvaldes kvalitāti darba grupa arī ir veicinājusi Valdības deklarācijā iekļautā principa par "vienas pieturas aģentūru" ieviešanu valsts iestādēs.

Darba grupā iekļautie dalībnieki bija valsts pārvaldes iestāžu vadošās amatpersonas un ārvalstu tirdzniecības kameru vadītāji. Rezultātā visām ieinteresētajām ministrijām tika nodrošināta iespēja jau jautājumu izskatīšanas sākuma posmā izvērtēt izteiktos priekšlikumus un iesaistīties jautājumu tālākā virzībā. Ārvalstu uzņēmēji savukārt piedāvāja pasaules pieredzi un konkrētus priekšlikumus administratīvo šķēršļu novēršanai. Izveidojās līdz šim nebijis dialogs starp investoriem un valsts institūciju pārstāvjiem. Par šo sadarbību liecina 21. aprīļa vēstule no ārvalstu tirdzniecības kameru prezidentiem, kuru ierosinājumi lielākoties ir iekļauti darba grupas pasākumu plānā (vēstule pielikumā).

Organizējot Ministru prezidenta uzdevuma izpildi, darba grupas dalībnieki nolēma sadalīt apskatāmo jautājumu loku pēc atsevišķiem tematiem, izveidojot attiecīgas apakšgrupas. Apakšgrupu koordinatori pieaicināja speciālistus un interesentus no valsts institūcijām un ārvalstu uzņēmumiem, kā arī atsevišķi konsultējās ar ieinteresētajām pusēm. Tika izveidotas četras darba apakšgrupas:

• par ārvalstnieku iebraukšanas, uzturēšanās un nodarbināšanas jautājumiem (koordinators — LAA Investīciju departamenta direktors A.Liepiņš);

• par uzņēmumu reģistrāciju, nodokļu administrēšanu, muitu (VID ģenerāldirektora vietniece M.Dzērvīte), uz kura pamata tika izveidotas divas apakšgrupas — par uzņēmumu reģistrāciju un par muitu;

• par būvniecības un zemes tiesiskās reģistrācijas jautājumiem (LAA juriskonsulte S.Putniņa), uz kura pamata tika izveidotas divas apakšgrupas — par būvniecības jautājumiem un par zemes jautājumiem;

• par inspekcijām (LAA Juridiskās nodaļas vadītājs L.Grava).

Darba grupas sanāksmes tika sasauktas 23. februārī, 25. martā un 27. aprīlī. Darba grupas ietvaros kopumā notika 31 tikšanās. Darba grupas ziņojums un pasākumu plāns tika akceptēts 27. aprīlī tālākai virzībai Ministru prezidentam saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu.

Darba grupa papildus gribētu vērst Jūsu uzmanību uz dažām problēmām, kuras nav apskatītas Pasaules bankas ekspertu pētījumā.

Pirmkārt, kā ļoti nopietnu šķērsli investīcijām ārvalstu uzņēmēji vairākkārt darba gaitā ir minējuši īpašuma nodokli, kura pašreiz piemērojamā progresīvā likme (līdz 4% no ēku, būvju bilances vērtības) ir nepamatoti augsta Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un tātad negatīvs faktors Latvijas ekonomikas attīstībai.

Otrkārt, ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka pamatos mainot valsts amatpersonu un ierēdņu attieksmi ikdienas saskarsmē ar ārvalstniekiem, būtiski mainītos esošais negatīvais priekšstats par valsts institūcijām un rezultātā uzlabotos Latvijas tēls. Viens risinājums varētu būt klientu apkalpošanas apmācība amatpersonām un ierēdņiem, kuri ikdienas darbā saskaras ar cilvēkiem, lai novērstu novēroto patvaļīgo un nelietderīgo spēka demonstrēšanu. Līdzīgi darba grupas dalībnieki ir vairākkārt izteikuši savu atbalstu valdības jau uzsāktajiem korupcijas apkarošanas centieniem un ir pasvītrojuši šo pretkorupcijas programmu tuvo saistību ar administratīvo šķēršļu investīcijām novēršanu.

1999. gada 27. aprīlī Darba grupas vadītājs J.Kanels