no 1.lpp.

Ingūna Rībena, aģentūras "Rīga–800" ģenerāldirektore, — "Latvijas Vēstnesim"

Zinu, ka šo namu sakopšana izmaksā krietni vairāk nekā nojaukšana un jauna nama uzcelšana vietā. Toties — kāda šiem namiem ir vēsturiskā vērtība, kāda garīgās auras klātbūtne, gadsimtu saredzēšanas klātbūtne! Šīs ēkas rada īpašu vidi, ko nekad nevar sajust kādā no Rīgas jaunajiem rajoniem. Lai mājās un ap tām izveidotos savs garīgais lauks (ko mēs bieži vien pat nenovērtējam), ir jāpiedzimst un jānomirst vairākām paaudzēm.

Mazs modelis, kā vajadzētu izskatīties Rīgai, ir Vecrīga. Man šķiet, ka viss šeit notiek sakarīgi un labi. Dievs, dod, lai visa Rīga tā izskatītos. Lai arī pilsētas tālākie rajoni tā izskatītos un būtu sakopti, Rīgas sakārtošana ir jārisina kompleksi. Un tas lielā mērā ir arī cilvēku attieksmes jautājums, bet to galvenokārt veido izglītība un kultūra. Ir svarīgi, kā cilvēki paši attiecas pret vidi, kurā viņi dzīvo. Var jau šo vidi mehāniski un ātri vien sakārtot. Bet, lai vide pastāvētu kvalitātē, kādā tas būtu pieņemams, teiksim, inteliģencei, cilvēkiem ir jābūt ar citu domāšanu. Ja kāds, piemēram, krāsojot jums palodzi, nenoslaucīs pirms tam no tās putekļus, tas nebūt nenozīmē, ka šis cilvēks pret jums ir gribējis slikti izturēties. Gluži vienkārši viņam šķiet, ka tas ir pieņemami. Tādā situācijā nav ne viegli, ne arī vienkārši ko izdarīt. Cilvēki integrēs vidi savā līmenī, un tādēļ viņu attieksme, viņu kultūra ir īpaši svarīga. Protams, būtu skaisti, ja mēs uzceltu kaut vai to pašu iecerēto Nacionālo bibliotēku. Tas būtu vērtīgi, arī domājot par nākamajām paaudzēm. Un, starp citu, šādu lietu risināšana zināmā mērā ietekmētu cilvēku apziņas līmeni.

Taču varam sākt ar pavisam nelielām lietām, kas arī mums visiem ir būtiskas. Un galu galā patiesa, labsirdīga un sirsnīga attieksme citam pret citu ikdienā varbūt pat krietni vien vairāk izskaistinātu mūsu ikdienu nekā viena vai otra restaurēta mājas fasāde. Materiālajām lietām es nepievēršu pārāk lielu nozīmi. Tāpēc man ir svarīgs katrs cilvēks, kas atnāk uz mūsu aģentūru. Pat ja es cilvēkam nevaru tajā brīdī palīdzēt, lai atrisinātu viņa projektu. Šīs cilvēciskās attiecības veido mūsu visu dzīvi. No manas puses tā nav uzspēle, bet tāda ir mana attieksme pret jebkuru cilvēku, kurš atnācis. Lai cilvēks izjūt, ka viņš ir uzklausīts, ka viņu grib dzirdēt. Ir jāuztur garīgais lauks, lai cilvēks neaizietu ar sabojātu garastāvokli. No garīgā lauka vienā vietā veidojas pozitīvs garīgais lauks tālāk, pilsētā.

— Kādreiz jūs sacījāt, ka Rīgas jubilejai nevajadzētu būt pompozai un paredzētai tikai vienai īpašai cilvēku kategorijai...

— Jā, šī doma man ir joprojām. Esam uzrakstījuši mērķprogrammu "Rīgas izvēles", un tas ir pamats visai Rīgas astoņsimtgadei. Pilsētas jubilejas atzīmēšana nebūs tikai krāšņas svinības, kurās miljoni latu izzibsnīs pāris minūtēs uguņošanā kādās viena mirkļa atrakcijās. Vēl pirms manas stāšanās šajā amatā Rīgas domē tika nolemts, ka Rīgas astoņsimtgades atzīmēšanas mērķis ir panākt pilsētas attīstības paātrinājumu. Un te es saredzu divus lielus blokus. Viens no tiem ir pilsētas iedzīvotāju dzīves apstākļu un kvalitātes celšana. Otrs — piesaistīt Rīgai vairāk tūristu. Un šīs sadaļas, šie abi bloki nav pretrunā. Turklāt man šķiet, ka Rīgas tēla veidotājs pasaulē ir katrs mūsu pilsētas iedzīvotājs. Jo mēs būsim apmierinātāki ar saviem dzīves apstākļiem, jo mēs skaistāk interpretēsim Rīgas vārdu jebkurā pasaules malā. Pilsētas reklāma lielā mērā veidojas no tā, cik katrs cilvēks ir vai nav tās patriots, kā viņš izjūt tās attieksmi pret sevi. Tātad — visa mūsu darbība, gatavojoties jubilejai, lielā mērā sakņojas pilsētas attīstības paātrinājumā.

Varbūt daudzi jau ir pamanījuši mūsu jaunākajā avīzītē "Rīgai 800", ka mēs cenšamies būtiski paplašināt areālu rīdzinieku kultūras un atpūtas vajadzībām. Līdz šim ar to vairāk vai mazāk saprata Vecrīgu, turklāt stipri vien nosacītu tās daļu — Kaļķu ielu līdz Valdemāra ielai un bulvāru loku. Pašlaik šo teritoriju gribētos paplašināt ar jauniem, ļoti interesantiem projektiem un jaunām investīcijām. Esat noteikti dzirdējuši par Jauno vecpilsētu, kuru pašlaik gatavojas sākt būvēt Sols Bukingholts. Tajā tiks iekļauta teritorija no 13.Janvāra ielas, pa bulvāru loku, ietverot jūgendkvartālu Alberta ielā līdz pat Andrejostai, Daugava, daļa Ķīpsalas, Zunda kanāls, Āgenskalna līcis ar tam pieguļošo teritoriju (arī daļa Uzvaras parka), AB dambis. Pa vidu ir atjaunojamais Rātsnama komplekss, Melngalvju nams. Pašlaik pietiekami daudz līdzekļu Rīgas osta gatavojas investēt savai attīstībai. Arī Daugava posīsies jubilejai, jo, lai gan galvenās svinības notiks 2001.gada vasarā, Daugava beidzot ir jāatdod rīdziniekiem kā teritorija, kurā labi jūtamies vasarā. Protams, ir jārisina jautājums par intensīvi noslogoto maģistrāli, kas iet gar pašu krastu. Taču, iespējams, arī šo jautājumu var atrisināt kādā pagaidu variantā, pirms mēs būvējam tuneli vai Ziemeļu tiltu.

Ja mēs kaut nedaudz sakārtosim Zunda kanāla krastus un Āgenskalna līci, tad būtībā arī visas šīs teritorijas varētu atdot visdažādākā veida ūdens transportam — sākot no visatraktīvākajām laiviņām, plostiem vai pārcēlājiem Kristapiem. Katrā ziņā ūdens ir jāiesaista Rīgas dzīvē un tās kultūrtūrisma teritorijā.

Ir ļoti labi, ka nākamgad Rīgā notiks Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksme, kas veicinās pilsētas centra teritorijas sakopšanu. Un ja mēs sakārtosim bijušo Sarkano strēlnieku laukumu, visdepresīvāko daļu — pirts "Varavīksne" apkārtni (kuru Jaunās vecpilsētas ietvaros paredzēts tūlīt savest kārtībā). Un ja tūristi pa Daugavu iebrauktu Rīgas pasažieru ostā un jau atrastos iekšā šajā teritorijā...

Šī gada beigās esam paredzējuši izdot materiālus, kuros būs norādīta visa teritorija, kas 2001.gada vasaras mēnešos tiek atdota daudzu grandiozu pasākumu rīkošanai. 2001.gada jūnijā notiks Pirmās jauno laiku Hanzas dienas, uz kurām pie mums ieradīsies 203 Eiropas pilsētu pārstāvji ar saviem māksliniekiem, ar tautas kolektīviem, ar gadatirgiem... Par norises vietu ir izraudzīta Vecrīga. Visu vasaru būs kādas interesantas aktivitātes. Būs Eiropas strādājošo sporta spēles, būs Dziesmu svētki un vēl bezgala daudz citu notikumu. Augustā, kā zināms, Rīga uz vienu mēnesi kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Septembrī Rīgā oficiāli atklās Eiropas kultūrtas mantojuma dienas. Kā redzat, ļoti daudz liela mēroga pasākumu ar augsta līmeņa prominentu personu ierašanos. Uz Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanu pie mums ieradīsies visi Eiropas valstu kultūras ministri. Ir ļoti būtiski, lai mēs saņemtos un paplašinātu pilsētā teritoriju, kurā cilvēki var justies labi. No Stokholmas, piemēram, cilvēki vasarā nebrauc projām, tūristi brauc uz Stokholmu vasarā, jo tur ir ko skatīt, ir ko darīt. Taču mums vecpilsēta pašlaik beidzas pie Rīgas pils, Daugava ir auksta, kā atmirusi, stāviem krastiem, pa retam pa upi aizpeld kāds kuģītis. Visa šī teritorija mums ir jāpievieno Vecrīgai. Ūdens vienmēr rada ne tikai gleznainumu. Ūdenī ir kaut kas īpašs. Un ja vēl Daugava būtu pilna ar dažādiem peldošiem objektiem! Ķīpsalā, piemēram, varētu sarīkot nedēļas nogales zivju tirgu ar alus dzeršanu. Tas viss ir iespējams! Jubilejas gada vasarā strādāt ir piekritusi gan Opera un koncertzāles, gan visi mūsu slavenākie kolektīvi, visi teātri. Visdažādākām gaumēm būs iespēja atrast sev ko piemērotu. Katrs varēs izvēlēties savām vēlmēm un kabatai piemērotas izklaides. Ja mēs visu iecerēto realizēsim, tas paliks Rīgai un tās iedzīvotājiem uz gadu desmitiem. Piemēram, kurš gan nebūtu ar mieru, teiksim, par vienu latu atļaut savam bērnam kādā vikingu laivā pārbraukt pāri Daugavai!? Potenciāls mums ir vienkārši fantastisks! Tikai nedaudz jāsakārto.

Mēs esam bagāti ar pasaules klases māksliniekiem. Runājot par mūziķiem, nekādi komentāri nav vajadzīgi. Kādi mums ir brīnišķīgi mūziķi — gan Valsts akadēmiskais koris, gan Nacionālais simfoniskais orķestris, gan Radio koris un mūsu Opera! Vai nav lieliski, ka Inna Davidova savā koncertciklā "Pilsētai un pasaulei" aicina visas ar Latviju saistītās slavenības atgriezties šeit un sniegt koncertu! Mēs jau zinām, ka Nacionālais simfoniskais orķestris ir uzaicinājis izcilo diriģentu Marisu Jansonu kopīgi koncertēt 2001.gada augustā. Burvīgu ideju un iespēju ir daudz. Tikai ir jāsakārto vide, kurā to visu eksponēt, ļaujot cilvēkiem izbaudīt skaisto.

Cik mums ir daudz stilā un materiālos jaunu kafejnīcu, restorānu un dažāda veida izklaides vietu! Un tās strādā gandrīz visu nakti. Kur vēl citviet Eiropā tā ir?... Esmu runājusi ar strādniekiem, kas cēla jaunos paviljonus, kad gatavoja izstādi "Māja", viņi bija sajūsmā, ka Rīgā esot iespējas baudīt dzīvi visu diennakti pretstatā Stokholmai vai citām pilsētām. Neanalizēšu, vai tas ir labi vai slikti. Taču, manuprāt, šobrīd tas mums ir ekonomiski izdevīgi.

Pašlaik tiek risināts, ka UNESCO varētu iekļaut Rīgu atbalstāmo lielo jubileju sarakstā. Līdz ar to vismaz visā Eiropā tūristi par brīvu tiks informēti par mūsu pilsētu. Tādēļ būtu grēks neizveidot Rīgu par pērlīti, kur tūristi gribētu vēl un vēl atgriezties. Un lai viņi stāstītu saviem draugiem un paziņām par to, kas ir redzams Rīgā, kas šeit notiek.

Veicam sagatavošanas darbus koncertam baznīcu zvanu torņos, kas patiešām nav viegli. Šī ideja nāk no mums pašiem, no Imanta Ziedoņa, kurš man to izstāstīja. Un es domāju — kad gan vēl, ja ne tagad, kad mūsu astoņsimtgades logo ir šis torņu motīvs, ko Gunārs Lūsis dēvē par Rīgas parakstu! Ja šis ir mūsu pilsētas paraksts, tad ir jāiedzīvina arī šie torņi. Ar Orestu Silabriedi no Latvijas Radio un Andri Veismani no Nacionālās operas pašlaik strādājam pie zvanu koncerta scenārija. Ja mums izdosies, tad pirmais koncerts notiks jau šogad, augustā. Manuprāt, jebkuru nopietnu pasākumu vajag vismaz divas reizes "iešūpot", lai trešajā reizē, mācoties no kļūdām, tas būtu tiešām kvalitatīvs. Jo pirmajā reizē vēl tā īsti idejai nenotic. Pašlaik nav sevišķi viegli atrast finansējumu zvanu koncertam, īpaši tādēļ, ka torņus koncerta laikā gribētos atraktīvi un interesanti izgaismot. Man ir tāds sapnis, ka tornis, kad tajā skan mūzika, kā solists satumsušo vasaras debesu fonā piecpadsmit, divdesmit minūtes atrodas it kā uz skatuves, visu rampu gaismā. Un es labi zinu, kādas pašlaik pasaulē ir jaunās apgaismojuma tehnoloģijas. Tās ir fantastiski dārgas, maksā baltu naudu, lai torni pārvērstu par brīnumsvecīti, ūdenskritumu vai ko citu. Taču, ja esi redzējis, kādi ir labi, augstas klases izgaismojumi, tad negribas samierināties ar sliktāku kvalitāti. Šogad acīmredzot koncerts notiks bez torņu izgaismojuma, jo cenas ir patiešām augstas. Taču tam ir vēl viens iemesls. Pasaule gatavojas 2000.gada svinībām un pašlaik izstrādā fantastiskas tehnoloģijas, kas dod iespēju ar gaismu spēlēties. Starp citu, pasaules lielākajās pilsētās tas šobrīd ir moderni. Ceru, ka visi šie brīnumi, kas līdz 2000.gada svinībām maksās baltu naudu, pēc tam kļūs lētāki un līdz ar to mums pieejamāki. Koncerts baznīcu zvanu torņos vienlaikus ar gaismas spēlēm — tas ir mans sapnis! Var jau sacīt, ka šādu skaistu prieka mirkļu dēļ naudiņa izkūp debesīs. Taču šie mirkļi atstāj svētkus dvēselē un rada pozitīvo enerģiju. Un mūsu prieks, mūsu labās domas, tāpat kā arī sliktās, piepilda gaisu ap mums, telpu, kurā dzīvojam.

— Kādi Rīgas astoņsimtgadei veltīti kultūras pasākumi iecerēti šogad?

— Jau tradicionāli atbalstām Garīgās mūzikas festivālu, kas notiks no 15. līdz 30.augustam, visa gada garumā atbalstām Innas Davidovas iecerēto koncertu ciklu "Pilsētai un pasaulei" ar slavenu mūziķu atgriešanos Rīgā. Nupat notika mūziķu Villerušu ģimenes koncerts. Maijā būs mūsu arī jau tradicionāli atbalstītais starptautiskais tēlniecības simpozijs "Parks 800". Tikko noslēdzās mūsu atbalstītais Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Mēs gribam atbalstīt ļoti plaša spektra pasākumus, lai kaut nedaudz palīdzētu visām mākslām noturēties augstā kvalitātē. Jo šajos laikos mākslai nav viegli. Rudenī būs jau trešā izstāde no gadskārtējā cikla "Rīga mūsdienu mākslā", kurā iesaistīsies vairākas galerijas. Atbalstām arī tekstila izstādes norisi Prāgā. Tie ir lielākie projekti, kurus atbalstām. Taču visai intensīvs darbs notiek diendienā. Latvijas vēstniecībā Maskavā pašlaik ir arhitektūras interjeru izstāde. Arī šie it kā mazie darbi nav mazsvarīgi. Mūsu jūgendstila izstāde jau ir atgriezusies Latvijā, un interesenti to kādu laiku varēs skatīt Rīgas domes vestibilā. Turpat būs nopērkams arī šīs izstādes sakarā izdotais katalogs, kas visiem tik ļoti patīk.

— Pilsētas šī gada devīze ir "Mūsu Rīga"...

— Rīgas jubilejas pieminēšana norit četru gadu garumā, sākot no 1998.gada, kas bija ar reveransu vēsturei. Šajā gadā mēs sakārtojam savu pilsētu. Sakārtošana jau notiek un būs jūtama arvien vairāk. Arī ielu apgaismojumam šogad ir piešķirta ievērojami lielāka naudas summa, un ielas kļūs gaišākas ne tikai centrā, bet arī nomalēs. Tiek domāts par to, lai cilvēki uz ielām justos drošāk. Divtūkstošajā kā kristietības gadā garīgi sakārtosim paši sevi savā pilsētā. Akcents tad būs uz dažādiem koncertcikliem, izstādēm, festivāliem, konferencēm... Tātad — garīgs akcents. Bet 2001.gadā, vairāk vai mazāk fiziski un garīgi sakārtoti, varēsim svinēt Rīgas jubileju.

Armīda Priedīte