Līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku

Vadoties no tā, ka uz 1940. gada 16. jūniju starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku bija starptautiski atzīta valsts robeža, kas bija noteikta, pamatojoties uz 1920. gada 19. oktobra konvenciju, un demarķēta (nosprausta dabā) 1921.-1922. gadā, kā arī ievērojot Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas tautu gribu un vēloties nostiprināt politisko un valstisko suverenitāti, starptautisko tiesisko atzīšanu un saglabāt draudzīgas attiecības savā starpā, ar Baltijas reģiona un visas pasaules valstīm, Latvijas Republika un Igaunijas Republika (turpmāk - "Puses") vienojās:

I pants

Atjaunot līdz 1940. g. 16.jūnijam pastāvējušo valsts robežu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku ar visām no tā izrietošajām sekām. Par pamatu valsts robežas atjaunošanai atzīt līgumus un citus tiesiskos aktus, kas noslēgti starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku šī gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.

II pants

Valsts robežas atjaunošana starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku vērsta uz labu kaimiņattiecību saglabāšanu un attīstīšanu, uz ekonomikas, kultūras un zinātnes patstāvīgu attīstību.

III pants

Uz Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežas atvērt robežas kontroles punktus un muitas kontroles punktus uz šosejām un Valgas un Meizakilas dzelzceļa stacijās. Šo punktu darbības sākumu nosaka līgumslēdzēju Pušu valdības.

Lai uzlabotu satiksmi starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku, ar valdību lēmumu var tikt atvērti jauni robežas kontroles punkti un muitas kontroles punkti.

IV pants

Pušu muitas un robežapsardzības dienesti var veikt Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežu šķērsojošo personu un kravu kopīgu pārbaudi robežas kontroles punktos, muitas kontroles punktos un pasažieru vilcienos. Par šādas kontroles kārtību Puses vienojas atsevišķi.

V pants

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības šķērsot valsts robežu starp republikām bez vīzas un brīvi pārvadāt preces un citu mantu caur robežas kontroles punktiem un muitas kontroles punktiem, kas atrodas uz valsts robežas, Pušu valdību noteiktajos daudzumos un kārtībā, kā arī atrasties otras Puses teritorijā uz laiku, kāds noteikts spēkā esošajā likumdošanā.

Piezīme.

Kārtība, kādā Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežu šķērso Lietuvas Republikas pilsoņi, tiek noteikta trīspusējas vienošanās ceļā starp šīm valstīm.

VI pants

Citu valstu pilsoņi, personas bez pilsonības, kā arī kravas šķērso valsts robežu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku pēc vispāratzītajiem starptautiskajiem noteikumiem, ja Puses nav noteikušas citu kārtību.

VII pants

Sakarā ar izmaiņām, kas notikušas zemes lietošanā valsts robežas joslā starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku, tiek veikti valsts robežas precizēšanas un redemarkācijas darbi Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valdību atsevišķos nolīgumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

VIII pants

Puses izveido jauktu robežkomisiju - trīs cilvēki no katras puses valsts robežas precizēšanai un redemarkācijai dabā, grozījumu un precizējumu izdarīšanai robežas kartēs (planšetēs) un robežas aprakstā. Šai pašai komisijai uzdota jautājumu risināšana, kas saistīti ar robežlīnijas nospraušanu vietās, kur kāda iemesla dēļ grozītas zemes lietojumplatību robežas un notikušas valsts robežas pārvirzes.

Valsts robežu pēc savstarpējas vienošanās apzīmēt dabā ar skaidri redzamām zīmēm.

Pielikums. Valsts robežas starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcija.

IX pants

Tiek izgatavota valsts robežas karte mērogā 1 : 10000 abām valstīm divos eksemplāros, kurus paraksta visi jauktās komisijas locekļi, ar pielikuma veidā pievienotu robežas aprakstu.

Robeža atzīstama par galīgi atjaunotu pēc tam, kad abu Pušu valdības apstiprinājušas robežas karti un tai pievienoto detalizēto aprakstu. Visiem abu valstu zemes lietotājiem gada laikā no dienas, kad abu Pušu valdības apstiprinājušas valsts robežas detalizēto aprakstu un robežas karti, jāpārformē zemes lietošana iecirkņos, kur notikušas robežas izmaiņas.

X pants

Sekmīgai valsts robežas atjaunošanai un nospraušanai dabā robežlīnija no jūras līdz robežai ar Krievijas Federāciju sadalāma divās daļās. Robežu no jūras (Rīgas jūras līča) līdz Lugažiem atjauno Latvijas Puse, no Lugažiem līdz robežai ar Krievijas Federāciju - Igaunijas Puse.

Valsts robežas redemarkācijas un nospraušanas darbu izmaksas savā iecirknī sedz valsts, kura veic darbus, par šīm izmaksām nav savstarpēji jānorēķinās.

XI pants

Puses apņemas uzturēt robežu, robežzīmes un robežbūves labā stāvoklī, ne retāk kā vienu reizi trijos gados izdarīt robežzīmju un robežbūvju kopīgu apskati un nepieciešamības gadījumā veikt to remontu vai atjaunošanu.

XII pants

No valsts robežas līnijas divu metru platumā uz abām pusēm tiek noteikta neitrālā josla. Valsts robežas režīms nosakāms ar abu Pušu atsevišķu vienošanos.

XIII pants

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas jūras robeža tiek noteikta ar atsevišķu līgumu.

XIV pants

Šis līgums ir beztermiņa līgums un ir spēkā, kamēr viena no līgumslēdzējām Pusēm nepieprasa tā pārskatīšanu vai izbeigšanu.

XV pants

Šis līgums ir jāratificē un ratifikācijas rakstu apmaiņai jānotiek Tallinā.

Līgums stājas spēkā ar ratifikācijas rakstu apmaiņas brīdi.

Līgums sastādīts Valgas pilsētā viens tūkstotis deviņi simti deviņdesmit otrā gada marta mēneša divdesmitajā dienā divos autentiskos eksemplāros latviešu un igauņu valodā, kuriem ir vienāds juridisks spēks.

Līgumu parakstījuši:

PIELIKUMS
1992. gada 20. marta
Līgumam par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku

Valsts robežas starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas
INSTRUKCIJA

1. Jauktā komisija valsts robežas atjaunošanai (turpmāk — "komisija") tiek izveidota, pamatojoties uz 1992. gada 20. marta līgumu, trīs cilvēku sastāvā no katras Puses.

Komisija sasauc sēdes, kuras pēc kārtas vada vienas vai otras Puses locekļi. Katra sēde tiek protokolēta. Protokolu paraksta visi klātesošie abu Pušu komisijas locekļi.

2. Komisija organizē valsts robežas «demarkācijas darbus un kontrolē to kvalitāti. Komisija savā darbā ievēro šo līgumu un esošos vēsturiski juridiskos dokumentus (līgumus, protokolus, konvencijas u. tml.), kas noslēgti starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku un trešajām valstīm 1920. - 1940. gadā.

3. Komisijas kompetencē ietilpst:

3.1. vēsturiski juridisko dokumentu par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku atlase un izpēte;

3.2. topogrāfisko un ģeodēzisko materiālu apkopošana, savākto materiālu ticamības noteikšana, izpēte, salīdzināšana un precizēšana dabā;

3.3. visu praktisko uzdevumu risināšana, kas rodas saistībā ar līguma izpildi par valsts robežas atjaunošanu un tās redemarkāciju;

3.4. zemes gabalu apmaiņa, balstoties uz kompensācijas principu, gadījumos, ja valsts robežas līnija ir pārvirzīta;

3.5. robežas nospraušana dabā, ievērojot pašreizējo zemes lietojumplatību robežas, ceļu, meliorācijas (nosusināšanas) sistēmu un citu inženiertehnisko būvju piederību;

3.6. robežas demarkācijas darba grupu izveidošana un instrukcijas izstrādāšana tām;

3.7. pierobežas vispārējās un privātās lietošanas satiksmes ceļu, inženiertehnisko būvju un ūdeņu (upju, strautu, kanālu, grāvju) ekspluatācijas noteikumu un kārtības noteikšana;

3.8. saistība ar robežas redemarkāciju saņemto visu iesniegumu un sūdzību izskatīšana un izlemšana;

3.9. kopīga robežzīmju paraugu, to aprakstu un uzstādīšanas kartības izstrādāšana un apstiprināšana;

3.10. robežas redemarkācijas un dabā nospraušanas praktisko darbu plānošana un veikšana;

3.11. robežas līnijas iztaisnošana, izveidojot pēc iespējas maksimāli garus taisnus posmus.

4. Darba grupai tiek uzdots:

4.1. izpētīt pašreizējo robežas līniju un apzīmēt to ar pagaidu zīmēm, pamatojoties uz esošajiem topogrāfiskajiem, ģeodēziskajiem un vēsturiski tiesiskajiem dokumentiem;

4.2. uzstādīt (uzcelt) robežzīmes, sastādīt zīmju uzstādīšanas vietu uzmetumus, atzīmēt tās galvenajā kartē mērogā 1:10000, izdarīt galvenajā kartē korekcijas valsts robežas zonā — 250 metrus uz abām pusēm no robežlīnijas un sastādīt detalizētu robežas aprakstu;

4.3. izcirst stigas, izrakt grāvjus un izveidot kupicas (uzkalniņus) ap robežzīmēm (robežstabiem).

5. Galvenās robežzīmes (robežstabus) uzstāda:

5.1. parasti vietās, kur valsts robežas līnija veido asu pagriezienu, un vietās, kur robežu Šķērso galvenie satiksmes ceļi;

5.2. uz taisnajām līnijām redzamības robežās, bet ne retāk kā pēc 1 kilometra;

Piezīme. Pašreizējās robežzīmes (robežstabi) jāsaglabā un jāpārveido.

5.3. ja nepieciešams, taisnajās robežlīnijās starp galvenajām zīmēm uzstāda papildzīmes, norādot uz tām attālumu metros no iepriekšējās galvenās robežzīmes līdz papildzīmei. Piemēram: 101+250, kur 101 ir galvenās robežzīmes numurs, bet 250 (m) — attālums no tās līdz papildzīmei;

5.4. uz pierobežas ūdens noteku (upju, strautu, kanālu, grāvju) krastiem, pa kuriem iet robežlīnija, robežzīmes (robežstabus) uzstāda abos krastos. Šīm zīmēm (zīmju pārim) ir attiecīgais kārtas numurs, tās tiek atzīmētas robežas galvenajā kartē, bet robežas aprakstā norādīts šo zīmju perpendikulārais attālums no robežlīnijas.

6. Robežzīme (variants) sastāv no betona centra, izmērs — 30*30*30 cm, ar metāla marku, kas ierakts zeme 1 m dziļumā un nostiprināts ar akmeņiem. Markas centrā uzstāda 3504 mm garu robežzīmi (robežstabu) ar diametru 200 mm. Uzstādot robežzīmi (robežstabu), markas centrs un zīmes (staba) centrs tiek savienoti. Robežzīmi nostiprina ar akmeņiem un iebetonē, Apkārt zīmei izrok grāvi un izveido lm augstu apaļu kupicu, kuras apakšējais diametrs — 4 m, bet augšējais diametrs — 2 m. Virs kupicas apkārt zīmei (stabam) ierīko betona apli, kura diametrs — 0,5 m un kurš, tāpat kā zīme, tiek nokrāsots baltā krāsā. Latvijas Republikas valsts ģerboni, Igaunijas Republikas ģerboni un robežzīmes numuru robežzīmei (robežstabam) piestiprina ar skrūvēm vai uzkrāso.

Ģerboņu un uzrakstu skices izstrādā mākslinieki robežzīmes izmēriem atbilstošās proporcijās, tās apstiprina jauktās komisijas kopīgā sēdē.

Piezīme. Jauktajai komisijai tiek uzdots noteikt zīmju (stabu) materiālu un to izgatavošanas kārtību.

7. Papildu robežzīme ir 2 m garš stabs ar diametru 10 cm, kurš ierakts zemē 1 m dziļumā. Ap to, tāpat kā ap galveno zīmi, tiek izveidota kupica, kuras apakšējais diametrs — 3 m un augšējais diametrs — 1 m. Ap stabu uz kupicas augšējās virsmas ierīko betona apli, kura diametrs — 0,5 m un kuru nokrāso baltā krāsā. Uz papildu robežzīmēm valsts ģērboņu nav.

8. Robežas līniju nosaka pēc iespējas taisnu līniju un apzīmē dabā ar lm dziļu grāvi, kura platums dibenā ir 0,3 m, augšpusē 2,3 m ar nogāžu stāvumu 1:1.

9. Robeža pierobežas ūdens notecēs nosakāma pēc to ass (galvenā fārvatera) ar zemes lietojumplatības pamatkartes palīdzību. Mežainās vietās izcērtamas 6 m platas stigas abās robežlīnijas pusēs.

10. Topogrāfiskie un ģeodēziskie darbi valsts robežas redemarkācijai veicami divos posmos:

10.1. pirmajā darbu posmā robežzīmju ģeodēziskās koordinātes nenosaka. Darba grupa ar kombinēto paņēmienu atzīmē valsts robežas iecirkņus galvenajā kartē (fotoplānā) mērogā 1:10000, kā arī veic šīs kartes (fotoplāna) korekciju 250 m joslā uz abām pusēm no valsts robežas līnijas. Pamatojoties uz izdarīto galvenās kartes (fotoplāna) korekciju, sastādāms robežas apraksts četros eksemplāros — divi eksemplāri latviešu valodā un divi eksemplāri igauņu valodā, kurā ierakstāms precīzs valsts robežas izvietojums dabā;

10.2. otrajā darbu posmā tiek noteiktas punktu ģeodēziskās un ģeogrāfiskās koordinātes uz valsts robežas un 4 eksemplāros sastādīta robežas karte mērogā 1:5000, kura aptver 250 m platu joslu uz abām pusēm no robežlīnijas. Šo karti paraksta visi jauktās komisijas locekļi. Uzraksti kartē izdarāmi latviešu un igauņu valodā.

11. Pēc robežiecirkņa redemarkācijas darbu pabeigšanas un tā apzīmēšanas ar galvenajām un papildus robežzīmēm, jauktā robežkomisija rīko iecirkņa apgaitu un pieņemšanu. Robežas kartes (planšetes) tiek salīdzinātas ar apvidu.

Neskaidrības, kas radušās, salīdzinot kartes ar apvidu, precizējamas uz vietas. Par robežiecirkņa un visas robežas apgaitu sastādāms noslēguma protokols 4 eksemplāros, kuru paraksta visi jauktās komisijas locekļi un kurš pievienojams robežas aprakstam.

12. Katra valsts pilnā apjomā sedz ar robežas atjaunošanu saistītās materiālās izmaksas savos iecirkņos.

13. Robežzīmju apsardzība līdz redemarkācijas noslēguma protokola ratifikācijai ar jauktās komisijas rīkojumu uzdodama robežapsardzības dienestam. Robežzīmju un robežietaišu saglabāšanas un ekspluatācijas izdevumus visā laika posmā līdz līguma protokola ratifikācijai sedz vienādās daļās katra valsts, ja to valdības nav teikušas citu kārtību.

Latvijas Republikas vārda valsts ministrs J.Dinevičs

Igaunijas Republikas vārdā valsts ministrs U.Vērings