Saeimas 2011.gada 8.decembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00.

Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 8.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselu virkni piedāvātu izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Cilinska, Naudiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Cilinska, Naudiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt 8.decembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Cilinska, Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Naudiņa, Laizānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Cilinska, Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Naudiņa, Laizānes, Latkovska, Krēsliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu „Par piešķirtā neapmaksātā atvaļinājuma deputātei Lolitai Čigānei šā gada 8.decembrī atsaukšanu”. Tātad iesniegums tiek atsaukts un atvaļinājums nav piešķirts.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu „Par piešķirtā neapmaksātā atvaļinājuma deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 8.decembra līdz 9.decembrim atsaukšanu”. Tātad arī šis iesniegums tiek atsaukts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atsaukšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad paraksts ir atsaukts un šis likumprojekts no darba kārtības tiek izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ribakova, Elksniņa, Orlova, Zemļinska, Klementjeva un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad jautājums mums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tur viņa īstā vieta!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 50, atturas – 3. Darba kārtība nav grozīta. Tātad lēmuma projekts tiks izskatīts nākamajā sēdē. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Malači! Turpiniet tādā garā!”)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu grozīt Saeimas 8.decembra darba kārtību... nē, lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) atbildīgās komisijas maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Zaķa, Latkovska, Čigānes, Kalniņa un Rībenas – iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 12.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu izmaiņas Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās 12.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 30, atturas – nav. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ingas Bites, Ineses Lībiņas-Egneres, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Edmunda Demitera un Vjačeslava Dombrovska iesniegumu ar lūgumu pārcelt 8.decembra sēdes darba kārtības punkta Nr.4 – lēmuma projekta „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” – izskatīšanu pēc darba kārtības 24.punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto un grozīto darba kārtību.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izslēgtu likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts no budžeta paketes izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina grozīt atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbildīgās komisijas maiņu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija likumprojektam „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Tā... Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 8.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketi... paketes likumprojektus izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 7.decembra sēdē ir skatījusi šādus Ministru kabineta iesniegtos 2012.gada valsts budžeta paketes likumprojektus, kurus tūlīt nolasīšu un kurus tā lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu bloku.

Tātad tie ir šādi likumprojekti „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, „Grozījums Pacientu tiesību likumā”, „Grozījums Patentu likumā”, „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu”, „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””, „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, „Grozījums likumā „Par autoceļiem””, „Grozījums Izglītības likumā”, „Grozījums Augstskolu likumā”, „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, „Par valsts budžetu 2012.gadam”.

Tātad vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek grozīta Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtība un tajā tiek iekļauta 2012.gada valsts budžeta likumprojektu pakete? Deputātiem iebildumu nav. Tātad... (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļautu tajā 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 31, atturas – nav. Tātad darba kārtība ir grozīta un 2012.gada valsts budžeta likumprojektu pakete darba kārtībā iekļauta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Vārds ziņotājam par budžeta likumprojektu paketi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs. Reira kungs jums izstāstīs vēlreiz procedūru, bet saskaņā ar Kārtības rulli budžeta likumprojektu pakete tiek izskatīta kopumā. Pēc atbildīgās komisijas ziņojuma ir Ministru kabineta ziņojumi, bet pēc tam ir debates par visu likumprojektu paketi kopumā – tātad par jebkuru no šiem likumprojektiem. Un tikai pēc tam, kad tiks noslēgtas debates, notiks balsojumi par katru no likumprojektiem atsevišķi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 2012.gada budžeta likumprojektu paketi, kura sastāvēja no 31 likumprojekta un no pamatlikuma „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Komisija izskatīja šos likumprojektus pirmajam lasījumam. Komisija vērtēja likumprojektus pa blokiem.

Tātad pirmais bija Finanšu ministrijas iesniegtais bloks, kas sastāvēja no šādiem likumprojektiem: „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Nākamais bloks bija saistīts ar Iekšlietu ministrijas darbu, un mēs izskatījām likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas likumprojektu blokā bija iekļauti šādi likumprojekti: „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, „Grozījumi Izglītības likumā”, „Grozījumi Augstskolu likumā”, „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Labklājības ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījumi Invaliditātes likumā”, „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Satiksmes ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” un „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Tieslietu ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu”, „Grozījumi Patentu likumā”, „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””, „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Veselības ministrijas blokā izskatījām likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā”.

Es tagad nekavēšos pie budžeta cipariem – par tiem pastāstīs Ministru prezidents un finanšu ministrs –, bet nosaukšu galvenās pozīcijas, no kurām veidosies ieņēmumu daļa.

Reversā PVN lietojuma paplašinājums uz metāllūžņu iepirkumu un būvniecību sastādīs 5,9 miljonus latu papildus budžeta ieņēmumos.

Azartspēļu un izložu uzraudzības pilnveidošana – 0,7 miljoni latu.

No nodokļiem atbrīvoto akcīzes preču ievešanas no trešajām valstīm ierobežošana – 1,5 miljoni latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas kārtības maiņa attiecībā uz metāllūžņiem – 3,7 miljoni latu.

Finanšu stabilitātes nodevas dubultošana – 2,2 miljoni latu.

Mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu administrēšanas stiprināšana – 2,7 miljoni latu.

Nodokļu atbalsta pasākumi – 15 miljoni latu, kā arī papildu ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta administrācijas spējas uzlabošanas – 1,2 miljoni latu, azartspēļu nodokļa spēļu automātiem un spēļu galdiem palielināšana par 2,2 miljoniem latu un pārējie mazākās summās iekasējamie ieņēmumi.

No izdevumiem, kas skars ministrijas un valsts pārvaldes institūcijas, varētu minēt lielākos.

Ir Aizsardzības ministrijas konsolidācija par 6,6 miljoniem latu, kas samazinās ilgtermiņa projektus NBS ilgtermiņa līgumiem, un izdevumu samazinājums ilgtermiņa projektiem – Jūras spēku pretmīnu kuģa iegāde.

Labklājības ministrijai valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ir plānots 3 miljonus latu liels izdevumu samazinājums darbnespējas lapu izsniegšanas procesa pārskatīšanas rezultātā.

Iekšlietu ministrijas budžeta samazinājumi ir paredzēti par 0,6 miljoniem latu. Samazinājums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ilgtermiņa saistībām – 0,2 miljoni latu. Samazinājums Valsts policijas autotransporta līdzekļu iegādei – 0,4 miljoni latu. Samazinājums ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ilgtermiņa saistībām pasu un elektronisko identifikācijas karšu iegādei.

Satiksmes ministrijas samazinājumi ir 10 miljoni latu valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas nodrošināšanai un 5 miljoni latu – zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Kultūras ministrijas samazinājums ir 2,5 miljoni latu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, ņemot vērā projekta īstenošanas tempus.

Izglītības un zinātnes ministrijas samazinājums ir 1,2 miljoni latu – dotācijas samazinājums Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas saistīts ar valsts galvoto aizdevumu atmaksu... ar neuzsāktiem projektiem.

Zemkopības ministrijai samazinājums ir 7 miljoni latu – nacionālā budžeta līdzfinansējuma daļas samazinājums papildus valsts tiešmaksājumu maksājumos.

Tātad neatkarīgajās institūcijās budžeta samazinājumu ir piedzīvojusi tikai Saeima.

Apkopojot šos visus izdevumu un ieņēmumu samazinājumus, plānotais budžeta deficīts varētu nepārsniegt 2,5 procentus no IKP. Izskatot budžeta likumprojektus, kas ietilpst budžeta paketē, un pašu budžetu, mēs komisijas vakardienas sēdē nolēmām arī vienu likumprojektu neatbalstīt – likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” – un izslēgt šo likumprojektu no budžeta paketes. To arī Saeima šodien atbalstīja.

Kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija iespēja iepazīties ar likumprojektiem jau iepriekš, nesaņemot vēl budžeta paketi, – tātad jau melnraksta variantā. Tādējādi komisija strādāja ar dokumentiem, vēl pirms Saeima bija oficiāli saņēmusi šos dokumentus.

Mēs divās sēdēs izskatījām visus iesniegtos likumprojektus – tātad vienu likumprojektu nolēmām noraidīt un nolēmām arī atbalstīt steidzamību šiem likumprojektiem.

Līdz ar to aicinu arī Saeimu atbalstīt to steidzamību un atbalstīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad vispirms mums ir jānobalso par to, vai mēs atzīstam visus iesniegtos likumprojektus par steidzamiem. Un tad būs Ministru kabineta ziņojums un debates par visu paketi kopumā.

Par steidzamību debatētājam ir iespēja runāt par katru likumprojektu „par” vai „pret” piecas minūtes.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi atzīt visu likumprojektu paketi par steidzamu, bet jābalso mums ir par katru likumprojektu atsevišķi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Patentu likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 30, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Tātad par nākamo likumprojektu, pret tā steidzamību ir pieteikusies runāt deputāte Iveta Grigule... Tātad par likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” – pret steidzamību.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt steidzamību šim likumprojektam. Mēs jau draudzīgi esam atbalstījuši 28 likumprojektu steidzamību. Acīmredzot priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs rītdienas pirmā puse, un darba ir gana.

Es saprotu, ka Finanšu ministrija un Ministru prezidents vislabprātāk, nesot budžetu uz Saeimu, tās Kancelejā saņemtu spiedodziņu nevis „Saņemts”, bet „Saskaņots”. Un tad, teiksim, nebūtu nekādu problēmu ar šā budžeta „izdzīšanu” cauri Saeimai.

Kādi argumenti ir dzirdēti „par” steidzamību Saeimas gaiteņos?

„Tās ir valstiskas intereses – steidzināt šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā.” Vai valsts cietīs no tā, ka mēs to neizskatīsim galīgajā lasījumā nākamajā ceturtdienā, bet gan aiznākamajā ceturtdienā? Nu, man ir stipras šaubas...

Ka vajadzētu steidzināt likumu pieņemšanu, tāpēc ka pašvaldību budžeti līdz ar to kavējas un tos pieņemt nevar. Nu, tās ir tādas jaunuļu draiskulības, jo šeit ir palikuši pāris pašvaldību pārstāvji, kas ir bijuši vadītāju vietnieki, un viņi zina, ka pašvaldības savus budžetus jau sen ir sagatavojušas, jo proporcija 80:20, kas ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots, nu, nemainīsies! Mēs taču to saprotam! Un tas svinīgais, skaistais akts pašvaldību budžetu apstiprināšanā tik un tā notiks janvārī.

Vēl ir izskanējuši tādi argumenti par steidzamību, ka tā taču parasti notiek, ka budžetu mēs Saeimā pieņemam steidzamības kārtā. Pagājušajā gadā tas tā notika, tas bija mans pirmais budžets. Un īstenībā es domāju, ka šinī pusē šīs kārtības maiņas atbalstītāju varbūt pat ir vairāk nekā tanī pusē. Jo arguments – „tas notiek tāpēc, ka tā parasti ir un tā arī jādara” – nu, piedodiet, neiztur nekādu kritiku!

Līdz rītdienas dienas pirmajai pusei izskatīt budžetu, iedziļināties ciparos, saprast par tiem cilvēkiem, kas stāv aiz tiem cipariem, – šāds laiks ir absolūti nepietiekams. Lai Dievs dod lielākajam vairumam no mums nedēļas laikā iegaumēt tos ciparus, pamatciparus, kas ir budžetā! Pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi, konsolidētā budžeta ieņēmumi un izdevumi, kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi... Cik paredzēts Eiropas Savienības fondu līdzekļu atbalstam no valsts puses, un tā tālāk... Ticiet man, uz žurnālistu un citu uzdotajiem jautājumiem pagājušajā gadā lielākā daļa krita kaunā, tikai dažiem izdevās „saglabāt seju”, runājot par cipariem... nemaz nerunājot par būtību.

Tad nu varbūt cienīsim sevi un cienīsim tos deputātus, kuri grib ne tikai iegaumēt pamatciparus, bet arī saprast, kas aiz kuriem slēpjas!

Vakar Ministru prezidents bija mūsu frakcijā, un uz jautājumu par to, vai tiešām referendums... balsojums par referendumu tiks steidzināts vēl šogad Saeimā, apstiprinājums bija – jā... ka tā tas būs, jo kolēģi no VIENOTĪBAS negrib šo jautājumu, kas ir tik nepatīkams diskusijās, publiskajā telpā ilgi vilkt garumā.

Sēdes vadītāja. Vai tas ir jautājums par budžeta steidzamu virzīšanu?

I.Grigule. Bet diemžēl tāda pati pieeja kolēģiem no VIENOTĪBAS ir par visiem jautājumiem, par kuriem viņi negrib diskutēt. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Tā ka arī budžets acīmredzot ir tēma, par kuru kolēģi negrib diskutēt. (No zāles: „Provokatore!”)

Es aicinu balsot pret steidzamību, jo nepietiek ar 24 vai 48 stundām, lai ar to visu iepazītos, lai saprastu, lai izdiskutētu ar sociālajiem partneriem. Arodbiedrības, ar kurām es tikos, arī aicina mūs balsot pret steidzamību. Nu nebūsim balsojamās mašīnas! Jo pēc tam pašiem būs nepatīkami skatīties cits citam acīs. Mums pagājušajā gadā tā bija, lai gan bijām pozīcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja jautājumu par balsojumu par steidzamību, un tam ir daudzi argumenti.

Pirmkārt, Kārtības rullis nosaka veidu, kā tiek izskatīts budžets, un jautājums par šo ceturtdienu vai nākamo, vai aiznākamo ceturtdienu – tas ir jautājums par izskatīšanu otrajā lasījumā. Bet Kārtības rullis nosaka, ka budžets tiek izskatīts divos lasījumos. Līdz ar to, kolēģi, ja mēs nepieņemam steidzamību, tad šis likumprojekts tiks izskatīts trijos lasījumos un tas nevarēs tikt pieņemts ātrāk par nākamo gadu, un stāšanās spēkā varētu ievilkties līdz janvāra vidum vai pat līdz februārim. Līdz ar to valsts iestādes tērēs vienu divpadsmito daļu no jau esošajiem budžetiem... no esošā. Līdz ar to valsts... Ņemot vērā, ka budžets ir konsolidējošs budžets, var sanākt tā, ka būs nepieciešams papildus meklēt konsolidācijas pasākumus, lai kompensētu to vienu divpadsmito daļu, ko mēs un valsts pārvaldes pārstāvji būsim tiesīgi tērēt janvārī.

Tas ir viens arguments.

Otrs arguments ir tas, ka mums 22.decembrī ir jānoslēdz sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un mums šis budžets ir jāpieņem. Skaidrs, ka ir sarežģīti strādāt šādos apstākļos. Šis otrais gads ir priekšvēlēšanu gads. Skaidrs, ka likums nosaka, ka vēlēšanu gada laikā budžetu var sagatavot un iesniegt četrus mēnešus pēc vēlēšanām, bet mēs... Es te gribu pateikties valdības pārstāvjiem, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas visiem pārstāvjiem, jo mēs strādājam ļoti intensīvi, lai sagatavotu šo budžetu ātrāk un nepieļautu tādu situāciju, ka mēs ieietu nākamajā gadā bez jauna budžeta, bez pēdējā konsolidācijas budžeta.

Līdz ar to, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību un balsot par steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens deputāts ir runājis „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Un tagad sāksim debates, pirms balsojam par pirmo lasījumu... Sākam debates par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā.

Ministru kabineta vārdā – vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi!

Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas izskatīšanai 2012.gada valsts budžeta projektu. Izstrādātais budžets nodrošina budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritēriju pieļautajām robežām un ļauj sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. 2012.gada valsts budžets ieliek pamatu tālākai valsts stabilai attīstībai.

Par galvenajiem skaitļiem.

2012.gadā plānotie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4,52 miljardi latu, izdevumi – 4,64 miljardi latu, bet deficīts – 125 miljoni latu.

Ņemot vērā prognozēto pašvaldību budžetu deficītu un budžeta deficīta korekciju atbilstoši EKS 95 metodikai, budžets nodrošina starptautiskā aizdevuma programmā noteiktā mērķa – budžeta deficīts zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta – izpildi.

Par makroekonomiskajiem rādītājiem. Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme, un sagaidāms, ka šā gada IKP pieaugums varētu sasniegt 5 procentus. Jau pagājušajā gadā iezīmējās ievērojams ražošanas un eksporta pieaugums, un šīs pozitīvās tendences turpinās arī šogad.

Ražošanas apjoms šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 10 procentiem, bet eksports – par 31 procentu. Eksporta apjomi jau pagājušā gada trešajā ceturksnī pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Ar pilnu atbildību var teikt, ka tieši ražošana un eksports ir galvenie faktori, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi. Tomēr Latvijas eksporta izaugsme ir tieši saistīta ar globālo ekonomisko situāciju un pasaules tirdzniecības apjomu izmaiņām. Un šeit ir iemesls bažām, par ko runāšu nedaudz vēlāk.

No ekonomiskās attīstības iekšējās dinamikas viedokļa jāatzīmē, ka pamazām minētie izaugsmes rādītāji sāk pārtapt arī Latvijas mājsaimniecību ienākumu reālā pieaugumā. To skaidri parāda atalgojuma tendences gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās par 3,7 procentiem (no 475 līdz 493 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 5 procenti (no 430 līdz 452 latiem). Tomēr pirmie pozitīvie rezultāti nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai. Darbs pie valsts stabilas attīstības ir smags ikdienas darbs, un atslābināties te nedrīkst.

Šobrīd es redzu šādus galvenos valdības uzdevumus: īstermiņā tie ir starptautiskā aizdevuma programmas sekmīga pabeigšana un pilnas pārliecības par valsts finansiālo stabilitāti nodrošināšana; vidējā termiņā – stabila valsts attīstība, veicinot valsts konkurētspēju, radot jaunas darba vietas un aktīvi piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai.

2012.gada valsts budžets veidots, balstoties uz sekojošām makroekonomiskajām prognozēm: IKP pieaugums – 2,5 procenti, inflācija – 2,4 procenti.

Jāatzīmē, ka jau vasarā nākamā gada IKP pieaugums tika prognozēts 4 procentu apmērā. Neraugoties uz samērā straujo Latvijas ekonomikas attīstību šogad, ārējās ekonomiskās vides ietekme kļūst aizvien nelabvēlīgāka. Šobrīd ekonomisko situāciju pasaulē ietekmē tādi faktori kā parādu krīzes saasināšanās eirozonā, ASV kredītreitinga samazināšana un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, konfidences indikatoru pasliktināšanās vairākumā lielo ekonomiku, pasaules tirdzniecības tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairākumā ekonomiski attīstīto valstu. Tie ir satraucoši signāli, kuri tika ņemti vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta un attiecīgi koriģējot Latvijas IKP pieauguma prognozi uz 2,5 procentiem.

Par starptautiskā aizdevuma programmu un fiskālo konsolidāciju. Kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem šis ir ceturtais budžets, kuru manis vadītās valdības ir izstrādājušas, bet pirmais, par kuru balsos jaunā – 11.Saeima. Visi šie budžeti ir tikuši izstrādāti starptautiskā aizdevuma programmas zīmē, un visos ir veikta fiskālā konsolidācija. Konsolidācija nepatīk nevienam, it īpaši, ja tā jāveic trīs gadus pēc kārtas.

Šobrīd mēs esam dažu nedēļu attālumā no starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanas. Šī programma ir bijusi smags pārbaudījums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ekonomikai, gan Latvijas valstij kopumā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pateicoties šai programmai un neskatoties uz tās stingrajiem nosacījumiem, Latvijai bija iespēja aizņemties valsts izdzīvošanai tik vitāli svarīgos līdzekļus. Arī procentu likmes bija krietni izdevīgākas, nekā būtu iespējams saņemt tirgū. Salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvu mūsu procentu likme bija ap 3 procentiem gadā, turpretī Lietuva krīzes smagākajos brīžos aizņēmās ar likmēm 6–9 procenti gadā, tātad 2 līdz 3 reizes dārgāk. Tas šobrīd nosaka arī to, ka parādu apkalpošanas slogs kaimiņiem ir proporcionāli lielāks, tātad arī lielāka slodze uz ekonomiku.

Nedrīkstam arī aizmirst īstenotās strukturālās reformas, kas Latvijai bija nepieciešamas jau sen, bet diemžēl reāli tām ķērāmies klāt tikai tad, kad ūdens sāka smelties mutē.

Paredzot iespējamo diskusiju par reformām, kas rit nu jau ceturto gadu, gribu pieminēt kādu teicienu, kuru mēdzu atgādināt brīdī, kad mūsu valstij bija jāpievēršas radikālām reformām, proti, – „reformas sākas tur, kur beidzas nauda”. Tagad šim teicienam varam pievienot turpinājumu, proti, – „izaugsme sākas tur, kur reformu rezultātā ir cēlies darba ražīgums un valsts konkurētspēja”.

Pēdējo trīs gadu laikā valdības galvenais mērķis ir bijis nostabilizēt valsts finanses un ekonomiku un ielikt stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai.

Runājot par starptautiskā aizdevuma programmu, nereti ir nācies dzirdēt viedokļus, ka nav pareizi krīzes laikā paaugstināt nodokļus vai samazināt budžeta izdevumus, jo tas tikai pasliktina situāciju. Vajagot pagaidīt, kamēr ekonomika stabilizēsies, un tad risināt budžeta deficīta un valsts parāda problēmas. Vilinoša loģika, – it īpaši tiem politiķiem, kuri nevēlas veikt nepopulārus pasākumus un reformas. Diemžēl šī loģika nedarbojas. Jāatceras, ka finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei. Nenodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, valsts nespēj finansēt budžeta deficītu, banku sektors neizsniedz aizdevumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, no valsts aizplūst investīcijas un kapitāls. Rezultāts ir ekonomikas lejupslīde. To mēs paši piedzīvojām 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā. To tagad piedzīvo Grieķija, kura mēģina atlikt fiskālo konsolidāciju, bet rezultātā nespēj atjaunot finanšu tirgus uzticību un slīgst aizvien dziļākā recesijā.

Vakar valdība panāca misijas līmeņa vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, un šodien plānojam nosūtīt Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam. Minēto vienošanos tuvāko nedēļu laikā izskatīs Starptautiskā Valūtas fonda valde un pieņems galalēmumu.

2012.gada valsts budžeta pieņemšana valdības piedāvātajā redakcijā ļaus sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu.

Daži vārdi par to, kāpēc ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Šeit pamācošs ir Ungārijas piemērs. Pirms diviem gadiem Ungārija pārtrauca SVF programmu, kritizējot tās nosacījumus. Tomēr, nenovadot reformas līdz galam un īstenojot vairākus populistiskus, pret banku sektoru un ārvalstu investoriem vērstus pasākumus, Ungārija nespēja atjaunot finanšu tirgu un investoru uzticību un nespēja nostabilizēt savas finanses. Rezultāts – pagājušajā mēnesī Ungārija bija spiesta atkārtoti vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda ar lūgumu piešķirt kārtējo aizdevumu. Rezultāts izrādījās neveiksmīgs no ekonomikas viedokļa un ļoti pazemojošs politiski.

Tāpēc Latvijai ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Tas būs pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Par Fiskālās disciplīnas likumu. Kāds reiz teicis, ka disciplīna ir tilts starp mērķiem un to piepildījumu. Lai nostiprinātu tik grūti panākto finansiālo stabilitāti un neatkārtotu trekno gadu kļūdas un mēģinājumus dzīvot pāri saviem līdzekļiem, fiskālās disciplīnas principus ir nepieciešams nostiprināt likumdošanas līmenī. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā Satversmes grozījumu projektu un Fiskālās disciplīnas likuma projektu, kas nosaka ekonomiskā cikla ietvaros sabalansētu valsts kopbudžetu. Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības pasaka vienkāršu lietu: mēs taupām un veidojam uzkrājumus labajos gados, bet tērējam tos ekonomiskās stagnācijas vai lejupslīdes laikā, tādējādi nodrošinot stabilas valsts finanses ilgtermiņā.

Par sociālo budžetu.

Atsevišķi apskatot valsts pamatbudžetu un sociālo budžetu, jāatzīmē, ka pirmo reizi pēc ilgiem gadiem valsts pamatbudžetā tiek plānots kaut arī neliels, bet tomēr pārpalikums 8,9 miljonu latu apmērā, savukārt sociālajā budžetā saglabājas ievērojams deficīts 134 miljonu latu apmērā. Šīs tendences norāda uz būtisku problēmu, kurai tuvākajos gados būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, proti, valsts sociālās sistēmas ilgtspējai. Šeit arī slēpjas skaidrojums tam fenomenam, kuru Latvijā daudzi nesaprot, proti, kādēļ starptautiskie aizdevēji sarunās vēl aizvien neatlaidīgi prasīja samazināt tieši sociālā budžeta un pensiju izdevumus. Lai arī cik smaga būtu vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pensijas mums tomēr izdevās nosargāt.

Arī iepriekšējos gados fiskālā konsolidācija tika veikta galvenokārt uz valsts pamatbudžeta rēķina, maksimāli pasargājot sociālo budžetu. Rezultātā sociālā budžeta īpatsvars kopējos izdevumos strauji pieauga, un arī nākamajā gadā sociālajai jomai tiks novirzīta trešdaļa no valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.

Sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai kritiski svarīgs būs darbs gan pie demogrāfiskās situācijas uzlabošanas, gan iedzīvotāju izceļošanas apturēšanas. Domāju, tas ir nopietns pamatojums tam, kādēļ viena no valdības prioritātēm ir Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu un ekonomiskās labklājības nekavējoša uzlabošana. Tas ir pirmais priekšnoteikums cilvēku vēlmei palikt savā valstī, nevis kravāt ceļasomas aizbraukšanai.

Runājot par sociālo jomu, gribēju pārrunāt arī jautājumu par sociālās drošības tīklu. 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam krīzes laikā bija nozīmīga loma sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanā. Arī nākamgad turpināsim īstenot sociālās drošības tīkla pasākumus, tomēr, valstij izejot no krīzes, notiek arī pakāpeniska pasākumu skaita un apjoma samazināšana.

Par nodokļiem un ēnu ekonomikas apkarošanu.

2012.gada valsts un pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu plāns par 215 miljoniem pārsniedz šāgada prognozētos ieņēmumus. Papildus ieņēmumi budžetā nonāks gan ekonomiskās izaugsmes rezultātā, gan arī turpinot apkarot ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana arī nākamgad būs valdības prioritāte. Ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas šogad ir krietni lielāki nekā ar aizdevējiem saskaņotā 15 miljonu latu prognoze. Tāpēc nākamajā gadā mēs esam ieplānojuši divreiz lielāku summu – 30 miljonu latu papildieņēmumu uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina.

Protams, šāds rezultāts nebūtu iespējams bez Valsts ieņēmumu dienesta un citu iesaistīto institūciju veiktajiem pasākumiem iekasēšanas uzlabošanai, tāpēc nākamajā gadā īpašu uzmanību pievērsīsim VID kapacitātes stiprināšanai.

Budžeta konsolidācija pārsvarā ir veikta izdevumu daļā, maksimāli izvairoties no nodokļu celšanas. Nākamajā gadā ir skartas tikai atsevišķas nodokļu pozīcijas – izložu un azartspēļu nodoklis, finanšu sektora stabilitātes nodeva un – nelielā apmērā – nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana. No minētajiem pasākumiem plānojam papildus iekasēt 8,5 miljonus latu, kas ir niecīga daļa no kopējās 156 miljonu latu fiskālās konsolidācijas.

Tālākais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir cieši saistīts ar ekonomikas izaugsmi, valsts konkurētspējas stiprināšanu un investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Šie jautājumi bija arī iepriekšējās valdības prioritāte, pie šiem jautājumiem turpinām strādāt arī tagad.

Attiecībā uz konkurētspēju tuvojas noslēgumam pirmā Latvijas konkurētspējas ziņojuma izstrāde. Ziņojuma uzdevums ir izvērtēt visus valsts konkurētspēju veidojošos faktorus un Latvijas konkurētspējas pozīciju gan attiecībā pret mūsu tuvākajiem konkurentiem, gan globāli, kā arī sagatavot rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Šeit svarīgi atzīmēt, ka īstenotās reformas konkurētspējas paaugstināšanai un administratīvā sloga samazināšanai jau ir devušas pirmos jūtamos rezultātus. Pasaules Bankas „Doing Business” reitingā Latvija gada laikā ir pakāpusies par desmit vietām un pirmo reizi, ieņemot 21.vietu pasaules rangā, ir apsteigusi Lietuvu un Igauniju.

Attiecībā uz investīciju piesaisti valdība turpina strādāt, gan aktīvi piesaistot investīcijas, gan konsekventi uzlabojot uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Investīciju piesaistei svarīgs ir arī valsts tēls gan no kredītreitingu viedokļa, gan arī no cīņas ar korupciju un ēnu ekonomiku viedokļa. Novērtējot investīciju piesaistes lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, esmu aktivizējis Latvijas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju uzraudzības padomes darbu. Uzdevums šajā gadījumā ir gan atbalstīt jau Latvijā ienākušās lielās investīcijas, gan arī aktīvi strādāt pie jaunu investīciju piesaistes.

Tomēr būtiskākais valsts konkurētspējas nodrošināšanā ir nepieciešamība celt darba ražīgumu ekonomikā. Pēdējo divu gadu laikā algu samazināšanas rezultātā darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās, kas automātiski ir cēlis konkurētspēju no izmaksu viedokļa. Tomēr tas nav un nevar būt mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir panākt algu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tomēr ilgtspējīgu algu pieaugumu mēs nodrošināsim tikai tad, ja algas tiks celtas līdz ar darba ražīguma kāpināšanu. Jāseko līdzi arī tam, lai algu pieaugums valsts sektorā nepārsniedz algu pieaugumu privātajā sektorā, kā tas Latvijā notika pirms krīzes. Tas rada tā saukto izstumšanas efektu, kas negatīvi ietekmē kvalificēta darbaspēka pieejamību privātajā sektorā. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu vērsti uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, kas kāpinās gan darba ražīgumu, gan valsts konkurētspēju kopumā. Šim mērķim ir jākoncentrē arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.

Ņemot vērā ES fondu finansējuma nozīmīgo lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, arī nākamgad esam paredzējuši ievērojamu finansējuma apjomu ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvei – gandrīz 1 miljarda latu apjomā.

Runas sākumā jau pieminēju eirozonas parādu krīzi. No Saeimas šodienas sēdes es uzreiz došos uz Briseli, lai šodien piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Galvenais darba kārtības jautājums būs eirozonas parādu krīzes pārvarēšana, eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotne. Pašreiz Briselē notiekošās sarunas prasa nopietnu un izvērstu diskusiju arī nacionālajā līmenī. Ja mēs vēlamies pievienoties eirozonai un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā tam ir noteikts arī konkrēts datums – 2014.gada 1.janvāris, tad mums ir svarīgi, lai eiro būtu stabils un eirozonas finanses sakārtotas. Tāpēc diskusijās Briselē mēs esam konsekventi iestājušies par fiskālās disciplīnas stiprināšanu gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā. Par kontroles un sankciju mehānismu atjaunošanu, lai nodrošinātu to, ka eirozonas valstis ievēro pašu pieņemtos noteikumus, nepārkāpj Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Diemžēl gan Latvija, gan arī virkne citu ES dalībvalstu, to skaitā vairākas eirozonas valstis, no savas bēdīgās pieredzes ir pārliecinājušās, pie kā noved Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu neizpilde, vēloties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valstis, kuras neievēro fiskālo disciplīnu, rada problēmas sev un kļūst par apgrūtinājumu citiem. Tāpēc, stājoties eirozonā, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro „spēles noteikumus”, un tikai likumsakarīgi, ka citas valstis to sagaida arī no Latvijas.

Ir teiciens, ka politika ir balansēšana starp steidzamo un svarīgo. Krīzes risks pieaug tad, kad pārsvaru gūst kāda no šīm divām lietām. Fiskālās disciplīnas nostiprināšana ir svarīga Eiropas nākotnei, tomēr tā neatrisina steidzamās problēmas. Eirozonas parādu krīzes skartajām valstīm ir nepieciešams nekavējošs risinājums un nekavējoša finansiālā palīdzība. Tomēr svarīgi, lai palīdzības sniegšana šīm valstīm nenotiktu, vienkārši iedarbinot naudas drukājamo mašīnu un apdraudot eiro kā valūtas stabilitāti. Palīdzība ir saistāma ar stingriem nosacījumiem attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu un šo valstu finanšu ilgtspējas atjaunošanu, tāpēc vēlama SVF iesaiste šajā procesā.

Situācija ir kritiska, tāpēc jārīkojas ātri un enerģiski. Ar vairāku gadu smagu darbu Latvija ir atjaunojusi savu finanšu stabilitāti. Domāju, ka to spēs arī eirozonas valstis.

Atgriežoties pie budžeta tēmas un rezumējot, – 2012.gada budžeta pieņemšana un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana vienlaikus ar pāreju no dziļas lejupslīdes 2009.gadā uz 5 procentu IKP pieaugumu šogad – tas ir nenoliedzams pierādījums Latvijas spējai mobilizēties grūtā situācijā. Tas ir pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ļaus sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un nodrošināt valsts stabilu attīstību.

Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta projektu!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ministru prezident! Ministri! Visi klātesošie!

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, kas ir iesniegts deputātu vērtējumam. Šis Budžeta likumprojekts nodrošina atbildīgas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē.

2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,52 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb aptuveni par 120 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai nākamgad ir paredzēts 0,9 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.

Savukārt konsolidētā kopbudžeta, tas ir, budžeta kopā ar pašvaldībām, ieņēmumi 2012.gadam ir plānoti 5,45 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 5,57 miljardu latu. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts prognozēts tiek zem 2,5 procentiem no IKP.

2012.gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tika un tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Ar šo likumprojektu mēs plānojam šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos. Bet šī neatkarība nozīmē divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos turpmāk. It sevišķi šobrīd, bet arī turpmāk Latvijai ļoti svarīga ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstākās kvalitātes zīmes kritēriji. Esmu pārliecināts, ka aizdevumu programmas laikā gūtā pieredze un izpratne ļaus politiķiem arī turpmāk pieņemt tālredzīgus un atbildīgus lēmumus.

Gribu atzīmēt, ka mūsu tautsaimniecības attīstību 2012.gadā var ietekmēt vairāki riski. Lielākie riski joprojām ir saistīti ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempu samazinājums.

Lai nodrošinātu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, valdība ir sagatavojusi konservatīvu makroekonomiskās attīstības scenāriju, kurā jau ir ievērtēti arī ārējās vides riski. Latvijas izaugsmes scenārijs, kurš ir izmantots budžeta sagatavošanā, ir pats konservatīvākais starp Baltijas valstīm.

Godātie kolēģi! Atskatoties uz jau paveikto, gribu norādīt, ka visas programmas darbības laikā Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija. Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot ar 2010.gada vidu, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra ir kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka. Būtiski ir pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars ekonomikā, bet būtiski tomēr ir samazinājies īpatsvars importam pār eksportu. Ekonomika varētu būt šogad augusi pat par 5 procentiem.

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada valdība veica budžeta konsolidāciju. Kopumā laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam ir veikti konsolidācijas pasākumi ar kopējo fiskālo ietekmi gandrīz 18 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Tie ir 2,3 miljardi latu. Salīdzinājumam – tie ir pusgada ieņēmumi budžetā. Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7 procentus no kopprodukta veido pasākumi, kuri ir veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt budžeta izdevumu pusē ir veikti pasākumi kopumā apmēram par gandrīz 10,6 procentiem no kopprodukta jeb veseliem 1,4 miljardiem latu.

Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2012.gadam kopumā ir 156 miljoni latu, kas ietver gan konsolidētā kopbudžeta izdevumu samazināšanu par gandrīz 90 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par apmēram 66 miljoniem latu.

Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ne tikai ir tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā nosprausto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīgu budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu.

Tādējādi pirmo reizi kopš 2004.gada nākamajā gadā tiks nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana jau ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tajā skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai.

Kolēģi! Nākamā gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots intensīvu diskusiju rezultātā. Valdība veica konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību par tās svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, skar katru tās iedzīvotāju. Lemjot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu, mēs esam vienojušies par to, ka pašvaldību ieņēmumi 2012.gada budžetā tiek plānoti 650 miljonu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2011.gada budžetu ir par 59 miljoniem latu vairāk. Līdz ar to vairākumam pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nākamgad pieaugs.

Tāpat valdība ir apņēmusies atbalstīt pašvaldības, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā būs visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts tiks piešķirts līdz 1.maijam no valsts budžeta.

Būtisks arī būs valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

Strādājot pie pašvaldību budžetiem, Finanšu ministrija par būtiskāko uzdevumu uzskatīja nodrošināt sociāli atbildīgu finansējuma sadalījumu, maksimāli atbalstot tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir visierobežotākie, lai pašvaldības pilnībā spētu nodrošināt sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem nākamajā gadā.

Fiskālā disciplīna nav mūsu galamērķis, bet gan instruments, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā stabila tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Investīciju pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes priekšnosacījumiem, tāpēc valdība, neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem, gandrīz vienu miljardu latu jeb vairāk nekā 30 procentus no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem nākamgad ir paredzējusi Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un to projektu īstenošanai.

Eiropas Savienības fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tajā skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas tālāku paaugstināšanu. Pieejamais finansējums veicinās tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmēs uzņēmumu konkurētspējas celšanos starptautiskā mērogā.

Valdība turpmāk koncentrēs Eiropas Savienības finansējumu, kas piešķirts mums 2007.–2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas uzņēmējiem ļaus optimizēt izmaksas, veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu Eiropas Savienības fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.

Godātie kolēģi! Lai sasniegtu 2012.gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi – zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta –, budžeta konsolidācijas struktūra tika balstīta pamatā uz izdevumu samazināšanu, nevis uz ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas pieaugumu nākamgad un turpmākajos gados.

Nākamā gada budžets ietver vien atsevišķu nodokļu un nodevu palielinājumu, kas nav salīdzināmi ar sāpīgajiem iepriekšējo gadu lēmumiem. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem. Mēs neesam ieplānojuši izmaiņas sabiedrībai tik svarīgajos patēriņa un darbaspēka nodokļos. Uzskatu, ka nodokļu politikas stabilitāte ir viens no sakārtotas investīciju vides pamatelementiem un līdz ar to arī viens no ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem. Tāpēc mērķtiecīgi turpināsim darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, lai iegūtos papildu līdzekļus pēc iespējas ātrāk varētu novirzīt darbaspēka nodokļu pazemināšanai.

Sagatavoto 2012.gada budžetu gribētu nosaukt par ļoti līdzsvarotu budžetu, jo, saglabājot stabilitāti nodokļu politikā, valdībai ir izdevies izvairīties no pensiju un sociālo pabalstu samazināšanas.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējos gados, ekonomikai krītot par vairāk nekā 20 procentiem un trīskāršojoties bezdarbam, bija jāpieņem steidzami un izšķirīgi lēmumi situācijas stabilizācijai. Turpmāk krietni apņēmīgāk ir jāturpina darbs pie strukturālo reformu īstenošanas, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Ļoti svarīgi, lai turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi ir vērsti uz ekonomikas mērenu un sabalansētu izaugsmi, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.

Latvija ir izturējusi trīs grūtus gadus, izejot no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un valsts finansēm. Esam vienīgā valsts, kura pozitīvi noslēdz sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem laikā, kad arvien vairāk valstu savā bezspēcībā gatavojas lūgt šādu palīdzību.

Paldies ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izturību un izpratni šajos gados! Paldies ikvienam! Latvija ir kļuvusi stiprāka. Ticu, ka šī pieredze un rūdījums arī ļaus mums izturēt gaidāmos saltos dienvidu vai rietumu vējus.

Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai tiešām neviens nav pieteicies debatēs un es varu slēgt debates? Neviens nedebatēs par budžeta likumprojektu paketi? (No zāles: „Balsosim!”)... Nē, jūs to taktiku – pieteikties kaut kādā pēdējā brīdī... Pēc būtības man bija laiks divreiz piesist āmuru un pateikt, ka debates ir slēgtas. Es vienkārši, saprotot to, kas notika pagājušajā gadā aiz šīs pašas tās... aicinu jūs pieteikties debatēs.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paspēju piespiest podziņu... (No zāles dep. A.Latkovskis un dep. Dz.Zaķis: „Nepaspēji gan!”) Paldies priekšsēdētājas kundzei, ka atļāva pēc tam piespiest podziņu un runāt par...

Es gribu runāt par vienu no pavadošajiem likumprojektiem šajā budžeta paketē, bet praktiski tas saistīsies arī, iespējams, ar citiem piedāvātajiem likumprojektiem. Un gribu apstāties pie likumprojekta „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Grozījuma tekstā mēs redzam, ka tur ir rakstīts: „aizstāt pārejas noteikumu 24.punkta pirmajā apakšpunktā vārdus un skaitļus „līdz 2011.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem „līdz 2013.gada 31.decembrim”” .

Kas tas ir? Tas ir apmēram tā pēc...

No vēstures parunāsim. Administratīvo teritoriju reforma praktiski ir gandrīz pabeigta un realizēta. 2009.gada 1.jūlijā pēc ilgstošām – gandrīz desmit gadu! – diskusijām tika pieņemts likums par novadu domju izveidošanu. Praktiski drīz jau beigsies pirmo novadu (pilsētu) domju pilnvaras, domju, kuras tika ievēlētas, pamatojoties uz šo likumu, bet Ministru kabinets tā arī nav īstenojis pēdējo šīs reformas posmu, tas ir, nav izstrādāts likumprojekts par apriņķu izveidošanu. Izpildes termiņš šim uzdevumam bija noteikts šā gada 31.decembris. Pa šiem divarpus gadiem uzdevums no Ministru kabineta puses nav izpildīts. Rezultātā nav izstrādāta apriņķu koncepcija, un Latvijā ir izveidojusies tāda interesanta situācija kaut vai tiesu sistēmā, tiesu struktūrā: turpina strādāt pirmās instances tiesas, tas ir, rajona tiesas; tas praktiski kopš 2009.gada 1.jūlija ir nepastāvošas teritoriālās sadales nosaukums. Tāpat pēc šā principa darbojas arī prokuratūras.

Vai tas ir pareizi, ka tiesiskuma valdība ignorē likumdevēja uzdevumus?

Tāda paša veida neizpildes ir redzamas arī citos piedāvātajos likumprojektos – kompensācijas, dotācijas, atbalsti, ceļu remontu izpildes tiek pārnestas uz kaut kādu tālāku, nenoteiktu laiku.

Cienījamā valdība! Varbūt šodien vajadzēja arī pateikt to, ka, atvainojiet, iedzīvotāji, šodien nē, varbūt rīt, bet varbūt arī parīt, bet varbūt arī nekad... nekad jūs nedabūsiet ne tās kompensācijas par izmantojamām zemēm, ne dabūsiet jūs papildu piemaksas. Nekad!

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šos likumprojektus, kas saistīti ar termiņa pārnešanām, kaut kādām izmaksām uz kaut kādu nenoteiktu laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. Vai jums pietiks ar 14 minūtēm?

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tas ir pirmais budžets, ko pieņems 11.Saeima, un, strādājot komisijā, es pamanīju to, ka mums ir jauni deputāti... un tie, kuri vēl nav iedziļinājušies likumprojektu būtībā, un laikam viņu dēļ tad, kad bija iesniegts budžets, komisijas priekšsēdētāja Aija Barča piedāvāja vispār neskatīt likumprojektus, kuri ir saistīti ar veselības aprūpi un labklājību, un nodot uzreiz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... ar vienu mērķi – tāpēc, ka mēs nevarēsim to visu izskatīt tā, kā tas jāizdara likumdevējam.

Reira kungs! Jūs stāstījāt to, cik bieži bija sasaukta komisija, kura izskatīja visus likumprojektus, bet, pēc manas pieredzes, tad, kad nebija uzklausīts mūsu komisijas viedoklis, parasti pēc tam bija Satversmes tiesas spriedums, un tieši no mūsu komisijas bija nepieciešams iet komisijas pārstāvim, lai aizstāvētu Saeimas viedokli, pret kuru mēs jau bijām „pret” tad, kad likumprojekts bija iesniegts Saeimā.

Kolēģi! Šodien mēs balsosim par 2012.gada budžetu. Ja mēs runāsim par veselības aprūpi, par tiem cipariem, ar kuriem bija iespējams tikai vakar vakarā iepazīties komisijas deputātiem, es varu teikt to, ka, ja šodien mēs no desmitiem līdz vienpadsmitiem ieraudzīsim te cilvēkus, kuri... mediķus, kuri protestēs pret to budžetu... Viņiem ir pamats to darīt. Pamats ir tāpēc, ka bija apsolīts daudz lielāks finansējums. 3,1 procents no IKP – tas ir daudz mazāk nekā mūsu kaimiņiem igauņiem un leišiem, tiem, kuriem tas ir ap 6 procentiem. Palielinājums kompensējamiem medikamentiem ir tik niecīgs, lai vienkārši to ikgadējo cenas kāpumu, kurš ir medikamentiem no kompensējamo zāļu saraksta... Viņi vienkārši varēs turpmāk nepieprasīt apropriācijas un no valdības vēl naudiņu kompensējamām zālēm.

Rindas uz operācijām. Tas ir ļoti sāpīgs jautājums, par kuru komisija un apakškomisija runāja jau iepriekšējā gadā. Laikam katram no jums zvanīja radi un pazīstami cilvēki ar vienu lūgumu: „Ko darīt? Man ir paredzēta operācija, bet mani neņem uz operāciju, tāpēc ka vairs nav kvotas.” Šie jautājumi ir sāpīgi un nav risināti no gada gadā. Un nākamajā gadā atkal mēs paliksim tajā pašā situācijā – tajā, ka pietrūks naudas. 2013.gada 1.oktobrī veselības aprūpē Eiropas Savienības ietvaros sāksies staigāšana. Tas nozīmē, ka cilvēks, kuram nav pieejama veselības kaut kāda manipulācija savā valstī, varēs aizbraukt uz kaimiņiem, Igauniju vai Lietuvu, saņemt tur šo nepieciešamo pakalpojumu, bet pēc tam iesniegt rēķinu Latvijas valstij.

Un, ja mēs nepacelsim finansējumu veselības aprūpei, tad mēs pēc gada būsim piespiesti nevis pakāpeniski to palielināt, bet divkāršot veselības aprūpes finansējumu.

Līdz ar to es lūdzu balsot „pret”. Ja jums, cienījamie kolēģi mediķi vai valdošās koalīcijas pārstāvji... ja jums ir kaut kas, ko pateikt pret, tad es gribu... mēs visi gribam dzirdēt jūsu viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Vai jums pietiks ar desmit minūtēm?

I.Klementjevs (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamo Ministru prezidenta kungs! Cienījamie ministri! Godātie deputāti! Uzaicinātie!

Pa tām 40 stundām, kas bija atļautas, lai iepazītos ar budžetu, protams, nevar visu faktiski izlasīt un pārdomāt arī to, kas tur ir sarakstīts.

Šodien Ministru prezidenta kunga uzrunā arī ir tāds īss apskats, bet es varbūt kā jauns cilvēks, kas arī izmanto jaunākās tehnoloģijas, gribu aicināt varbūt visus ministrus un Ministru prezidenta kungu arī izmantot jaunās tehnoloģijas un daudz plašāk – ar grafikiem varbūt – pastāstīt un parādīt, kurp mēs ejam un kur mēs esam, tāpēc ka mēs jau pusotra gada laikā dzirdam, ka mums ar ekonomisko izaugsmi it kā viss ir kārtībā, ka mēs jau ejam uz augšu, bet faktiski tā nav. Mēs turpinām vēl konsolidēt budžetu.

Un, kā liecina budžeta projekts, galvenā Latvijas prioritāte ir atzinības iegūšana starptautiskajās organizācijās. Tas ir vissvarīgākais priekš mums, nevis domāt par tautu, kā izdzīvot, bet lai saņemtu atzinību starptautiskajās organizācijās. Taču 2012.gada valsts budžetam ir jābūt vērstam uz ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājības celšanu. Kā Ministru prezidenta kungs teica, ka mēs palielinām nodokļus un ceļam nodokļus, kas arī nu nedaudz it kā ietekmē, un ka tas ir ļoti svarīgi priekš ekonomiskās izaugsmes.

Bet es arī ļoti labi atceros, ka no šīs tribīnes tika pateikts par to... mūsu Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pateica, ka mēs necelsim vairs nodokļus, bet mēs ceļam tos nodokļus.

Un pats galvenais – ceļam nodokļus par nekustamo īpašumu. Palielinām šo objektu loku – šķūņi, garāžas... varbūt par suņu būdām būs nākamie... nav pagarināts tas nodokļu summu ierobežojums. Un tagad nodokļu summas pieauguma ierobežojumu var noteikt tikai pati pašvaldība. Jā, pašvaldība var lemt, kam piešķirt lielāku nodokli un kam – mazāku, bet Latvijas Pašvaldību savienība teica, ka tās var savākt nekustamā īpašuma nodokli tikai 104 miljonu apmērā. Dombrovska kungs, jūs dzirdējāt? Dombrovska kungs, vai jūs dzirdējāt, ko Latvijas Pašvaldību savienība pateica, – ka tās var savākt tikai 104,3 miljonus latu? Bet finanšu ministrs novērtēja šo summu lielāku, minēdams 116 miljonus. Uz kā rēķina? Uz tautas rēķina? It kā, no vienas puses, mēs rūpējamies par tautu, bet, no otras puses, – ne.

Es gribu nolasīt, ko man raksta arī Mežaparka attīstības biedrība, ko tā raksta deputātiem: „Būtu taisnīgi un ir nepieciešams ar likumu noteikt vismaz 50 procentu atlaidi nodokļiem par ēkām un zemi, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās. Aicinām nepieļaut iesakņojušos ģimeņu izstumšanu no savām mājvietām. Ceram uz jūsu ieinteresētību kultūras mantojuma saglabāšanā.” Viņi tātad aicina papildināt likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” ar citiem punktiem, ka piešķirama 50 procentu atlaide, tāpēc ka Mežaparkā tas nodokļu slogs būs ļoti liels – gandrīz pusotru reizi vai pat vēl vairāk būs palielināti nodokļi. (No zāles dep. A.Loskutova starpsaucieni.)

Jā, es dzīvoju Mežaparkā, labi, bet tur dzīvo arī... ļoti daudzi cienījami cilvēki tur dzīvo... ne tikai bagātie, miljonāri, bet arī nabadzīgie tur dzīvo, jā.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un sākt domāt par tautu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates acīmredzot turpināsim pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, aicinām jūs uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi tagad, pēc piecām minūtēm, komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu, pulcēsimies uz Juridiskās komisijas sēdi tūlīt, pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Dārgie kolēģi! Mēs tagad dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tūlīt! Blakustelpā – Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Jā... Cienījamie kolēģi! Pie Saeimas notiek šobrīd pikets, kurā Medicīnas darbinieku arodbiedrība vēlas dzirdēt deputātu viedokli gan par budžetu, gan konkrēti par veselības aizsardzības budžetu. Ja jums ir interese, lūdzu, izejiet ārā parunāties ar pārstāvjiem. Es pati arī pēc mirkļa došos uzrunāt cilvēkus, kas ir sanākuši ar jautājumiem parlamentam.

Un nu vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Valdis Liepiņš... ir klāt un Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 66.laidienā