Par pievienotās vērtības nodokļa nākotni Eiropā

“Pievienotās vērtības nodokli (PVN) maksā iedzīvotāji, iekasē uzņēmumi, un tas veido vairāk nekā 20% valsts ieņēmumu. Tāpēc tam ir būtiska ietekme uz ikvienu ES iedzīvotāju. Tomēr ir pagājuši 40 gadi kopš ES PVN sistēmas pirmizveides, un tā vairs nav saderīga ar ekonomiku, kuru virza pakalpojumi un kura balstīta uz tehnoloģijām. Pienācis laiks vērienīgai PVN reformai,” paziņoja Aļgirds Šemeta, Eiropas Savienības komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos. Uz šā pamata Komisija 6.decembrī pieņēma paziņojumu par PVN nākotni. Tajā izklāstītas jaunās PVN sistēmas pamatiezīmes un prioritārie pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu vienkāršāku, efektīvāku un stabilāku PVN sistēmu ES.

Redzējumu par jauno PVN sistēmu ieskicē trīs pamatmērķi.

Pirmkārt, PVN jābūt īstenojamam uzņēmējdarbības jomā. Vienkāršāka, pārredzamāka PVN sistēma atbrīvotu uzņēmumus no ievērojama administratīvā sloga un stimulētu pārrobežu tirdzniecības pieaugumu. Tas savukārt labvēlīgi ietekmētu izaugsmi. Starp pasākumiem, kas paredzēti uzņēmumiem labvēlīgāka PVN izveidei, arvien populārāka kļūst pieeja par vienu iestādi pārrobežu darījumu veikšanai, PVN deklarāciju standartizēšanai un skaidras un vieglas piekļuves nodrošināšanai attiecībā uz visām valstu PVN sistēmām, izmantojot vienotu tīmekļa vietnes portālu.

Otrkārt, PVN jābūt efektīvākam, atbalstot dalībvalstu pūliņus fiskālās konsolidācijas jomā un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Paplašinot nodokļu bāzi un ierobežojot samazinātu likmju izmantošanu, dalībvalstis varētu gūt jaunus ieņēmumus, nepalielinot likmes. Ja tiktu likvidēti atbrīvojumi un samazinājumi, standarta PVN likme dažās dalībvalstīs pat varētu tikt samazināta, neietekmējot ieņēmumus. Paziņojumā izklāstīti pasākumi, kuriem vajadzētu virzīt atbrīvojumu un samazinātu likmju pārskatīšanu. Turklāt Komisija analizēs to, kā dalībvalstis izmanto samazinātās likmes un atbrīvojumus, pārskatot to fiskālo politiku Eiropas pusgada ietvaros.

Treškārt, jāaptur lielie ieņēmumu zudumi, ko pašreiz rada neiekasēti PVN un nodokļu nemaksāšana. Aprēķināts, ka netiek iekasēti aptuveni 12% no kopējās PVN summas (neiekasētais PVN). Komisija 2012.gadā ierosinās ātras reaģēšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var labāk reaģēt gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanas shēmām. Turklāt Komisija novērtēs, vai jāstiprina pašreizējie krāpšanas apkarošanas mehānismi, piemēram, Eurofisc, un izpētīs iespēju izveidot pārrobežu revīzijas grupu, lai uzlabotu daudzpusējās pārbaudes.

Visbeidzot, Komisija secināja, ka vairs nav aktuāls neatrisinātais jautājums par pāreju uz PVN sistēmu, kura balstīta uz aplikšanu ar nodokli izcelsmes valstī. Tāpēc PVN turpinās iekasēt galamērķa valstī (tas ir, klienta atrašanās vietā), un Komisija strādās pie tā, lai izveidotu modernu ES PVN sistēmu, kas balstīta uz šo principu.

Pamatinformācija

2010.gada 1.decembrī Komisija pieņēma Zaļo grāmatu “Par PVN nākotni. Virzībā uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu”. Pēc Zaļās grāmatas tika rīkota sešu mēnešu ilga sabiedriskā apspriešana, kurā Komisija saņēma 1700 atsauksmes no uzņēmējiem, zinātniekiem, iedzīvotājiem un nodokļu iestādēm.

Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Nodokļu politikas grupa, kurā ir finanšu ministru personīgie pārstāvji, atzinīgi novērtēja Zaļo grāmatu un apstiprināja vajadzību reformēt ES PVN sistēmu.

Līdztekus Komisija veica PVN sistēmas ekonomisko novērtējumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa