Par nodarbinātību un darba tirgu valstī

Piektdien, 30. aprīlī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība rīkoja Darba svētkiem veltītu konferenci "Par nodarbinātību un sakārtotu darba tirgu". Konferencē piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers, Latvijas Zinātņu akadēmijas direktore Raita Karnīte, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Guntars Vītoliņš u. c.

Konferences laikā tika apspriesta situācija darba tirgū, kas šobrīd nav visai iepriecinoša, jo bezdarbs valstī jau ir pārsniedzis 10 procentu robežu. Kā uzsvēra LBAS priekšsēdētājs, darbaspēka jautājums šobrīd diemžēl atrodas makroekonomisko problēmu ēnā. Kas attiecas uz nodarbinātību un darba ņēmēju algām, kā arī sociālajām garantijām, vēl joprojām pastāv zināma dzimumu diskriminācija, kā arī ir jūtamas atšķirības starp situāciju laukos un pilsētās. Pārmetumi tika izteikti arī profesionālās izglītības sistēmai, kurā dominē šaura specializācija, kas sašaurina iespējas darba tirgū. Šodien katrs piektais no Latvijas strādājošajiem baidās pazaudēt darbu jau tuvākā gada laikā, ar to arī ir izskaidrojama sociālā nedrošība un nestabilitāte Latvijas sabiedrībā. Izglītības jautājums ir ļoti svarīgs, jo 30 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir tikai pamatskolas izglītība un 24 procentiem — vidusskolas izglītība.

Arī labklājības ministrs uzsvēra nepieciešamību vairāk runāt un domāt par darba lomu sabiedrībā un strādājošo atbildību par savu darbu. V.Makarovs uzskata, ka viena ministrija nevar atrisināt nodarbinātības problēmu, par to ir jābūt atbildīgām visām nozaru ministrijām kopā, bet īpaša vērība darbaspēka jautājumu risināšanā ir jāveltī tai ministrijai, kas pārzina tautsaimniecību, proti, Ekonomikas ministrijai.

V.Makarovs uzsvēra, ka iedzīvotāju oficiālajai, kā arī pašizglītībai ir jābūt kvalitatīvai un pietiekami elastīgai, lai tiktu līdzi tehnoloģijas attīstības tempiem, kas diktē savus noteikumus darba tirgū, un darbaspēka kvalifikācijai ir jāatbilst un jāspēj mainīties atbilstoši pieprasījumam. Šodien diemžēl ir liels skaits darba meklētāju ar augstāko izglītību, jo jaunieši bieži izvēlas studēt mācību maksas ziņā lētākajās profesijās, kas nav īpaši pieprasītas darba tirgū, piemēram, politoloģija. Labklājības ministrs uzsvēra, ka ir jāizstrādā nacionālais nodarbinātības plāns, kas atspoguļotu katras nozares attīstības programmu, kā arī finansējuma avotus. Runājot par finansēm, ministrs uzsvēra, ka investīciju jomā prioritāte ir nodarbinātības problēmu risinājumam. 2000. gada otrajā pusē Latvijā varētu ieplūst Eiropas Savienības sociālā fonda līdzekļi, kurus mums vajadzētu prast saprātīgi izlietot, bez šaubām, būtu arī valsts līdzdalība. V.Makarovs atzina, ka ir jāizstrādā jauns Darba likums, kas būtu trīs grupu — valdības, darba devēju un arodbiedrības — kopdarba rezultāts. Valdība jau ir izstrādājusi likumprojektu par darba ņēmēju sociālo aizsardzību darba devēju bankrota vai maksātnespējas gadījumā.

Konferences nobeigumā tika pieņemta rezolūcija, kurā konferences dalībnieki pieprasa Saeimai un valdībai izstrādāt ilglaicīgu tautsaimniecības attīstības politiku ar attiecīgām nodarbinātības programmām, piesaistot tām nacionālās un ārvalstu investīcijas. Konferences dalībnieki arī pieprasa piešķirt arodbiedrībām likumdošanas iniciatīvas tiesības darba attiecību jomā, kā arī palielināt arodbiedrību un darba devēju apvienību līdzlemšanas nozīmi darba attiecību jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore