Precizēts 18.05.1999., Latvijas Vēstnesis Nr.159/160 (1619/1620)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 158

 Rīgā  1999.gada 4.maijā (prot. Nr. 24, 1.§)

Telekomunikāciju gala iekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. būtiskās prasības — prasības, kuras jāievēro, lai nodrošinātu telekomunikāciju gala iekārtu saskaņotu sadarbību ar publisko telekomunikāciju tīklu, kā arī nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi;

1.2. iekārtas tipa pārbaudes sertifikāts — dokuments, kurā pilnvarota kompetenta institūcija apliecina, ka pārbaudītais telekomunikāciju gala iekārtas tips atbilst noteiktajām prasībām;

1.3. pilnvarotā institūcija — atbilstoši šo noteikumu prasībām Ministru kabineta pilnvarota kompetenta testēšanas vai atbilstības novērtēšanas institūcija;

1.4. telekomunikāciju gala iekārtas — iekārtas, kas paredzētas tiešai pieslēgšanai publiskā telekomunikāciju tīkla galapunktiem vai sadarbībai ar publisko telekomunikāciju tīklu, pieslēdzot tam tieši vai netieši, lai nosūtītu, apstrādātu vai saņemtu informāciju (telefona aparāti, telegrāfa aparāti, direktoru un dispečeru pultis, datu pārraides iekārtas, faksi, modēmi, automātiskie atbildētāji, trauksmes devēji, signalizācijas iekārtas, privātās automātiskās telefonu centrāles, privātie tīkli u.c.).

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējama Latvijā ražoto un importēto telekomunikāciju gala iekārtu (turpmāk — iekārta) atbilstība.

3. Iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, ja ir izpildītas attiecīgajai iekārtai noteiktās būtiskās prasības. Iekārtai noteiktās būtiskās prasības ir:

3.1. lietotāju elektrodrošība, ņemot vērā arī noteikumus par iekārtu elektrodrošību;

3.2. publiskā telekomunikāciju tīkla operatora darbinieku elektrodrošība, ņemot vērā arī noteikumus par iekārtu elektrodrošību;

3.3. elektromagnētiskās savietojamības prasības, ciktāl tās ir specifiskas iekārtām;

3.4. publiskā telekomunikāciju tīkla aizsardzība pret bojājumiem;

3.5. efektīva radiofrekvenču spektra izmantošana (ja šāda prasība ir piemērojama);

3.6. iekārtu sadarbība ar publiskā telekomunikāciju tīkla iekārtām reāla vai virtuāla savienojuma iekārtošanai, modificēšanai, tarifikācijai, uzturēšanai vai izvienošanai;

3.7. iekārtu sadarbība ar publiskā telekomunikāciju tīkla starpniecību.

4. Iekārtām piemērojamo harmonizēto Eiropas standartu adaptāciju un nacionālo standartu izstrādāšanu organizē Satiksmes ministrija.

5. Saistībā ar šiem noteikumiem piemērojamo harmonizēto Eiropas standartu vai nacionālo standartu sarakstu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē nacionālā standartizācijas institūcija — valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts".

6. Iekārtas uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 3.punktā minētajām būtiskajām prasībām, ja tās ražotas saskaņā ar tām piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un visu šo prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības novērtēšanas procedūru. Atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē vienā no šādiem veidiem (pēc ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja vai importētāja izvēles):

6.1. iekārtu ražošanā ieviešot un uzturot pilnīgu kvalitātes sistēmu atbilstoši LVS ISO 9001 standarta prasībām;

6.2. pārbaudot iekārtu tipu un izpildot vienu no šādām papildu prasībām:

6.2.1. iekārtu ražošanā ieviešot un uzturot kvalitātes sistēmu atbilstoši LVS ISO 9002 standarta prasībām;

6.2.2. nodrošinot iekārtu atbilstību tipam un deklarējot to.

7. Latvijā tiek atzītas iekārtas, kurām ir Eiropas Savienības valstīs izdoti atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un kuras atbilst šo noteikumu prasībām.

II. Atbilstības novērtēšanas institūcijas

8. Iekārtu atbilstību novērtē pilnvarotās institūcijas. Lai institūcijas tiktu pilnvarotas novērtēt atbilstību, tām jānodrošina šādas minimālās prasības:

8.1. personāla, nepieciešamo līdzekļu un iekārtu tehniskais nodrošinājums;

8.2. personāla profesionālā un tehniskā kompetence;

8.3. personāla neatkarība, sagatavojot pārskatus, izdodot sertifikātus un saskaņā ar šiem noteikumiem novērtējot kvalitātes sistēmas, attiecībā pret personām, kuras tieši vai netieši ar to saistītas;

8.4. profesionālo noslēpumu neizpaušana;

8.5. personāla atalgojuma neatkarība no veikto testu vai inspekciju skaita un to rezultātiem;

8.6. personāla atbildības civiltiesiskā apdrošināšana.

9. Satiksmes ministrija iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu.

III. Iekārtas tipa pārbaude un iekārtas atbilstības tipam nodrošināšana

10. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs nosaka, kuras iekārtas paredzētas pieslēgšanai publiskajam telekomunikāciju tīklam. Iekārtas, kuras var tikt pieslēgtas publiskajam telekomunikāciju tīklam, izmantojot frekvenču spektru, ir uzskatāmas par tādām, kas paredzētas pieslēgšanai publiskajam telekomunikāciju tīklam.

11. Iekārtas tipa pārbaude ir procedūra, kurā pilnvarotā institūcija pārliecinās un novērtē, vai eksemplārs, kas pārstāv aplūkojamās iekārtas, atbilst uz to attiecināmajām šo noteikumu prasībām.

12. Nodrošinot atbilstību tipam, ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs deklarē, ka attiecīgā iekārta atbilst iekārtas tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tai noteiktajām prasībām.

13. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs iesniedz atbilstības novērtēšanas institūcijā pieteikumu iekārtu atbilstības novērtēšanai, kurā norāda ražotāja nosaukumu un adresi (ja pieteikumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis vai importētājs, — arī tā nosaukumu un adresi) un kuram pievieno šādu tehnisko dokumentāciju, kas dod iespēju novērtēt iekārtas atbilstību būtiskajām prasībām:

13.1. vispārīgu tipa aprakstu, shēmas, apakšsistēmas;

13.2. iekārtas darbības aprakstus un paskaidrojumus;

13.3. pilnīgi vai daļēji piemērojamo standartu sarakstu;

13.4. veikto pārbaužu rezultātus, testēšanas pārskatus;

13.5. pilnvaroto institūciju izdotu iekārtas tipa pārbaudes sertifikātu kopijas;

13.6. dokumentāciju, kas saistīta ar kvalitātes sistēmu;

13.7. lietotājiem paredzēto informāciju vai rokasgrāmatu.

14. Ja Eiropas Savienībā notificētajās institūcijās veiktajā testēšanā ir ievērotas Latvijas prasības publiskā telekomunikāciju tīkla sadarbībai ar iekārtām, papildu pārbaudes nav nepieciešamas.

15. Iekārtas tipa pārbaudes sertifikāts apliecina iekārtas atbilstību šo noteikumu 3.punktā minētajām būtiskajām prasībām. Iekārtas tipa pārbaudes sertifikātā tiek norādīts ražotāja vārds un adrese, secinājumi par pārbaudi, apstākļi, kas raksturo tās pareizību, un dati, kas nepieciešami apstiprinātā iekārtas tipa identifikācijai.

16. Lai deklarēto iekārtu, ja nepieciešams, varētu nodot atpakaļ deklarētājam, atbilstības deklarācijā tiek norādīta šāda informācija:

16.1. iekārtas apraksts;

16.2. atsauce uz normatīvajiem aktiem, ar kuriem saskaņā iekārtas atbilstība deklarēta, un norāde par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām;

16.3. dati par personām, kuras pilnvarotas uzņemties saistības ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja vai importētāja vārdā;

16.4. atsauce uz pilnvarotās institūcijas izdotu iekārtas tipa pārbaudes sertifikātu, lai, ja nepieciešams, veiktu atkārtotu iekārtas tipa pārbaudi.

17. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs uzglabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju tā, lai tirgus uzraudzības iestādei tā būtu pieejama vismaz 10 gadu pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas.

IV. Produkcijas kvalitātes nodrošināšana

18. Ražotājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu kvalitātes sistēmas novērtēšanai atbilstoši LVS ISO 9002 standarta prasībām. Pieteikumam pievieno:

18.1. tehnisko dokumentāciju par attiecīgo iekārtu, paraugu un tā tipa atbilstības novērtējumu;

18.2. kvalitātes sistēmas dokumentāciju, kurā ietilpst:

18.2.1. kvalitātes sistēmas mērķi, organizatoriskās shēmas, amatpersonu atbildības un pienākumu apraksti (attiecībā uz ražojumu kvalitāti);

18.2.2. ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metožu, procesu un sistemātiski veicamo darbību apraksti;

18.2.3. to pārbaužu un testu apraksti un biežums, kurus veic pirms un pēc iekārtas izgatavošanas, kā arī izgatavošanas laikā;

18.2.4. kvalitātes ieraksti (pārbaužu ziņojumi, testu dati, kalibrēšanas dati, personāla kvalifikācijas ziņojumi);

18.2.5. to līdzekļu un organizatorisko pasākumu apraksts, kurus izmanto, lai nodrošinātu kvalitātes sistēmas uzraudzību un efektivitāti.

19. Pilnvarotā institūcija novērtē, vai kvalitātes sistēma nodrošina ražoto iekārtu atbilstību iekārtas tipa pārbaudes sertifikātam, un paziņo ražotājam savu lēmumu. Lēmumā jābūt ietvertiem pārbaužu rezultātiem un pamatotam pārbaužu rezultātu novērtējumam. Ja kvalitātes sistēma nodrošina ražoto iekārtu atbilstību iekārtas tipa pārbaudes sertifikātam un šo noteikumu prasībām, tad pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam kvalitātes sistēmas sertifikātu.

20. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu produkcijas viendabīgumu un iekārtas atbilstību paraugam, kurš aprakstīts iekārtas tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

21. Ražotājs nodrošina, lai pilnvarotajai institūcijai būtu iespēja kontrolēt iekārtu inspicēšanu, testēšanu un uzglabāšanu un lai tai būtu pieejama visa nepieciešamā informācija.

22. Ražotājs informē pilnvaroto institūciju par jebkādiem plāniem attiecībā uz izmaiņām kvalitātes sistēmā. Pilnvarotā institūcija novērtē plānotās izmaiņas, izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma neietekmēs iekārtu atbilstību, un paziņo ražotājam savu lēmumu.

23. Pilnvarotā institūcija periodiski pārbauda kvalitātes sistēmu, lai kontrolētu, vai ražotājs izmanto sertificēto kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam ziņojumus par pārbaužu rezultātiem.

24. Pilnvarotā institūcija ir tiesīga pārbaudīt kvalitātes sistēmu bez iepriekšēja pieteikuma. Pēc veiktās pārbaudes pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

25. Kvalitātes sistēmas sertifikātu un ziņojumus par pārbaužu rezultātiem ražotājs uzrāda pilnvarotajai institūcijai vai tirgus uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma.

26. Ja konstatēts, ka iekārtas nav viendabīgas vai neatbilst iekārtas tipa pārbaudes sertifikātam vai šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija rīkojas atbilstoši konstatēto trūkumu būtībai un informē to pilnvaroto institūciju, kura izsniegusi iekārtas tipa pārbaudes sertifikātu un kvalitātes sistēmas sertifikātu, kā arī tirgus uzraudzības iestādi.

27. Ražotājs uzglabā visu tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadu pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas.

V. Produkcijas pilnīgas kvalitātes nodrošināšana

28. Ražotājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu kvalitātes sistēmas novērtēšanai atbilstoši LVS ISO 9001 standarta prasībām. Pieteikumam pievieno šo noteikumu 18.punktā minēto dokumentāciju, kā arī norāda projektu kontroles un projektu verifikācijas metodes, procesus un sistemātiskās darbības, kas tiks lietotas, projektējot attiecīgos ražojumus.

29. Pilnvarotā institūcija novērtē, vai kvalitātes sistēma nodrošina ražoto iekārtu atbilstību būtiskajām prasībām, un paziņo ražotājam savu lēmumu. Lēmumā jābūt ietvertiem pārbaužu rezultātiem un pamatotam pārbaužu rezultātu novērtējumam. Ja kvalitātes sistēma nodrošina ražoto iekārtu atbilstību šo noteikumu prasībām, tad pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam kvalitātes sistēmas sertifikātu.

30. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu produkcijas viendabīgumu.

31. Ražotājs nodrošina ražošanas atbilstību, pieejamību kontrolei un dokumentu uzglabāšanu atbilstoši šo noteikumu 21., 22., 25. un 27.punktam.

32. Pilnvarotā institūcija veic savu darbību atbilstoši šo noteikumu 23. un 24.punktam.

33. Ja konstatēts, ka iekārtas nav viendabīgas vai neatbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija rīkojas atbilstoši konstatēto trūkumu būtībai un informē to pilnvaroto institūciju, kura izsniegusi kvalitātes sistēmas sertifikātu, kā arī tirgus uzraudzības iestādi.

VI. Marķēšana

34. Iekārtu, kura atbilst būtiskajām prasībām, marķē ar CE marķējumu, atbildīgās pilnvarotās institūcijas simbolu un simbolu, kas apliecina, ka iekārta ir paredzēta un derīga pieslēgšanai publiskajam telekomunikāciju tīklam. Minētie simboli attēloti šo noteikumu 1.pielikumā.

35. Ja iekārtai jāatbilst arī citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām saistībā ar CE marķējuma izvietošanu uz iekārtas, iekārtu drīkst marķēt ar CE marķējumu tikai tad, ja tā atbilst arī šīm prasībām.

36. Ja normatīvajos aktos paredzēts, ka ražotājs var izvēlēties, kuras no iekārtai noteiktajām prasībām pildīt, CE marķējums norāda atbilstību tām prasībām, kuras izvēlējies un izpildījis ražotājs. Izpildītās prasības jānorāda iekārtai pievienotajā tehniskajā dokumentācijā atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

37. Ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai importētājam, kurš ražo vai izplata tirgū iekārtas, kuras ir derīgas pieslēgšanai publiskajam telekomunikāciju tīklam, bet nav tam iepriekš paredzētas, attiecīgā iekārta jāmarķē ar šo noteikumu 2.pielikumā attēloto simbolu un iekārtai jāpievieno šo noteikumu 3.pielikumā norādītā deklarācija un lietošanas apraksts. Minētie dokumenti iesniedzami pilnvarotajā institūcijā pirms attiecīgo iekārtu izplatīšanas tirgū.

38. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs marķējumu piestiprina iekārtai (ja tas nav iespējams, — tās iepakojumam vai pievienotajai tehniskajai dokumentācijai) tā, lai marķējums būtu viegli saskatāms, salasāms un neizdzēšams.

39. Uz iekārtas, tās iepakojuma vai pievienotās tehniskās dokumentācijas nedrīkst izvietot tādu marķējumu, kas nav identisks CE marķējumam un varētu maldināt attiecībā uz tā nozīmi un formu.

VII. Tirgus uzraudzība

40. Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

41. Ja tirgus uzraudzības iestāde atklāj, ka iekārtām ir veiktas šajos noteikumos noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras, bet iekārtas neatbilst būtiskajām prasībām, un ražotājs šo neatbilstību nenovērš, tā veic visus attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai šīs iekārtas izņemtu no tirgus, nepieļautu vai ierobežotu to tirdzniecību.

42. Ja ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nav reģistrējies Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs importētājs.

VIII. Noslēguma jautājumi

43. Atbilstības sertifikāti, ko saskaņā ar Noteikumiem par telekomunikāciju līdzekļu obligāto sertifikāciju (apstiprināti ar satiksmes ministra 1995.gada 6.novembra pavēli Nr.137; Latvijas Vēstnesis, 1995, 184.nr.) izdevusi Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta Sertifikācijas komisija, ir spēkā līdz laikam, kas norādīts attiecīgajā sertifikātā, un šajā laikposmā nav jāaizstāj ar sertifikātiem šo noteikumu izpratnē.

44. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

  Ministru prezidents V.Krištopans

  Satiksmes ministra vietā —
ekonomikas ministrs A.Šlesers

1.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 4.maija
noteikumiem Nr.158

Simboli, ar kuriem marķē iekārtas, kuras pieslēdz publiskajam telekomunikāciju tīklam

Piezīmes.

1. Marķējumu, kas apliecina iekārtas atbilstību noteiktajām prasībām, veido lielie burti "CE".

2. Ja CE marķējuma izmērs tiek palielināts vai samazināts, jāievēro paraugā dotās proporcijas.

3. Abiem CE marķējuma komponentiem jābūt vienādam vertikālajam izmēram, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.

  Satiksmes ministra vietā —
ekonomikas ministrs A.Šlesers

2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 4.maija
noteikumiem Nr.158

Simbols, ar kuru marķē iekārtas, kuras nav paredzētas pieslēgšanai publiskajam telekomunikāciju tīklam

  Satiksmes ministra vietā —
ekonomikas ministrs A.Šlesers

3.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 4.maija
noteikumiem Nr.158

DEKLARĀCIJA

  Satiksmes ministra vietā —
ekonomikas ministrs A.Šlesers