Par kopīgu darbību Latvijas teritorijā esošā naftas vada un naftas produktu vada ekspluatācijā

Latvijas Republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība (turpmāk tekstā — "Puses"), lai attīstītu savstarpēji izdevīgu sadarbību naftas un naftas produktu transportēšanā pa cauruļvadiem,

vienojās par sekojošo:

1.pants. Uz Latvijas teritoriju šķērsojošā Krievijas naftas produktu vada Samāra—Ventspils posma, Latvijas naftas vada un uz tiem attiecināmo ražošanas un tehnoloģisko sakaru sistēmu bāzes izveidot kopuzņēmumu (sabiedrību ar ierobežotu atbildību) naftas vada un naftas produktu vada ekspluatācijai saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

2.pants. Izveidojamā kopuzņēmuma statūtkapitālu veidos Pušu mantiskie un citi ieguldījumi. Šai nolūkā Puses izveido kopīgu auditorkomisiju, kas novērtēs Pušu ieguldījumu kopuzņēmumā.

3.pants. Kopuzņēmuma dibinātāji ir:

no Latvijas Puses — Latvijas Republikas Rūpniecības un enerģētikas ministrija;

no Krievijas Puses — Krievijas Federācijas Valsts komiteja valsts īpašuma pārvaldīšanai.

Kopuzņēmuma naftas un naftas produktu vada ekspluatācijas noteikumus noteiks speciālas starpresoru papildu vienošanās.

4.pants. Ar šo vienošanos noteiktajām Krievijas Puses īpašuma tiesībām attiecībā uz kopuzņēmuma investīcijām un mantu Latvijas Puse garantē tiesisko aizsardzību, ko nodrošina Latvijas Republikas likumdošanas akti un Latvijas Puses īpašuma tiesības attiecībā uz šī uzņēmuma mantu. Šis īpašums nevar tikt rekvizēts, konfiscēts vai nacionalizēts.

Latvijas Puse atzīst, ka Krievijas juridiskās personas, kurām pieder statūtkapitāla un peļņas daļa naftas un naftas produktu vada ekspluatācijai izveidojamā kopuzņēmumā, un tāpat investīciju un reinvestīciju ieguldītāji šajā uzņēmumā, tiek uzskatīti par ārzemju investētājiem. Viņu darbību Latvijas Republikas teritorijā regulē Latvijas Republikas likumdošanas akti par ārvalstu investētājiem, šī vienošanās un citas starptautiskas vienošanās, kurās piedalās abas Puses.

5.pants. Domstarpības, kas rodas starp uzņēmuma dibinātājiem, kas izveidots saskaņā ar šo vienošanos, arī par uzņēmuma darbības izbeigšanu, izskatāmas un noregulējamas savstarpēju konsultāciju un sarunu ceļā starp Latvijas Republikas Valdības pilnvaroto un Krievijas Federācijas Valsts komiteju valsts īpašuma pārvaldīšanai. Ja šādu savstarpēju konsultāciju un sarunu ceļā Pusēm neizdodas panākt vienošanos, strīds var tikt nodots šķīrējtiesai, ja saskaņā ar Pušu iepriekšējām procedūrām saņemta katras Puses speciāla piekrišana.

Šķīrējtiesas sastāvā būs trīs tiesneši: vienu iecels Latvijas Republikas Valdība, otru — Krievijas Federācijas Valdība, bet trešo izvēlēsies pirmie divi tiesneši, un viņš būs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja pirmie divi tiesneši nevar vienoties par trešā tiesneša kandidatūru, tad trešo tiesnesi izvēlēsies Starptautiskās tiesas priekšsēdētājs. Tiesnešu balsu vairākums būs pietiekams pamatojums, lai strīdā pieņemtu galīgu un Pusēm obligātu lēmumu. Trešais tiesnesis pilnvarots risināt visus procedūras jautājumus jebkurā gadījumā, ja šajos jautājumos ir domstarpības.

6.pants. Šī vienošanās stājas spēkā parakstīšanas dienā.

Parakstīta Maskavā 1993.gada 2.jūnijā divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.