Centrālā statistikas pārvalde

Dienesta informācija

Par galvenajiem lauksaimniecības rādītājiem 1999. gadā

1999. gadā par 11,6% samazinājās graudaugu sējumu platība. Savukārt graudu kopraža valstī salīdzinājumā ar 1998. gadu ir kritusies par 183,2 tūkstošiem tonnu jeb par 18,9%, tai skaitā ziemāju kultūrām - par 68,7 tūkstošiem tonnu jeb 16,1%, bet vasarāju kultūrām - par 114,5 tūkstošiem tonnu jeb 21%.

1999. gadā ir samazinājusies arī graudaugu kultūru vidējā ražība. Tikai 37,5% no visiem graudaugu sējumiem vidējā ražība pārsniedz 20 centnerus no 1 ha (1998. gadā 46,8%). 82% no visiem iegūtajiem graudiem ir izaudzēti zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās.

1999. gadā kartupeļu sējumu platība samazinājusies par 8,7 tūkstošiem ha jeb 14,8%, bet dārzeņu - par 1,8 tūkstošiem ha jeb 15%. Taču šis gads ir bijis labvēlīgs kartupeļu un dārzeņu audzētājiem, jo, neraugoties uz sējumu platību samazinājumu, to kopražas ir pieaugušas: kartupeļiem par 101,4 tūkstošiem tonnu, bet dārzeņiem - par 10,5 tūkstošiem tonnu. Arī ražība no 1 ha ir palielinājusies: kartupeļiem - par 41 un dārzeņiem - par 27 centneriem. 1999. gadā 74,9% no visiem kartupeļu stādījumiem vidējā ražība no 1 ha ir bijusi virs 100 centneriem.

Visu veidu saimniecībās 1999. gada rudenī palika nenovākti 14,9 tūkstoši ha graudaugu, no tiem 2,7 tūkstoši ha valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās jeb 3,6% no novākšanai paredzētās platības, bet zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās 12,3 tūkstoši ha jeb 3,6%. No kartupeļu stādījumiem netika novākti 0,3 tūkstoši ha jeb 0,5%, bet dārzeņu - 0,2 tūkstoši ha jeb 2,3%. Kartupeļu un dārzeņu ražošanas nozarēs mazs īpatsvars ir specializētām saimniecībām, bet individuālajā sektorā kartupeļi un dārzeņi joprojām tiek audzēti gandrīz tikai pašapgādei.

1999. gadā par 5,4% samazinājās cukurbiešu sējumu platība. Cukurbiešu kopraža 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir sarukusi par 145,5 tūkstošiem tonnu jeb 24,4%. 1999. gada rudenī palika nenovākti 2,7 tūkstoši ha cukurbiešu sējumu jeb 17,2% no kopējās apsētās platības. Sakarā ar Jēkabpils cukurfabrikas darbības pārtraukšanu 14,9 tūkstošus tonnu jeb 3,3% novākto cukurbiešu paredzēts izlietot lopbarībai. Par 83 centneriem samazinājusies arī cukurbiešu vidējā ražība no 1 hektāra. Tikai 50,3% cukurbiešu sējumu tā ir vairāk nekā 300 centneru no 1 hektāra.

Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība

Joprojām samazinās mājlopu skaits. Visu veidu saimniecībās 2000. gada 1. janvārī salīdzinājumā ar 1999. gada 1. janvāri liellopu skaits ir samazinājies par 13,5%, cūku - par 4,2%, bet aitu - par 8,2%. Savukārt putnu skaits ir pieaudzis par 1,2% jeb par 38,4 tūkstošiem. 1999. gada laikā lopkopības produktu vidējām iepirkuma cenām bija tendence samazināties, kas neveicināja lopkopības ražošanas attīstību, bet tikai decembrī palielinājās lopu un putnu vidējā iepirkuma cena, kas sasniedza Ls 542 par tonnu dzīvmasā. Tas ir par 13,9% vairāk nekā novembrī. Piena iepirkuma cenas sāka palielināties ar septemrbi un 1999. gada beigās sasniedza Ls 95 par tonnu. Viszemākā piena vidējā iepirkuma cena 1999. gadā bija jūlijā - Ls 71 par tonnu piena.

Mājlopu un putnu skaits

(tūkstošos)

Kaut gan lopu skaits turpina samazināties, 2000. gada 1. janvārī ir palielinājies cūku skaits par 18,2 tūkstošiem jeb par 7,4% zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās.

Lauksaimniecības un vides statistikas daļa