Par Saeimas deputātu darba vizīti Briselē

Latvija vēlas, lai Eiropas Savienībā (ES) tiktu veidota taisnīga lauksaimniecības politika, kuras ietvaros arī Latvijas lauksaimnieki saņemtu līdzvērtīgus tiešos maksājumus un ES vienotajā tirgū varētu konkurēt ar veco dalībvalstu lauksaimniekiem uz vienādiem nosacījumiem. To Saeimas delegācija uzsvēra, Briselē tiekoties ar ES budžeta komisāru Janušu Levandovski, ES komisāra lauksaimniecības politikas jautājumos kabineta vadītāju Georgu Hausleru un Eiropas Parlamenta deputātiem.

5. un 6.decembrī vizītē Briselē uzturējās Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

“Vizītes laikā, tiekoties ar Eiropas Savienības amatpersonām, guvām pārliecību, ka Latvijas pozīcija mums tik būtiskajā lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumā Briselē ir sadzirdēta un gan Eiropas Komisijā, gan Eiropas Parlamentā ir laba izpratne par Latvijas nostāju,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica. “Tādēļ jāturpina valdības, diplomātu un arī parlamentārajā līmenī aktīvi skaidrot mūsu argumentus, lai cīnītos par Latvijai labvēlīgu lauksaimniecības finansējuma sadalījumu jaunajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2014.–2020.gada periodam,” uzskata Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica Briselē uzsvēra, ka Latvijas mērķis sarunās par nākamā perioda Kopējās lauksaimniecības politiku ir taisnīgas ES politikas izveide, kas nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visu dalībvalstu zemniekiem. Jo patlaban Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos tiešmaksājumus un tādēļ atrodas nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinot ar tā dēvēto veco dalībvalstu lauksaimniekiem, pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis sarunās akcentēja, ka pašreizējā tiešmaksājumu lieluma aprēķini veikti, balstoties uz lauksaimniecisko aktivitāti Latvijā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Vēsturisku iemeslu dēļ Latvijas lauksaimnieciskā aktivitāte tolaik bija daudzkārt zemāka, un tagad maksājumu aprēķināšanas kārtība neatbilst mūsu valsts realitātei, uzsvēra V.Dombrovskis.

Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs A.Lejiņš vērsa uzmanību, ka Latvijas galvenais mērķis ir panākt, lai lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēma būtu taisnīga. Pat, ja saskaņā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem iecerēts palielināt, tie vienalga joprojām būtu daudzkārt zemāki nekā lauksaimniekiem tā dēvētajās vecajās dalībvalstīs, teica A.Lejiņš.

Lai pārrunātu Latvijas interešu aizstāvību, Saeimas komisiju vadība tikās arī ar Latvijas pārstāvjiem Briselē – Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti un Latvijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Ilzi Juhansoni. Saeimas deputāti Briselē arī sniedza intervijas par ES jautājumiem rakstošajam medijam “EU Observer” un Latvijas Radio korespondentei Briselē Inai Strazdiņai.

Saeimas preses dienests