Eiropas Komisija: Par Atklātu datu Eiropas stratēģiju

Komisija ir uzsākusi Atklātu datu Eiropas stratēģiju, kuru īstenojot ik gadu tiek gaidīts 40 miljardu eiro ieguvums ES ekonomikai. Eiropas publiskās pārvaldes rīcībā ir neizmantots ekonomiskais potenciāls, īstas zelta raktuves – milzīgs informācijas daudzums, ko savākušas daudzās valsts iestādes un valsts dienesti. Dažas dalībvalstis, piemēram, Apvienotā Karaliste un Francija, jau ir apzinājušās šo vērtību. Lai uzlabotu sasniegumus visā ES, stratēģija ir trejāda: pirmkārt, Komisija rādīs paraugu, padarot publiski bez maksas pieejamus savus informācijas krājumus ar jauna datu portāla starpniecību. Otrkārt, visā ES tiks izveidoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz atklātajiem datiem. Visbeidzot, šos jaunos pasākumus balstīs 100 miljonu eiro finansējums, ko 2011.–2013.gadā piešķirs uzlabotu tehnoloģiju pētniecībai datu apstrādes jomā.

Šie pasākumi padara ES par pasaules līderi valsts sektora informācijas atkalizmantošanā. Tie sekmēs uzplaukumu nozarē, kura pārvērš sākotnējos datus materiālā, no kā ir atkarīgi simtiem miljonu IKT lietotāju, piemēram, izstrādā tādas viedtālruņu lietojumprogrammas kā kartes, reāllaika satiksmes un meteoroloģiskā informācija, cenu salīdzināšanas rīki un citas. Pārējo galveno labumguvēju vidū var minēt, piemēram, žurnālistus un akadēmisko aprindu pārstāvjus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa uzskata: “Šodien mēs raidām valstu pārvaldes iestādēm spēcīgu signālu. Jūsu dati ir vērtīgāki, ja jūs tos atdodat. Tādēļ sāciet tos tagad izplatīt – izmantojiet šo sistēmu, lai piepulcētos citiem gudriem līderiem, kas jau ir guvuši labumu, lietojot atklātos datus. Nodokļu maksātāji jau ir samaksājuši par šo informāciju, mēs varam vismaz to atdot atpakaļ tiem, kuri to vēlas izmantot jaunos veidos, kas palīdz cilvēkiem, rada darbvietas un sekmē izaugsmi.”

Komisija ierosina atjaunināt 2003.gada direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu:

• padarīt par vispārēju principu, ka visus dokumentus, ko valsts sektora iestādes padarījušas publiski pieejamus, var izmantot jebkādam komerciālam vai nekomerciālam mērķim, ja vien tos neaizsargā trešās puses autortiesības;

• ieviest principu, ka valsts iestādēm nebūtu atļauts prasīt augstāku samaksu nekā izmaksas, kas saistītas ar individuāliem datu pieprasījumiem (robežizmaksas); praksē tas nozīmē, ka vairāk datu tiks piedāvāti bez maksas vai gandrīz bez maksas, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus;

• padarīt obligātu, ka dati jāsniedz plaši izmantojamos, mašīnlasāmos formātos, lai nodrošinātu efektīvu šo datu atkalizmantošanu;

• ieviest regulatīvo uzraudzību, lai nostiprinātu šos principus;

• ievērojami paplašināt direktīvas darbības jomu, pirmo reizi iekļaujot tajā bibliotēkas, muzejus un arhīvus; pašreiz spēkā esošie 2003.gada noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz šo iestāžu datiem.

Turklāt Komisija darīs publiski pieejamus pati savus datus ar jaunā datu portāla starpniecību, attiecībā uz kuru Komisija jau ir vienojusies par līguma noslēgšanu. Šī portāla izveide pašlaik ir izstrādes un izmēģinājumu posmā, un tā darbības sākšana ir paredzēta 2012.gada pavasarī. Tad tas būs vienots piekļuves punkts atkalizmantojamiem datiem no visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām un valstu iestādēm.

Pamatinformācija

Atklātie dati ir vispārīga informācija, ko var brīvi izmantot, atkalizmantot un izplatīt ikviens – vai nu bez maksas, vai arī par nelielu samaksu. Komisijas priekšlikums darbosies, pilnībā ievērojot noteikumus par personas datu apstrādi. Pētījumi, kas tiek veikti Eiropas Komisijas uzdevumā, liecina, ka ražošanai un iedzīvotājiem joprojām ir grūtības atrast un atkalizmantot valsts sektora informāciju. Jāatzīst, ka atklātie dati ir vāji attīstīta joma Eiropā.

Nozīmīgajā ģeogrāfiskās informācijas nozarē gandrīz 80% respondentu Komisijas veiktā aptaujā atzīst, ka viņiem nav iespējams pilnībā izmantot valsts iestāžu sagatavoto informāciju. Argumenti ir augstas izmaksas, nepārredzami noteikumi un prakse attiecībā uz atkalizmantošanu, pārredzamības trūkums par to, kādi dati tiek sniegti un kas tos sniedz, un ekskluzīvas licencēšanas nolīgumi, kas var radīt iespaidu par konkurences apdraudējumu. Komisija savā Eiropas digitalizācijas programmā pauž uzskatu, ka valsts sektora informācijas atkalizmantošana līdztekus ātrai un īpaši ātrai piekļuvei internetam ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem digitālā vienotā tirgus izveidei.

Ar direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu izveidoja pirmo pasākumu kopumu ērtākai piekļuves nodrošināšanai un atļaujas iegūšanai uzņēmējdarbības vajadzībām atkalizmantot valsts pārvaldes sagatavotu informāciju. Tā arī veido procesu, kas mudina valsts aģentūras samazināt informācijas ieguves izmaksas. 12.decembra priekšlikums paplašina piekļuvi un direktīvas piemērošanas jomu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa