Sākot skatīt 2012.gada Valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus

Vakar, 8.decembrī, Saeimas sēdē, kurā piedalījās arī valdības locekļi, tostarp (attēlā pa kreisi no kreisās) finanšu ministrs Andris Vilks, veselības ministre Ingrīda Circene un zemkopības ministre Laimdota Straujuma, deputāti sāka vērtēt 2012.gada valsts budžetu (56 deputātiem balsojot par, 40 – pret un nevienam neatturoties, pieņemts 1.lasījumā) un to pavadošos likumprojektus. Bet pirms tam deputātus uzrunāja gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan finanšu ministrs Andris Vilks Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Saeimas sēdē 2011.gada 8.decembrī:

Priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas izskatīšanai 2012.gada valsts budžeta projektu. Izstrādātais budžets nodrošina budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritēriju pieļautajām robežām un ļauj sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. 2012.gada valsts budžets ieliek pamatu tālākai valsts stabilai attīstībai.

Budžets tika izstrādāts saspringtā darba grafikā, ņemot vērā Saeimas ārkārtas vēlēšanas un tām sekojošo valdības veidošanas procesu. Valdības darba grafiks bija vērsts uz to, lai budžetu varētu izskatīt un pieņemt vēl šogad. Lai nākamo gadu mēs uzsāktu ar pilnvērtīgu budžetu, nevis 1/12 no iepriekšējā gada budžeta.

Galvenie skaitļi

2012.gadā plānotie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4,52 miljardi latu, izdevumi – 4,64 miljardi latu, bet deficīts – 125 miljoni latu. Ņemot vērā prognozēto pašvaldību budžetu deficītu un budžeta deficīta korekciju atbilstoši EKS95 metodikai, budžets nodrošina starptautiskā aizdevuma programmā noteiktā mērķa – budžeta deficīts zem 2,5% no IKP – izpildi.

Makroekonomiskie rādītāji

Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme, un sagaidāms, ka šā gada IKP pieaugums varētu sasniegt 5%. Jau pagājušajā gadā iezīmējās ievērojams ražošanas un eksporta pieaugums, un šīs pozitīvās tendences saglabājas arī šogad. Ražošanas apjoms šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 10%, bet eksports – par 31%. Eksporta apjoms jau pagājušā gada 3.ceturksnī pārsniedza pirms­krīzes līmeni. Ar pilnu atbildību var teikt, ka tieši ražošana un eksports ir galvenie faktori, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi. Tomēr Latvijas eksporta izaugsme ir tieši saistīta ar globālo ekonomisko situāciju un pasaules tirdzniecības apjoma izmaiņām. Un šeit ir iemesls bažām, par ko runāšu mazliet vēlāk.

No ekonomiskās attīstības iekšējās dinamikas viedokļa jāatzīmē, ka pamazām minētie izaugsmes rādītāji sāk pārtapt arī Latvijas mājsaimniecību ienākumu reālā pieaugumā. To skaidri parāda atalgojuma tendences gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās par 3,7% (no 475 līdz 493 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 5% (no 430 līdz 452 latiem).

Tomēr pirmie pozitīvie rezultāti nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai. Darbs pie stabilas valsts attīstības ir smags ikdienas darbs, un atslābināties te nedrīkst. Šobrīd es redzu šādus galvenos valdības uzdevumus: īstermiņā tie ir starptautiskā aizdevuma programmas sekmīga pabeigšana un pilnas pārliecības par valsts finansiālo stabilitāti nodrošināšana, vidējā termiņā – stabila valsts attīstība, veicinot valsts konkurētspēju, radot jaunas darba vietas un aktīvi piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai.

2012.gada valsts budžets veidots, balstoties uz šādām makroekonomiskām prognozēm: IKP pieaugums 2,5%, inflācija 2,4%. Jāatzīmē, ka vēl vasarā nākamā gada IKP pieaugums tika prognozēts 4% apjomā. Neraugoties uz samērā straujo Latvijas ekonomikas attīstību šogad, ārējās ekonomiskās vides ietekme kļūst aizvien nelabvēlīgāka. Šobrīd ekonomisko situāciju pasaulē ietekmē tādi faktori kā parādu krīzes saasināšanās eirozonā, ASV kredītreitinga samazināšana un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, konfidences indikatoru pasliktināšanās vairumā lielo ekonomiku, pasaules tirdzniecības tempa palēnināšanās, kā arī nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairumā ekonomiski attīstīto valstu. Tie ir satraucoši signāli, kuri tika ņemti vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta un attiecīgi koriģējot Latvijas IKP pieauguma prognozi uz 2,5%.

SVF programmas noslēgums, fiskālā konsolidācija

Kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem šis ir ceturtais budžets, kuru manis vadītās valdības ir izstrādājušas, bet pirmais, par kuru balsos jaunā, vienpadsmitā sasaukuma Saeima. Visi šie budžeti ir tikuši izstrādāti starptautiskā aizdevuma programmas zīmē, un visos ir veikta fiskālā konsolidācija. Konsolidācija nepatīk nevienam, īpaši ja to jāveic trīs gadus pēc kārtas.

Šobrīd esam dažu nedēļu attālumā no starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanas. Šī programma ir bijusi smags pārbaudījums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ekonomikai, gan Latvijas valstij kopumā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pateicoties šai programmai un neskatoties uz tās stingrajiem nosacījumiem, Latvijai bija iespēja aizņemties valsts izdzīvošanai tik vitāli svarīgos līdzekļus. Arī procentu likmes bija krietni izdevīgākas, nekā būtu iespējams saņemt tirgū. Salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvu mums procentu likme bija ap 3% gadā, turpretim Lietuva krīzes smagākajos brīžos aizņēmās ar likmēm 6–9% gadā, tātad divas līdz trīs reizes dārgāk. Tas šobrīd nosaka arī to, ka parāda apkalpošanas slogs kaimiņiem ir proporcionāli lielāks, tātad – arī lielāka slodze uz ekonomiku. Nedrīkstam aizmirst arī īstenotās strukturālās reformas, kas Latvijai bija nepieciešamas jau sen, bet diemžēl reāli tām ķērāmies klāt tikai tad, kad ūdens sāka smelties mutē. Paredzot iespējamo diskusiju par reformām, kas rit nu jau ceturto gadu, gribu minēt kādu teicienu, kuru mēdzu atgādināt brīdī, kad mūsu valstij bija jāpievēršas radikālām reformām, proti, "reformas sākas tur, kur beidzas nauda". Tagad šim teicienam varam pievienot turpinājumu, proti, "izaugsme sākas tur, kur reformu rezultātā ir cēlies darba ražīgums un valsts konkurētspēja".

Pēdējo trīs gadu laikā valdības galvenais mērķis ir bijis nostabilizēt valsts finanses un ekonomiku un ielikt stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai.

Runājot par starptautiskā aizdevuma programmu, nereti ir nācies dzirdēt viedokļus, ka nav pareizi krīzes laikā paaugstināt nodokļus vai samazināt budžeta izdevumus, jo tas tikai pasliktina situāciju. Vajagot pagaidīt, kamēr ekonomika stabilizējas, un tad risināt budžeta deficīta un valsts parāda problēmas. Vilinoša loģika, it īpaši tiem politiķiem, kuri nevēlas veikt nepopulārus pasākumus un reformas. Diemžēl šī loģika nedarbojas. Jāatceras, ka finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei. Nenodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, valsts nespēj finansēt budžeta deficītu, banku sektors neizsniedz aizdevumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, no valsts aizplūst investīcijas un kapitāls. Rezultāts ir ekonomikas lejupslīde. To mēs paši piedzīvojām 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā. To tagad piedzīvo Grieķija, kura mēģina atlikt fiskālo konsolidāciju, bet rezultātā nespēj atjaunot finanšu tirgus uzticību un slīgst aizvien dziļākā recesijā.

Vakar valdība panāca misijas līmeņa vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), un šodien esam nosūtījuši Nodomu vēstuli SVF. Minēto vienošanos tuvāko nedēļu laikā izskatīs SVF valde un pieņems gala lēmumu. 2012.gada valsts budžeta pieņemšana valdības piedāvātajā redakcijā ļaus sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu.

Daži vārdi par to, kāpēc ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Šeit pamācošs ir Ungārijas piemērs. Pirms diviem gadiem Ungārija pārtrauca SVF programmu, kritizējot tās nosacījumus. Tomēr, nenovadot reformas līdz galam un īstenojot vairākus populistiskus pret banku sektoru un ārvalstu investoriem vērstus pasākumus, Ungārija nespēja atjaunot finanšu tirgu un investoru uzticību un nespēja nostabilizēt savas finanses. Rezultātā – pagājušajā mēnesī Ungārija bija spiesta atkārtoti griezties pie SVF ar lūgumu piešķirt kārtējo aizdevumu. Rezultāts izrādījās neveiksmīgs no ekonomikas viedokļa un ļoti pazemojošs politiski.

Tāpēc Latvijai ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Tas būs pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Fiskālās disciplīnas likums

Kāds reiz teicis, ka disciplīna ir tilts starp mērķiem un to piepildījumu. Lai nostiprinātu tik grūti panākto finansiālo stabilitāti un neatkārtotu trekno gadu kļūdas un mēģinājumus dzīvot pāri saviem līdzekļiem, fiskālās disciplīnas principi ir jānostiprina likumdošanas līmenī. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā Satversmes grozījumu projektu un fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas nosaka ekonomiskā cikla ietvaros sabalansētu valsts kopbudžetu. Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības pasaka vienkāršu lietu – mēs taupām un veidojam uzkrājumus labajos gados, bet tērējam tos ekonomiskās stagnācijas vai lejupslīdes laikā, tādējādi nodrošinot stabilas valsts finanses ilgtermiņā.

Sociālais budžets

Atsevišķi apskatot valsts pamatbudžetu un sociālo budžetu, jāatzīmē, ka pirmo reizi pēc ilgiem gadiem valsts pamatbudžetā tiek plānots kaut arī neliels, bet tomēr pārpalikums 8,9 milj. latu apmērā, savukārt sociālajā budžetā saglabājas ievērojams deficīts – 134 milj. latu apjomā. Šīs tendences norāda uz būtisku problēmu, kurai tuvākajos gados būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, proti, valsts sociālās sistēmas ilgtspējai. Šeit arī slēpjas skaidrojums tam fenomenam, kuru Latvijā daudzi nesaprot, proti, kādēļ starptautiskie aizdevēji sarunās vēl aizvien neatlaidīgi prasīja samazināt tieši sociālā budžeta un pensiju izdevumus. Lai cik smaga nebūtu vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pensijas mums tomēr izdevās nosargāt. Arī iepriekšējos gados fiskālā konsolidācija tika veikta galvenokārt uz valsts pamatbudžeta rēķina, maksimāli pasargājot sociālo budžetu. Rezultātā sociālā budžeta īpatsvars kopējos izdevumos strauji pieauga un arī nākamajā gadā sociālajai jomai tiks novirzīta trešdaļa no valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai kritiski svarīgs būs darbs gan pie demogrāfiskās situācijas uzlabošanas, gan iedzīvotāju izceļošanas apturēšanas. Domāju, tas ir nopietns pamatojums tam, kādēļ viena no valdības prioritātēm ir Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu un ekonomiskās labklājības nekavējoša uzlabošana. Tas ir pirmais priekšnoteikums cilvēku vēlmei palikt savā valstī, nevis kravāt ceļasomas aizbraukšanai.

Runājot par sociālo jomu, gribēju runāt arī par sociālās drošības tīklu. 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam krīzes laikā bija nozīmīga loma sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanā. Arī nākamgad turpināsim īstenot sociālās drošības tīkla pasākumus, tomēr, valstij izejot no krīzes, notiek arī pakāpeniska pasākumu skaita un apjoma samazināšana.

Nodokļi, ēnu ekonomikas apkarošana

2012.gada valsts un pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu plāns par 215 milj. latu pārsniedz šā gada prognozētos ieņēmumus. Papildu ieņēmumi budžetā nonāks gan ekonomiskās izaugsmes rezultātā, gan arī turpinot apkarot ēnu ekonomiku.

Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana arī nākamgad būs valdības prioritāte. Ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas šogad ir krietni lielāki nekā ar aizdevējiem saskaņotā 15 milj. latu prognoze. Tāpēc nākamā gada budžetā mēs esam ieplānojuši divreiz lielāku summu – 30 milj. latu papildu ieņēmumus uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina. Protams, šāds rezultāts nebūtu iespējams bez VID un citu iesaistīto institūciju veiktajiem pasākumiem iekasēšanas uzlabošanai, tāpēc nākamajā gadā īpašu uzmanību pievērsīsim Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšanai.

Budžeta konsolidācija pārsvarā ir veikta izdevumu daļā, maksimāli izvairoties no nodokļu celšanas. Nākamajā gadā ir aizskartas tikai atsevišķas nodokļu pozīcijas – izložu un azartspēļu nodoklis, finanšu sektora stabilitātes nodeva un nelielā apmērā nekustamā īpašuma bāzes paplašināšana. No minētajiem pasākumiem plānojam iekasēt papildus 8,5 milj. latu, kas ir niecīga daļa no kopējās 156 milj. latu fiskālās konsolidācijas.

Konkurētspēja un investīciju piesaiste

Tālākais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir cieši saistīts ar ekonomikas izaugsmi, valsts konkurētspējas stiprināšanu un investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Šie jautājumi bija arī iepriekšējās valdības prioritāte, pie šiem jautājumiem turpinām strādāt arī tagad. Attiecībā uz konkurētspēju, tuvojas noslēgumam pirmā Latvijas konkurētspējas ziņojuma izstrāde. Ziņojuma uzdevums ir izvērtēt visus valsts konkurētspēju veidojošos faktorus un Latvijas konkurētspējas pozīciju gan attiecībā pret mūsu tuvākajiem konkurentiem, gan globāli, kā arī sagatavot rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai. Šeit svarīgi atzīmēt, ka īstenotās reformas konkurētspējas paaugstināšanai un administratīvā sloga samazināšanai jau ir devušas pirmos jūtamos rezultātus. Pasaules Bankas "Doing Business" reitingā Latvija gada laikā ir pakāpusies par 10 vietām un, ieņemot 21.vietu pasaules rangā, pirmo reizi ir apsteigusi Lietuvu un Igauniju.

Attiecībā uz investīciju piesaisti valdība turpina strādāt, gan aktīvi piesaistot investīcijas, gan konsekventi uzlabojot uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Investīciju piesaistei svarīgs ir arī valsts tēls gan no kredītreitingu viedokļa, gan no cīņas ar korupciju un ēnu ekonomiku viedokļa. Novērtējot investīciju piesaistes lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, esmu aktivizējis Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju uzraudzības padomes darbu, kuras uzdevums ir gan atbalstīt Latvijā jau ienākušās lielās investīcijas, gan arī aktīvi strādāt pie jaunu investīciju piesaistes.

Tomēr būtiskākais valsts konkurētspējas nodrošināšanā ir nepieciešamība celt darba ražīgumu ekonomikā. Pēdējo divu gadu laikā algu mazināšanas rezultātā darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās, kas automātiski cēlis konkurētspēju no izmaksu viedokļa. Tomēr tas nav un nevar būt mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir panākt algu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tomēr ilgtspējīgu algu pieaugumu mēs nodrošināsim tikai tad, ja algas tiks celtas līdz ar darba ražīguma kāpināšanu. Jāseko līdzi arī tam, lai algu pieaugums valsts sektorā nepārsniedz algu pieaugumu privātajā sektorā, kā tas Latvijā notika pirms krīzes. Tas rada tā saukto izstumšanas (crowding out) efektu, kas negatīvi ietekmē kvalificēta darbaspēka pieejamību privātajā sektorā. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu vērsti uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, kas kāpinās gan darba ražīgumu, gan valsts konkurētspēju kopumā. Šim mērķim jākoncentrē arī ES struktūrfondu finansējums.

Ņemot vērā ES fondu finansējuma nozīmīgo lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, arī nākamgad esam paredzējuši ievērojamu finansējuma apjomu ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvei – gandrīz 1 miljarda latu apmērā.

Eirozona

Runas sākumā jau pieminēju eirozonas parādu krīzi. No šodienas Saeimas sēdes es uzreiz došos uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Galvenais darba kārtības jautājums būs eirozonas parādu krīzes pārvarēšana, eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotne. Pašreiz Briselē notiekošās sarunas prasa nopietnu un izvērstu diskusiju arī nacionālā līmenī.

Ja mēs vēlamies pievienoties eirozonai, un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā tam ir noteikts arī konkrēts datums – 2014.gada 1.janvāris, tad mums ir svarīgi lai eiro būtu stabils un eirozonas finanses sakārtotas. Tāpēc diskusijās Briselē mēs esam konsekventi iestājušies par fiskālās disciplīnas stiprināšanu gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā, par kontroles un sankciju mehānismu atjaunošanu, lai nodrošinātu, ka eirozonas valstis ievēro pašu pieņemtos noteikumus, nepārkāpj stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Diemžēl gan Latvija, gan virkne citu ES dalībvalstu, t.sk. vairākas eirozonas valstis, no savas bēdīgās pieredzes ir pārliecinājušās, pie kā noved stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu neizpilde, vēloties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valstis, kuras neievēro fiskālo disciplīnu, rada problēmas sev un kļūst par apgrūtinājumu citiem. Tāpēc, stājoties eirozonā, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro "spēles noteikumus", un ir tikai likumsakarīgi, ka citas valstis to sagaida arī no Latvijas.

Ir teiciens, ka "politika ir balansēšana starp steidzamo un svarīgo". Krīzes risks pieaug tad, kad pārsvaru gūst kāda viena no šīm divām lietām. Fiskālās disciplīnas nostiprināšana ir svarīga Eiropas nākotnei, tomēr tā neatrisina steidzamās problēmas. Eirozonas parādu krīzes skartajām valstīm ir nepieciešams nekavējošs risinājums un nekavējoša finansiālā palīdzība. Tomēr svarīgi, lai palīdzības sniegšana šīm valstīm nenotiktu, vienkārši iedarbinot naudas drukājamo mašīnu un apdraudot eiro kā valūtas stabilitāti. Palīdzība ir saistāma ar stingriem nosacījumiem attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu un šo valstu finanšu ilgtspējas atjaunošanu, tāpēc vēlama SVF iesaiste šajā procesā.

Situācija ir kritiska, tāpēc jārīkojas ātri un enerģiski. Ar vairāku gadu smagu darbu Latvija ir atjaunojusi savu finanšu stabilitāti, domāju, ka to spēs arī eirozonas valstis.

Atgriežoties pie budžeta tēmas un rezumējot, ka 2012.gada budžeta pieņemšana un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana vienlaikus ar pāreju no dziļas lejupslīdes 2009.gadā uz 5% IKP pieaugumu šogad, ir nenoliedzams pierādījums Latvijas spējai mobilizēties grūtā situācijā. Tas ir pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ļaus sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un nodrošināt valsts stabilu attīstību.

Cienījamie deputāti, aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta projektu.

Paldies par uzmanību!

Finanšu ministrs Andris Vilks Saeimas sēdē 2011.gada 8.decembrī:

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Godātie deputāti!

Ministru prezident [Valdis Dombrovskis], ministri!

Visi klātesošie!

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, kas ir iesniegts deputātu vērtējumam.

Šis budžeta likumprojekts nodrošina atbildīgas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē.

2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,52 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 120 miljoniem latu lielāki, tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2012.gadam ir plānoti 5,45 miljardi latu, bet izdevumi – 5,57 miljardi latu, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts prognozēts zem 2,5 procentiem no IKP.

2012.gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Ar šo likumprojektu mēs plānojam šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos. Bet šī neatkarība nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos.

It sevišķi šobrīd, bet arī turpmāk Latvijai ļoti svarīga ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstas kvalitātes zīmes kritēriji. Esmu pārliecināts, ka aizdevuma programmas laikā gūtā pieredze un izpratne ļaus politiķiem arī turpmāk pieņemt tālredzīgus un atbildīgus lēmumus.

Gribu atzīmēt, ka mūsu tautsaimniecības attīstību 2012.gadā var ietekmēt vairāki riski. Lielākie riski joprojām ir saistīti ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempa samazinājums. Lai nodrošinātu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, valdība ir sagatavojusi konservatīvu makroekonomiskās attīstītības scenāriju, kurā jau ir izvērtēti arī ārējās vides riski. Jānorāda, ka Latvijas budžeta likumprojekts ir konservatīvākais starp visām Baltijas valstīm.

Godātie kolēģi!

Atskatoties uz jau paveikto, gribu norādīt, ka visas programmas darbības laikā Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija. Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010.gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka – būtiski pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu.

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada valdība veica budžeta konsolidāciju. Kopumā laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam ir veikti konsolidācijas pasākumi ar fiskālo ietekmi 17,8% apmērā no IKP, tas ir, 2,3 miljardu latu apmērā (pusgada ieņēmumi budžetā). Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,6% no IKP.

Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2012.gadam kopumā ir par 156,1 miljonu latu, kas ietver gan konsolidēta kopbudžeta izdevumu samazināšanu ap 89,7 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par aptuveni 66,4 miljoniem latu.

Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ne tikai ir tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā nosprausto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīga budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu.

Tādējādi pirmo reizi kopš 2004.gada nākamajā gadā tiks nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tai skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai.

Kolēģi!

Nākamā gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots intensīvu diskusiju rezultātā. Valdība veica konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību par tās svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, kā arī katru Latvijas iedzīvotāju. Lemjot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu, esam vienojušies, ka pašvaldību ieņēmumi 2012.gada budžetā tiek plānoti 650 miljonu latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2011.gada budžetu, ir par 59,3 miljoniem latu vairāk. Līdz ar to vairākumam pašvaldību ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugs.

Tāpat valdība ir apņēmusies atbalstīt pašvaldības, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts līdz 1.maijam tiks līdzfinansēts no valsts budžeta. Būtisks arī būs valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

Strādājot pie pašvaldību budžetiem, Finanšu ministrija par būtiskāko uzdevumu uzskatīja nodrošināt sociāli atbildīgu finansējuma sadalījumu, maksimāli atbalsot tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir visierobežotākie, lai pašvaldības pilnībā spētu nodrošināt sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem nākamajā gadā.

Fiskālā disciplīna nav mūsu galamērķis, bet gan instruments, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā stabila tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Investīciju pieejamība ir viens no ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumiem. Tāpēc valdība, neraugoties uz ierobežotiem finanšu resursiem, gandrīz vienu miljardu (993,9 miljoniem) latu jeb vairāk nekā 30% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem ir paredzējusi Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai.

ES fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tai skaitā eks­porta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Pieejamais finansējums veicinās tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmēs uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā.

Valdība turpmāk koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts mums 2007.–2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas uzņēmējiem ļauj optimizēt izmaksas, veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.

Godātie kolēģi!

Lai sasniegtu 2012.gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi zem 2,5% no iekšzemes kopprodukta, budžeta konsolidācijas struktūra tika balstīta pamatā uz izdevumu samazināšanu, nevis ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas pieaugumu.

Nākamā gada budžets neparedz ievērojamu nodokļu sloga palielināšanu mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem, mēs neesam ieplānojuši izmaiņas sabiedrībai tik svarīgajos patēriņa un darbaspēka nodokļos. Uzskatu, ka nodokļu politikas stabilitāte ir viens no sakārtotas investīciju vides pamatelementiem un līdz ar to arī viens no ekonomiskās attīstības stūr­akmeņiem. Tāpēc mērķtiecīgi turpināsim darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, lai iegūtos papildu līdzekļus pēc iespējas ātrāk varētu novirzīt darbaspēka nodokļu pazemināšanai.

Sagatavoto 2012.gada budžetu gribētu nosaukt par ļoti līdzsvarotu budžetu, jo, saglabājot stabilitāti nodokļu politikā, valdībai ir izdevies izvairīties no pensiju un sociālo pabalstu samazināšanas.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti!

Lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunoties pie ilgtspējīgas un kvalitatīvas izaugsmes, mums ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc patlaban nedrīkstam apstāties pie sasniegtā, bet ir jāturpina darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.

Ļoti svarīgi, ka turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomikas mērenu un stabilu izaugsmi, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.

Latvija ir izturējusi trīs grūtus gadus, izejot no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un publiskajām finansēm. Esam vienīgā valsts, kura pozitīvi noslēdz sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem laikā, kad aizvien vairāk valstu savā bezspēcībā gatavojas lūgt palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem.

Paldies ikvienam Latvijas iedzīvotājam par sapratni! Latvija ir kļuvusi stiprāka. Ticu, ka šī pieredze un rūdījums ļaus mums izturēt gaidāmos saltos vējus!

Tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli.

Paldies par uzmanību!