• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tieslietu ministrijas 1993. gada 10. maija nolikums "Nolikums par detektīvdarbību un tās licencēšanu Latvijas Republikā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.09.1993., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/241247-nolikums-par-detektivdarbibu-un-tas-licencesanu-latvijas-republika

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.41-r

Par Ekonomiskās stabilizācijas politikas memorandu

Vēl šajā numurā

25.09.1993., Nr. 79

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Tieslietu ministrija

Veids: nolikums

Pieņemts: 10.05.1993.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

NOLIKUMS
par detektīvdarbību un tās licencēšanu Latvijas Republikā

 

Apstiprināts ar LR Tieslietu ministrijas 1993.g. 10.maija pavēli

1. Detektīvdarbības juridiskais pamats

Detektīvuzņēmēji un to apvienības darbojas LR likumu un uz to pamata izdotu citu normatīvo aktu ietvaros, lai sekmētu noziegumu un citu likumpārkāpumu novēršanu un atklāšanu, palīdzētu fiziskām un juridiskām personām aizsargāt viņu likumīgās intereses un tiesības.

Detektīvu uzņēmējdarbību reglamentē Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likums "Par uzņēmējdarbību" Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 23. novembra lēmums Nr.499 "Par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai", ar IeM 1993.g.6. aprīļa pavēli nr.100 apstiprinātā Instrukcija par vispārējo kārtību, kādā Iekšlietu ministrijā izsniedzamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem (turpmāk tekstā — vispārējā instrukcija), citi normatīvie akti, kā ari šis nolikums.

2. Detektīvdarbības pamatvirzieni

Detektīvdarbības pamatvirzieni ir:

1) ziņu vākšana civillietās;

2) negodīgas konkurences, komercnoslēpumu izpaušanas, firmas zīmju un nosaukumu nelikumīgas izmantošanas faktu noskaidrošana;

3) personu raksturojošu ziņu vākšana pirms darba līguma vai cita līguma noslēgšanas, neuzticamu un maksātnespējīgu personu noskaidrošana;

4) bez vēsts pazudušo personu meklēšana;

5) fizisku personu, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju nozaudētā vai nelikumīgi atsavinātā īpašuma meklēšana;

6) informācijas vākšana par fizisku un juridisku personu pretlikumīgām darbībām;

7) ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu, zaudējumu atlīdzināšanu saistītu ziņu patiesīguma pārbaude;

8) ar policijas un izmeklēšanas iestādēm saskaņotu meklēšanas pasākumu veikšana, lai novērstu un atklātu noziegumus;

9) noziedznieku meklēšana;

10) nepilngadīgo dzīves veida noskaidrošana pēc vecāku v ai personu, kuras tos aizvieto, lūguma.

3. Detektīvs

Ar detektīvu šajā Nolikumā saprotama persona, kura likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci detektīvdarbībai un reģistrējusi savu vienas personas individuālo detektīvuzņēmumu Uzņēmumu reģistrā, kā arī persona, kura veic šajā nolikumā norādītās detektīvdarbības detektīvu uzņēmējsabiedrībā, ja šī persona kā detektīvs norādīta uzņēmējsabiedrības dibināšanas dokumentos un licencē, kas izdota detektīvu uzņēmējsabiedrībai.

Par detektīvu drīkst būt jebkurš tiesībspējīgs un rīcībspējīgs Latvijas Republikas pilsonis un patstāvīgais iedzīvotājs, kuram ir augstākā vai vidējā speciālā izglītība un praktiskā darba stāžs tiesību sargāšanas iestādēs ne mazāk par pieciem gadiem, ja viņš nav sodīts par noziegumu ar iepriekšēju nodomu, nav veicis un neveic Latvijas Republikai naidīgu darbību, nav uzskaitē psihoneiroloģiskajā vai narkoloģiskajā dispanserā.

Detektīva pamatdarbības veidam jābūt detektīvdarbībai. Savienot to ar valsts dienestu vai ar vēlēto algoto amatu nav atļauts.

4. Detektīva vispārējās tiesības

Detektīvam ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc pretlikumīgas darbības, nogādāt vainīgās personas policijas vai citās tiesību aizsardzības iestādēs vai ari neļaut vainīgajām personām atstāt notikuma vietu līdz policijas darbinieka vai citas kompetentas amatpersonas ierašanās brīdim;

2) veikt ar kriminālpolicijas iestādēm, bet pēc krimināllietas nodošanas izmeklētājam, ari ar izmeklētāju saskaņotus meklēšanas un citus ar likumiem vai uz to pamata izdotiem normatīvajiem aktiem neaizliegtus pasākumus, lai novērstu un atklātu noziegumus;

3) veikt pilsoņu un amatpersonu mutisku vai rakstisku (ar to piekrišanu) aptauju, ēku ārējo apskati, objektu novērošanu, kā arī (ar īpašnieka rakstisku piekrišanu) priekšmetu un dokumentu pētīšanu, telpu un telpās esošu objektu apskati un fiksēšanu, lai iegūtu un nostiprinātu informāciju, kas saistīta ar līgumos ar klientiem paredzēto uzdevumu izpildi;

4) paziņot par atlīdzību un izmaksāt to par palīdzību, kuru sniedz jebkura persona nozieguma atklāšanā, meklējamas personas, nolaupīto mantu vai citu meklējamu objektu atrašanā;

5) pārbaudīt, noformēt un sniegt klientiem un pasūtītājiem ziņas par fizisko un juridisko personu prettiesisku darbību, kā arī par citiem apstākļiem, kuri saistīti ar apdrošināšanu, līgumsaistību pildīšanu, zaudējumu atlīdzināšanu, darba līgumu noformēšanu, līguma slēgšanu u.tml.

Detektīvi un viņu apvienības (uzņēmējsabiedrības) tiesīgas veikt arī citas darbības, ja tās nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem un uz to pamata izdotiem citiem normatīvajiem aktiem.

Veicot uzskaitītos pasākumus, detektīvs ir tiesīgs darboties patstāvīgi vai sadarbojoties ar policijas un pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, bet gadījumos, kuri norādīti šajā Nolikumā vai citos normatīvajos aktos, viņam jāsaskaņo sava rīcība ar valsts policiju vai citām institūcijām.

Detektīvam ir tiesības griezties LR Iekšlietu ministrijas iestādēs, lai par noteiktu samaksu saņemtu vajadzīgos informācijas datus no adrešu biroja, uzziņu operatīvās uzskaites, kriminālistisko datu masīviem, kā arī, lai saņemtu speciālo tehniku.

Detektīva tiesību nav personām, kuras strādā detektīva individuālajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), veicot uzskaites, transportpakalpojumu vai citas funkcijas bez detektīva licences.

5. Fiziska spēka un speclīdzekļu lietošana detektīvdarbībā

Nepieciešamības gadījumos, ja detektīvam vai citām personām ar likumpārkāpēja prettiesisku rīcību tiek radīti draudi dzīvībai vai veselībai, detektīvam atļauts lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus, šaujamieročus, ievērojot Latvijas kriminālkodeksa 13. un 14. pantu, likuma "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem" un citu normatīvo aktu prasības.

Lietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, detektīva pienākums ir:

— brīdināt personas par nodomu tos lielot, dodot pietiekami daudz laika, lai personas izpildītu likumīgās prasības. Tikai izņēmuma gadījumos, ja vilcināšanās var radīt situāciju, kas var tieši apdraudēt detektīva vai citu personu dzīvību un veselību vai var būt par iemeslu citām smagām sekām, privātdetektīvi drīkst lietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus bez brīdinājuma;

— atkarībā no personas un tiesību pārkāpuma rakstura un bīstamības pakāpes, kā arī no pretspēku darbības censties, lai jebkurš zaudējums, likvidējot briesmas, būtu minimāls;

— sniegt pirmo medicīnisko palīdzību personām, kuras ieguvušas miesas bojājumus, un pēc iespējas ātrāk paziņot par notikušo policijas iestādēm un medicīnas darbiniekiem;

— nekavējoties paziņot valsts policijai un prokuroram par visiem nāves gadījumiem vai miesas bojājumiem.

Aizliegts lietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus pret sievietēm ar redzamām grūtniecības pazīmēm, personām ar acīm redzamām invaliditātes pazīmēm un pret nepilngadīgajiem, ja to vecums skaidri redzams vai detektīvam tas zināms, izņemot gadījumus, kad tie izrāda bruņotu pretošanos, veic grupveida vai cita veida uzbrukumus, kas apdraud detektīva vai citu cilvēku dzīvību vai veselību.

6. Detektīvu darbības ierobežojumi

Detektīvam aizliegts:

1) slēpt no tiesību sargāšanas iestādēm viņam zināmus faktus par izdarītajiem noziegumiem;

2) uzdoties par valsts vai pašvaldību tiesību sargāšanas iestāžu darbinieku;

3) vākt ziņas, kuras saistītas ar atsevišķu personu politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem;

4) veikt video un audio ierakstus, fotografēt un filmēt dienesta un citās viņam nepiederošās telpās bez attiecīgo privāto amatpersonu rakstiskas piekrišanas;

5) veikt darbības, kuras nelikumīgi apdraud pilsoņu dzīvību, veselību, godu, pašcieņu, īpašumu vai brīvību;

6) maldināt klientus un izmantot savākto informāciju pretēji klienta vai valsts interesēm;

7) savu licenci vai apliecību nodot citām personām;

8) traucēt darbības, kuras saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem veic valsts vai pašvaldību tiesību sargāšanas institūcijas;

9) sastāvēt vai darboties partijās vai cilās sabiedriski - politiskās organizācijās;

10) veikt tās operatīvās meklēšanas un procesuālās darbības, kuras ir tikai tiesību sargāšanas iestāžu kompetencē;

11) bez prokurora, izmeklētāja vai izziņas izdarītāja atļaujas izpaust iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas materiālus;

12) veikt citas pretlikumīgas darbības.

7. Detektīvdarbības licenču izsniegšanas noteikumi

Lai izskatītu jautājumu par licences izsniegšanu detektīvdarbībai konkrētai fiziskai personai, Latvijas Republikas IeM licencēšanas komisijai bez Vispārējās instrukcijas 2.1.1.-2.1.3. punktos norādītajiem obligātajiem dokumentiem jāsaņem no pieteicēja sekojoši dokumenti:

1) licences pieprasījums, kurā jāizklāsta plānotie detektīvdarbības virzieni (veidi), apjoms, apkalpojamā teritorija, jānorāda uzņēmuma juridiskā adrese, kā arī — vai iesniedzējs agrāk nodarbojies ar uzņēmējdarbību (ja jā, tad kad, ar kādu);

2) autobiogrāfija;

3) iesniedzēja dzīvesvietas, policijas pārvaldes vai nodaļas rekomendācija (Licencēšanas komisija var nozīmēt arī kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu).

Lai saņemtu detektīvu uzņēmējsabiedrības licenci, tās dibinātājiem bez šī punkta 1. daļā minētajiem dokumentiem ir jāiesniedz LR IeM licencēšanas komisijai sekojoši dokumenti:

1) uzņēmējsabiedrības dibināšanas dokumenti (dibināšanas līgums, statūtu projekts u.c.);

2) to personu saraksts, kuras uzņēmumā pildīs detektīvu funkcijas (kopā ar Vispārējās instrukcijas 2.1.1. un 2.1.2.p., kā arī šī Nolikuma 7.p. l.daļas 2. un 3. apakšpunktā norādītajiem dokumentiem uz katru sarakstā minēto personu) ar norādi, vai viņiem jau ir atļaujas ieroču un speciālo līdzekļu (gāzes pistoļu) nēsāšanai;

3) Vispārējās instrukcijas 2.1.2.p. norādītie dokumenti arī uz tiem detektīvu uzņēmējsabiedrības dibinātāj-dalībniekiem, kuri paši nepildīs detektīvu funkcijas;

4) detektīvdarbības ekonomiskais pamatojums, kurā tai skaitā jānorāda, vai ir iegādāti tehniskie, speciālie līdzekļi, ieroči, plānojamais darbības apjoms atsevišķajos detektīvdarbības virzienos (veidos) tuvākā gada laikā.

Vispārējās instrukcijas 2.1.3.p, norādītos telpu izmantošanas dokumentus licences pieprasītāji ar IeM licencēšanas komisijas atļauju var iesniegt komisijai pēc licences saņemšanas, bet līdz reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistrā.

Licenci detektīvdarbībai izsniedz uz 5 gadiem (licences veidlapa pielikumā). Par licences izsniegšanu tiek ņemta samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros.

Pēc licences saņemšanas un reģistrācijas LR Uzņēmumu reģistrā detektīvs ir tiesīgs saņemt Policijas departamentā noteikta parauga detektīva apliecību, kurā jābūt IeM licencēšanas komisijas priekšsēdētāja paraks tam un IeM ģerboņa zīmogam.

Licences saņemšana nav pamats detektīvdarbības uzsākšanai. Detektīvdarbību drīkst uzsākt pēc tās reģistrācijas LR Uzņēmumu reģistrā. Detektīvdarbība jāuzsāk ne vēlāk kā gada laikā pēc licences iesniegšanas un reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā.

Izdotā licence jāiesniedz LR Uzņēmumu reģistrā ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc tās saņemšanas, bet, ja ir sarežģījumi telpu vai citu jautājumu risināšanā, licencēšanas komisija var šo termiņu pagarināt, taču ne ilgāk kā līdz 1 gadam.

Detektīvu uzņēmējsabiedrībā drīkst iekļaut dibināšanas sarakstā neminētus detektīvus tikai pēc tam, kad katrs no viņiem saņēmis detektīvdarbības licenci.

Detektīvu apvienību (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem jābūt ar augstāko juridisko izglītību.

8. Līgumu slēgšana ar klientiem

Detektīvam (detektīvu uzņēmējsabiedrībai) ar katru klientu jāslēdz rakstisks līgums par pakalpojumu sniegšanu, kurā jānorāda ziņas par līgumslēdzējām pusēm, t.sk. abu pušu adreses, licences reģistrācijas numurs un datums, uzdevuma saturs, tā izpildes termiņš, maksas par pakalpojumu apmērs un izdevumu atlīdzināšanas kārtība, abu pušu savstarpējās saistības un līguma slēgšanas datums. Līgums tiek uzskatīts par noslēgtu, ja abas puses vienojušās par visiem līguma punktiem un abas puses to parakstījušas. Līgumā jāparedz, ka detektīva (uzņēmējsabiedrības) pienākums ir klientiem sniegi rakstisku atskaiti par saskaņā ar līgumu veikto darbu. Atskaitei jāpievieno izdevumu un darba samaksas aprēķins. Atskaites kopija detektīva (to uzņēmējsabiedrības) arhīvā jāuzglabā 5 gadus. Strīdus par līgumā norādītajiem jautājumiem starp detektīvu (to uzņēmējsabiedrību) un klientu, kurš izmanto viņu pakalpojumus, izskata tiesas ceļā.

9. Detektīvdarbības licences pagarināšana un anulēšana

Ja detektīvs (to uzņēmējsabiedrība) vēlas pagarināt licences darbības laiku, pieteikums par pagarināšanu ir jāiesniedz LR IeM licencē komisijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms licences derīguma termiņa izbeigšanās.

LR IeM licencēšanas komisija ir tiesīga licenci anulēt sekojošos gadījumos:

— ja detektīvs (to apvienība) pārkāpj šī nolikuma vai citu uzņēmējdarbību reglamentējošu normatīvo aktu noteikumus;

— ja konstatēts, ka detektīvs vai to uzņēmējsabiedrība LR IeM licencēšanas komisijai iesnigusi apzināti nepatiesas ziņas;

— ja netiek izpildītas nodokļu citas finansiālās saistības;

— ja detektīvs izdara noziegumu ar iepriekšēju nodomu;

— likumos noteiktos citos gadījumos.

Pirms lēmuma pieņemšanas par licences anulēšanu uzņēmējam var tikt izteikts LR IeM kriminālpolicijas iestāžu vai licencēšanas komisijas rakstisks brīdinājums. Brīdinājumā jānorāda, kādas tiesību normas ir pārkāptas un jānosaka termiņš, kurā jānovērš brīdinājumā norādītie pārkāpumi. Lēmumu par licences anulēšanu var pārsūdzēt tiesā, Licenci detektīvdarbībai anulē arī gadījumos, ja detektīvs (detektīvu uzņēmējsabiedrība) brīvprātīgi rakstiski atsakās no tās. Ja tiesas ceļā konstatēts, ka licence anulēta likumīgi, tad jaunu licenci detektīvdarbībai tās pašas personas var saņemt ne agrāk kā pēc 3 gadiem no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

10. Detektīvdarbības kontrole

LR teritorijā detektīvdarbības kontroli veic kriminālpolicija, ievērojot Vispārējās instrukcijas 7. un 8. punktu noteikumus, kā arī IeM licencēšanas komisija, ievērojot minētās instrukcijas 6.p. un citus noteikumus.

Amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt privātdetektīvu (to uzņēmējsabiedrību) darbības kontroli, tiesīgas savas kompetences ietvaros pieprasīt atbilstošus dokumentus un saņemt vajadzīgo rakstisko un mutisko informāciju, kas nepieciešama konstrolfunkciju izpildīšanai.

 

Pielikums
ar LR IeM 1993.gada 10. maija pavēli Nr.142
 apstiprinātajam Nolikumam
par detektīvdarbību un tās licencēšanu Latvijas Republikā
 

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas
LICENCE
detektīvdarbības veikšanai

 

Izsniegta  
 

(saņēmēja vārds, uzvārdi, dzimšanas datums un gads)

 

(saņēmēja dzīves vieta)

par tiesībām nodarboties ar detektīvdarbību

 

(pilsētai, rajona (u) nosaukums, kurās darbosies detektīvs)

pēc  
 

norādīt papildus nosacījumus (ja tādi ir — sk. Nolikuma 7.p.3.d.)

un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Uzņēmuma juridiskā adrese ______________________________________________________________

Licences derīguma termiņš _______________________________________________________________

Licencēšanas komisijas sēdes protokols nr. ____________________, datums ____________________

Licences numurs _____________________________________

Licences nosacījumus skatīt licences otra puse.

Latvijas Republikas iekšlietu ministra pirmais vietnieks A.Staris

 

Otrā puse

Licenci var anulēt, ja uzņēmējs nav izpildījis uzņēmējdarbību reglamentējošo likumu normas vai citu normatīvo aktu prasības, tai skaitā:

— ja pārkāptas ar IeM 1993.g. 10. maija pavēli nr.142 apstiprinātā "Nolikuma par detektīvdarbību un tās licencēšanu Latvijas Republikā" prasības,

— ja uzņēmējdarbība uzsākta pirms detektīvuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrēšanas vai nav uzsākta gada laikā pēc licences iesniegšanas un reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā,

— ja konstatēts, ka detektīvs vai to uzņēmējsabiedrība LR IeM  licencēšanas komisijai iesnieguši apzināti nepatiesas ziņas,

— ja netiek izpildītas nodokļu un citas finansiālās saistības,

— ja detektīvs izdara noziegumu ar iepriekšēju nodomu,

— ja detektīvs izmanto nereģistrētus šaujamieročus vai neatļautus speciālos līdzekļus, pārkāpj glabāšanas, nēsāšanas un pielietošanas kārtību,

— ja līgumsaistības ar klientu netiek noformētas rakstveidā,

— ja pārkāpts LR Valodu likums un uz tā pamata pieņemto normatīvo aktu prasības uzņēmējdarbībai, kā arī LR likumos noteiktos citos gadījumos.

Licences īpašnieka ievērībai:

— par licences pazaudēšanu rakstiski jāziņo licencēšanas komisijai,

— dokumenti licences termiņa pagarināšanai iesniedzami ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms termiņa izbeigšanās,

— pēc uzņēmējdarbības izbeigšanās licence nododama licencēšanas komisijai.

Licences saņemšanas datums ________________________

saņēmēja paraksts _________________________

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!