Par arodbiedrību lomu mūsdienu pasaulē

“Arodbiedrības ir kļuvušas par līdzvērtīgiem partneriem likumdevējam un izpildvarai. Tās īsteno publiskas akcijas, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz aktuāliem jautājumiem vai sasniegtu konkrētus mērķus. Tās var nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām un lobēt savu dalībnieku intereses. Tās ir pilsoniskā sabiedrība un sabiedrības līdzdalība – ļaudis, kas apvienojas kopīgu interešu vārdā, kas ikdienā seko līdzi politiskajiem procesiem un dažādām leģitīmām metodēm ietekmē lēmumu pieņemšanu,” teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 2.decembrī, uzrunājot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) 7.kongresa delegātus.

Atgādinot arodbiedrību īpašo nozīmi sabiedrībā, S.Āboltiņa atsauca atmiņā politiķa Teodora Rūzvelta vārdus, ko viņš teicis laikā, kad arodbiedrību veidošanās vilnis pārņēma Rietumu demokrātisko pasauli: “Ir ļoti svarīgi, lai darbaspēks būtu organizēts. Šī ir organizēšanās ēra. Kapitāls organizējas, un tādēļ ir jāorganizējas arī darbaspēkam.”

S.Āboltiņa norādīja, ka šo vārdu nozīme nav mazinājusies arī šodien: “Kaut arī valsts loma strādājošo aizsardzībā ir būtiski spēcinājusies, tomēr, lai spētu rūpēties par savām interesēm un darba apstākļiem, strādājošajiem ir jāapvienojas kopīgās organizācijās.”

Vērtējot arodbiedrību lomu mūsdienu pasaulē, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka arodbiedrību nozīme un iespējas kopš to veidošanās pirmsākumiem ir augušas: “Mūsdienās tās ne tikai aizstāv strādājošo intereses, veicina sociālo drošību, īsteno profesionālo apmācību, saviem dalībniekiem sniedz juridisko palīdzību un ved kolektīvas sarunas, bet pat īsteno politikas funkciju.”

“Mūsu valsts spēs attīstīties, ja tajā būs darbs un aktīvi cilvēki, kuriem ir vēlme veikt pozitīvas izmaiņas, degsme sirdī un lepnums par savu valsti. Arodbiedrībās es šādus ļaudis redzu,” uzrunājot LBAS kongresu, akcentēja
S.Āboltiņa.

“Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir iekļāvusies arī starptautiskā saimē – esot gan tuvāk reģionālu – Baltijas, gan plašāk reģionālu – Eiropas, gan pasaules mēroga apvienību dalībniece. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad globālie, reģionālie un nacionālie procesi ir tik ļoti savstarpēji saistīti, ka ārpolitika kļūst par iekšpolitiku un mūsu valsts izaugsme ir tikpat atkarīga kā no mums pašiem, tā no mūsu partneriem ārpusē,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Atskatoties uz līdzšinējo sadarbību ar sociālajiem partneriem, S.Āboltiņa arodbiedrībām pateicās par saņemto kritiku. “Tam tā ir jābūt! Mums katram ir sava loma un savs uzdevums. Galvenais ir nepazaudēt kopīgo mērķi – brīvu, neatkarīgu Latviju, kurā dzīvo veseli, izglītoti un pārtikuši ļaudis,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

Paužot pateicību par izciliem sasniegumiem sociālā dialoga stiprināšanā un sadarbībā ar parlamentu, S.Āboltiņa pasniedza Saeimas atzinības rakstus LBAS priekšsēdētājam Pēterim Krīgeram un viņa vietniekiem Egilam Baldzēnam un Līvijai Marcinkēvičai, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājam Valdim Kerim, arodbiedrības “Enerģija” priekšsēdētājai Jevgenijai Stalidzānei, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētājai Ritai Pfeiferei, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietniekam Jānim Krastiņam un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietniekam Aleksandram Muhlinkinam.

Saeimas preses dienests