Par taisnīgu ES lauksaimniecības un kohēzijas politiku

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti 2.decembrī pieņēma divas deklarācijas, prasot Eiropas Savienības (ES) institūcijām risināt nevienlīdzīgo ES lauksaimniecības tiešo maksājumu un kohēzijas politikas finansējuma sadali.

“Šis ir īstais brīdis, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienības nākamā perioda daudzgadu budžetam. Patlaban notiek aktīvas diskusijas par 2014.–2020.gada budžeta aprisēm, un mums nav pieņemami sākotnēji izskanējušie piedāvājumi,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

“Pēc 2013.gada nedrīkst saglabāties tik būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu tiešmaksājumu apmēros. Mūsu uzmanības lokā vienlīdz ir diskusijas arī par kohēzijas finansējuma nākotni. Latvija ir pierādījusi spēju efektīvi apgūt šo finansējumu, tāpēc iebilstam pret griestu noteikšanu kohēzijas finansējuma saņemšanai. Šādi tiktu samazināts mūsu valstij pieejamais finansējuma apmērs, un tas būtu pretrunā ar pašas Eiropas Savienības pamatmērķi,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Deklarācijā par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada deputāti aicina labot pašreizējo Latvijas lauksaimniekiem netaisnīgo un nevienlīdzīgo tiešo maksājumu finansējuma sadali.

Saeimas deputāti uzsver, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākamā perioda daudzgadu budžetam paredz arī pēc 2013.gada saglabāt būtiskas atšķirības starp tiešajiem maksājumiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem un nenodrošinās godīgus un vienlīdzīgus konkurences noteikumus.

Eiropas lietu komisija pauž, ka EK piedāvājums Latvijai nav pieņemams, jo netiek nodrošināta ES kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķu – ienākumu stabilitāte un sabiedrībai nepieciešamie pamatlabumi – sasniegšana. Tādējādi tiek ignorēts arī Eiropas Parlamenta 2010.gada 8.jūlija rezolūcijas pamatprincips, ka kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros finansējums jāsadala taisnīgi starp visām ES dalībvalstīm.

Saeimas komisija uzsver, ka ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros ir jāizveido tāda tiešo maksājumu sistēma, kas nodrošinātu patiesi taisnīgus un godīgus konkurences nosacījumus visiem ES lauksaimniekiem, kā arī jāatrod objektīvi kritēriji taisnīgas sadales sistēmas definēšanai.

Komisija norāda, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksas ES dalībvalstīs ir līdzvērtīgas, tādēļ nav pieļaujama situācija, ka pēc 2013.gada joprojām būtiski atšķirtos dažādu ES dalībvalstu lauksaimniekiem noteikto tiešo maksājumu apjoms. Tādējādi Saeimas deputāti aicina koriģēt EK priekšlikumu, panākot izlīdzinājumu starp ES dalībvalstu lauksaimniekiem piešķirto tiešo maksājumu augstāko un zemāko līmeni.

Tāpat komisija uzsver: lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku attīstību visā ES, ir jāparedz arī adekvāts finansējums gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstības politikai.

Savukārt deklarācijā par ES kohēzijas politiku pēc 2013.gada Eiropas lietu komisija atsaucas uz līgumu par ES darbību, kurā noteikts, ka ES jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.

Ņemot vērā, ka tieši ES kohēzijas politikas mērķis ir samazināt pieaugošās dalībvalstu ekonomiskās un sociālās atšķirības, nav pieņemams ierobežojums, ko ES kohēzijas finansējuma apguvei piedāvā Eiropas Komisija, nosakot visām dalībvalstīm vienādus sadalījuma griestus 2,5 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.

Deputāti uzskata, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka dalībvalstīm, kuras ir pierādījušas investīciju efektivitāti un sasniegušas labus investīciju apguves rādītājus šajā un iepriekšējos plānošanas periodos, nākamā ES daudzgadu budžeta ietvaros tas tiek samazināts. Saeimas Eiropas lietu komisija aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi rast risinājumu attiecībā uz nevienlīdzīgo finansējuma sadali.

Saeimas preses dienests