RĪGAS VALDES LĒMUMS Nr. 368

21.10.1993.

Par atklāto konkursu Bastejkalna paviljona kafejnīcas projekta .izstrādei

Rīgas pilsētas valde n o l e m j:

1. Organizēt atklāto konkursu Bastejkalna paviljona kafejnīcas (9. grupa, Nr. 28) projekta izstrādei.

2. Noteikt, ka konkursā var piedalīties gan Latvijas, gan ārvalstu pilsoņi un juridiskas personas.

3. Apstiprināt atklātā konkursa Bastejkalna paviljona kafejnīcas projekta izstrādei arhitektūras un plānošanas uzdevumu.

4. Apstiprināt konkursa vērtēšanas komisijas sastāvu saskaņā ar 1. pielikumu. (E. Vecumnieks, G. Asaris, I. Lišmanis, G. Baumanis, R. Arnts, D. Bērziņš, A. Inkulis, M. Ģelzis, J. Krastiņš, A. Lācis, B. Lāce, A. Lekuzis, V. Neilands, E. Treimanis, A. Zvirgzds).

5. Noteikt šādas prēmijas par labākajiem projektiem:

I prēmija — Ls 400

II prēmija — Ls 200

III prēmija — Ls 100

6. Uzdot Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai kopā ar SIA "Rīgas nami" līdz 10.11.1993. izsludināt presē, TV un radio atklāto konkursu Bastejkalna paviljona kafejnīcas projekta izstrādei.

7. SIA "Rīgas nami" nodrošināt naudas līdzekļus konkursa organizēšanai un prēmijām Ls 1355 apmērā saskaņā ar 2. pielikumu.

8. Noteikt, ka:

8.1. konkursa noteikumus dalībnieki var saņemt Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā līdz 21.11.1993.;

8.2. konkursa beigu termiņš 01.02.1994.;

8.3. konkursa rezultātus apstiprina Rīgas pilsētas valde.

9. Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas pilsētas valdes loceklim G. Asarim.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks J. Rītiņš

Arhitektūras un plānošanas uzdevums Bastejkalna paviljona kafejnīcas izbūvei

Apstiprināts
ar Rīgas pilsētas valdes
21.10.1993. lēmumu Nr.368

1. Objekta un situācijas raksturojums

Bastejkalns uzbērts 1856. gadā, nojaucot zemes nocietinājuma vaļņus ap Vecrīgu, pārveidojot bijušo Smilšu bastionu un iekļaujot to jaunizveidotajā pilsētas kanāla apstādījumu sistēmā.

Pirmo paviljonu kafejnīcu Bastejkalna virsotnē uzcēla 1860. gadā, 1887. gadā to pārbūvēja, kādu laiku to sauca par "Vīnes kafejnīcu". Paviljonam bija divi stāvi, apakšējo apjoza kolonāde.

20. gs. 30. gados ap paviljonu bija ar balustrādi norobežota terase, kur atradās arī estrāde mūziķiem. 2. pasaules karā paviljons bija nopostīts.

Bastejkalna augšējo platformu pārveidoja 1951. gadā, uzceļot dolomītakmens atbalsta sienas un izveidojot akmens plātņu segumu. 1963. gadā terasē uzcēla jaunu modernu nojumi, izveidoja ūdensbaseinu, kuru neizmantoja, pēc desmit gadiem tos likvidēja.

Pašreizējais platformas noformējums ir parupjš, segums jaukts — veidots no nelielām betona plātnēm, vietām nelīdzens. Uz platformu ved stāvi gājēju celiņi, pie uzejas terasē ir kāpieni.

2. Arhitektūras un plānošanas noteikumi

2.1. Paviljona kafejnīcas būvēšanai izmantojama Bastejkalna augšējā platforma (augstuma atzīme + 16,50). Lai terasi racionāli izmantotu, pieļaujama tās paplašināšana un ārējo kontūru pārveidošana.

Kalna augšējai skatu terasei jābūt pieejamai apmeklētājiem neatkarīgi no kafejnīcas darba laika.

Paviljona kafejnīca drīkst aizņemt ne vairāk kā 60% no terases platības. To var projektēt ne vairāk kā divu stāvu augstumā ar noteikumu, ka paviljona otrā stāva apbūvētā platība nepārsniedz 2/3 no pirmā stāva platības.

2.2. Paviljona kafejnīcas palīgtelpas ieteicams iebūvēt kalna masīvā zem augšējās terases vienā vai vairākos stāvos. Piekļūšanu palīgtelpām no apkalpes transporta var risināt vairākos variantos pēc autoru izvēles: no Basteja bulvāra līmeņa ar slīpu tuneli (kāpnes un pacēlājs) vai horizontālu pieeju vertikālai lifta šahtai, vai arī no gājēju celiņa (augstuma atzīme +11,00), līdz kuram var uzbraukt ar vieglām apkalpes mašīnām. Var piedāvāt citus līdzvērtīgus variantus.

2.3. Paviljona kafejnīcas arhitektonisko veidolu var projektēt vai nu agrākajās tradicionālajās formās, vai arī tās neievērojot. Paviljonam jānodrošina apmeklētāju uzturēšanās kafejnīcā arī lietus laikā, tajā var būt slēgtas un atklātas apmeklētāju telpas (arī ar atveramu iestiklojumu).

2.4. Vēlams paviljonu un terasi izmantot kā skata platformu (to iespējams iekārtot arī paviljona otrajā stāvā). Kalna nogāzē un virsotnē augošie lielie koki retināmi, ņemot vērā Rīgas galvenā dārznieka norādījumus, lai pavērtos izdevīgākie apskates sektori (piemēram, uz Pulvertorni, uz Nacionālo operu, uz Brīvības pieminekli).

2.5. Paredzot terases apgaismojumu, apgaismes ķermeņus vēlams izvietot uz senlaicīga tipa apgaismes stabiem. Nepieciešamo paviljona norobežojumu risināt tā arhitektūrai atbilstošās formās. Visai Bastejkalna teritorijai paredzēt viena tipa atpūtas solus, apgaismes stabus un zemus gājēju celiņu norobežojumus.

2.6. Paviljona kafejnīcu pieslēgt pilsētas inženiertīkliem (elektrotīkli, ūdensvads, kanalizācija). Viens no inženiertīklu izvietošanas variantiem varētu būt to iebūve apgādes gaiteņos.

2.7. Terases virsmas segums rekonstruējams, likvidējot nelīdzeno dolomītakmeņu klājumu. Vēlams pārbūvēt kāpnes terases ziemeļu pusē, kas celtas no rupjiem dolomītakmeņiem un ir saplaisājušas, kā arī rekonstruēt terases norobežojumus.

2.8. Kalna augšējās daļas apzaļumojums rekonstruējams atbilstoši Rīgas galvenā dārznieka norādījumiem.

3. Projekta izstrādāšanas noteikumi

Projektam jāsastāv no šādiem materiāliem:

— novietnes un tuvākās apkārtnes plāns — M 1:500

— kalna augšējās terases plāns ar iezīmētiem celtniecības objektiem — M 1:100

— paviljona stāvu plāni, arhitektoniskā risinājuma izpratnei nepieciešamie griezumi, fasādes — M 1:50

— zīmējumi raksturīgākajām mazajām arhitektūras formām: apgaismes ķermeņiem, atpūtas soliem, norobežojuma elementiem — M 1:20

— paviljona un augšējās terases makets vai vairākas fotomontāžas no dažādām pusēm — M 1:100

— paskaidrojuma raksts ar tehniski ekonomiskajiem radītājiem

4. Neskaidrības par projektēšanas programmu un konkursa noteikumiem precizējamas līdz projektu iesniegšanas termiņam Rīgas pilsētas valdes Galvenajā arhitektūras pārvaldē Rīgā, Amatu ielā 4, 209.istabā, tālr.213069.