Saeimas 2011.gada 1.decembra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums.Sākums – Saeimas materiālu 63.laidienā („LV”, Nr.193, 08.12.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"", kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta. Tātad nav ne ziņotāja, ne debatētāju...

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Runājot par Biedrību un nodibinājumu likumu un grozījumiem tanī, jāteic, ka...

Sēdes vadītāja. Mēs vēl neesam pie tā nonākuši. Tas ir nākamais. Tas ir nākamais. Mēs vēl skatām iepriekšējo jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"".

S.Dolgopolovs. Lūdzu, atvainojiet!

Sēdes vadītāja. Tātad atbildīgā būs Juridiskā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Vēl divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Divas nedēļas. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.decembris. Jā, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā". Ministru kabinets ierosina turpināt to izskatīt 11.Saeimā, jo tā pabeigšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Vai Dolgopolova kungs būs ziņotājs par šo likumprojektu? Lūdzu! Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam... Jūs debatēs piesakāties? Tātad ziņotāja nav.

Tātad sākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dogopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Mēs jau 17.novembrī esam pieņēmuši lēmumu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu. Šodien mūsu darba kārtības 39.punkts ir likumprojekts "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā", kur iestrādāti jau pēc pirmā lasījuma visi tie priekšlikumi, ko ietver no Ministru kabineta puses iesniegtais likumprojekts.

Es uzskatu, ka tas nebūtu prāta darbs - sākt no jauna likumprojekta izskatīšanu, ja šīs normas jau ir apritē un mēs to visu skatām jau, kā saka, pieņemtajā ritmā.

Es aicinu noraidīt šā likumprojekta turpmāku izskatīšanu.

Paldies. (No zāles: "Ļoti loģiski! Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad mums lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 82, atturas - 2. Tātad likumprojekts netiek turpināts izskatīt 11.Saeimā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Tātad ziņotāja par šo likumprojektu nav. Debatēt arī neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Reiram, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

15.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu "Būvniecības likums", kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Ziņotāja par šo priekšlikumu nav. Vai debatēt neviens nav pieteicies?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu "Būvniecības likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts "Būvniecības likums" tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā arī 11.Saeimā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Dombrovskis (ZRP).

1.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru kabinets ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu "Nodokļu atbalsta pasākuma likums", kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Ziņotāja par šo likumprojektu nav, debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu "Nodokļu atbalsta pasākuma likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts "Nodokļu atbalsta pasākuma likums" tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā paliek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Reiram, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

16.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru kabinets ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā", kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Ar šo likumprojektu situācija ir daudz interesantāka.

Likumprojektā domāts regulēt gadījumus, kad pašvaldību vēlēšanas notiek vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai tautas nobalsojumiem. 2010.gadā Valsts kontrole, pārbaudot to gadījumu, kā jūs atceraties, kāds mums ir bijis, konstatēja, ka ir zināmas nepilnības šajā likumā, kas regulē vēlēšanu komisiju darbību.

2011.gadā, pēc 2010.gada, Ministru kabinets 29.jūlijā... šā gada 29.jūlijā iesniedza šo likumprojektu, kas ir uz jūsu galdiem. Saeima bija pieņēmusi to izskatīšanai, un, kad sāka darbu 11.Saeima, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisija izskatīja šo likumprojektu, bet, atšķirībā no Ministru kabineta, palūdza atzinumus no Valsts kontroles, no Centrālās vēlēšanu komisijas un no Latvijas Pašvaldību savienības, jo tās ir šā likuma darbības subjekti. Visos trijos gadījumos tika saņemtas negatīvas atbildes, un, izskatot otro reizi komisijā minēto likumprojektu ar visiem šiem atzinumiem, saņemot arī Finanšu ministrijas kā tā izstrādātājas jaunus priekšlikumus, komisija vienbalsīgi nolēma neturpināt šā likumprojekta izskatīšanu un griezties pie Ministru kabineta ar lūgumu līdz nākamā gada 30.martam izstrādāt principiāli jaunu likumprojektu, kurā būtu sniegtas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri izskanēja apspriešanas gaitā.

Līdz ar to es uzskatu, ka nav lietderīgi izskatīt piedāvātās normas, jo tās tik un tā tiks principiāli pārstrādātas.

Bet viena piezīme.

Viss, kas notiek Saeimā, tiek kontrolēts... tam visam būtu jābūt kontrolētam arī no Ministru kabineta puses, jo tas viss, kas notiek komisijās, Saeimas sēdēs un tā tālāk, tiek atspoguļots arī Saeimas mājaslapā. Es sekoju līdzi tam, kas notiek Ministru kabineta sēdēs, kad tiek ierosināti jauni likumprojekti, un es zinu, kā mēs apmēram varam plānot arī komisijas darbību. Šeit bija jau zināms, ka šis jautājums ir izskatīšanā, bet tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, vai turpināt šā likumprojekta - brāķa! - izskatīšanu 15.novembrī.

Man šķiet, ka šodien tā būtu ļoti interesanta ilustrācija tai konferencei, kura notiek netālu no mums tieši šinīs stundās un kura saucas "Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai", un kuru organizē Valsts kanceleja. Tā ir laba ilustrācija tam, ka sadarbība diemžēl mums nav tādā līmenī, kādā tai būtu jābūt. Un es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 81, atturas - 1. Tātad lēmums nav pieņemts, likumprojekts netiks turpināts izskatīt 11.Saeimā. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

Ja referenta nav, likumprojekts mums pārvietojas uz darba kārtības beigām un tiks izskatīts kā pēdējais.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums".

Šis likumprojekts tika iesniegts iepriekšējā Saeimā. Arī iepriekšējā Saeima to izskatīja otrajā lasījumā, un šī Saeima nolēma pārņemt šo likumprojektu un piešķīra tam steidzamību, un nu izskatām šo likumprojektu. Bija daudzi jautājumi par to: vai Saeima pieņems vai nepieņems šo likumu, vai tas tiks torpedēts? Gribu pateikt, ka komisija strādāja ļoti saliedēti. Komisija nešķiroja - pozīcija vai opozīcija. Nevienu brīdi neradās iespaids, ka kāds no deputātiem grib torpedēt šo likumprojektu. Arī visi iesniegtie priekšlikumi un debates bija atbilstoši tam, lai šo likumprojektu pieņemtu. Gribu pateikties visiem komisijas locekļiem, kā arī tiem deputātiem, kuri iesniedza priekšlikumus un kuri nav komisijas locekļi, - tas ir Ādamsona kungs iepriekšējā Saeimā, un tā ir Siliņas kundze šajā Saeimā. Vēlreiz atgādinu, ka visi šie priekšlikumi bija vērsti uz likumprojekta uzlabošanu.

Kā jūs zināt, šo likumprojektu valsts izstrādā jau vairāk nekā 15 gadus. Tika ieguldīts liels darbs arī no Finanšu ministrijas puses, no Tieslietu ministrijas puses, no kontrolējošo dienestu - KNAB, Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta - puses. Gribu visiem pateikties pirms šā likumprojekta apspriešanas uzsākšanas un priekšlikumu izskatīšanas.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 1.pantu "Likuma mērķis un darbības joma" un precizē dažas normas. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas pilnībā precizē pirmā lasījuma redakciju un iesniegtos priekšlikumus. Komisija ir izveidojusi savu redakciju un atbalsta šo redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8.priekšlikums... Par 2.pantu ir visi šie priekšlikumi: 8.-11.priekšlikums, 21., 22.priekšlikums.

Tātad 11. būs atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš apkopos visu - tātad 8., 9., 10., 21. un 22.priekšlikumā izteiktos priekšlikumus par likuma subjektiem.

8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Komisijas 11.priekšlikums par 2.pantu, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēji... Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12.priekšlikums... Par 3.pantu ir priekšlikumi no 12. līdz 26.priekšlikumam. Tātad šis pants ir "Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritēriji". Taču komisija 12. - finanšu ministra priekšlikumu - nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tātad 14. - finanšu ministra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, bet pārstrādājot ir iekļāvusi 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Finanšu ministra Vilka priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Nē, nē... Mums vienkārši ir kļūda uz ekrāna... Mums bija kļūdains ziņojums... Kļūda tiek labota, un viss ir kārtībā ar likumprojektu un ar ziņotāju... (Zālē smiekli.)

Turpiniet, Reira kungs!

J.Reirs. Paldies.

Tātad es nojuku, pie kura priekšlikuma es...

Sēdes vadītāja. Pie 16.priekšlikuma.

J.Reirs. Tātad 16. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tāpat arī 17. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Arī 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. - finanšu ministra priekšlikums. Ir iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā un daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 24. - Vilka kunga priekšlikums... Tātad finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 25. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un sadalot iekļauts 11. un 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tātad 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - apkopo visus iepriekšējos priekšlikumus un 3.pantā pilnībā regulē mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritērijus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Uz 4.pantu attiecas priekšlikumi no 27. līdz 36.priekšlikumam, un šis pants regulē mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kārtību.

27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 31. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 33. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tātad 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 34.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas sevī ir apkopojis visus tos daļēji atbalstītos priekšlikumus par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kārtību un nosaka šo kārtību, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37.priekšlikums attiecas uz 5.pantu, kurš nosaka mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas. Uz šo pantu attiecas visi šie priekšlikumi - no 37.priekšlikuma līdz 49.priekšlikumam. Tātad 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 38. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēdējo nedēļu laikā ir sanākusi kopā neskaitāmas reizes un šim likumprojektam veltījusi ļoti garas stundas, kuru laikā, es teiktu, tiešām konstruktīvā kopdarbā deputātiem, Valsts ieņēmumu dienestam, Tieslietu ministrijai, KNAB, Finanšu ministrijai un arī Saeimas Juridiskajam birojam ir izdevies atrast juridiski korektākās likuma pantu redakcijas, un komisija tās ir atbalstījusi, un tās šobrīd atbalstu arī es, tādēļ es atsaucu piecus savus priekšlikumus - 38., 39., 40., 55. un 57.priekšlikumu.

Es vēlreiz gribu uzsvērt to, cik ļoti svarīgi ir neatlikt sākumdeklarēšanos, tādēļ es aicinu visus kolēģus vēlāk arī balsot par likumprojektu kopumā un atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, Reira kungs, turpiniet!

J.Reirs. Tātad 38.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. 38., 39. un 40.priekšlikums ir atsaukts. Jums ir jāturpina ar 41.priekšlikumu.

J.Reirs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 42. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 43. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 44. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 45. - deputātes Siliņas priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 47. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 49.priekšlikumā komisija ir apkopojusi visus priekšlikumus, kas ir attiecināmi uz 5.pantu "Mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas". Tas viss ir atbalstīts komisijas redakcijā - 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - finanšu ministra priekšlikums. Tas attiecas uz 6.pantu "Iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanas nosacījumi". 50.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tātad 51. - komisijas priekšlikums - precizē visus 6.panta nosacījumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52.priekšlikums attiecas uz 7.pantu un arī līdz 56.priekšlikumam... Tātad 7.pants saucas "Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju pienākumi un tiesības". Un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 53. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 54. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 56. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir apkopojis visus priekšlikumus un pirmā lasījuma redakciju 7.pantā. Komisija ir izveidojusi savu redakciju, kuru ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Bet mums ir jāturpina likumprojekta izskatīšana pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim deputātu paziņojumus.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu, pulcēsimies pēc dažām minūtēm uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu dibināšana notiks Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi! Lūdzu Sarkanajā zālē uz 5 minūšu īsu komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Irina Cvetkova... ir, Sergejs Dolgopolovs... ir, Raivis Dzintars (No zāles: "Bija!")... tikko bija, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav Līdakas kunga, Vineta Poriņa... nav un Romualds Ražuks... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mums ir jāturpina sēde, bet mums nav ziņotāja...

Tātad, lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām Saeimas 1.decembra sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pirms pārtraukuma mēs izskatījām 56.priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi komisija un atbalstījuši deputāti.

57.priekšlikumu deputāte Siliņa ir atsaukusi.

Tātad mēs turpinām ar 58.priekšlikumu.

J.Reirs. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 60. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir apkopojums par 8.pantu "Īpašie noteikumi attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumiem" un ir atbalstīts. Šis pants paredz... Panta trešā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros detalizēti tiks noteikta kārtība un termiņš, kādā persona deklarēto skaidrās naudas uzkrājuma daļu, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, iemaksās kontā kredītiestādē. Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka Satversmes 90.pants prasa, lai šī kārtība, kā arī termiņš naudas iemaksāšanai kredītiestādē indivīdam būtu savlaicīgi zināms un lai šie noteikumi būtu arī skaidri formulēti un saprotami, lai persona varētu regulēt savu uzvedību, tostarp rīcību ar finanšu līdzekļiem.

Savukārt Satversmes 105.pants prasa, lai ar šo procedūru saistītie īpašuma tiesību ierobežojumi personai būtu pēc iespējas saudzējošāki. Minētais uzliek pienākumu Ministru kabinetam, izstrādājot un izdodot attiecīgos noteikumus, nodrošināt to atbilstību Satversmē noteiktajām personas tiesībām. Komisija nolēma, ka pirms šo noteikumu izsludināšanas komisijai būs iespējas iepazīties ar šiem noteikumiem.

Tātad 61.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 63. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 64. - komisijas priekšlikums, kas noteic, ka atbildība par deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu ir praktiski vērtējama pēc pastāvošās likumdošanas. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. - finanšu ministra priekšlikums izslēgt 11.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka pārejas noteikumu un dod deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.februārim izdot šā likuma 8.panta trešajā daļā minētos noteikumus, tātad noteikumus par skaidrās naudas iemaksas kārtību un termiņu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. - jauns priekšlikums, ko veidojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un kas nosaka likuma spēkā stāšanās kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Pārējie priekšlikumi ir saistīti ar mantiskā stāvokļa deklarācijas anketu.

68. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 69. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 70. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 71. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Komisijas iesniegtais 72.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija saistībā ar šo likumprojektu ir saņēmusi Juridiskā biroja precizējoša rakstura divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir redakcionāls likumprojekta 1.panta precizējums. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 2.priekšlikums ir likumprojekta 2.panta precizējums. Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Cvetkova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šodien mums ir zīmīga diena, jo mēs lemsim par nāves soda izslēgšanu no mūsu Krimināllikuma.

Likumprojekts par Krimināllikuma grozījumiem ir pārņemts no iepriekšējās Saeimas un šodien trešajā lasījumā tiks izskatīts.

Likums paredz pilnīgi izslēgt nāves sodu no Latvijas krimināltiesību sistēmas. Jā, mēs nepiemērojam šo sodu jau sen, bet joprojām Krimināllikumā tāda iespēja pastāv. Kara laikā mēs varam saskaņā ar mūsu spēkā esošo likumu šo sodu piemērot. Tomēr tas nav civilizēti. Jūs droši vien dzirdējāt, ka mūsu kaimiņzemē Baltkrievijā vakar tika piespriests nāves sods diviem cilvēkiem, bet civilizētā valstī šis sods nedrīkst būt piemērots, jo nedrīkst slepkavot cilvēkus valsts vārdā. (No zāles: "Tiešām?! Ko mēs varam vispār?")

Juridiskā komisija tātad izskatīja likumprojektu, un ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Juridiskais birojs aicina papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā: "Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas tās šā likuma normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums." Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Savukārt 2.priekšlikums ir no Juridiskās komisijas - papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī."

Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu un es lūdzu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 2.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Apžēlošanas likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tātad trešajam lasījumam tiek virzīts likumprojekts, kas paredz izdarīt grozījumus arī Apžēlošanas likumā. Grozījumi ir saistīti ar tikko pieņemto likumu, kas paredz nāves soda izslēgšanu no Krimināllikuma.

Ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskās komisijas - papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī."

Juridiskā komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt grozījumu projektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apžēlošanas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tātad trešajam lasījumam tiek virzīts likumprojekts, kas paredz grozījumus, kuri saistīti ar nāves soda izslēgšanu no Krimināllikuma.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 2.pielikuma trešās nodaļas 12.1 punktu šādā redakcijā:

"12.1 Narkotiskā viela, kuras nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību: tapentadols 0,1 g 10 g".

Šiem grozījumiem ir tehnisks raksturs, jo iepriekš likumā bija pieļauta kļūda un likums redakcionāli ir jāsakārto.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī."

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt grozījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Satversmes tiesas likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam uz trešo lasījumu neviena priekšlikuma nav, līdz ar to es lūdzu atbalstīt to trešajā lasījumā. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējā Saeimā pieņemto Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Satversmes tiesas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar kriminālsodu politikas koncepciju. Šī koncepcija paredz, ka par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz 3 mēnešiem, tādējādi pilnībā atsakoties no tāda kriminālsoda kā arests. Līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt no Latvijas Sodu izpildes kodeksa tiesisko regulējumu, kas attiecas uz šo soda veidu - arestu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2012.gada 1.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 1.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts sakārto situāciju un atvieglo procedūru uzturlīdzekļu piešķiršanai, un tajā vienkāršotas normas attiecībā arī uz uzturlīdzekļu piedziņu. Piemēram, paredzēts uzturlīdzekļus izmaksāt, pamatojoties ne tikai uz tiesas spriedumiem, bet arī uz nolēmumiem.

Likumprojekts ir papildināts arī ar jauniem pamatojumiem uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanai (piemēram, ja aizbildnis beidzis pildīt aizbildņa pienākumus un ja iesniedzējs saņem no ārvalstīm pabalstu vai materiālu palīdzību, kuras mērķis pēc būtības ir līdzīgs izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda).

Kopumā ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums un paredz, ka gadījumā, kad no iesniedzēja tiek piedzītas nepamatoti izmaksātās uzturlīdzekļu summas, tiek piedzīti arī likumiskie procenti par šīm summām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 3. - arī tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Respektīvi, tiek pagarināts termiņš, lai iesniedzēji varētu iesniegt fonda administrācijā nepieciešamos dokumentus uzturlīdzekļu saņemšanai no fonda.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. Tātad par 4.priekšlikumu mēs jau runājām.

5. - tieslietu ministra priekšlikums, redakcionāls, lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 6. - tieslietu ministra redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 7. - tieslietu ministra redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts. Priekšlikums saistīts ar projektu "Valsts informāciju sistēmas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra pilnveidošana, izpildes termiņa pagarināšana".

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 10. - tieslietu ministra priekšlikums sakarā ar Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu, kā arī nepieciešamību informēt sabiedrību par izmaiņām normatīvajos aktos pēc likuma pieņemšanas. Tiek arī pagarināts likuma spēkā stāšanās termiņš līdz 2012.gada 1.aprīlim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Šā gada 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījums Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums (likumprojekta reģistrācijas Nr.31/Lp11).

Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kur, nosakot konkrētas motorstundas, tiek definēts, ko uzskata par jaunu traktortehniku. Tas diemžēl nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Nedaudz koriģējot motorstundu skaitu, ir atbalstīts komisijas priekšlikums, kurš ir 2.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - komisijas priekšlikums, ar ko izslēdz norādi par likuma spēkā stāšanos. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā mēs priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 6.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" (dokumenta reģistrācijas Nr.15/Lp11).

Es gribu tikai atgādināt, ka šie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā ir saistīti ar to, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības darbu, respektīvi, organizācijām, kam apgrozījums ir mazāks nekā 25 000, ir iespējams veikt grāmatvedību atvieglotā kārtībā.

Komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Netika atbalstīts, jo tika uzskatīts, ka tas rada pārāk lielus administratīvus šķēršļus biedrībām, kad tās dibinās un reģistrē savu juridisko adresi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Ja tā ir viena nopietna biedrība, tad, dibinoties un reģistrējot arī savu juridisko adresi, tai nekādu īpašu birokrātisku šķēršļu nav nokārtot šīs formalitātes, kuras ierosina tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs divu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, sabiedrībai ir tiesības zināt, ko šīs biedrības dara. Nereti mēs televīzijā redzam tādus sižetus, ka žurnālists ierodas uz kādas komercfirmas vai biedrības juridisko adresi un vēlas uzzināt konkrētās juridiskās personas pārstāvja viedokli, taču izrādās, ka tajā adresē dzīvo pilnīgi sveši, nezināmi cilvēki, kuriem nav ne mazākās nojausmas, ka tur kāds vispār ir reģistrējies.

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Nav jau izslēgts, ka kādam no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjiem dzīvesvietas adresē kāda biedrība tiek reģistrēta, viņam pašam nezinot.

Es gribu tomēr komisijas argumentus dzirdēt pilnībā, jo te tiešām nav redzami kādi īpaši birokrātiski šķēršļi.

Un vēl. Nākamais aspekts ir valsts drošības aspekts. Ja šāda biedrība reģistrējas kādā vietā, tad tai ir jābūt pieejamai ne tikai no plašsaziņas līdzekļu pārstāvju puses, bet arī valsts drošības iestādēm tomēr ir jābūt informētām par to, kur šāda biedrība atrodas. Jo bieži vien Latvijā zem dažādu biedrību nosaukumiem reģistrējas Latvijas valstij nebūt ne draudzīgas organizācijas. Tādu nav daudz, bet diemžēl tādas ir.

Tā ka es tomēr ierosinu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija bija sākusies ļoti sen, kad mēs apspriedām jautājumu par dzīvesvietas deklarēšanu. Arī toreiz parādījās tāda prasība, ka, lūk, tas būtu labi: ja kāds grib deklarēties, būtu labi, ja viņš iesniegtu arī tāda veida izziņu. Šeit atšķirība īpaši... ļoti neliela, jo biedrību veido trīs vai vairāk cilvēku un līdz ar to atšķirība ir minimāla. Birokrātiskais slogs ir pietiekami liels.

Jāsaka arī tas, ka principā cilvēki var apvienoties biedrībās, arī nereģistrējot šīs biedrības, - neformālos pulciņos, klubos, biedrībās un tā tālāk. Ko darīt ar tiem?

Ja mēs runājam no drošības viedokļa jeb aspekta, man šķiet, ka šī prasība esošajā situācijā ir stipri pārmērīga, vairo administratīvo slogu, vairo, dabīgi, ierēdņu noslogotību un rada vienīgi rūpes un raizes tām nelielajām biedrībām, kurām vārds ir "leģions", jo to ir bezgalīgi daudz. Tās vairojas kā... es neteikšu "kā sēnes pēc lietus". Man šķiet, ka tā ir pārlieka prasība un ka šodien to visu birokratizē.

Ir cita lieta, ka likumā ir paredzēta norma, ka Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz visu valdes locekļu iesniegums ar piekrišanu būt par valdes locekļiem. Šo normu varētu uz trešo lasījumu papildināt ar papildu prasību, lai iesniegumam par to, ka cilvēks ir gatavs kļūt par biedrības valdes locekli, pievienotu arī... lai būtu pievienota arī norāde uz saziņas vietu, deklarēšanas vietu. Un ar to būtu pilnīgi pietiekami, lai visi visu zinātu... un zinātu, pie kā vērsties... bez liekām birokrātiskām prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tieslietu ministrijas pārstāvis, kas pamatoja komisijas sēdē šo priekšlikumu, pamatoja to ar konkrētiem gadījumiem, ka tā arī notiek, ka cilvēki konstatē, ka viņu dzīvoklī ir reģistrēta kāda biedrība, un tad viņiem rodas no tā problēmas. Un nu par kaut kādu slogu... Nu, saprotiet, tas tiešām nav nekāds nesamērīgs slogs. Turklāt neviens jau arī nav licis priekšā pārreģistrēt visas biedrības vai pieprasīt to no esošajām biedrībām. Šī norma stātos spēkā tikai jaunu biedrību reģistrācijas gadījumā.

Protams, es saprotu, ka, piemēram, Čigānes kundzei varbūt patiktu, ka viņai dzīvoklī piereģistrētos, teiksim, kāda biedrība, kas cīnās par krievu valodu kā otro valsts valodu, vai, teiksim, Dolgopolova kungam patiktu, ka viņa dzīvoklī piereģistrētos kāda ultranacionālistu biedrība... Bet katrā gadījumā man personīgi nepatiktu, ka manā dzīvoklī piereģistrētos vienalga kāda sveša biedrība, un, ņemot vērā šos apsvērumus, šo izsvērto Tieslietu ministrijas priekšlikumu es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Dārgie kolēģi! Arī es esmu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekle, un mēs šo jautājumu izskatījām. Mums radās jautājums Uzņēmumu reģistra pārstāvim, kas pārstāvēja tieslietu ministra iesniegumu: cik bieži ir bijušas problēmas ar šo jautājumu? Viņš teica, ka tikai trīs reizes pēdējā pusgada laikā. Latvijā ir 13 tūkstoši nevalstisko biedrību, par ko mēs varam tikai priecāties, un tikai trīs reizes ir bijušas kādas problēmas, kuras tad, zināms, var izpētīt. Jā? Bet tāpēc radīt jaunu noteikumu, kas tomēr ir birokrātiski apgrūtinošs... Jo ir maldīgi arī teikt, ka biedrības it kā nav reģistrējušas savas adreses. Tās ir reģistrējušas! Šeit ir runa par to, ka no dzīvokļa vai īpašuma pārstāvja vajag saņemt sertifikātu, ka viņš ir piekritis, ka reģistrē. Tā ka tur rodas visādas problēmas saistībā ar visādiem zīmogiem, ar sertifikātiem un tā tālāk.

Tādējādi es rosinu tomēr piekrist tam, ka mēs šoreiz gribam atvieglot visu šo pierādījumu nastu.

Es arī atbalstītu to, ko vēlreiz minēja kolēģis Dolgopolova kungs. Tās jau nav arī valdes locekļu adreses, kas ir reģistrā ieviestas vienmēr... Tā ka tur jau ir pietiekami daudz mehānismu, kā Uzņēmumu reģistrs vai jebkurš cits var zināt, kas tā īsti ir par biedrību.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Es arī no savas puses aicinu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu, un es to pamatošu ar faktu, ka biedrības tiek reģistrētas ne tikai dzīvokļos, bet tās tiek reģistrētas šad tad arī studentu kopmītnēs. Man kā augstskolas vadītājam ir nācies sastapties ar šādu situāciju, tajā skaitā ar situāciju, kad biedrības ir pārtraukušas savu darbību, bet korespondence joprojām nāk uz atbilstošo augstskolu. Un es pieļauju, ka tas skar arī citas izglītības iestādes, kurām ir kopmītnes.

Tā ka, no šā viedokļa raugoties, manuprāt, šis jautājums ir... tieslietu ministrs ir pamatoti to izvirzījis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čigānes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir pamatā tehniskas dabas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Līdzīga veida tehniska rakstura priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts, un tas ir pēc būtības līdzīgs priekšlikums jau neatbalstītajam priekšlikumam un šoreiz ir saistīts ar nodibinājumiem, kam ir jāsniedz apliecinājums, ka īpašnieks piekrīt tam, ka nodibinājums reģistrē savu juridisko adresi kādā konkrētā adresē. Komisija minēja tos pašus argumentus, ko tā izteica jau diskusiju laikā par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas -5. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 6.decembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu".

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Līdzīgi kā daudzās tiesiskās valstīs, arī Latvijas Republikas Satversmes 26.pants paredz iespēju atsevišķos gadījumos izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Šādas komisijas izveidošana šodien ir vairāk nekā nepieciešama. Iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību intereses aizskar Latvijas Krājbankas situācija.

Daudz ir argumentu par to, ka tā nav sistēmiskā banka, tomēr es vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktiem. Aptuveni 83 procenti no depozītiem ir Latvijas rezidentiem. Korespondējošajos kontos līdzekļi 109 miljonu latu apmērā tika ieķīlāti, un tas atklājās no tām ziņām, ko mēs saņēmām presē. Jautājums ir tāds: vai šī minēto līdzekļu ieķīlāšana kaut kādā veidā ietekmē bankas darbību tagad vai ietekmēja vakar? Ir ziņas par to, ka minēto līdzekļu ieķīlājums bija jau ilgu laiku iepriekš. Vai tas traucēja bankai veiksmīgi strādāt?

Mūs interesē, kāds bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ceturkšņa ziņojuma saturs, tātad arī to ziņojumu saturs, kuri par šo banku tika sniegti Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, kad nekāda veida problēmas un kļūdas sakarā ar Latvijas Krājbanku netika konstatētas. Mūs interesē un sabiedrībai ir jāzina, vai tika un kad tika iesniegti Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai ziņojumi par Latvijas Krājbankas problēmām ar likviditāti.

Vērojot dokumentus attiecībā uz Latvijas Krājbanku, jāteic, ka bankas likviditāte svārstījās no 60 līdz 70 procentiem, un pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsāka pārbaudi un paziņoja par iztrūkumu, likviditāte saglabājās līdz 33 procentiem. Tas nozīmē, ka banka faktiski pēc formālām prasībām varēja darboties.

Ja mēs runājam par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tad jāteic, ka tā ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, kā arī privāto pensiju fondu darbību. Komisijas pienākums ir veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti, konkurētspēju un attīstību, kā arī nodrošināt noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību.

Kāda tad, godājamie deputāti, šajā gadījumā bija un kādā veidā tika realizēta tā uzraudzība? Kādu mācību mūsu valsts ir guvusi pēc "Parex bankas", ja šāda situācija attiecībā uz Latvijas Krājbanku atkārtojas? Mēs redzam, ka šajā situācijā ir pieļauta sistēmiska kļūda no valsts varas puses attiecībā uz uzraudzības mehānisma pilnveidošanu Latvijas Krājbankas sakarā.

Mani mulsina, ka no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses Krājbanka tika pārbaudīta jau divus mēnešus pirms notikumiem. Mani mulsina, ka banka "Snoras" tika nacionalizēta, bet mūsu valsts izveidoja... izvēlējās to ceļu, lai administrētu banku priekš lietuviešiem. Kāpēc netika iedarbināts tas mehānisms, kurš ir paredzēts banku pārņemšanas likumā, un kāpēc netika veikta bankas nacionalizācija?

Uz visiem minētajiem jautājumiem sabiedrībai ir tiesības zināt atbildes.

Mums ir jautājumi: kas būs ar to kredītportfeli, un kas būs iecelts par bankas administratoru, un kad tas viss tiks realizēts un par kādu vērtību? Vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par dienišķo 50 latu izmaksu cilvēkiem nav bijis tas lēmums, kurš faktiski nogremdēja šo banku? (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Un kāda ir attieksme pret iedzīvotājiem šajā situācijā?

Mani mulsina šie apstākļi, un sabiedrībai ir tiesības zināt, ka valstij nav konsekventas un skaidras pozīcijas minētā bankas jautājuma atrisināšanas sakarā. Visu informāciju, ko sabiedrība iegūst, tā iegūst ar preses starpniecību, to skaitā arī deputāti. Nekāda veida lēmums attiecībā uz skaidru un detalizētu izskaidrojumu, ko arī pieprasīja opozīcija šajā lietā, no valdības puses nav sniegts. Mani mulsina tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās vārdiem, iesaistās sarunās ar noziedzniekiem un lūdz naudu atgriezt, bet vēlāk tā cenšas pierādīt un strīdas par to, kurš tad pirmais ir aizgājis uz policiju un uzrakstījis ziņojumu par problēmām bankā.

Mani mulsina tā situācija, ka Latvijas Krājbankas vadība nestrādā un nedarbojas atbilstoši darba dienām, jo iesniegums tik tiešām tiek iesniegts tikai pirmdien.

Visu šo laiku mums ir informācijas trūkums, un mums šī pozīcija būtu jāizvērtē. Es uzsveru nepieciešamību izvērtēt un atklāt sistēmiskas kļūdas. Mums kā politiķiem risinājums šai situācijai ir jāpiedāvā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Neapšaubāmi, veidot izmeklēšanas komisiju - 34 deputātiem ir tādas tiesības, tās ir noteiktas Satversmē, un neviens neiebilst pret šo Satversmē noteikto kārtību. Jautājumu ir ļoti daudz, ko tagad opozīcijas kolēģi uzdeva. Ne visus jautājumus viņi uzdeva šeit, no tribīnes.

Es aicinu, šādu komisiju veidojot, ļoti nopietni pievērsties sadaļai, par kuru nez kāpēc "Saskaņas Centra" kolēģi nerunāja; respektīvi, sadaļai par to, kā Rīgas dome un arī citas pašvaldības realizē nebūt ne tā labākā saimnieka praksi, izvietojot ārkārtīgi lielus depozītus uz ārkārtīgi maziem procentiem.

Es aicinu šo komisiju nodibināt un skatīties jautājumus visplašākajā spektrā. Bet sakarā ar to, ka šis lēmuma projekts paredz divas sadaļas, un sakarā ar to, ka mums Kārtības rullī ir 133.pants, kurš pieļauj balsot par sadaļām atsevišķi atsevišķos lēmumos, es aicinu sadalīt šo jautājumu divās daļās: vispirms nobalsosim par to, ka šāda komisija tiek izveidota, un tad balsosim par otro sadaļu, kurā ir teikts, ka šai komisijai ir jātiek dibinātai uz 9 mēnešiem. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas dibināšanu, bet neatbalstīt uzreiz tik gara tās darbības termiņa noteikšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt, atbildot Zaķa kungam, jārunā būtu par 7 mēnešiem, un tas ir tāds labs periods (pārnestā nozīmē).

Bet, ja mēs runājam par visiem notikumiem, kas ir saistīti ar Krājbanku, un visu to situāciju, ka mēs varam izmantot tikai to informāciju, kas ir parādījusies publiskajā telpā, tad varētu izdalīt tādus četrus blokus. Un tie ir: izteikti varonīga Latvijas Krājbankas darbības apturēšana un vainīgo amatpersonu aresti; finanšu ministra un premjera uzsvērtie mājieni uz Lietuvas puses pienākumu glābt Latvijas Krājbanku; situācija Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanas nodrošināšanā; bankas likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību un iekšzemes kopprodukta attīstību.

Tie ir tie četri bloki, uz kuriem mums... Arī man ir ļoti daudz jautājumu, bet saistībā ar Krājbanku es gribētu runāt mazliet citādā kontekstā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un valdības pārstāvji ir ieņēmuši visai savdabīgu pozīciju - aizstāvēties: "Viss mums te banku lietās ripo labi, bet daži zaglīši, kurus mēs te veiksmīgi salikām būros, patraucē. Bet tagad atkal viss ir kārtībā!" Par to kārtību man ir dziļas pārdomas.

Un atcerēsimies, ka līdzīgi pastāsti bija arī pēc tam, kad mums bija problēmas ar "Parex banku". Varam vēl atcerēties arī 1995.gadu, kad mums bija problēmas ar bankām, bet tas ir jau mazliet cits stāsts.

Latvijas Radio 23.novembra raidījumā studijas viesis Nātriņa kungs, bijušais Latvijas Krājbankas prezidents, izteica ļoti vienkāršu secinājumu, ka naudas aizplūšana no bankas, visticamāk, notika caur bankas korespondējošajiem kontiem, kuru pastāvēšanu un naudas apriti, visticamāk, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekontrolē. Tā teica Nātriņa kungs. Rupji un vienkārši.

Tāpat ļoti atraktīvs 23.novembra intervijā bija bankas pagaidu pārvaldnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, stāstot, ka pazaudētā nauda izmantota diviem mērķiem - Latvijas Krājbankas pamatkapitāla palielināšanai, kā arī bankas līdzīpašnieka - Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova - privātajiem projektiem, piemēram, iecerētajai autokoncerna "SAAB" pārņemšanai. Taču interesantākais ir šā stāsta papildinājums, ka pagaidām saņemtas esot ziņas no vienas bankas. Decembra vidū iestājas ķīlas termiņš, bet darījuma dokumenti parakstīti šā gada 11.augustā. Secinājums šādam atklājumam ir tikai viens: Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav sistēmas bankas darījumu dokumentu kontrolei vispār, ja vairāki ķīlas līgumi netiek ne reģistrēti, ne arī pārbaudīti no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses. Tātad bankas darbība pusgadu vai varbūt arī ilgāk notiek bez legāliem dokumentiem un bez finanšu plūsmas analīzes. Par to daļēji runāja arī Elksniņa kungs.

Interesants ir arī Krūmanes kundzes vēstījums, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc naudas iztrūkuma atklāšanas Latvijas Krājbankā ir kontaktējusies ar bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu. Ierēdne uzsvēra, ka nevarot stāstīt visas sarunas detaļas, piebilstot, ka pati nav piedalījusies videokonferencē starp Antonovu un FKTK pārstāvjiem. Krūmane atteicās atbildēt, vai Antonovs sarunas laikā ir solījis pazudušos 100 miljonus latu atdot atpakaļ. Tāpat ierēdne atzina, ka garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas gadījumā nepieciešami apmēram 350 miljoni latu, bet Noguldījumu garantiju fondā ir līdzekļi tikai nepilnu 150 miljonu latu apmērā. Trūkstošos 200 miljonus latu nākšoties aizņemties no Valsts kases. Taču neatbildēja, kā tad būs ar šo 200 miljonu latu atdošanu valstij atpakaļ. Te ir otrs secinājums: šī ierēdne nedomā par naudas atgūšanu no bankas izlaupītājiem... nedomājot par naudas atgūšanu no bankas izlaupītājiem, jau runā par valsts naudas izvietošanu savu izdarību slēpšanai. Man vismaz tāds viedoklis ir radies.

Paliek neatbildēts būtiskākais jautājums: kādā apmērā atgūs naudu uzņēmēji, pašvaldības - tie, kuri ir ārpus likumā paredzētās garantētās atlīdzības? Un šodien mani izbrīnīja, kāpēc netika atbalstīts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu priekšlikums, lai šo netaisnību kaut kādā veidā noregulētu.

Un šeit parādās trešais secinājums...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. Man vajadzētu trīs minūtes. (No zāles: "Lai runā!", "Nē!", "Jābalso!", "Par demokrātiju!", "Demokrātija briesmās!")

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs lūdz trīs minūtes. Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso par šo lēmumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pagarinātu Ādamsona kunga uzstāšanās laiku par trijām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - 4. Tātad, lūdzu, runājiet! Jums ir vēl trīs minūtes.

J.Ādamsons. Un šeit parādās trešais secinājums. FKTK steidzas iedarbināt garantiju mehānismu, lai netiktu uzdoti jautājumi, cik tad īsti ir naudas Latvijas Krājbankas kontos. Tātad, iespējams, pat uz šo dienu FKTK nav īstas skaidrības par bankas faktisko stāvokli... vai arī tam visam ir dziļš politisks zemteksts par skandināvu banku lobiju, un tas, iespējams, izskaidro politiķu tik nekritisko skatu uz attiecīgās organizācijas darbību.

Runājot par ārzemju lobijiem, it sevišķi banku sfērā, es gribu atzīmēt arī to, ka par bankas "Baltija" likvidāciju vēl līdz šim nav īstas skaidrības, kā interesēs tā tika likvidēta un kādas ārvalstu intereses toreiz tika lobētas, un vai tikai tas nebija galvenais iemesls, kāpēc visa tā jezga sākās... ka jautājums bija par augstu ierēdņu iespējamo korupciju gan Vašingtonā, gan Maskavā, un iespējams, ka banka "Baltija" bija kā starpnieks, kurš piedalījās naudas līdzekļu atmazgāšanā un to legalizēšanā.

Diemžēl arī uz šiem jautājumiem nav atbildes.

Tāpat nav atbildes arī uz to, kāda tad ir atbildība no uzraugošo institūciju puses. Kāpēc vispār tā situācija varēja notikt? Man nav absolūti skaidrs, kāpēc Zviedrijā vai Lielbritānijā attiecīgās valsts amatpersonas ieklausās tajos ziņojumos, ko sniedz viņu attiecīgie specdienesti, neļauj dibināt attiecīgi tur banku filiāles, neļauj pirkt uzņēmumus un tamlīdzīgi. Vai tiešām no mūsu visiem trīspadsmit operatīvās darbības subjektiem nevienam nebija informācijas par to, ka šo attiecīgo Latvijas Krājbanku grib iegādāties persona ar ļoti apšaubāmu reputāciju? Ja Krievijā attiecīgi tiek noņemtas licences viņa pārstāvētām bankām, tad kāpēc mēs skrienam un atļaujam šīs licences izsniegt? Kur ir attiecīgo arī specdienestu atbildība šajā kontekstā? Kāpēc nebija operatīvās informācijas un ar ko tad viņi nodarbojas? Tas ir tas jautājumu bloks, uz kuriem tik tiešām vajadzētu atbildēt.

Un kas mani interesē vēl - kādi kopējie zaudējumi būs valsts un pašvaldību budžetiem? Kas un kādā termiņā veiks dienesta pārbaudi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veikto darbu Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanā? Kas un kādos termiņos veiks FKTK procedūru un kontroles sistēmu auditu, lai noskaidrotu tās darbības kvalitāti un efektivitāti, lai nepieļautu turpmākos brāķus tās darbā?

Atcerēsimies 1995.gada finanšu, budžeta un banku krīzi. Viss bija tieši atkarīgs no... (No zāles: "Nu ir gan laiks!")

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. ...banku uzraudzības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Es saprotu, godājamie deputāti... Pacitēšu divas lietas, kuras ir aizgājušas presē.

Pirmā. 17.novembris. Latvijas Republikas finanšu ministrs Vilka kungs: "Snoras problēmas Latvijas finanšu sistēmu neskar. Un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmu situāciju risināšanā." LETA, 17.novembris.

Vakar "Apollo": "Kuldīgas iedzīvotājus ved ar pašvaldības autobusu uz citu pilsētu pēc naudas, pirms tam lūdzot paziņot, cik tad viņi izņems un vai ar to pašu autobusu brauks atpakaļ."

Lūdzu, godājamie deputāti! Tādā valstī mēs dzīvojam! Šeit nu mēs esam! Mēs esam skaļi, drosmīgi, visur kliedzoši par to, ka mēs esam ļoti vareni un ka mēs varam pamācīt arī citus, bet rezultāts ir tāds, ka mūsu iedzīvotāji no vienas pašvaldības ar autobusiem tiek vadāti nezin kur, un tas autobuss ved viņus arī atpakaļ.

Šajā gadījumā tas piedāvājums, kurš bija par to termiņu, ir lielā mērā nekonsekvents un nav piemērojams. Mums ir jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp attiecībā uz minētā pasākuma ietekmi uz valsts budžetu, uz iespējamiem izdevumiem. Mani mulsina, ka tagad no "kabatas", labās un kreisās, - vai no Valsts kases vai no kaut kādiem Satiksmes ministrijas brīviem līdzekļiem, par kuriem mēs līdz šim brīdim pat nebijām zinājuši, - tiek finansēts airBaltic, tiek finansēts Uzturlīdzekļu garantiju fonds. Mani mulsina šī situācija, un es nevaru iedomāties, ka tā varētu tikt atrisināta agrāk par deviņiem mēnešiem.

Es uzstāju uz to, ka šajā jautājumā mums būtu kompleksi jāizvērtē mūsu finanšu sistēma, tajā skaitā atrisinot jautājumu par kontiem, korespondējošajiem kontiem, kuri mums pēc būtības netiek uzrādīti ieķīlājumā...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es nerunāšu par specdienestiem, par lomu, par uzraudzību, bet divas lietas gan es atzīmēšu.

Viena lieta ir par šo līdzekļu paņemšanu Garantiju fondam no valsts, it kā piesedzot savas lietas... Ādamsona kungs, ir likums, un likums ir jāpilda! Likums nosaka, ka piecu dienu laikā no līdzekļu nepieejamības brīža valstij ir jālemj par Garantiju fonda iedarbināšanu. Un tad no piektās līdz divdesmit piektajai dienai ir jāizmaksā visi garantētie līdzekļi, un, ja ir objektīvi iemesli, tad šo līdzekļu izmaksas var pagarināt vēl uz desmit dienām. Līdz ar to te nav jautājuma par fiksu valsts naudas paņemšanu, lai segtu savus soļus. Te ir jautājums par to, ka ir nepieciešams pildīt likumu, kurš nosaka manis minēto kārtību, un, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvju viedokļa, šie līdzekļi tiks atgūti un iemaksāti atpakaļ gan Noguldījumu garantiju fondā, gan Valsts kasē.

Un Valsts kase, piedaloties Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas visiem locekļiem, nolēma šādu darbību veikt.

Un otrs, ko es gribu pateikt. Skaidrs, Ādamsona kungs, ka neviens... varam pārmest, ka neviens nezināja, kas ir Antonovs, ne FKTK nezināja, kas ir Antonovs, ne specdienesti nezināja, bet Ušakova kungs gan zināja, kas ir Antonova kungs... Viņš gozējās fotokameru priekšā... teiksim, fotokameru priekšā Jūrmalas pasākumā... (No zāles starpsaucieni.)

Vakar FKTK pārstāvis... līdzīgas organizācijas Lietuvā pārstāvis, kurš bija, izrādās, bankas vadītāja kāzās, ir atkāpies, jā. Šinī gadījumā arī - gozēšanās ar labi zināmu cilvēku kameru priekšā... Un skaidrs, ka ļoti labs ieguldījums - 10 miljonu apmērā - finanšu institūcijā... Un, kā jau te teikts, pārmet vienmēr par to līdzekļu... pārmet... Iepirkumu likumā paredzēts, ka vienmēr ir nepieciešams lētākais piedāvājums. Nu, šeit Ušakova kungs arī ir izvēlējies lētāko piedāvājumu, tikai - attiecībā uz procentu likmi, kur vajadzētu izvēlēties lielāko piedāvājumu... ja vispār šī izvēle ir bijusi.

Tātad es lūdzu atbalstīt Zaķa kunga priekšlikumu veidot šo komisiju, bet pastiprināti arī skatīties... un kā pirmo uzaicināt vislielāko līdzekļu iesaldētāju uz šo komisiju... un saprast, kāpēc tas tā ir radies.

Un otrs - sadalīt šo balsojumu un atbalstīt sākotnēji tikai trīs mēnešu komisijas izveidi. Un, ja būs rezultāti, ja tiešām būs atrastas sistēmiskas kļūdas, tad komisijas darbu mēs varam pagarināt. Tās ir mūsu tiesības, un tas ir mūsu pienākums, ja šādi rezultāti būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Priecē fakts, ka mēs esam vienisprātis par nepieciešamību izveidot šāda veida komisiju. Es ceru.

Tad, kad sākās runas par to, kurš ir vairāk atbildīgs un kurš ir vainīgs - Ušakovs, Antonovs, Zaķis vai Vilks... Man liekas, ka tas gan nebūtu galvenais uzdevums.

Šodien, teiksim, Vilka kungs, publiski uzstājoties, saka, ka klientiem, ne tikai Krājbankas klientiem, bet arī pārējiem, vajadzētu rūpīgāk izvēlēties bankas un analizēt, kādi bankām ir procenti - un tā tālāk, un tā joprojām. Šāda veida aicinājumi nāk arī no citām pusēm. Visi ir gudri pēc tam, kad ir kaut kas noticis.

Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi: šai izmeklēšanas komisijai vajadzētu tomēr papētīt tos cēloņus un pamēģināt atrast arī tos mehānismus, kā varētu novērst šīs lietas, kas izraisīja vairākas problēmas.

Viens piemērs no šodienas. Es, pirms braukt uz darbu, paskatījos reklāmu - Hipotēku banka ļoti aktīvi aicina klientus atvērt kontus, sola neredzētus procentus. Un, godīgi sakot, tad, kad ir runa par to, ka, lūk, Hipotēku banka tiks sadalīta, pārdota, nez kas ar to tālāk notiks, tāda veida reklāma, nu, godīgi sakot, maigi izsakoties, ir neētiska. (No zāles dep. J.Reirs: "Kāpēc jūs "Privātbanku" nenosaucāt?")

Es varu piesaukt arī "Privātbanku", bet es - saskaņā ar Kārtības rulli - netaisos šajā zālē ielaisties debatēs ar Reira kungu kā deputātu.

Es aicinu tomēr šodien nelikt laika rāmjus, jo, kā liecina arī iepriekšējās Saeimas prakse, pārtraukt komisijas darbību var jebkurā brīdī. Jau nākamajā nedēļā to var izdarīt, pārliecinot vairākumu, ka, lūk, šīs komisijas darbs ir neefektīvs.

Man šķiet, ka šeit galvenais jautājums ir tas, ka ir jāizveido šī komisija, komisijai ir jāizstrādā tie uzdevumi, kas tai būtu jāveic, jāskata un jāpēta, un tikai tad var runāt arī par to nepieciešamo laika posmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nu, diemžēl atkal jāvēro tas, ka šāda it kā lieta ar normālu mērķi pārvēršas par kaut kādiem pozīcijas un opozīcijas savstarpējiem apvainojumiem.

Redziet, tad, kad es pirms gadiem desmit kopā ar daudziem citiem žurnālistiem 10 dienas no vietas stāvējām kājās bankas "Baltija" sprieduma laikā, mēs, protams, cerējām, ka nekas tāds vairs jāpiedzīvo nebūs. Bet diemžēl arī šī bankas "Baltija" lieta vēl nav beigusies, jo šobrīd ir spēkā apgabaltiesas spriedums par to, ka Latvijas Bankai, kura "nogulēja" banku "Baltija", jāatmaksā būs 60 miljoni noguldītājiem. Un es domāju, ka Senāts, kurš pēdējā laikā ir pieņēmis diezgan daudz visnotaļ progresīvu lēmumu, šo summu pēdējā instancē vēl var pat palielināt. Un kam tad mēs to atbildību prasīsim?

Tā ka šai komisijai, man liekas, ir jārunā vairāk par sistēmiskām lietām un jāskatās uz banku sistēmu šodien Latvijā vispār, nevis jāieciklējas tikai uz vienu Krājbanku. Vai mēs neesam pamanījuši, ka tajos pašos masu plašsaziņas līdzekļos, tikko kā ārzemēs ir kāds liels naudas atmazgāšanas skandāls, tā figurē arī Latvijas banku vārdi? Piemēram, "Baltic International Bank", kuru diemžēl nevar aiztikt, jo tā vēl joprojām uztur pie dzīvības "Jaunā laika" "tēvu" Einaru Repši, kuram tur ir kaut kāds mistisks fonds. To jau mēs nevaram aiztikt.

Tāpēc varbūt padomāsim par to, lai paskatītos uz šo sistēmu kopumā, nevis tagad noteiksim trīs mēnešus, te dalīsim balsojumu... Varbūt pastrādāsim tā sistēmiski! Un arī, protams, būtu labi, ja šī komisija varētu papētīt, kā jau Dolgopolova kungs teica, arī nākamo jautājumu - Hipotēku un zemes bankas likvidēšanu, izpārdošanu, pret ko strikti iebilda Latvijas Banka, un arī tā pati FKTK šo projektu nevienā brīdī nav atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums precīzi nosaka, ka komisija izveidojama uz laiku, kas ir norādīts priekšlikumā. Līdz ar to mēs nevaram balsot "par" Dzintara Zaķa priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Agešina kungs, mēs varam balsot par priekšlikumu sadali - balsot par konkrēto priekšlikumu pa daļām... 133.priekšlikums...

Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt: tā kā katru dienu tie darbinieki, kuri pašlaik neko nedara Krājbankā, 900 cilvēki, saņem algu... Ja, pieņemsim, mēs parēķināsim, ka 900 cilvēki vidēji saņem kaut vai 500 latu algu, tad katru mēnesi viņi mums izmaksā 18 000... un par 20 dienām, ko mums vajag samaksāt viņiem naudā, tas būs apmēram pusmiljons latu. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kuru arī vajag paņemt no Valsts kases un samaksāt viņiem.

"Kāpēc tad mēs neizmaksājam naudu Krājbankas izmaksām no "Citadeles" bankas?" rodas jautājums. Labs jautājums!

Šeit bija runa arī par drošības dienestiem, par to, ka neviens nezina, kas tas ir - Antonovs, bet mēs runājam par valsts drošību... Piemēram, viens cilvēks var investēt naudu gan "Latvijas Dzelzceļā", gan mūsu airBaltic kompānijā, gan arī vienā no vadošajām bankām, bet mēs par to neko nezinām. Tad priekš kam mums vajag šos sešus dažādos valsts drošības dienestus, ja neviens neko? Ir tāda programma Google, tad vajag uzklikšķināt vienkārši Google un pajautāt, kas tad viņš ir. Un mēs saņemsim tur daudz vairāk jautājumu. Tā ir svarīga tēma, par ko mums vajag runāt.

Un vienā reizē vajag pielikt arī galīgo punktu, kādām instrukcijām jābūt attiecībā uz baņķieri, nevis atvest šeit kādu avantūristu no citām valstīm... Tad vajag pārbaudīt viņu, iekams mēs dodam viņam licenci, kā to dara zviedri, vai nedodam viņam vispār iespēju strādāt mūsu Latvijas telpā.

Tā ir tā doma.

Vajag cienīt sevi! Mēs esam visi patriotiski noskaņoti cilvēki. Tad nodibināsim vismaz savu vienīgo Latvijas banku, izņemot "Citadeli", protams, un pašvaldība lai tur tajā naudu! Šeit bija piemērs, ka Rīgas dome tur turēja 10 miljonus. Bet Rīgas dome ir gudra. Rīgas dome naudu tur dažādās bankās, tāpēc ka tai ir daudz naudas. A ko darīsim tad ar citām pašvaldībām, kas turēja tikai vienā vienīgā bankā? Kur ir problēma? Tad vajag arī paredzēt tās instrukcijas, tāpēc vajag to komisiju, lai nosauktu, kas ir tie vainīgie, lai viņi atbild vienu reizi par to, kas ir sastrādāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien vēlreiz! Ņemot vērā bēdīgo parlamentārās izmeklēšanas pieredzi saistībā ar "Parex banku", jāteic, ka toreiz mēs vieglprātīgi... kad iesniedzām priekšlikumu dibināt komisiju, paredzējām minimālo termiņu - trīs mēnešus - ar domu, ka tā darba rezultātā mēs varēsim veikt starpziņojumu parlamentā un attiecīgi pēc tam komisijas darbu pagarināt, ja tam būs pamatojums. Šāds pamatojums pilnīgi noteikti bija, bet tanī brīdī, kad šie neērtie jautājumi tika izgaismoti, viena no parlamenta daļām, ja tā var teikt, kura pirms tam atbalstīja šīs komisijas izveidošanu, bet uz kuru tieši attiecas šie jautājumi, kas varētu novest pie nelabvēlīgām sekām tiem politiķiem, kuri bija ar to saistīti, nolēma nepagarināt šo darbu, un līdz ar to darbs netika nemaz pabeigts.

Tāpēc priekšlikums, kas šobrīd ir iesniegts, - šai komisijai darbu noteikt uz deviņiem mēnešiem - ir pamatots. Komisija var darbu pabeigt arī ātrāk. Nav obligāti jāstrādā deviņus mēnešus. Tikko komisija būs pabeigusi darbu, tā mēs sagaidīsim galaziņojumu.

Līdz ar to es principiāli atbalstu to, ka konceptuāli lemtu šo jautājumu tā, ka pēc būtības... kāds tas ir iesniegts. Protams, var pastāvēt arī versija, ka mēs sadalām šo jautājumu un pēc tam koalīcijas partneri, opozīcija, argumentē, kāpēc ir tieši tāds vai citāds termiņš. Bet es jebkurā gadījumā balsošu par deviņu mēnešu termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Notikušajā, kā mēs to redzam, ir daudz pretrunu un neskaidrību. No sākuma mēs dzirdējām atbildīgu amatpersonu ziņojumus, paziņojumus, ka tas, kas notiek Lietuvā, mūs nekādi neskaršot, ar Latvijas Krājbanku viss esot kārtībā. Taču burtiski pēc pāris dienām bankas darbība tika apstādināta, atbildīgās amatpersonas jau sāka runāt par to, ka jāgatavojas uz bankas likvidāciju. Ziniet, no malas tas viss atgādina tādu situāciju, ka, jā, ir sargs nolikts pie objekta, lai sargātu to, bet viņš ir aizsnaudies. Un tanī brīdī, kad viņš dzird, ka kaut kas sāk čabināties, viņš pamostas un vienkārši šauj, aizmirstot par visām procedūrām. Un pēc tam noskaidrojas, ka trāpīts ir varbūt ne pārkāpējam, bet tai gotiņai, ko viņš ir sargājis. Bet nu... Ir tiešām jautājums - kāpēc mēs nepārņēmām banku? (No zāles dep. J.Reira un dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Tā vietā mēs paziņojām, ka mums tas nav... ka Latvijai tas nav svarīgi, nozīmīgi. Ka tā nav nozīmīga banka. Mēs uzreiz sākām taisīt ažiotāžu ap banku un runāt par bankas likvidāciju. Bet kas tad iegūst no šīs bankas likvidācijas? Mēs redzam to, kas jau tagad notiek, - acīm redzami iegūst citas bankas. Bet vai iegūst mūsu sabiedrība? Vai iegūst tie cilvēki, kas ir tajā atstājuši, uzticējuši tai savu naudu? Acīm redzami, ka tas tā nav.

Tālāk. Paskatāmies, kāds tad bija tas iemesls, kura dēļ vajadzēja pieņemt tādus drastiskus mērus. Mums tiek teikts, ka tas ir saistīts ar tiem līdzekļiem, kuri, kā tika atklāts, ir apķīlāti korespondējošajos kontos. Bet šie līdzekļi jau sen bija apķīlāti, tie sen jau tur stāvēja! Mums tiek pateikts, ka tas ir šis iemesls. Tanī pašā laikā paralēli atklājas fakti, ka valdība ir noslēgusi ar Krājbanku līdzīgu līgumu par to, ka, ja Antonovs neizpildīs savas saistības, tad Krājbanka zaudēs apmēram 100 miljonus. Varbūt tomēr šis ir tas īstais iemesls, kāpēc tik steidzami vajadzēja sākt amatpersonām runāt par likvidāciju? Jo šinī gadījumā sanāk tā, ka Krājbanka nebūs spējīga izpildīt savas saistības un kļūs maksātnespējīga, ja izpildās šis valdības parakstītais līgums. Un tāpēc tas viss ir jāpiesedz.

Tas ir viens.

Otrs. Ar bankas maksātnespējas procesu jau nekas nebeidzas. Sākas nākamā epopeja: kas notiksies ar bankas aktīviem? Tas, ko mēs jau esam dzirdējuši... Skan paziņojumi, ka šie aktīvi, kuri pašlaik kārtīgi uzraudzīti un novērtēti, ir aptuveni 700 miljoni latu un ka no tiem labākajā gadījumā iegūs 300 miljonus latu. Atkal liels kumosiņš priekš citām bankām, priekš tiem, kuri iegādāsies šos aktīvus.

Tā ka šeit noteikti vēl vajadzētu izmeklēšanas komisiju un sekot līdzi visam, kas notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Konsultējusies ar Juridisko biroju, es atvainojos Agešina kungam, jo mēs pārbaudījām likumā... Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā ir noteikts, ka komisija tiek izveidota uz konkrētu laiku, ja tas ir norādīts lēmuma projektā. Protams, deputātiem ir tiesības saskaņā ar Kārtības rulli ierosināt šādu ierosinājumu, mēs to varam arī balsot, bet es šajā situācijā uzskatu, ka tā būtu slikta prakse - balsot pret normām, kuras ir konkrēti... precīzi noteiktas Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā.

Līdz ar to mums ir jābalso par visu lēmuma projektu kopumā - tātad par 34 deputātu iesniegumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. (Starpsaucieni un aplausi.)

Paldies jums par aplausiem un emocionālo rīcību, bet to nosaka likums, ka komisija ir jāizveido. Un tātad tie, kuri balsotu "pret", pēc savas būtības balsotu pret Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu. Paldies.

Turpināsim izskatīt Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības". (Troksnis zālē.)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (No zāles: "Ko viņš izdarīja? Ko tu izdarīji? Lasiet!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: "Par ko?")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, kas ir tīri tehnisks un precizē direktīvas nosaukumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - nosaka grozījumu spēkā stāšanās datumu, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Līdz ar to visi mūsu darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju sanākt uz nelielu sēdi piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.30 106.telpā - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Parlamentārā grupa sadarbībai ar Īriju tiek dibināta Dzeltenajā zālē. Aicinu visus, lūdzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Un paziņojums ir arī man. Tā kā ir izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija, Frakciju padomei ir jālemj par to, līdz kuram datumam tiek iesniegtas kandidatūras un cik kandidātu no katras frakcijas tiek uzaicināts šajā komisijā. Līdz ar to Frakciju padomes sēde tūlīt, pēc Saeimas sēdes beigām.

Un tagad, lūdzu, vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav klāt, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Igors Pimenovs... ir klāt, Vineta Poriņa... nav un Romualds Ražuks... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 1.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.