Piedaloties Eiropadomes sanāksmē Briselē un parakstot līgumu par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 8. un 9.decembrī piedalījās Eiropadomes sanāksmē, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji apsprieda ekonomisko situāciju ES un eirozonas stiprināšanas pasākumus un diskutēja par Eiropas Savienības un Šengenas zonas paplašināšanos, situāciju Irānā un Sīrijā. Savukārt pirms Eiropadomes Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji, tostarp Valdis Dombrovskis, parakstīja līgumu par Horvātijas pievienošanos ES
Foto: european-council.europa.eu

Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (2.rindā sestais no labās) kopā ar Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem Eiropadomes sanāksmē Briselē 2011.gada 9.decembrī
Foto: european-council.europa.eu

8. un 9.decembrī notika Eiropadomes sanāksme, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji apsprieda ekonomisko situāciju ES un eirozonas stiprināšanas pasākumus, tāpat diskutēja par Eiropas Savienības un Šengenas zonas paplašināšanos, situāciju Irānā un Sīrijā.

Ņemot vērā, ka finanšu un ekonomiskā krīze ietekmē ne tikai eirozonu, bet visas ES dalībvalstis, valstu un valdību vadītāji atzina nepieciešamību pilnveidot ekonomisko pārvaldību eirozonā. Balstoties uz Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompuja ziņojumu par eirozonas stiprināšanu, t.sk. par nepieciešamību un iespējām šajā nolūkā grozīt Līgumu par ES darbību, dalībvalstis diskutēja par iespējām uzlabot ekonomikas pārvaldību un risināt ekonomisko un finanšu krīzi. Diskusijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra fiskālās disciplīnas nozīmi.

Eiropas Savienības dalībvalstis bija vienisprātis: lai nākotnē izvairītos no līdzīgām krīzēm un eirozonas rīcībā būtu instrumenti fiskālās disciplīnas stiprināšanai, ir nepieciešami efektīvi un ilgtspējīgi risinājumi. Eiropadomē netika panākta vienošanās par papildu pasākumiem eirozonai, lai uzlabotu koordināciju un konverģenci. Taču vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu vienojās strādāt pie starpvaldību līguma, lai stiprinātu fiskālo disciplīnu eirozonā un sekmētu sabalansētus budžetus dalībvalstīs. Šī vienošanās ir atvērta visām ES dalībvalstīm, ne tikai eirozonai. Ņemot vērā Latvijas apņemšanos ieviest eiro, kā arī Latvijas valdības darbu pie fiskālās disciplīnas stiprināšanas nacionālā līmenī, Latvija ir ieinteresēta piedalīties šādas vienošanās sagatavošanā – būt pirmajā ātruma grupā.

Tāpat valstu un valdību vadītāji vienojās: lai izvestu Eiropu no krīzes, prioritāte piešķirama tiem pasākumiem, kuriem ir vislielākās izredzes stimulēt izaugsmi un darba vietu radīšanu. Jāuzlabo politika iesaistīšanai darba tirgū, pielāgojot izglītības un apmācības sistēmas darba tirgus vajadzībām, un jādomā par Eiropas līmeņa pasākumiem visneaizsargātākajām grupām, jo īpaši jauniešiem bezdarbniekiem.

Paktā “Euro plus” iesaistītās dalībvalstis vienojās uzņemties konkrētākas un precīzākas saistības un jo īpaši paātrināt darbu attiecībā uz nodarbinātību un nodokļu sistēmu.

Eiropas Savienības līderi vienojās, ka īpaša vērība būtu jāpievērš tam, kā ar nodokļu politiku var atbalstīt ekonomikas politikas koordināciju un sekmēt fiskālo konsolidāciju un izaugsmi.

Dalībvalstis izvērtēja progresu, kas sasniegts Eiropas Savienības enerģētikas politikas jomā kopš 4.februāra Eiropadomes, lai pabeigtu iekšējā enerģijas tirgus izveidi, pilnveidotu infrastruktūru, ārējo enerģētikas politiku, kā arī uzlabotu kodoldrošību. Diskusijā V.Dombrovskis uzsvēra, ka regulējuma par iekšējo tirgu ieviešanai jānotiek saskaņā ar apstiprinātājiem termiņiem.

Pirms Eiropadomes notika Horvātijas pievienošanās līguma ES svinīgā līguma parakstīšana. Eiropadomē tika apstiprināti Vispārējo lietu padomē 5.decembrī pieņemtie secinājumi par ES paplašināšanos, stabilizācijas un asociācijas procesu – ES kandidātvalstu (Turcijas, Islandes, bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas, Melnkalnes) un potenciālo kandidātvalstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Serbijas) progresu pēdējā gada laikā un tālākiem soļiem to integrācijas ES procesā.

8.decembrī notika kārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu un valdību vadītāju tikšanās, kurā tika pārrunāti Eiropadomes darba kārtības jautājumi. Šoreiz sanāksmi organizēja Latvija un vadīja Latvijas Ministru prezidents V.Dombrovskis.

LR Pastāvīgā pārstāvniecība ES