Norādījumi par likuma "Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas" piemērošanas kārtību

Latvijas Republikas Galvenā valsts finansu inspekcija
un Latvijas Republikas Meža ministrija
1992. gada 23. martā

I. Vispārīgie noteikumi

(Likuma "Par valsis ieņēmumiem no meža resursu realizācijas" 1., 2., 3., 4, pants)

1. Meža resursi ir izcērtamie (izrokamie) koki un citi mežmateriāli, kā arī meža blakusizmantošanas produkti, kurus izsniedz valsts mežzinis saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 4. jūnija lēmumu Nr.151 "Par meža izmantošanu un atjaunošanu" un 1991. gada 3. oktobra lēmumu Nr.260 "Par republikas meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanu".

2. Valsts gūst ieņēmumus, realizējot meža resursus par noteiktu cenu vai izsolēs, kā arī iekasējot soda naudas par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un saņemot atlīdzību par mežsaimniecībai nodarītiem zaudējumiem, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 28. februāra lēmumu Nr.70 "Par materiālo atlīdzību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem".

3. Meža resursus iegūst republikas meža fonda zemēs (lauku apvidu un pilsētu zemēs, kas apaugušas ar mežu, vai arī zemēs, kas nav apaugušas ar mežu, bet paredzētas meža audzēšanai). Bez tam meža resursus var iegūt Ministru Padomes noteiktajā kārtībā, izcērtot kokus un krūmus republikas meža fondā neietilpstošajās zemēs.

4. Valsts ieņēmumi tiek iekasēti no visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras cērt kokus, iegūst citus mežmateriālus un nodarbojas ar meža blakusizmantošanu.

5. Maksa par meža resursu realizāciju tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumiem un rīkojumiem (Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 20. decembra lēmums nr.364 "Par cenu apstiprināšanu koku izsniegšanai uz celma Latvijas Republikā" un citi).

II. Valsts ieņēmumu no meža resursu realizācijas veidi (Likuma 1. pants)

6. Valsts ieņēmumu no meža resursu realizācijas (turpmāk tekstā — "meža ieņēmumu") veidi ir:

6.1. maksa par koku izsniegšanu uz celma (turpmāk tekstā — "celma nauda");

6.2. maksa par citu mežmateriālu ieguvi — sveķiem, saussveķiem, sulām, celmiem, eglītēm, meijām, klūgām, tāsīm, koku saknēm u.c.;

6.3. maksa par meža blakusizmantošanas produktu ieguvi — ārstniecības augu, sūnu, niedru un citas meža produkcijas ieguvi, bišu stropu un dravu izvietošanu, kā arī meža izmantošanu medību vajadzībām;

6.4. summas, kas saņemtas, realizējot kokmateriālus un citu meža produkciju cirsmā vai krautuvē, kas ierīkota patvaļīgi, un, ja tā nav izvesta koku ciršanas biļetē vai meža zīmē noteiktajā termiņā (ieskaitot termiņu pagarinājumus) saskaņā ar noteikumiem koku izsniegšanai Latvijas Republikā;

6.5. summas, kas saņemtas, realizējot noteikumos paredzētajā termiņā pret kaitēkļiem neaizsargātus un nomizotus kokus;

6.6. summas, kas saņemtas, realizējot patvaļīgi nocirstos vai piesavinātos, tanī skaitā arī ar tiesas spriedumu no meža pārkāpējiem konfiscētos kokmateriālus, kā arī meža blakus izsaimniekošanas produkciju;

6.7. summas un soda naudas, kas piedzītas par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem;

6.8. soda naudas par termiņā nenomaksātājiem meža ieņēmumiem.

III. Meža ieņēmumu maksas aprēķināšanas kārtība

7. Maksas apmērus par izcērtamajiem (izrokamajiem) kokiem un krūmiem un citiem mežmateriāliem, kā arī par meža blakusizmantošanas produkcijas ieguvi Latvijas Republikā meža fondā un ārpus meža fonda platībās, kā arī materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem nosaka saskaņā ar sekojošiem dokumentiem:

7.1. koku ciršanas biļeti koku ciršanai (izrakšanai) un izvešanai;

7.2. meža zīmi citu materiālu un meža blakusizmantošanas produkcijas ieguvei un izvešanai, kā arī, realizējot noteiktajos termiņos (ieskaitot termiņu pagarinājumus) neizvestus kokmateriālus un patvaļīgi nocirstus kokus.

Koku ciršanas biļeti un meža zīmi izraksta valsts mežzinis saskaņā ar Meža ministrijas 1992. gada 10. janvāra pavēli Nr.5 (Instrukcija par koku ciršanas biļešu un meža zīmju izsniegšanu un glabāšanu). Koku ciršanas biļeti un meža zīmi izsniedz uzņēmuma vadītājam, kurš savu parakstu apliecina ar uzņēmuma zīmogu, vai arī šī uzņēmuma pilnvarotai personai;

7.3. meža izmantotāju izziņām par faktiski sagatavoto kokmateriālu, citu mežmateriālu un meža blakusizmantošanas produkcijas ieguvi (pielikums Nr.1);

7.4. celma naudas pārrēķina pēc faktiski sagatavoto mežmateriālu vairuma (pielikums Nr.2);

7.5. Latvijas Republikas Meža ministrijas, Valsts finansu inspekcijas un Vides aizsardzības komitejas institūciju sastādītiem aktiem par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu neievērošanu saskaņā ar šo instrukciju.

8. Ciršanai paredzēto koku, citu mežmateriālu un meža blakusizmantošanas produkcijas izsniegšanas un samaksas kārtību kontrolē valsts mežzinis.

9. Koku ciršanas vietas, citu mežmateriālu un meža blakusizmantošanas produkcijas ieguves vietas apskati izdara valsts mežsargs kopā ar meža resursu izmantotāju 20 dienu laikā pēc koku ciršanas biļetē vai meža zīmē noteiktā kokmateriālu, citu mežmateriālu un meža blakusizmantošanas produkcijas ieguves un izvešanas termiņa izbeigšanās.

Ja cirsma tiek izstrādāta un kokmateriāli izvesti pirms termiņa, tā jāpārbauda 20 dienu laikā pēc darbu pabeigšanas.

10. Meža resursu izmantotājam, kas piedalās apskatē, ir jābūt līdzi sava uzņēmuma izdotai pilnvarai, šī uzņēmuma vadītāja un galvenā grāmatveža parakstītai izziņai par sagatavoto kokmateriālu, iegūto citu mežmateriālu un meža blakus izsaimniekošanas produkcijas vairumu atsevišķi par katru cirsmu.

11. Datus, kas iegūti no meža izmantotāja izziņām, valsts mežzinis salīdzina ar koku ciršanas biļešu vai meža zīmju datiem un izmanto par pamaļu galīga norēķina sastādīšanai ar meža izmantotāju par faktiski sagatavotās meža produkcijas daudzumu.

12. Gadījumā, ja visi koku ciršanas biļetē un meža zīmē dotie norādījumi ir izpildīti un nav iebildumu par meža izmantošanas noteikumu ievērošanu, koku ciršanas, mežmateriālu un meža blakusizmantošanas ieguves vietas apskates akts netiek sastādīts, bet ir jābūt atzīmēm mežizstrādātāja un valsts mežsarga koku ciršanas biļetes un meža zīmes eksemplāros par veikto apskati, apliecinātiem ar valsts mežsarga un meža izmantotāja parakstiem.

13. Konstatējot starpību starp faktiski sagatavoto vai iegūto meža produkcijas vairumu un koku ciršanas biļetē vai meža zīmē uzrādīto kokmateriālu, citu mežmateriālu, kā arī meža blakusizmantošanā iegūtās produkcijas vairumu, valsts mežzinis izdara maksājumu pārrēķinu sekojošos gadījumos:

13.1. izsniedzot kokus pēc platības vai celmu skaita, ja faktiski sagatavotais kokmateriālu vairums, rēķinot par atsevišķu cirsmu, ir lielāks par 10% pret ciršanas biļetē noteikto. Meža izmantotājam ir papildus jāsamaksā celma nauda par visu kokmateriālu vairumu, kas sagatavots vairāk par koku ciršanas biļetē noteikto.

Papildus celma nauda jāsamaksā mēneša laikā no rēķina saņemšanas dienas.

Ja faktiski sagatavotais kokmateriālu vairums ir 10% robežās vai mazāks par koku ciršanas biļetē noteikto vairumu, celma nauda nav jāpārrēķina.

Ja izcirsti visi ciršanai paredzētie koki, kā arī nav konstatēti patvaļīgi cirsti koki, bet faktiski izcirstais kokmateriālu vairums ir atšķirīgs vairāk par 10% no sākotnējā cirsmu novērtējuma, par katru atsevišķu cirsmu valsts mežsargs iesniedz valsts mežzinim paskaidrojumu, uzrādot starpības iemeslus;

13.2. izsniedzot kokus, citus mežmateriālus un meža blakusizmantošanas produkciju pēc sagatavoto materiālu vairuma (kubikmetri, tonnas u.c.), ar noteikumu, ja mežmateriālu sagatavošana ir notikusi koku ciršanas biļetē vai meža zīmē uzrādīto cirsmu vai vietu robežās un pilnīgi izmantotas visas mežmateriālu sagatavošanas iespējas.

Ja kokus vai citus mežmateriālus un meža blakusizmantošanas produkciju izsniedz pēc sagatavoto materiālu vairuma, koku ciršanas biļetē vai meža zīmē valsts mežzinis meža nogabalu platību un krāju uzrāda pēc mežierīcības datiem vai ierīkotiem parauglaukumiem un celma naudu aprēķina aptuveni.

Mežmateriālus un meža blakusizmantošanas produkciju pēc to nociršanas vai ieguves uzmēra valsts mežsargs. Par mazāk vai vairāk sagatavoto mežmateriālu un meža blakusizmantošanas resursu daudzumu attiecīgi samazina vai papildus aprēķina maksu par izcirstiem vai iegūtiem mežmateriāliem un meža blakusizmantošanas produkciju, un aprēķinu iesniedz valsts mežniecībā. Valsts mežzinis 10 dienu laikā pārbauda iesniegtā aprēķina pareizību un paziņo meža izmantotājam celma naudas starpību. Piemaksas gadījumā izraksta rēķinu. Pirms meža izmantotājs nav pilnā apjomā samaksājis papildus celma naudu par nocirstiem vai iegūtiem mežmateriāliem un meža blakusizmantošanas produkciju, tos aizliegts izvest, izņemot uz meža krautuvēm, kas uzrādītas koku ciršanas biļetē vai meža zīmē.

Pārmaksas gadījumā celma nauda tiek atmaksāta meža izmantotājam.

Celma naudas pārrēķina gadījumos pielieto tās pašas cenas, kā izrakstot koku ciršanas biļeti vai meža zīmi.

14. Meža ieņēmumu pārrēķins par izcirstiem vai iegūtiem mežmateriāliem un meža blakusizmantošanas produkciju jāveic ari gadījumos, kad:

14.1. tiek izlabotas tehniskas un aritmētiskas kļūdas, ko pieļāvis valsts mežzinis, nepareizi pielietojot krājas tabulas, takses (cenas) u.c.;

14.2. tiek anulēta koku ciršanas biļete vai meža zīme saskaņā ar Noteikumiem koku izsniegšanai Latvijas Republikā.

15. Neatkarīgi no mežmateriālu izsniegšanas veida (pēc platības, celmu skaita vai sagatavoto materiālu vairuma) meža izmantotājiem, kas nav izcirtuši visus ciršanai paredzētos kokus un ieguvuši pilnā apjomā citus mežmateriālus un meža produkciju, vai arī nemaz nav uzsākuši meža izmantošanu pēc izrakstītām koku ciršanas biļetēm un meža zīmēm, celmu nauda par neiesākto vai celmu naudas starpība par neizcirsto vai neiegūto produkciju netiek atmaksāta.

16. Kļūdas, ko valsts mežzinis pieļāvis, novērtējot izsniedzamos kokus, citus mežmateriālus un meža blakusizmantošanas produkciju, neatbrīvo meža izmantotāju no papildus aprēķinātiem maksājumiem.

17. Pārmaksātās summas valsts finansu inspekcija un pagasta pašvaldība atmaksā meža izmalotājam 1 mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Maksātājam jāgriežas rajona (pilsētas) valsts finansu inspekcijā ar sākotnējo iemaksas kvīti vai maksājuma uzdevumu, valsts mežziņa izsniegto pārrēķinu un iesniegumu. Valsts finansu inspekcijas atmaksā valsts budžetā pārmaksātās summas un dod slēdzienu pagastu (pilsētu) pašvaldībām par atmaksājamām summām no vietējiem budžetiem.

18. Par meža ieņēmumu maksājumu nesavlaicīgu ieskaitīšanu budžetā maksātājs atbild likumdošanā noteiktā kārtībā.

19. Izsniedzot zāģbaļķus zemnieku saimniecībām dzīvojamo māju un ražošanas ēku celtniecībai, rekonstrukcijai, atjaunošanai, paplašināšana: un remontam uz atvieglotiem nosacījumiem, valsts mežsargs nosaka zāģbaļķu apjomu kubikmetros, summējot visu koku sugu lietkoku un pusi no puslietkoku krājas, sākot ar 24 cm caurmēra pakāpi krūšaugstumā, saskaņā ar spēkā esošajām koku tilpuma tabulām.

Kopējo celma naudu aprēķina pēc cenām koku izsniegšanai uz celma (Ministru Padomes 1991. gada 20. decembra lēmuma Nr.364 1. tabula). Celma naudas atlaidi (50% vai pilnu) nosaka visu sugu lietkokiem un pusei puslietkoku, sākot ar 24 cm caurmēra pakāpi krūšaugstumā, kuru ieraksta koku ciršanas biļetes ailē "Atlaide vai uzcenojums rubļos".

Celma naudas starpība jāsamaksā pirms koku ciršanas biļetes saņemšanas saskaņā ar valsts mežziņa izrakstītu rēķinu.

Rindā "Koku cenas atlaides vai uzcenojuma pamatojums" ieraksta zāģbaļķu vairumu kubikmetros ar celma naudas atlaidi pēc Ministru Padomes 1992. gada 19. februāra lēmuma Nr.60 "Par noteikumiem zemnieku saimniecību apgādei ar kokmateriāliem uz atvieglotiem nosacījumiem".

IV. Meža ieņēmumu maksāšanas kārtība

20. Ciršanai paredzēto koku un citu mežmateriālu un meža blakusizmantošanas produkcijas vērtība meža izmantotājiem, ko nosaka pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātām cenām, jāsamaksā pirms koku ciršanas biļetes vai meža zīmes izrakstīšanas, pamatojoties uz valsts mežziņa izrakstītiem rēķiniem ar maksājuma summas sadalījumu pa budžetiem. Rēķinā jābūt norādītam pagastam, kurā atrodas cirsma.

Ja kokus, citus mežmateriālus un meža blakusizmantošanas produkciju izsniedz bez maksas vai ar daļēju samaksu, koku ciršanas biļetē vai meža zīmē jānorāda pilna vērtība pēc takses, samaksājamā summa, kā arī pamatojums šo koku, citu mežmateriālu un meža blakusizmantošanas produkcijas izsniegšanai bez maksas vai ar atlaidi.

Ja kokus, citus mežmateriālus un meža blakusizmantošanas produkciju izsniedz izsoles kārtībā, ciršanas biļetē vai meža zīmē jānorāda pilna to vērtība pēc takses, izsolē noteiktā summa un izsoles laiks un vieta (LR MP 1991. gada 4. jūnija lēmums Nr.151).

21. Ja cirsmā ir uzsākta ciršana, bet noteiktajā termiņā tā nav pabeigta, un, ja mežā atstāti sagatavoti, bet noteiktajā termiņā neaizvesti kokmateriāli, mežizstrādātājiem ir tiesības saņemt ciršanas un izvešanas termiņa pagarinājumu līdz nākamā gada 31. martam.

Ciršanas termiņu pagarina cirsmām, kurās ir iesākta izstrāde.

Tām cirsmām, kuru izstrāde nav iesākta, ciršanas termiņu nepagarina.

Ciršanas un izvešanas termiņa pagarinājumu piešķir valsts mežniecība pēc mežizstrādātāja rakstiska pieteikuma, kas jāiesniedz, pirms beidzies koku ciršanas biļetē uzrādītais ciršanas vai izvešanas termiņš.

Tādā pašā kārtībā var piešķirt izmantošanas termiņa pagarinājumus ari citu mežmateriālu un meža blakusizmantošanas produkcijas ieguvējiem.

Pie pirmreizējās ciršanas un izvešanas termiņu pagarināšanas mežizstrādātājs ir atbrīvots no soda naudas samaksas.

Par termiņa pagarinājumu valsts mežzinis izdara atzīmes visos koku ciršanas biļešu un meža zīmju eksemplāros.

Ja pēc ciršanas termiņa pagarinājuma izbeigšanās cirsma nav nocirsta, mežizstrādātājam ir tiesības saņemt otrreizēju ciršanas termiņa pagarinājumu uz vienu gadu.

Valsts mežzinis, saņemot mežizstrādātāja rakstisku iesniegumu par otrreizēju termiņa pagarināšanu, aprēķina soda naudu 10% apmērā no nenocirsto koku takses vērtības neatkarīgi no pagarinājuma ilguma.

Soda naudu par nenocirstās krājas vairumu atļauts aprēķināt pēc mežizstrādātāja iesnieguma datiem. Valsts mežzinis mēneša laikā veic vizuālu iesniegto dalu pārbaudi dabā.

Faktiski konstatētās nenocirstās krājas neatbilstība mežizstrādātāja iesniegtiem datiem pielīdzināma patvaļīgai cirtei.

Soda nauda jāsamaksā pilnā apjomā pirms termiņa pagarinājuma noformēšanas pēc cenām, kas ir spēkā uz pagarinājuma brīdi.

22. Valsts ieņēmumus no meža resursu realizācijas, meža izmantotāji saskaņā ar valsts mežziņa izrakstīto rēķinu pirms koku ciršanas biļetes vai meža zīmes saņemšanas ieskaita:

— valsts budžetā 70%

— pagastu vai pilsētu budžetā 30%

Minētās summas jāieskaita ar kopsavilkuma maksāšanas uzdevumu, kvītīm vai pasta taloniem katrā administratīvi teritoriālā vienībā, uzrādot maksājuma summas sadalījumu pa republikas un pagastu budžetiem.

Gadījumos, ja meža ieņēmumi tiek iemaksāti valsts mežniecību kasēs, tie 15 dienu laikā jāieskaita attiecīgajos budžetos.

23. Meža ieņēmumus, kas saņemti, realizējot noteiktajā termiņā (ieskaitot termiņu pagarinājumus) neizvestus, pret kaitēkļiem neaizsargātus un nomizotus, patvaļīgi nocirstus un bezsaimnieka kokmateriālus vai citu meža produkciju, valsts mežniecības ieskaita:

— valsts budžetā 40%

— LR Meža ministrijas speciālo līdzekļu fondā 30%

— pagastu un pilsētu budžetā 30%

24. Izsolei paredzētās cirsmas un mežmateriālus, kā arī medību atļaujas licences pārdod:

24.1. mežsaimniecības zemju mežos — izsoles komisija, kuras sastāvā ir vietējās pašvaldības un tās finansu iestādes pārstāvji. Izsoles komisijas priekšsēdētāju apstiprina LR Meža ministrija;

24.2. citu zemes lietotāju meža zemes — izsoles komisija, kuras sastāvā ir vietējās pašvaldības un tās finansu iestādes pārstāvji un valsts mežzinis. Izsoles komisijas priekšsēdētāju apstiprina vietējā pašvaldība.

25. Kopīgie meža resursu izsoles ieņēmumi sadalās šādi:

— ar izsoles organizēšanu saistītos izdevumus (maksa par sludinājumiem, izsoles materiālu sagatavošana) ieskaita izsoles organizētāja norēķinu kontā, koku takses nominālvērtību (celmu naudu) ieskaita republikas valsts budžetā — 70%, pagasta (pilsētas) — 30%;

— atlikušo ieņēmumu daļu ieskaita:

republikas valsts budžetā 45%

pagastu (pilsētu) budžetā 30%

attiecīgo zemes lietotāju kontā 25%

26. Meža ieņēmumus no soda naudām par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un no mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas, kā arī līdzekļus, kas iegūti no nelikumīgas medību produkcijas, konfiscēto medību riku realizācijas un soda naudām par medību pārkāpumiem un medību fondam nodarītiem zaudējumiem, ieskaita:

valsts budžetā 40%

pagastu vai pilsētas budžetā 30%

Latvijas Republikas Meža ministrijas speciālo līdzekļu fondā 30%

27. Termiņā nenomaksātos meža ieņēmumus saskaņā ar Latvijas Republikas Meža ministrijas, Valsts finansu inspekcijas, Vides aizsardzības komitejas institūciju sastādītiem aktiem par meža izsniegšanas, izmantošanas un meža ieņēmumu maksāšanas kārtības noteikumu neievērošanu no meža izmantotājiem vai meža apsaimniekotājiem bezstrīdus kārtībā iekasē rajona (pilsētas) valsts finansu inspekcijas.

28. Meža ieņēmumi ieskaitāmi Latvijas Republikas valsts vietējo budžetu ieņēmumu klasifikācijas 10. iedaļā.

V. Valsts ieņēmumu no meža resursu realizācijas uzskaite un kontrole

29. Lai nodrošinātu meža resursu izsnieguma un izlietojuma uzskaiti valsts mežniecībās, jābūt iekārtotām:

— izrakstīto koku ciršanas biļešu un meža zīmju reģistra žurnālam (pielikums Nr.3);

— koku izsnieguma grāmatai (pielikums Nr.4);

— meža likumdošanas pārkāpumu reģistra žurnālam (pielikums Nr.5).

30. Aprēķināto, iemaksāto, papildus aprēķināto, pārmākšu un atmaksu summu uzskaiti jāveic valsts mežniecībām meža izmantotāju personisko kontu kartītēs (pielikums Nr.6). Valsts virsmežniecības apkopo šos datus par valsts mežniecībām.

31. Valsts virsmežniecības uz valsts mežniecību iesniegto atskaišu pamala apkopo rezultātus, sadalot uzskaites datus pa attiecīgām rajonu teritorijām, kurās atrodas cirsma, un iesniedz rajonu (pilsētu) valsts finansu inspekcijām mēneša atskaites par meža resursu realizāciju un meža ieņēmumu ienākšanu atskaites mēnesim sekojošā mēneša 15. datumā (pielikums Nr.7).

32. Valsts finansu inspekcijas:

— kontrolē pareizu meža ieņēmumu aprēķināšanu, to savlaicīgu nomaksu budžetā, izdarot ne retāk kā 1 reizi gadā dokumentālās pārbaudes pie visiem meža izmantotājiem:

— nodrošina savlaicīgu atskaišu "Par meža resursu realizāciju un meža ieņēmumu ienākšanu" saņemšanu no virsmežniecībām un izdara minēto atskaišu kamerālās un dokumentālās pārbaudes.

Rajonu (pilsētu) valsts finansu inspekcijās jābūt iekārtotai meža ieņēmumu iemaksu un atmaksu uzskaites grāmatai (esošā forma Nr.11).

Ieraksti grāmatā tiek izdarīti uz bankas dokumentu (maksāšanas dokumentu, banku izrakstu) pamata.

Galvenās valsts finansu inspekcijas priekšnieks J.Liepiņš

 Meža ministrs K.Šļakota