Par Baltijas valstu transporta ministru sanāksmi Tallinā

7.decembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja nolīgumu par sadarbību starptautisko dzelzceļa pasažieru un kravas pārvadājumu jomā, kā arī vienojās par “Rail Baltica” projekta tālāko virzību.

Nolīgums, kurš izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, paredz attīstīt un uzlabot ekonomisko, administratīvo un tehnisko sadarbību starptautiskā dzelzceļa transporta jomā. Tas veicinās vienotību noteikumos, standartu, procedūru un organizācijas metožu izmantošanā attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu, personālu, infrastruktūru un palīgdienestiem, kā arī sekmēs sadarbību projekta “Rail Baltica” ieviešanā.

Transporta ministru sanāksmē tika spriests arī par projekta “Rail Baltica” tālāko attīstību. Ministri vienojās, ka ir svarīgi uzaicināt Poliju pievienoties projektam, lai pilnībā īstenotu jauno “Rail Baltica” koridoru, uzsverot nepieciešamību koordinēt īstenošanas pasākumus visā līnijā starp Tallinu un Varšavu. Tika nolemts arī aicināt ES koordinatoru nekavējoties uzsākt sarunas, lai panāktu vienošanos par koordinēšanu, ņemot vērā visus “Rail Baltica” projekta aspektus.

Kopīgi parakstītajā nodomu deklarācijā ir norādīts arī, ka steidzami jārezervē zeme, ņemot vērā nepieciešamos teritorijas plānošanas procesus. Tā kā jautājumi, kas saistīti ar teritoriālo plānošanu, ir komplicēti, visām partnervalstīm, būtu jāveic nepieciešamie centieni, lai teritorijas plānošanas procesus šai dzelzceļa līnijai pabeigtu līdz 2015.gadam.

Savukārt kopuzņēmuma, par ko vienojās premjeri viņu kopīgajā paziņojumā, izveidei jau nākamā gada janvārī paredzēts izveidot īpašu darba grupu ar diviem pārstāvjiem no katras valsts, un šai grupai jāizstrādā detalizēti plāni par kopuzņēmuma vadības struktūru, juridisko statusu, akcionāru līgumu, finanšu jautājumiem un darbības izmaksām, koordināciju īstermiņa un ilgtermiņa darba plānos. Atbalstot šīs darba grupas aktivitātes, jāveic izpēte, ko līdzfinansē ES saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu (2007–2013), lai sagatavotu detalizētu dokumentāciju par “Rail Baltica” kopuzņēmumu. Savukārt turpmākai projekta koordinēšanai kopumā jāizveido starpministriju koordinācijas grupa vismaz vecāko ierēdņu vadībā.

Sanāksmē Baltijas valstu transporta ministri pārrunāja arī iespējas ieviest Marpol konvencijas VI pielikumā noteiktās prasības par sēra saturu kuģa degvielā. Tāpat puses apsprieda iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai ES ārējos sauszemes robežpunktos, proti, to modernizāciju, kā arī iespēju muitošanas paātrināšanas ietvaros veicināt ciešāku sadarbību informācijas apmaiņas jomā un ieviest elektronisku ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanu.

Lietuvas un Igaunijas kolēģi arī interesējās par “airBaltic” stabilizācijas procesu un nākotnes plāniem. Satiksmes ministrs Aivis Ronis informēja par Latvijas valdības plāniem aviokompānijai piesaistīt stratēģisko investoru.

Visbeidzot, puses apmainījās ar viedokļiem par ES infrastruktūras attīstības programmu “Savienojot Eiropu” (Connecting Europe Facility, CEF), tās finansējuma avotiem, kā arī Eiropas Komisijas priekšlikumu par TEN-T transporta pamattīkla koridoru koncepciju kā pamatu CEF finansējuma piešķīrumam. Ministrs A.Ronis uzsvēra, ka Latvija neatbalsta šo priekšlikumu par koridoru koncepciju, jo, ņemot vērā, ka šajā koncepcijā Latvija iezīmēta tikai kontekstā ar Baltijas–Adrijas koridoru (t.i., “Rail Baltica”), tas Latviju un pārējās Baltijas valstis izolē no ES nākotnes stratēģiskās transporta sadarbības ar Krievijas Federāciju, Baltkrieviju un NVS valstīm. Tāpat Latvija pauda viedokli, ka tā neatbalsta CEF projektu daļēju finansēšanu no Kohēzijas fonda t.s. nacionālajām aploksnēm. Šādu pozīciju Latvija paudīs arī gaidāmajā ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomē 12.–13.decembrī Briselē.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa