NOTEIKUMI PAR KĀRTĪBU, KĀDĀ IZSNIEDZAMI KOKI UZ CELMA ZEMNIEKU SAIMNIECĪBU MEŽOS

Apstiprināti ar meža ministra pavēli Nr.25,
1992. gada 24. februārī

1. Zemnieku saimniecībām, kurām robežas ierādītas dabā un ir veikta meža ierīcība, ikgadējos mežizstrādes apjomus nosaka ierīcības projekts vai valsts mežziņa rakstiska rekomendācija.

2. Zemnieku saimniecības, kurām nav sastādīts ierīcības projekts, bet robežas dabā ierādītas, mežizstrādes apjomus atļauts noteikt vietējam valsts mežzinim šo noteikumu paredzētā kārtībā līdz projekta izstrādei.

Zemnieku saimniecību mežos vietējam valsts mežzinim atļauts izsniegt kokus uz celma šādos ciršu veidos:

3.1. starpcirte (kopšanas, sanitārās un citās cirtēs);

3.2. galvenā cirtē (pakāpeniskās, grupu izlases un regulētās izlases cirtēs).

4. Kailcirtes atļautas tikai sanitāro vai citu ciršu gadījumos.

5. Jebkura meža ciršana līdz zemes lietošanas akta izsniegšanai var tikt veikta tikai ar pagasta valdes piekrišanu.

6. Valsts meža dienesta darbiniekam visi izcērtamie koki izzīmējami un zīmogojami atbilstoši Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 4. jūnija lēmumam Nr.151 "Pagaidu noteikumi koku izsniegšanai Latvijas Republikā".

7. Kurināmā apgādes nolūkā zemnieku saimniecībai mežā atļauts ik gadus nocirst ikgadējo meža pieauguma apjomu.

8. Izcērtamo kokmateriālu apjomus nosaka vietējais valsts mežzinis, ievērojot galvenās un starpcirtes izpildes noteikumus saskaņā ar "Norādījumiem pakāpenisko un izlases ciršu izpildē" (pielikumā).

9. Meža ciršana atļauta tikai pēc celmu naudas samaksas un koku ciršanas biļetes saņemšanas.

10. Zemnieku saimniecība nav tiesīga pieprasīt kokmateriālus citos mežos, ja pašas saimniecības mežā ir vairāk par 2 ha pieaugušas skuju koku audzes.

11. Ja zemnieku saimniecības mežā pieaugušas koku audzes ir mazāk par 2 ha un ieradītais kokmateriālu apjoms ir mazāks par normatīvā noteikto, tad starpību var pieprasīt pagasta valdei citā mežā.

Pielikums

NORĀDĪJUMI
pakāpenisko un izlases ciršu izpildē

Pakāpeniskā cirte

1. Pakāpeniskās cirtes izpilda, lai mežs atjaunotos dabiski (bez kultūru ierīkošanas) ar saimnieciski vērtīgām sugām vienas vecuma klases periodā (ne ilgāk kā 20 gadu laikā) pirms audzes nociršanas, vienlaicīgi saglabājot un palielinot meža aizsardzības, ūdens režīma regulēšanas un sanitāri higiēniskās īpašības, uzlabojot audžu sastāvu kvalitāti un ceļot meža produktivitāti.

2. Pakāpeniskās cirtes izpilda vēju izturīgās vienvecuma egļu, egļu-priežu un lapu koku audzēs minerālos augšanas apstākļu tipos.

3. Pakāpeniskās cirtes tiek nozīmētas cirsmās, kur paauga izvietota samērā vienmērīgi.

Vietās, kur nav paauga, jāizdara dabiskās atjaunošanas veicināšana, irdinot augsni sēklu gada rudenī vai nākošā gadā līdz 1. jūnijam augsnes mineralizācija (irdināšana) pēc noteiktā termiņa nav pieļaujama, jo tad tiek bojāti egles dīgsti.

4. Pakāpeniskās cirtēs cirsmas platību nosaka taksācijas nogabala lielums, ja tikai tā neizraisa vējgāzes cirtei nozīmētajā un blakus nogabalos.

5. Cirtes intensitāti, paņēmienu skaitu un atkārtošanas periodus nosaka atkarībā no audzes biezības, koku sugu bioloģiskajām īpašībām un dabiskās atjaunošanas gaitas.

Audzēs ar biezību 0,7 un vairāk cirte jāizpilda trīs paņēmienos.

Pirmajā paņēmienā jāizcērt līdz 35% no krājas.

Otrais un nākošie paņēmieni jānozīmē ik pēc 4—10 gadiem atkarībā no paaugas stāvokļa, galvenokārt augstuma. Otrajā paņēmienā jāizcērt 50% no palikušās krājas.

Trešajā paņēmienā mātes audze jāizcērt pilnīgi.

Ja audzes biezība ir 0,5—0,6, jāizpilda divu paņēmienu cirte, pirmajā paņēmienā izcērtot līdz 50% no krājas.

Audzēs ar biezību 0,4 jāizpilda kailcirte ar paaugas saglabāšanu.

6. Pirmajā cirtes paņēmienā izciršanai jāizzīmē kaltušie, bojātie un nomāktie koki, egles zemākajās vietās, koki, kas traucē tālāku paaugas augšanu un III—V augšanas klases egles, kā arī apses lietkoki, kas var zaudēt tehniskās īpašības, ja tos atstāj neizcirstus līdz nākošajiem cirtes paņēmieniem.

Nākošajiem cirtes paņēmieniem jāatstāj vēja izturīgākās sugas: priede, bērzs, apse, kā arī I un II augšanas klases egles reljefa paaugstinājumos ar labi attīstītu sakņu sistēmu.

7. Treilēšanas ceļi jāierīko 30—50 m attālumos atkarībā no augsnes augstuma. šim nolūkam jāizmanto esošie meža ceļi un vietas, kur nav paaugas, pievešanas ceļu līkumu rādiusam jānodrošina garāko stumbru izgriešanās.

Pievešanas ceļu sākotnējam platumam jābūt 2,5—3,0 m. Pievešanas ceļa abās pusēs jāatstāj "barjeras koki", kas, treilējot kokmateriālus, pasargātu no bojājumiem palikušos augošos kokus un paaugu.

Pēc katra cirtes paņēmiena stipri bojātie "barjeras koki" jāizcērt. Pēc to izciršanas treilēšanas ceļš nedrīkst būt platāks par 4 m.

8. Pakāpenisko cirtu izpildē vislabākie rezultāti ir, izstrādājot cirsmu ziemas apstākļos ar sniega segu un nelielu salu (līdz -10°). Šajos apstākļos labāk saglabājas paauga, izmanto iepriekšējā gada sēklu ražu un ir iespējams sadedzināt ciršanas atliekas reizē ar cirsmas izstrādāšanu.

Nav ieteicams pakāpeniskās cirtes izstrādāt kambija intensīvas darbības periodā, kā arī stiprā salā (zem -10°), kad paauga kļūst trausla, viegli lūst un nobirst skujas.

9. Koki jāgāž uz treilējamo ceļu ar galotnēm uz priekšu (treilēšanas virzienā) 30°—40° leņķī pret treilēšanas ceļu.

10. Stumbri jāatzaro uz treilēšanas ceļa. Ciršanas atliekas jānokrauj treilēšanas ceļa zemākajās vietās vai arī jāsavāc kaudzēs, sakraujot tās vietās, kur paauga nav, un jāsadedzina ugunsdrošā periodā.

11. Nākošo cirtes paņēmienu atļauts veikt tikai pēc tam, kad izcirsto koku vietā izveidojušās paaugas kociņu grupas. Ja paauga nav izveidojusies, tad izcirsto koku platībās jāveic mākslīga atjaunošana.

Grupu — izlases cirtes

12. Grupu — izlases cirtes izpilda sila un mētrāja meža augšanas tipos, kur sekmīgi noris dabiskā atjaunošanās.

13. Pirmajā paņēmienā cirti izpilda 20 m joslā apkārt esošām dzīvotspējīgām paaugas sugām — grupām. Cirte jāatkārto ik pēc 8—10 gadiem ar kopējo cirtes ilgumu 2 vecuma klašu robežās.

14. Lielas biezības (0,7 un vairāk) audzēs, kur nav paaugas, pirmajā paņēmienā jāizcērt "logi" 20 m diametrā 3—5 gab. uz ha. "Logos" izcērt visus kokus, bet 20 m joslā ap "logiem" audzi izretina līdz biezībai 0,5—0,4. Cirti atkārto ik pēc 8—10 gadiem, kurā izretinātā joslā izcērt visus kokus un izretina kokus nākamajā joslā.

15. Koku gāšana jāizdara, saudzējot paaugas grupas, treilēšana — pusstumbros vai sortimentos. Vietās, kur paaugas nepietiek, jāstāda priede.

Regulētās izlases cirtes

16. Regulētās izlases cirtes izpilda galvenokārt augstražīgās (I, II bonitātes) dažāda vecuma egļu audzēs, minerālos meža augšanas apstākļu tipos.

Audzes uz pārpurvotām un kūdras augsnēm pakļautas vējgāzēm, pārējās regulētās izlases cirtes šādos apstākļos neizpilda.

17. Regulēto izlases cirti izpilda neierobežotā platībā. Par 3 ha mazākos nogabalos regulētā izlases cirte nav lietderīga.

18. Atkarībā no audzes stāvokļa un dabiskās atjaunošanās gaitas cirti atkārto ik pēc 5—10 gadiem.

Cirtes intensitāti nosaka pēc tekošā pieauguma cirtes atkārtošanās periodā, nepārsniedzot 25% no sākotnējās audzes krājas.

Izciršanas pirmā kārtā izzīmē kalstošos, slimos un bojātos kokus, kā arī kokus, kas traucē augt un attīstīties paaugai.

19. Cirte jāizpilda vienmērīgi visā platībā, izcērtot atsevišķus kokus vai koku grupas, treilēšana — pusstumbros vai sortimentos.

Vislietderīgāk regulētās izlases cirtes izpildīt ziemas apstākļos.