Ministru prezidents:

— tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību

Kā iepriekš plānots, vakar, 3. maijā, Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, kurā piedalījās arī finansu ministrs Ivars Godmanis un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Tika apspriests jautājums par sociālā nodokļa un valsts obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu lielākajiem parādniekiem un veiktajiem piedziņas pasākumiem. Konstatēts, ka VID atbilstoši likumdošanas prasībām regulāri publicē plašsaziņas līdzekļos informāciju par atsevišķu nodokļu kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu parādi. Ministru prezidents saņēma informāciju, ka viņa iniciētā darbības paplašināšana tieši sociālā nodokļa piedziņā ir devusi rezultātus, jo budžetā šo VID darbību rezultātā nonācis jau pusmiljons latu. Tai pašā laikā lielāko īpatsvaru kopējā nodokļu parādu summā veido tieši sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi.

Ministru prezidents, apkopojot šajā jautājumā sniegto informāciju, ierosināja nākamajai tikšanās reizei, kas notiks jūlija sākumā, sagatavot jautājumu par uzņēmumu maksātnespēju un administratoru lomu šajā procesā, lai valsts kasei neaizplūstu garām nauda, kas tai saskaņā ar likumu pienākas. V.Krištopans uzskata, ka valstij ir jāpārtrauc netieša uzņēmumu kreditēšana, atliekot nodokļu parādu dzēšanu, jo tādējādi plānoto ienākumu nesaņem valsts budžets.

Jautājumā par muitas darbību un kontroles pasākumiem V.Krištopans tika informēts par prioritārajiem darbības virzieniem šī gada pirmajos četros mēnešos muitas kontrabandas apkarošanas un pēcimporta pārbaužu jomā: valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana un palielināšana, iekšējā tirgus aizsardzība, akcizēto preču plūsmas pastiprināta kontrole, eksporta kravu plūsmas pastiprināta kontrole. Februāra vidū muita uzsāka konkrētas aktivitātes pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu veikšanā. Rezultātā tika iekasēta soda nauda un papildu nodokļi 6818,79 latu izteiksmē, fiziski pārbaudītas 844 kravas un sastādīti 19 administratīvā pārkāpuma protokoli. Par šiem jautājumiem plašāk VID amatpersonas piektdien, 6.maijā, informēs arī Lauku attīstības konsultatīvās padomes ārkārtas sēdes dalībniekus, kuri sanāks pēc V.Krištopana aicinājuma, lai pārrunātu lauksaimnieku neatliekamos jautājumus, kas iesniegti premjeram.

Trešais jautājums, kas interesēja Ministru prezidentu, tiekoties ar VID un ministriem, bija secinājumi pēc pārbaudēm savstarpēji saistītajos uzņēmumos, ko VID ietvaros veikusi Finansu policijas pārvalde. Pārbaužu rezultātā tiks ierosinātas trīs krimināllietas, kā arī veikti uzrēķini par aptuveni 300 tūkstošiem latu. Atklātas vairākas fiktīvas firmas. Rezultātā var secināt, ka nepieciešami grozījumi likumos par nodokļiem un nodevām, par uzņēmumu reģistru, par kredītiestādēm, par uzņēmējdarbību, par pievienotās vērtības nodokli un Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

V.Krištopans aicināja VID vadību vairāk uzmanības veltīt tiem uzņēmējiem un uzņēmumiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, jo, tiekoties ar lauku rajonu uzņēmumu vadītājiem, Ministru prezidents vairākkārt ticis aicināts rosināt VID daudz vairāk uzmanības pievērst tiem, kuri klaji ignorē nodokļus.

 

— pārdomājot žurnālistu darba kārtību Valdības namā

Ministru prezidents Vilis Krištopans ir iepazinies ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem adresēto vēstuli par Ministru kabineta ēkas apsardzes un caurlaižu režīma pilnveidošanu un uzskata, ka ar to iedibinātā kārtība neatbilst idejai par darba apstākļu uzlabošanu žurnālistiem, kuri pastāvīgi akreditēti pie Valsts kancelejas. Vienlaikus tā neatrisina arī jautājumu par valdības sēžu netraucētu norisi.

Tādēļ, pirms nav izstrādāti jauni Ministru kabineta ēkas caurlaižu režīma noteikumi, V.Krištopans uzdod Valsts kancelejas direktoram atcelt pagaidu kārtību, saglabājot iepriekšējo, bet Valsts kancelejas preses departamentam — veikt žurnālistu aptauju un apkopot priekšlikumus turpmākai sadarbības uzlabošanai un esošās kārtības pilnveidošanai.

Valdības preses departaments

5.05.1999.