Par iekšzemes kopprodukta pieaugumu trešajā ceturksnī

Ekonomikas ministrija:

Šā gada 3.ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi viena no straujākajām ES – iekšzemes kopprodukts par 6,6% pārsniedzis iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni, bet, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu – 2009.gada 3.ceturksni, – par 9,6%.

Ceturkšņa laikā IKP palielinājās par 1,7% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), bet kopumā šā gada trīs ceturkšņos IKP par 5,4% pārsniedza 2010.gada pirmo trīs ceturkšņu līmeni.

Kopumā ES 27 dalībvalstīs IKP 2011.gada 3.ceturksnī par 1,3% pārsniedza iepriekšējā gada 3.ceturkšņa līmeni. Savukārt Baltijas valstīs IKP pieaugums gada laikā pārsniedza 6 procentus.

“Latvijas ekonomikas sniegums šogad iepriecina – aug ne tikai kopējais IKP, bet arī teju visas nozares ir atgriezušās pie izaugsmes. Krīze ir bijusi dziļa, sāpīga un joprojām atsevišķās nozarēs, piemēram, tirdzniecībā un būvniecībā rādītāji krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Tomēr pozitīvi, ka ekonomikas struktūrā lielāku īpatsvaru iegūst ražošana un eksports, kas veicinājis arī atkusni iekšējā tirgū. Atgriezties pie izaugsmes uzņēmējiem ļāvis ne tikai ārējā pieprasījuma pieaugums, bet arī intensīvs darbs konkurētspējas celšanā. Valdot lielai neziņai par situācijas attīstību ārējos tirgos, mūsu kopīgs uzdevums ir turpināt neatlaidīgi strādāt, lai celtu uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju, kas ļautu attīstīties, augt un radīt jaunas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms šā gada trešajā ceturksnī ir kāpis par 10,3%, salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni. Ienākumi no Latvijas preču eksporta šā gada septembrī par gandrīz 30% pārsniedza 2008.gada septembra līmeni, kas bija augstākais punkts pirms krīzes. Eksporta apjoms turpina palielināties visās preču eksporta grupās. Pusi no preču eksporta pieauguma nodrošina koksnes izstrādājumu, metāla izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports.

Pozitīvas tendences vērojamas ne tikai eksportā, bet arī iekšējā tirgū. Iekšzemes pieprasījums 3.ceturksnī bija par 9,8% lielāks nekā pirms gada.

Tāpat pakāpeniski turpina palielināties privātais patēriņš, kas 3.ceturksnī par 5,5% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Privātā patēriņa pieaugumu nosaka gan nodarbinātības palielinājums, gan pakāpenisks darba samaksas kāpums. Kopš 2010.gada nogales nodarbināto skaits ir palielinājies par vairāk nekā 33 tūkstošiem, savukārt bruto darba samaksa šogad deviņos mēnešos palielinājusies par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Šogad katru ceturksni investīciju pieaugums pārsniedz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem ceturkšņiem. Tas galvenokārt ir saistīts ar ES struktūrfondu apguvi, tajā skaitā valsts ieguldījumiem infrastruktūrā un uzņēmumu investīcijām ražošanas iekārtās.

Saglabājoties pozitīvām tendencēm eksportā, turpina augt arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms. 2011.gada 3.ceturksnī nozares ražošanas apjoms par 9,3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Šogad ražošanas apjoms turpina strauji palielināties visās apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši kokapstrādē, metālapstrādē, elektronisko ierīču, mašīnu un iekārtu ražošanā, kā arī vieglajā rūpniecībā. Kopumā apstrādes rūpniecības nozare nodrošina aptuveni trešdaļu no kopējās ekonomikas izaugsmes.

Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ietekmē ne tikai uz eksportu orientētās nozares, kā rūpniecība un transports, bet arī nozares, kas pamatā darbojas iekšējā tirgū. Šā gada 3.ceturksnī ir pieaudzis tirdzniecības un citu komercpakalpojumu apjoms. Pēc apjomīgas lejupslīdes krīzes laikā šā gada 3.ceturksnī pieaugums vērojams arī būvniecības nozarē.

Balstoties uz aktuālākajām tendencēm tautsaimniecībā, Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010.gada līmeni par 5%.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijas analītiķi uzsver, ka ekonomikas turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību.

Būtiska parādu krīzes saasināšanās eirozonā, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ASV, pasaules tirdzniecības pieauguma tempa palēnināšanās, kā arī nenoteiktība par gaidāmo fiskālo konsolidāciju vairumā attīstīto valstu likusi virknei starptautisko institūciju samazināt globālā izaugsmes tempa prognozes 2012.gadam, tajā skaitā arī Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Pasliktinoties ārējai videi, var samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksporta, bet pagaidām vājais iekšējais pieprasījums vēl neļaus kompensēt ārējā pieprasījuma pieauguma tempa mazināšanos. Tādēļ nākamgad, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5–3% robežās.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Finanšu ministrija:

Komentējot IKP pieaugumu šā gada trešajā ceturksnī, finanšu ministrs Andris Vilks norāda: “Ekonomikas izaugsme šā gada trešajā ceturksnī ir straujākā kopš 2007.gada un pirmo reizi sāk tuvināties pirmskrīzes pieauguma tempam. Jāatzīmē, ka izaugsme trešajā ceturksnī ir izrādījusies spēcīgāka, nekā iepriekš prognozēts, un IKP pieaugums 2011.gadam kopumā visticamāk būs labāks, nekā šobrīd prognozēts, – aptuveni 5% līmenī. Tomēr pēdējos mēnešos novērotā ārējās vides pasliktināšanās liek būt ļoti piesardzīgiem par izaugsmes perspektīvām 2012.gadā.”

9.decembrī publicētie dati par IKP šā gada trešajā ceturksnī uzrāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP pieaudzis par 6,6%, kas ir vēl straujāk, nekā tika ziņots pirms mēneša publicētajā ātrajā novērtējumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP audzis par 1,7%, tas ir tuvu pirmskrīzes izaugsmes tempam. Tādējādi Latvija šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikām ES.

Vērtējot nozaru attīstību, ir secināts, ka pēdējo trīs gadu straujā izaugsme kļuvusi iespējama, jo pozitīvu pieaugumu uzrādījušas gandrīz visas tautsaimniecības nozares, izņemot operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Īpaši izceļama būvniecība, kas šajā ceturksnī beidzot atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augusi par 19,6%.

Tāpat veiksmīgs ceturksnis bijis arī tirdzniecībā, kas šajā periodā augusi par 9,7%. Interesanti, ka gan būvniecības, gan tirdzniecības devums kopējā IKP izaugsmē bijis lielāks nekā apstrādes rūpniecībai, kas iepriekšējos ceturkšņos bija galvenais izaugsmes avots. Tas gan nemazina rūpniecības nozīmi turpmākajā ekonomikas attīstībā, īpaši veicinot iekšējā pieprasījuma pieaugumu.

Bez šīm trim nozarēm IKP izaugsmi nozīmīgi ietekmēja vēl arī transporta nozare un produktu nodokļi, kas šajā periodā pieauga par attiecīgi 9 un 9,6 procentiem. Būtiski vēl atzīmēt, ka jau trešo ceturksni pēc kārtas vērojams spēcīgs investīciju pieaugums, kas arī ir svarīgs priekšnoteikums turpmākajai izaugsmei.

Lai gan pašreizējais izaugsmes temps ir ļoti iepriecinošs, sagaidāms, ka ar šā gada ceturto ceturksni izaugsmes temps kļūs lēnāks, ko galvenokārt noteiks pagājušā gadā sasniegtā augstā bāze, taču arī iespējams, ka ekonomikā jau atspoguļosies ārējās vides pasliktināšanās. Papildus arī AS “Latvijas Krājbanka” problēmas varētu negatīvi ietekmēt izaugsmi, lai gan šis risks jau ir mazināts, operatīvi izmaksājot depozītus bankas noguldītājiem.

Šogad Latvijas ekonomikas attīstību ārējās vides notikumi visticamāk vēl būtiski neietekmēs, taču nākamajā gadā tieši notikumi pasaules ekonomikā lielā mērā ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību. Patlaban situācijā pasaules ekonomikā ir ļoti nenoteikta un ir iespējami visdažādākie notikumu attīstības scenāriji.

Tas liek būt piesardzīgiem un cieši vērot notikumu attīstību eirozonā, tomēr svarīgi, ka Latvija veiksmīgi tuvojas starptautisko aizdevumu programmas noslēgumam. Balstoties uz konservatīvām makroekonomikas attīstības prognozēm, kas 2012.gadā paredz IKP pieaugumu par 2,5%, ir sagatavots 2012.gada budžets, kas ļaus samazināt budžeta deficītu zem 2,5%.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa