Kultūras ministrija: Par sabiedrības integrāciju kā prioritāti

“Sabiedrības integrācija Kultūras ministrijai ir un būs svarīga prioritāte. Pašlaik Kultūras ministrija precizē prioritātes 2012.gadam rīcībpolitikās, kuras valdība pieņēma, apstiprinot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes. Izstrādātās politikas mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kas nepieciešama mūsu Latvijas, nacionālās un demokrātiskās valsts līdzsvarotai attīstībai. Tikai koordinēta šīs politikas risināšana, ministrijām piedaloties un sadarbojoties, var garantēt sekmīgu rezultātu,” norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Kultūras ministrija ar Ministru kabineta lēmumu ir noteikta kā atbildīgā ministrija par pamatnostādņu īstenošanu, koordināciju un kontroli. Ministru kabinets 11.oktobrī apstiprināja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam.

Ž.Jaunzeme-Grende augstu vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas interesi un aktivitātes integrācijas jomā. Kultūras ministre no savas puses veicinās ciešu sadarbību ministriju vidū.

Viens no Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu uzdevumiem ir attīstīt labi koordinētu politikas ieviešanas sistēmu, ņemot vērā, ka risināmās problēmas skar dažādu nozaru – izglītības, darba, sociālās drošības, kultūras, valsts valodas, valsts drošības, cilvēktiesību, diskriminācijas novēršanas u.c. – kompetences. Neviena no dokumentā identificētajām problēmām, kas saistīta, piemēram, ar nepietiekamām latviešu valodas prasmēm, pilsoniskajām zināšanām, valstiskās saiknes trūkumu ar ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, nav risināma vienas ministrijas ietvaros.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu dokuments nosaka vairākas politikas īstenošanā iesaistītās ministrijas – Labklājības ministrija (pasākumi attiecībā uz sociālās atstumtības riska grupām, diskriminācijas novēršana darba tirgū, latviešu valodas kursi bezdarbniekiem), Ārlietu ministrija (saiknes stiprināšana ar tautiešiem ārzemēs), Izglītības un zinātnes ministrija (valsts valodas politikas īstenošana – latviešu valodas kursi un mācības dažādām mērķa grupām), Iekšlietu ministrija (naturalizācijas procesa veicināšana, e-vēlēšanas, pasākumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem), Tieslietu ministrija (valsts valodas pārraudzība) – to padotības iestādes, kā arī pašvaldības, neatkarīgas institūcijas, piemēram, Tiesībsarga birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un nevalstiskās organizācijas. Ministrijas, īstenojot nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politiku, nedublē līdzīgas darbības, bet savstarpēji papildina tās, cenšoties sasniegt kopīgus mērķus.

Kultūras ministrijai savas kompetences ietvaros, līdzīgi kā citām nozares ministrijām, jāievēro princips, ka sabiedrības integrācija norisinās uz latviešu valodas pamata. Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments nav specifiski atbildīgs par funkciju – integrācija uz latviešu valodas pamata. Jāatgādina, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts valodas politikas jomā, tās atbildībā ir izstrādāt un koordinēt valodas politikas ieviešanu. Arī Valsts valodas likuma mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata.

Annija Senakola, KM sabiedrisko attiecību speciāliste