Par naturalizāciju un identifikācijas kartēm

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti 30.novembrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieku Vilni Jēkabsonu iztaujāja par pārvaldes darbu, naturalizācijas procesa gaitu, migrācijas politikas īstenošanu un elektronisko identifikācijas karšu ieviešanas gaitu.

V.Jēkabsons apliecināja, ka kartes tiks ieviestas nākamajā gadā un tās varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu pa Eiropas Savienību un uz citām valstīm, ar kurām Latvijai ir ieviests bezvīzu režīms. Vienlaikus identifikācijas kartēs būs integrēts e-paraksts un personas biometriskie dati.

Ar deputātiem diskutējot par citu valstu pieredzi, iedzīvotāju identifikācijas kartēs integrējot arī citas funkcijas, piemēram, norēķinu iespējas par autostāvvietu vai sabiedriskā transporta izmantošanu, PMLP priekšnieks paskaidroja, ka šādus pakalpojumus nav plānots piesaistīt identifikācijas kartēm. Tas saistīts arī ar drošības aspektiem, jo dažādu funkciju piesaistīšana identifikācijas kartes padarītu nedrošākas, pauda V.Jēkabsons.

Informējot par viņa vadītās iestādes darbu, V.Jēkabsons raksturoja, ka PMLP izveidots plašs nodaļu tīkls Latvijas pilsētās, lai pakalpojumi būtu pieejam iespējami tuvu cilvēka dzīvesvietai. PMLP uzturēšanas izdevumi ir apmēram pieci miljoni latu gadā, un valsts nodevās par sniegtajiem pakalpojumiem valsts budžetā tiek ieskaitīta līdzīga summa.

Saeimas deputāti noskaidroja, ka kopš naturalizācijas procesa sākuma saņemti naturalizācijas iesniegumi no 149 tūkstošiem personu un pilsonībā uzņemti gandrīz 137 tūkstoši personu. Pārējie nav nokārtojuši valsts valodas prasmju un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes, paskaidroja PMLP priekšnieks.

Tāpat komisijas deputātus interesēja iestādes darbs, piešķirot uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem par Latvijā veiktajām investīcijām vai iegādātajm nekustamajiem īpašumiem. Deputāti noskaidroja, ka kopš 2010.gada 1.jūlija, kad spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, saņemti 855 iesniegumi par 2015 personām. Astoņos gadījumos iestāde sniegusi atteikumu. Pārliecinoši lielākā daļa iesniegumu saņemts no Krievijas pilsoņiem, otra lielākā daļa – no Ukrainas. Nesen izskanējusi informācija par lielu Ķīnas pilsoņu interesi, taču no šīs valsts saņemti tikai pieci iesniegumi, informēja V.Jēkabsons.

Saeimas preses dienests