Izglītības un zinātnes ministrs: Tiekoties ar integrācijas ekspertiem

8.decembrī pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa aicinājuma notika ministra tikšanās ar integrācijas ekspertiem, lai meklētu risinājumus sabiedrības saliedēšanai gaidāmā referenduma par krievu valodu kā valsts valodu kontekstā.

Sarunas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka gaidāmais referendums viņu izpratnē pamatā nav par otrās valodas jautājumu, bet gan noteiktas pilsoņu daļas aizvainojuma un neapmierinātības demonstrējums. Mazākumtautības neredz sevi valsts pārvaldē, uzsvēra eksperti.

Vienlaikus tika norādīts, ka šajā situācijā vairāk nekā jebkad iepriekš jāizrāda pretimnākšana neapmierinātajai sabiedrības daļai. Kā viens no situācijas risinājumiem IZM ietvaros tika minēta proaktīva latviešu valodas mācīšana, ieguldot tajā Eiropas Savienības struktūrfondu un citu finanšu instrumentu naudu. Taču, kā atzīmēja sarunas dalībnieki, valodai ir jākalpo par līdzekli saziņai, nevis īpaši jāuzsver tās loma iedzīvotāju identitātes veidošanā. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no valodas jautājuma politizēšanas.

Tika spriests arī par pilsoniskās līdzdalības prasmju iekļaušanu mācību saturā. Eksperti norādīja, ka ir ļoti būtiski mācīt ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskas iemaņas pilsoniskās līdzdalības īstenošanā, piemēram, kā veidot sava viedokļa pārstāvniecību u.c. Tika atzīmēts, ka šīs prasmes vienlīdz svarīgi iekļaut gan latviešu, gan mazākumtautību skolu mācību saturā.

Kā pozitīvs ierosinājums tika minēta arī dažādu tautību skolēnu mācīšanās kopā atsevišķu projektu ietvaros.

Spriežot par vispārējā izglītībā nepieciešamajām pārmaiņām, izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis ir gatavs apsvērt šos ierosinājumus, lai tie iespējami drīz īstenotos dzīvē.

Sarunā piedalījās Marija Golubeva, Andrejs Berņikovs, Arnis Kaktiņš, Liesma Ose, Klāvs Sedlenieks, Dace Akule, Kaspars Zālītis un Sigita Zankovska-Odiņa.

R.Ķīlis jau iepriekš publiski uzsvēris, ka, viņaprāt, Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārliecība, ka viņu kultūra un valoda tiek cienīta. Tikai tādā veidā mēs varam panākt savstarpēju sapratni un uzticību. Eiropas mērogā unikālais fakts, ka mums ir valsts finansētas mazākumtautību skolas, ir būtisks solis pareizā virzienā. Taču mums ir steidzami jādomā par papildu soļiem, jo sabiedrības saliedētības jautājums patlaban draud kļūt par nacionālās drošības jautājumu.

Pašlaik mēs esam liecinieki situācijai, ka valodas un etniskais jautājums tiek klaji politizēts. Gada sākumā veikts plašs un objektīvs pētījums patiesībā uzrāda, ka dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju attieksme pret latviešu valodu ir būtiski uzlabojusies. Šobrīd atsevišķi politiķi un radikāli noskaņotas personas ir gatavi visu šo pozitīvo veikumu sabojāt.

Mums vajadzētu atzīt, ka šis referendums ir galvenokārt tādēļ, ka apvienība “Saskaņas centrs” un tās vēlētāji ir neapmierināti ar neiekļūšanu valdībā. Tas nav divu etnisku grupu konflikts, un mums jādara viss iespējamais, lai tas par tādu neizvērstos.

Reinis Tukišs, ministra padomnieks