Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Inese Kahanoviča. Pašvaldību vieta administratīvo sodu sistēmā

Lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Pārejas noteikumu 13.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (apstiprināts Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra sēdē, prot. Nr.60 62.§, TA-2352). Izstrādāta arī jauna Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija. Izstrādājot jauno koncepciju un minēto likumprojektu, administratīvās atbildības tiesiskajā regulējumā ir apzinātas vairākas būtiskas problēmas. Šo problēmu risināšanai nepieciešams plašāks skaidrojums un diskusijas juristu aprindās. Rakstā aplūkoti divi jautājumi – pašvaldību lomas definēšana administratīvo sodu sistēmā, kā arī pašvaldību kompetence administratīvo pārkāpumu izskatīšanā un administratīvo sodu piemērošanā. Nav šaubu, ka tiesiskais regulējums administratīvo pārkāpumu jomā pieskaitāms pie publiskajām tiesībām. Turklāt administratīvo pārkāpumu tiesības ir nesaraujami saistītas ar valststiesībām, jo tas ir viens no veidiem, kā valsts realizē savu varu pār tās pilsoņiem. Viens no valsts varas un darbības galvenajiem uzdevumiem ir garantēt sabiedrisko mieru un tiesisko drošību. Šis uzdevums atvasināts no valsts uzraudzības un kontroles funkcijas, kuras realizācija ir ekskluzīvā valsts kompetencē.

• Dita Amoliņa. Saeimas budžeta tiesību apcirpšana

2011.gada 6.decembris esot valstiski nozīmīga diena. Pirmkārt, tāpēc, ka aprēķini liecina: šā gada 6.decembrī apritēja 7883 dienas kopš 1990.gada 4.maija un pašreizējās Latvijas Republikas pastāvēšanas laiks pārsniedza pirmskara Latvijas neatkarībai atvēlēto laiku. Otrkārt, tajā pašā dienā konstitucionālās institūcijas ķērās pie būtiski svarīga valsts un sabiedrības dzīves jautājuma risināšanas, proti, sāka valsts budžeta apspriešanas un apstiprināšanas procedūru, jo Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai valsts budžeta projektu. Fakts, ka abi šie notikumi sakrīt vienā dienā, mudināja autori aplūkot valsts ar budžeta projekta iesniegšanu saistītas problēmas vēsturiskā perspektīvā. Atskatoties Latvijas valstiskuma vēsturē, bieži vien rodas déjà vu sajūta. Termins déjà vu burtiskā nozīmē no franču valodas tulkojams ar vārdkopu “jau redzēts” un raksturo sajūtas, kādas cilvēkam rodas, kad viņš nokļuvis jaunā situācijā, bet apjauš, ka to jau kaut kad agrāk ir piedzīvojis. Rakstā tiks norādīts uz faktiem un apstākļiem, kas liecina par déjà vu saistībā ar valsts finanšu jautājumu lemšanu, jo mūsdienās joprojām aktuāli ir jautājumi, kas risināti jau starpkaru perioda parlamentārajā praksē.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv