Latvijas Republikas Ministru Padomos lēmums Nr. 60

1992. gada 19. februārī

PAR NOTEIKUMIEM ZEMNIEKU SAIMNIECĪBU APGĀDEI AR KOKMATERIĀLIEM UZ ATVIEGLOTIEM NOSACĪJUMIEM

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos "Noteikumus par zemnieku saimniecību apgādi ar kokmateriāliem uz atvieglotiem nosacījumiem" un paredzēt, ka šie noteikumi stājas spēkā ar 1992. gada 1.martu.

2. Uzdot Lauksaimniecības ministrijai kopīgi ar ieinteresētajām ministrijām līdz 1992. gada 1. martam izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā tiks kontrolēts zemnieku saimniecībām piešķirto kokmateriālu izlietojums.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietā
Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. Kalniņš

Latvijas Republikas meža ministrs K. Šļakota

Latvijas Republikas lauksaimniecības ministrs D.Ģēģers

NOTEIKUMI
zemnieku saimniecību apgādei ar kokmateriāliem uz atvieglotiem nosacījumiem

Apstiprināti
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 19. februāra lēmumu Nr. 60
 

1. Šajos noteikumos paredzēta kārtība, kādā zemnieku saimniecības tiek apgādātas ar dzīvojamo māju un ražošanas ēku celtniecībai, rekonstrukcijai, atjaunošanai, paplašināšanai un remontam nepieciešamajiem kokmateriāliem uz atvieglotiem nosacījumiem.

2. Zemnieku saimniecībām dzīvojamo māju un ražošanas ēku celtniecībai, rekonstrukcijai, atjaunošanai, paplašināšanai un remontam nepieciešamo uz atvieglotiem nosacījumiem iedalāmo zāģbaļķu limits atkarībā no zemnieku saimniecību lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un ražošanas profila tiek noteikts pēc šādiem normatīviem:

Zemnieku saimniecība var saņemt kokmateriālus minētajā apjomā līdz 2001. gada 30. septembrim.

3. Zemnieku saimniecības var iegādāties kokmateriālus uz atvieglotiem nosacījumiem, ja tām ir rajona lauksaimniecības departamenta speciālistu sastādīts ēku un būvju tehniskās apskates akts, kuru apstiprinājusi pagasta valde, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāta ēku vai būvju celtniecības, rekonstrukcijas atjaunošanas, paplašināšanas vai kapitālā remonta projekta dokumentācija.

Uz šo dokumentu pamala zemnieku saimniecība var saņemt kokmateriālus arī laika apjomā — vispārējā kārtībā bez atvieglotiem nosacījumiem.

4. Pagasta valde saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3. pantu var dot atļauju zemnieku saimniecībām saņemt valsts mežniecībā koku ciršanas biļeti kokmateriālu sagatavošanai cirsmās šādā esošā cirsmu fondu izmantošanas secībā:

4.1. Zemnieku saimniecību mežos.

Zemnieku saimniecību mežos jāievēro Meža ministrijas izdotie noteikumi par kārtību, kādā izsniedzami koki uz celma zemnieku saimniecību mežos.

Izsniedzot kokus zāģbaļķu ieguvei, valsts budžetā izdarāmās iemaksas termiņš par iegūtajiem zāģbaļķiem (tālāk tekstā — "zāģbaļķu celma nauda") tiek atlikts uz 3 gadiem. (Pagasta valde savā lēmumā var noteikt, ka pagasta budžetā ieskaitāmās zāģbaļķu naudas samaksas termiņš var tikt likts uz 3 gadiem). Ja izstrādātie zāģbaļķi 3 gadu laikā ir izlietoti ēku un būvju celtniecībai, rekonstrukcijai, atjaunošanai paplašināšanai, un remontam un tas ir apstiprināts ar rajona lauksaimniecības departamenta aktu, zāģbaļķu celma nauda nav jāiemaksā. Ja zāģbaļķi nav izlietoti minētajām vajadzībām vai arī izlietoti citiem mērķiem, valsts budžetā bezstrīdus kārtībā jāiemaksā zāģbaļķu celma nauda trīskārtīgā apmērā (pēc cenām, kādas ir spēkā akta spēkā stāšanās brīdī);

4.2. lauksaimniecības uzņēmumu meža zemēs, kā arī pašvaldību apsaimniekošanā esošajās meža zemes, kuras reformas gaitā nav minētas termiņpieprasījumos.

Pagasta valde var dot minēto atļauju pēc saskaņošanas ar attiecīgo valsts mežzini.

Izsniedzot kokus zāģbaļķu ieguvei šo mežu cirsmās, zemnieku saimniecībai valsts budžetā jāiemaksā puse no aprēķinātās zāģbaļķu celma naudas daļas. Pārējās zāģbaļķu celma naudas iemaksas termiņš tiek atlikts uz 3 gadiem. (Pagasta valde savā lēmumā var noteikt, ka zemnieku saimniecībai ir jāiemaksā puse no pagasta budžetā ieskaitāmās zāģbaļķu celma naudas, bet pārējās zāģbaļķu celma naudas iemaksas termiņš var tikt atlikts uz 3 gadiem.) Ja izstrādātie zāģbaļķi 3 gadu laikā ir izlietoti ēku un būvju celtniecībai, rekonstrukcijai, atjaunošanai, paplašināšanai un remontam un tas ir apstiprināts ar rajona lauksaimniecības departamenta aktu, zāģbaļķu celma naudas daļa, kuras iemaksas termiņš tika atlikts, nav jāiemaksā. Ja zāģbaļķi nav izmantoti minētajām vajadzībām vai ir izlietoti citiem mērķiem, valsts budžetā bezstrīdus kārtībā ir jāiemaksā tā zāģbaļķu celma naudas daļa, kuras samaksas termiņš tika atlikts, pieckārtīgā apmērā (pēc cenām, kādas ir spēkā akta spēkā stāšanās brīdī);

4.3. pagasta teritorijā valsts mežniecības apsaimniekošanā esošajā mežā, kurā cirsmu sadale notiek pēc pašvaldības institūcijas priekšlikuma (izņemot meža platības, kuras nodotas ilgtermiņa mežizstrādei vai paredzētas meža izsolei).

Izsniedzot kokus zāģbaļķu ieguvei šajā mežā, tiek piemēroti šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētie nosacījumi;

4.4. valsts mežniecības apsaimniekošanā esošajā mežā, kas atrodas cita pagasta teritorijā un kurā cirsmu sadale notiek pēc pašvaldības institūcijas priekšlikuma.

Pagasta valde minēto atļauju var dot pēc rajona tautas deputātu padomes valdes (rajona valdes) priekšlikuma, kas saskaņots ar tā pagasta valdi, kura teritorijā attiecīgā cirsma atrodas.

Šajos mežos, izsniedzot kokus zāģbaļķu ieguvei, liek piemēroti šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētie nosacījumi.

5. Zemnieku saimniecībām, kurās ir vairāk nekā 2 ha pieauguša skuju koku meža, kurā ir iespējams sagatavot zāģbaļķus šo noteikumu 2. punktā minētajā apjomā, nav tiesību saņemt kokmateriālus uz atvieglotiem nosacījumiem citos mežos.

6. Zemnieku saimniecību kreditēšanas nosacījumi ir paredzēti Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 14. janvāra lēmumā "Par atvieglojumiem zemnieku saimniecībām, piešķirot tām kredītus un daļēji tos norakstot".

7. Ja zemnieku saimniecībām saimnieciskās darbības rezultātā:

7.1. palielinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, — tiek noteikts ari attiecīgi lielāks zāģbaļķu limits;

7.2. samazinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, — tiek noteikts attiecīgi mazāks zāģbaļķu limits. Ja kokmateriāli (uz atvieglotiem iegādes nosacījumiem) ir iedalīti vairāk, nekā paredzēts šo noteikumu 2. punktā, tad uz to kokmateriālu daļu, kas pārsniedz paredzēto zāģbaļķu limitu, atvieglojumi netiek attiecināti un zāģbaļķu celma nauda bezstrīdus kārtībā mēneša laikā jāiemaksā valsts budžetā pilnā apmērā.

8. Šo noteikumu 4. punktā paredzētie atvieglojumi attiecināmi tikai uz novērtēto zāģbaļķu apjomu. Par cita sortimenta kokmateriāliem celma nauda jāiemaksā pilnā apmērā. Ja izstrādei iedalītajā cirsmā ir iegūstama papīrrmalka, sērkociņu kluči un finierkluči, tie ir jāsagatavo, un to tālāka realizācija jāveic saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 16. oktobra lēmumu Nr. 276.

9. Zemnieku saimniecībai, saņemot koku ciršanas atļauju vai zāģbaļķus, jāiesniedz pagasta valdei saistību raksts, kurā norādīts:

9.1. kādam nolūkam zāģbaļķi tiks izlietoti (ēkas vai citas būves nosaukums);

9.2. katrai ēkai un būvei nepieciešamais zāģbaļķu apjoms saskaņā ar ēku un būvju projekta dokumentāciju vai tehniskās apskates aklu.

10. Līdz zāģbaļķu celma naudas pilnīgai nomaksai vai tās norakstīšanai saistību rakstā minētais zāģbaļķu apjoms ir valsts īpašums, un zemnieka saimniecība ir atbildīga par šo zāģbaļķu izlietošanu.

11. Pagasta valde reģistrē, cik kokmateriālu uz atvieglotiem nosacījumiem izsniegts zemnieku saimniecībai.

Valsts mežniecībām līdz 1992. gada 20. martam jāiesniedz attiecīgajā pagasta valdē ziņas par to, cik katrai zemnieku saimniecībai 1989.—1991. faktiski izsniegti kokmateriāli (to skaitā zāģbaļķi) bez celma naudas samaksas. 1989.—1991. gadā bez celma naudas samaksas saņemtie kokmateriāli zāģbaļķu izstrādāšanai tiek attiecīgi ieskaitīti šo noteikumu 2. punktā noteiktajā kokmateriālu apjomā.

12. Valsts finansu inspekcija kontrolē zāģbaļķu celma naudas aprēķinu un iemaksu pareizību.