Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 6.decembrī

AM: Par termiņa pagarināšanu Latvijas karavīru dalībai operācijā Afganistānā

6.decembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā".

Saskaņā ar ANO Drošības padomes 2011.gada 12.oktobra rezolūciju, kā arī pamatojoties uz likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" 1.panta otro daļu un pārejas noteikumu 4.punktu, ar Ministru kabineta rīkojumu termiņš NBS dalībai ISAF operācijā tika pagarināts līdz 2011.gada 31.decembrim.

NBS dalības pagarināšanai ISAF operācijā līdz ANO Drošības padomes noteiktā mandāta beigām – 2012.gada 13.oktobrim – vēl nepieciešams Saeimas lēmums. 

Šobrīd NATO vadītajos Starptautiskajos Drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānā dienē vairāk par 200 Latvijas karavīriem, pildot dienesta pienākumus ziemeļu reģionā, Fārjābas provinces Meimanē, Balkhas provinces Mazārešarīfā, kā arī galvaspilsētā Kabulā.

AM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu aviācijas bāzes "Lielvārde" pievedceļa uzlabošanai

6.decembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par papildu finansējuma piešķiršanu Ķeguma novada pašvaldības autoceļa rekonstrukcijai".

Lai veiktu vissliktākajā stāvoklī esošā autoceļa posma Lielvārde–Misiņi–NBS Gaisa spēku aviācijas bāze rekonstrukciju, papildus Ķeguma novada domei piešķirtajam neapgūtajam 95 886 latu finansējumam nepieciešami vēl 39 436,60 lati.

2008.gadā Ķeguma novada domei autoceļa posma Lielvārde–Misiņi–NBS Gaisa spēku aviācijas bāze rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei tika piešķirti 100 000 latu, savukārt 2011.gada 19.jūlija MK rīkojums deva tiesības Ķeguma novada domei izmantot neapgūto 95 886 latu finansējumu vissliktākajā stāvoklī esošā autoceļa posma rekonstrukcijai.

NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes "Lielvārde" pievedceļa uzlabošana ir būtiska bāzes funkcionēšanas nodrošināšanai un attīstības projektu īstenošanai.

AM: Par līdzekļu piešķiršanu patriotiskajai audzināšanai

6.decembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par valsts budžeta programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" līdzekļu izlietojumu".

Rīkojuma projekts paredz biedrību "Latvijas Nacionālo partizānu apvienība" (LNPA), "Latvijas Nacionālo karavīru biedrība" (LNKB), "Latviešu virsnieku apvienība" (LVA), "Latvijas Rezerves virsnieku asociācija" (LRVA) un "Latviešu strēlnieku apvienība" (LSA) veikto pasākumu līdzfinansēšanu no Aizsardzības ministrijas 2011.gada budžeta 12 320 latu apmērā.

Saskaņā ar "Aizsardzības ministrijas nolikumu" ministrijas pienākums ir informēt sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicināt sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus.

LNPA, LNKB, LVA, LRVA un LSA ir ilgstoši sadarbojušās ar Aizsardzības ministriju un sniegušas atbalstu gan kopīgu mērķu sasniegšanā, gan dialoga veicināšanā starp sabiedrību un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan arī patriotiskajā audzināšanā un militāro tradīciju stiprināšanā. Šīs sadarbības laikā organizācijas ir bijušas uzticami Aizsardzības ministrijas partneri, kuri, īstenojot kopīgus projektus, pierādījuši gatavību un spēju sniegt savu atbalstu nozares darbā ar sabiedrību.

AM: Par līdzekļu piešķiršanu Oskara Kalpaka dzimtas māju "Liepsalas" apsaimniekošanai

6.decembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par līdzfinansējuma piešķiršanu Madonas novada pašvaldībai".

Līdzfinansējuma piešķiršana Madonas novada pašvaldībai nepieciešama, lai nodrošinātu pirmā Latvijas Armijas virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanu un veicinātu jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu.

Aizsardzības ministrijas, Madonas novada pašvaldības, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda un Anitas Kalpakas-Borovkovas noslēgtā vienošanās paredz: ja tiek izdots atsevišķs Ministru kabineta rīkojums par līdzfinansējuma piešķiršanu kārtējā saimnieciskajā gadā un starp Aizsardzības ministriju un Madonas pašvaldību tiek noslēgta atsevišķa divpusēja vienošanās, ministrija līdzfinansē 1/3 no nekustamā īpašuma "Liepsalas" gada apsaimniekošanas maksas.

Saskaņā ar nekustamā īpašuma "Liepsalas" apsaimniekošanas tāmi 2011.gadam līdzfinansējuma summa šogad ir 2068 latu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par Kredītu reģistra likumprojektu

6.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Kredītu reģistra likumprojekts, lai Kredītu reģistram nodrošinātu atsevišķu, no citiem finanšu sektora darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodalītu normatīvo bāzi.

Vienlaikus likumprojekts novērstu pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī vairāki likumi, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Kredītu reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.

Likumprojekts nodrošinātu, ka vienā likumā ir noteikta:

• atbildība par ziņu iekļaušanu Kredītu reģistrā un par šo ziņu saturu;

• atbildība par Kredītu reģistrā esošo ziņu apstrādi, ziņu pieprasīšanu no Kredītu reģistra un personu iesniegumu izskatīšanu;

• to amatpersonu pilnvaras, kuras tiesīgas izvērtēt Kredītu reģistra darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sodīt par tiem;

• termiņi Kredītu reģistrā esošo ziņu glabāšanai;

• atbildība par Kredītu reģistra uzturēšanu un attīstību;

• Kredītu reģistrā esošo ziņu pieejamība un institūciju un personu loks, kas un kādā apjomā tās ir tiesīgi saņemt.

Kā līdz šim, paredzēts, ka Kredītu reģistra darbības izdevumus sedz dalībnieks (kredītiestādes, komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi un kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības), Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka. Likumprojekts precizē normas par Kredītu reģistrā esošās informācijas pieejamību un izmantojamību, nosakot, ka Kredītu reģistrā esošās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija, vienlaikus precizējot valsts iestādes, kas un kādā apjomā Kredītu reģistrā esošo informāciju ir tiesīgas saņemt.

Tāpat likumprojektā precizēta atbildība par ziņu apstrādi, nosakot, ka dalībnieks ir atbildīgs par to, ka šā dalībnieka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pēc būtības atbilst klienta līgumam un klienta galvinieka līgumam. Savukārt Latvijas Banka ir atbildīga par reģistrā iekļauto ziņu atbilstību dalībnieka iekļautajām ziņām.

Likumprojekts paredz noteikt arī ziņu glabāšanas ilgumu (šobrīd ziņas Kredītu reģistrā tiek glabātas bez termiņa un netiek dzēstas) – 15 gadus pēc saistību izbeigšanās. Savukārt t.s. negatīvās informācijas jeb ziņas par saistību pārkāpumu glabāšanai Kredītu reģistrā, ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks pārkāpumu novērš, likumprojektā paredzēts noteikt saīsinātu glabāšanas termiņu – piecus gadus pēc saistību pārkāpuma novēršanas.

Attiecīgi grozījumi tika izsludināti arī saistošajos normatīvajos aktos – Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā.

Likumprojektus un grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

FM: Par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem

6.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, piedāvājot pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai un atbilstošu programmnodrošinājumu, lai radītu objektīvus priekšnosacījumus datu analīzei, salīdzināmībai un plānošanai, kā arī ieteikumi valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas nodrošināšanai.

Noteikumu mērķis ir noteikt valsts nekustamā īpašuma, kas ir zemes vienības, ēkas un būves, pārvaldīšanas principus, tā pārvaldīšanas kārtību un atsevišķas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības, kuras var uzdot veikt citām valsts iestādēm, pašvaldībām, sabiedriskā labuma organizācijām vai privāto tiesību subjektiem, kā arī to uzdošanas kārtību.

Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principu saturs ietver nepārtrauktu valsts nekustamā īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saskaņā ar normatīvo tiesību aktu prasībām, kuru mērķis ir saglabāt tā kvalitāti visā ekspluatācijas laikā, nepieļaujot sabiedrības drošības vai veselības aizskārumu. Princips ietver arī valsts nekustamā īpašuma uzlabošanas veicināšanu mijiedarbībā ar apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī šī nekustamā īpašuma saudzīgas, efektīvas un ekonomiski lietderīgas izmantošanas veicināšanas pienākumu saskaņā ar tam noteikto lietošanas mērķi. Principā ietverts arī iesaistīto personu atbilstošas kvalifikācijas veicināšanas pienākums.

Savukārt MK ieteikumu projekts paredz noteikt valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbību plānošanas, veikšanas un pārraudzības kārtību. Lai nodrošinātu ikgadēju valsts nekustamā īpašuma ieņēmumu un pārvaldīšanas izdevumu analīzi un tādējādi uzlabotu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas efektivitāti, ieteikumu projektā rekomendēts aizpildīt ieņēmumu un izdevumu pārskatu un paredzēt priekšlikumus pārvaldīšanas efektivizēšanai.

Noteiktus izmērāmus rādītājus ieteikts piemērot arī valsts nekustamo īpašumu vizuālās pārbaudes un tehniskās apsekošanas veikšanā. Tāpat attiecībā uz ēku un būvju tehnisko apsekošanu noteikts, ka tā veicama ne retāk kā reizi desmit gados, savukārt, ja ēkām konstatēts būtisks tehniskais nolietojums, apsekošana veicama ne retāk kā reizi divos gados.

Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības veicamas atbilstoši finanšu resursu iespējām. MK noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums izpildāms gadskārtējā valsts budžetā paredzētā finansējuma apmēra ietvaros.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par aizliegumu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem veikt detektīvdarbību

6.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīts MK likumprojekts, kas paredz noteikt aizliegumu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem saņemt licences un sertifikātus detektīvdarbības veikšanai.

Tādējādi tiks novērsta nevienlīdzīga situācija starp detektīviem, individuālajiem komersantiem un detektīvsabiedrību vadītājiem, kuri vienlaikus ir tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, un tiem līdzīgu amatu pārstāvjiem, kuri nav tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas vai darbinieki.

Tāpat likumprojekts precizē kritērijus, kādiem ir jāatbilst detektīvsabiedrības vadītājam, lai detektīvsabiedrība varētu saņemt licenci detektīvdarbības veikšanai, kā arī kritērijus detektīva sertifikāta saņemšanai.

Piemēram, licenci ir tiesīga saņemt un detektīvdarbību veikt detektīvsabiedrība, kurā tās vadītājs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kurš nav tiesībaizsardzības iestādes amatpersona vai darbinieks.

Likumprojekts paredz arī noteikt, ka detektīvsabiedrībai aizliegts uzdot pildīt detektīva pienākumus personai, kas nav saņēmusi sertifikātu.

IeM: Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi

6.decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja jauno Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) maksas pakalpojumu cenrādi, kurā ietverts jauns pakalpojums namu apsaimniekotājiem – iespēja saņemt informāciju par adresē deklarēto personu skaitu.

Tā kā pašvaldības namu apsaimniekotājiem šādas ziņas vairs nesniedz, PMLP regulāri vēršas namu apsaimniekotāji ar lūgumu ik mēnesi sniegt ziņas par personu skaitu apsaimniekošanā esošajos īpašumos. Šāda informācija namu apsaimniekotājiem ir nepieciešama komunālo rēķinu sagatavošanai, jo izmaksas par atsevišķu pakalpojumu izmantošanu ir tieši atkarīgas no attiecīgajā mājoklī deklarēto personu skaita.

Pēc jaunā PMLP maksas pakalpojumu cenrāža stāšanās spēkā namu apsaimniekotāji sev nepieciešamo izziņu par adresē deklarēto personu skaitu varēs saņemt, samaksājot:

• Ls 4,51, ja apskatāmo adrešu skaits nepārsniedz 10;

• Ls 18,06, ja apskatāmo adrešu skaits ir no 11 līdz 100;

• vai Ls 36,11, ja apskatāmo adrešu skaits ir virs 101.

Tāpat apstiprinātajā cenrādī noteikts, ka arī turpmāk dažādas izziņas no PMLP iedzīvotājiem būs iespējams saņemt parakstītas ar drošu elektronisko parakstu. Tādējādi tiks uzlabota publiskās pārvaldes darba efektivitāte un sekmēta sabiedrības ieinteresētība izvēlēties elektroniskā pakalpojuma veidu, kura izmaksas ir zemākas par klātienes pakalpojuma izmaksām.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IeM: Par jaunu kārtību licenču izsniegšanai komercdarbībai ar ieročiem

6.decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus, kas nosaka speciālo atļauju izsniegšanas kārtību komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru. MK noteikumi izdoti saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā ietverto deleģējumu.

MK noteikumi paredz prasības, kas jāizpilda komersantam, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) un tās darbības laiku, nosaka kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci, tās dublikātu un atkārtotu speciālo atļauju licenci, kārtību, kādā aptur speciālās atļaujas licences darbību un anulē to, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu.

Lai saņemtu speciālo licenci, komersanta amatpersonām un darbiniekiem, kuriem būs piekļuve šaujamieročiem, patronām, to sastāvdaļām vai lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem, ir jānokārto kvalifikācijas pārbaudījums par ieroču apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Tāpat ir atrunāts termiņš, līdz kuram ir derīgas iesniegšanai Valsts policijas licencēšanas komisijai medicīniskās izziņas, kā arī paredz noteikt termiņu, pēc kura medicīniskā pārbaude jāveic atkārtoti.

Ņemot vērā, ka lēmumu apturēt licences darbību pieņem Valsts policijas kompetenta amatpersona, MK noteikumos paredzēts, ka attiecīgo lēmumu var apstrīdēt augstākai Valsts policijas amatpersonai. Tādējādi privātpersonai būs ērtāk apstrīdēt lēmumu uz vietas attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

MK noteikumi paredz arī atbilstošu telpu ierīkošanu ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izgatavošanai, remontam, realizācijai.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par finansējuma nodrošināšanu internātskolu un speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem

6.decembrī valdība apstiprināja mērķdotācijas sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kas nodrošinās skolu uzturēšanas izdevumus iepriekšējā perioda apmērā. Finansējums nodrošināts, pārdalot 2 197 960 latu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta apakšprogrammas "Studējošo un studiju kreditēšana" uz mērķdotācijām pašvaldībām programmu "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem".

Līdz ar to kopējā mērķdotācija pašvaldībām šo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un uzturēšanas izdevumiem 2011.gadā sastāda 51 429 581 latu, kas ir par 2 786 874 latiem vairāk nekā 2010.gadam apstiprinātais finansējums. Kārtību, kādā finansē internātskolas, speciālās izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klases (grupas), nosaka 2010.gada 31.augusta MK noteikumi Nr.825 "Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība".

Finansējums šo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem nekad nav nodrošināts 100% apmērā no normatīvajos aktos noteiktā – 2011.gada pirmajos 8 mēnešos tas sastādīja 75% no normatīva, bet no 1.septembra – 52,69% apmērā no normatīvos noteiktā.

Mērķdotācijas aprēķins pašvaldībām iepriekš minēto izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam un uzturēšanas izdevumiem tiek veikts, pamatojoties uz pašvaldību ministrijā iesniegto informāciju par pedagogu darba likmju skaitu un skolēnu skaitu mācību gada sākumā. Tā kā mācību gads un finanšu gads ir atšķirīgi periodi, finansējumu 2011.gada septembrim–decembrim ir iespējams aprēķināt tikai tad, kad skolas un pašvaldības iesniegušas informāciju par pedagogu darba likmju un skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā. Aprēķinu rezultātā septembra sākumā tika secināts, ka šajā mācību gadā iepriekš minētās izglītības iestādes ir tarificējušas par 315 pedagogu likmēm vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, kaut gan skolēnu skaits samazinājies par 1227 bērniem. Turklāt šajās izglītības iestādēs ar jauno mācību gadu tiek īstenotas jaunas izglītības programmas bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem un profesionālās izglītības programmas. Ar 2011.gada 1.septembri darbu sākušas arī divas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes bērniem ar speciālām vajadzībām, kurām esošā budžeta ietvaros tiek nodrošināti uzturēšanas līdzekļi un pedagogu darba samaksa.

Valsts budžeta mērķdotācija ietver finansējumu gan pedagogu algām, gan uzturēšanas izdevumiem un tas nozīmē – jo vairāk līdzekļu tiek novirzīti atalgojumam, jo mazāk atliek uzturēšanas izdevumiem. Tāpēc, kaut arī kopējie šo skolu finansēšanai atvēlētie līdzekļi nebija samazināti, no 1.septembra uzturēšanas izmaksas nodrošināt iepriekšējā perioda apmērā nebija iespējams un IZM meklēja iespējas piesaistīt papildu finansējumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VM: Par informatīvo ziņojumu par lētākās cenas zāļu izvēles procedūru

6.decembrī Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par lētākās cenas zāļu izvēles procedūru.

Oktobrī valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kompensējamo medikamentu apmaksu. Tie paredz, ka ārstiem, izrakstot valsts kompensētās zāles vai medicīnas ierīces pacientam pirmo reizi, receptē jānorāda to starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN), savukārt aptiekā jāizsniedz lētākie attiecīgās zāļu grupas medikamenti vai medicīnas ierīces. Atbilstoši Ministru kabineta protokola lēmumam Veselības ministrijai bija uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai ziņojumu par lētākās cenas zāļu izvēles procedūru.

Noteikumi par kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību paredz, ka references cena var būt tikai vienām references grupā iekļautajām zālēm vai medicīniskai ierīcei, ko nosaka, pamatojoties uz iesniedzēja norādīto cenu. Ja Nacionālais veselības dienests (NVD) laikā, kad tiek iesniegti jauni iesniegumi par zāļu vai medicīnisko ierīču cenu, konstatē, ka vairāku iesniedzēju piedāvātā zemākā attiecīgās references grupas cena ir vienāda, tad attiecīgajiem iesniedzējiem tiek piedāvāts atkārtoti samazināt piedāvāto cenu.

Īstenojot šādu kārtību, samazināsies kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstā iekļauto zāļu cenas, kā arī pacienta līdzmaksājuma daļa. Tāpat tiek stimulēta konkurence zāļu ražotāju vidū.

NVD informē, ka līdz 11.novembrim references cenas piedāvāts samazināt 48 zāļu vispārīgajiem nosaukumiem (kopumā kompensējamo medikamentu A sarakstā ir 173 zāļu vispārīgie nosaukumi), 24 iesniegumos piedāvātās kompensācijas bāzes cenas ir vienādas diviem vai vairāk medikamentiem, bet 53 medikamentiem ar vienādām references cenām nav izteikts piedāvājums samazināt cenu. Tādēļ zāļu ražotājiem ir nosūtīts piedāvājums iespējamai atkārtotai cenas samazināšanai.

Ņemot vērā termiņus, kādā iesniedzējiem jāpiedāvā jaunas zāļu cenas kompensācijas sistēmas ietvaros, Nacionālais veselības dienests norāda, ka izmaiņas kompensējamo zāļu sistēmā iespējams veikt ar 2012.gada 1.februāri. Tādēļ Veselības ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs grozījumus kompensējamo zāļu izrakstīšanas noteikumos.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa